REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par kodoldraudiem un cilvēktiesībām Ziemeļkorejā
11.3.2013 - (2013/2565(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Tarja Cronberg, Gerald Häfner, Barbara Lochbihler, Rui Tavares, Amelia Andersdotter, Ulrike Lunacek, Raül Romeva i Rueda Verts/ALE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0132/2013
B7‑0138
Eiropas Parlamenta rezolūcija par kodoldraudiem un cilvēktiesībām Ziemeļkorejā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 825 (1993), Nr. 1540 (2004), Nr. 1673 (2006), Nr. 1695 (2006), Nr. 1718 (2006), Nr. 1874 (2009), Nr. 1887 (2009), Nr. 2087 (2013) un jo īpaši 2013. gada 7. marta rezolūciju Nr. 2094, ar ko pastiprina finanšu sankcijas un par obligātu nosaka visu aizdomīgo kuģu un kravu aizturēšanu un pārbaudi,
– ņemot vērā iepriekšējās 2004. gada 26. februāra[1], 2005. gada 10. marta[2], 2005. gada 17. novembra[3] un 2007. gada 14. marta[4] rezolūcijas par kodolieroču neizplatīšanu un atbruņošanos un 2010. gada 10. marta rezolūciju par Kodolieroču neizplatīšanas līgumu[5],
– ņemot vērā Eiropas Savienības stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai, ko Eiropadome pieņēma 2003. gada 12. decembrī,
– ņemot vērā Padomes 2008. gada 8. decembra paziņojumu par lielāku starptautisko drošību, it īpaši tā 6., 8. un 9. punktu, kurā pausta ES apņemšanās apkarot masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu,
– ņemot vērā Ārlietu padomes 2013. gada 18. februāra secinājumus par Korejas Tautas Demokrātisko Republiku (KTDR),
– ņemot vērā ES augstās pārstāves Catherine Ashton 2012. gada 12. decembra paziņojumu par KTDR veikto it kā satelīta palaišanu orbītā,
– ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes attiecīgās rezolūcijas, jo īpaši 2012. gada 19. martā vienprātīgi pieņemto rezolūciju par situāciju cilvēktiesību jomā Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā,
– ņemot vērā ANO īpašā referenta par cilvēktiesību stāvokli Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā Marzuki Darusman 2013. gada 1. februāra ziņojumu,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Korejas Tautas Demokrātisko Republiku, jo īpaši gada 2010. gada 8. jūlija rezolūciju[6],
– ņemot vērā 2009. gada 7. novembra vispārējo salīdzinošo pārskatu par Korejas Tautas Demokrātisko Republiku un KTDR piekrišanu izskatīt 117 ieteikumus, kas sniegti 2010. gada 18. martā pieņemtajā Cilvēktiesību padomes Vispārējā periodiskā pārskata darba grupas ziņojumā,
– ņemot vērā Cilvēktiesību padomes 2013. gada 27. februāra sanāksmē izziņoto Eiropas Savienības un Japānas iniciatīvu veidot jaunu ANO komiteju KTDR notiekošo cilvēktiesību pārkāpumu uzraudzībai,
– ņemot vērā ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos Navi Pillay 2013. gada janvārī pausto nosodījumu cilvēktiesību situācijai KTDR,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus, Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, starptautiskos paktus par cilvēktiesībām un citus tiesību aktus cilvēktiesību jomā,
– ņemot vērā 1984. gada Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
Kodolieroču neizplatīšana
A. tā kā 2013. gada 11. februārī KTDR valdība paziņoja, ka tā veiksmīgi veikusi kodolizmēģinājumu, kas bija jau trešais aizvadītajos septiņos gados, turklāt izmēģinātā ierīce bijusi pietiekami neliela, lai to varētu uzstādīt uz raķetēm; tā kā vēl divus mēnešus agrāk, proti, 2012. gada 12. decembrī valdība veica tāldarbības ballistiskās raķetes palaišanu;
B. tā kā 2013. gada 7. martā ANO Drošības padome vienbalsīgi pieņēma Rezolūciju Nr. 2094, aicinot pieņemt jaunas stingrākas sankcijas pret KTDR;
C. tā kā KTDR 2003. gadā izstājās no Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) un 2009. gadā oficiāli paziņoja, ka tā izstrādājusi kodolieročus;
D. tā kā pēc Rezolūcijas Nr. 2094 pieņemšanas Ziemeļkoreja paziņoja par spēkā neesošu 1953. gada pamiera vienošanos, ar kuru tika pārtraukts Korejas karš, slēdza savas tiešās militārās sakaru līnijas ar ASV un Dienvidkoreju un izteica draudus par kodoluzbrukumu Amerikas Savienotajām Valstīm un Dienvidkorejai;
E. tā kā masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanās un to nonākšana gan valstu, gan nevalstisko dalībnieku rīcībā ir viens no būtiskākajiem starptautiskās stabilitātes un drošības apdraudējumiem;
F. tā kā ir nepieciešams nostiprināt Kodolieroču neizplatīšanas līgumu (KNL) kā kodolieroču neizplatīšanas režīma stūrakmeni pasaulē un atzīt, ka ir steidzami vajadzīga drosmīga politiskā vadība un vairāki pakāpeniski, secīgi pasākumi, lai atkārtoti apstiprinātu KNL pamatotību, kā arī nostiprinātu līgumus, nolīgumus un aģentūras, kas veido pašreizējo neizplatīšanas un atbruņošanās režīmu;
G. tā kā ES ir apņēmusies izmantot visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai novērstu, aizkavētu, apturētu un pēc iespējas izskaustu izplatīšanas programmas, kas rada bažas visā pasaulē, kā skaidri norādīts ES Stratēģijā masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai, ko Eiropadome pieņēma 2003. gada 12. decembrī;
H. tā kā ar savu uz militarizāciju orientēto ekonomiku Ziemeļkoreja ir tālu no izziņotā mērķa, proti, panākt spēcīgas un pārtikušas valsts izveidi, bet gluži pretēji — tiecoties iegūt masu iznīcināšanas ieročus, tā valsts iedzīvotājus ir ievedusi lielākā izolētībā un nabadzībā;
Cilvēktiesības
I. tā kā KTDR jau daudzus gadus nepārtraukti pārkāpusi savu pilsoņu tiesības, liedzot lielai daļai iedzīvotāju pārtiku, piemērojot kolektīvus sodus un piespiedu darbu un veicot publisku nāvessodu izpildi, kā arī ieslogot vairāk nekā 200 000 cilvēku cietumos un t. s. pāraudzināšanas nometnēs;
J. tā kā pārvietošanās brīvība un piekļuve informācijai ir ļoti ierobežota, un valdība nepieļauj ne organizētas politiskās opozīcijas pastāvēšanu un brīvas un godīgas vēlēšanas, ne arī neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus vai vārda un biedrošanās brīvību;
K. tā kā KTDR iedzīvotāji desmitiem gadu garumā pieredz nepietiekamu attīstību, kuru raksturo slikta veselības aprūpe un plašs pārtikas trūkums mātēm un bērniem, turklāt arī politiskā un ekonomiskā izolācija, regulāras dabas katastrofas un pārtikas un degvielas cenu pieaugums starptautiskajā tirgū;
L. tā kā 2012. gada novembrī Pasaules pārtikas programma (WFP) un ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) lēsa, ka 2,8 miljoniem mazāk aizsargātu personu (kas veido nedaudz vairāk kā 10 procentus no visiem Ziemeļkorejas iedzīvotajiem) uzturs ir nepietiekams un ikdienas pārtikā trūkst dzīvībai svarīgu olbaltumvielu un tauku;
M. tā kā šo grūtību dēļ desmitiem tūkstošu Ziemeļkorejas iedzīvotāju ir aizbēguši no valsts, neraugoties uz ļoti lielo risku aizturēšanas gadījumā tikt pakļautiem kolektīvai sodīšanai vai pazust soda nometnēs;
N. tā kā valdības aģenti gadu gaitā ir nolaupījuši tūkstošiem ārvalstu pilsoņu, galvenokārt Dienvidkorejas iedzīvotāju, turklāt nolaupīto lielākās daļas atrašanās vieta joprojām nav zināma;
Kodolieroču neizplatīšana
1. nosoda KTDR veiktos kodolieroču un raķešu izmēģinājumus un prasa tai atturēties no turpmākiem izmēģinājumiem nākotnē;
2. nosoda KTDR oficiālo paziņojumu, ka šī valsts neatsakās no tiesībām veikt apsteidzošu uzbrukumu ar kodolieročiem; aicina KTDR ievērot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus, kuri dalībvalstīm uzliek pienākumu atturēties no draudiem vai spēka lietošanas pret citām valstīm;
3. mudina KTDR atkal pievienoties KNL un ratificēt papildu protokolu par Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAA) garantijām; uzsver, ka visām KNL dalībvalstīm jāturpina ievērot visi līguma saistību aspekti; aicina KTDR atsākt pildīt saistības, ko tā bija uzņēmusies attiecībā uz raķešu izmēģinājumu moratoriju un parakstīt un ratificēt Līgumu par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu (CTBT);
4. pauž visnopietnākās bažas par pieaugošo spriedzi Korejas pussalā un KTDR vadības agresīvo retoriku un aicina iesaistītās puses atturēties no jebkādas rīcības, kas varētu pastiprināt spriedzi, tostarp militārajām mācībām;
5. atzīmē ANO Drošības padomes dalībvalstu vienprātīgo reakciju uz KTDR neseno kodolizmēģinājumu un aicina tās īstenot kopīgus un koordinētus politiskus un diplomātiskus centienus ar mērķi pārtraukt militāro konfrontāciju Korejas pussalā un rast ilgtspējīgu politisku risinājumu; ierosina atbilstoši Helsinku procesa vadlīnijām īstenot jaunu uzticības veidošanas iniciatīvu Korejas pussalas reģionālā līmenī;
6. aicina Ķīnas Tautas Republiku kā ANO Drošības padomes pastāvīgo dalībvalsti un KTDR galveno tirdzniecības partneri izmantot savas iespējas, lai mazinātu saspīlējumu;
7. mudina visus dalībniekus sešu pušu sarunās rīkoties aktīvāk, lai pilnībā un ātri īstenotu Ķīnas, Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas, Japānas, Korejas Republikas, Krievijas Federācijas un Amerikas Savienoto Valstu 2005. gada 19. septembra kopīgo paziņojumu un panāktu pārbaudāmu atteikšanos no kodolieročiem Korejas pussalā;
8. šajā sakarībā uzsver nepieciešamību pastiprināt starptautisko darbību kodolatbruņošanās jomā, jo šie novecojušie ieroči ir zaudējuši to atturošo funkciju Drošības padomes pastāvīgajām dalībvalstīm, bet rada arvien pieaugošus izplatīšanas draudus, un aicina visas kodolieroču valstis rādīt piemēru, vienpusēji samazinot savus arsenālus;
9. aicina veikt pagaidu un uzticību stiprinošus pasākumus, piemēram, izveidojot no kodolieročiem brīvas zonas, sniedzot negatīvas drošības garantijas, veicot datu apmaiņu un valstīm atsakoties no iespējas pirmajām izmantot šos ieročus;
10. aicina visas iesaistītās puses censties īstenot mērķi par pilnīgu kodolatbruņošanos, pamatojoties uz starptautisko līgumu par pakāpenisku kodolieroču iznīcināšanu visā pasaulē, un atkārtoti pauž savu negatīvo nostāju pret kodolenerģijas izmantošanu gan militāriem, gan civiliem mērķiem (izņemot medicīnas vajadzībām), jo pastāv divējādas izmantošanas risks;
Cilvēktiesības
11. pauž nopietnas bažas par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos KTDR, kuru gan agrākie, gan pašreizējais ANO īpašais referents par cilvēktiesību stāvokli Ziemeļkorejā raksturojuši kā īpaši sliktu, jo šajā valstī šie pārkāpumi notiek nepieredzēti plašā apjomā un sistemātiski, iespējams, sasniedzot pat līmeni, ko var raksturot kā noziegumus pret cilvēci;
12. aicina KTDR valdību nekavējoties rīkoties saskaņā ar ieteikumiem īpašā referenta ziņojumā un sadarboties ar ANO īpašo procedūru, lai uzlabotu valsts iedzīvotāju cilvēktiesību situāciju;
13. uzskata, ka situācijas nopietnība un Ziemeļkorejas valdības reakcijas trūkums steidzami liek visām ANO dalībvalstīm pievērst šim jautājumam lielāku uzmanību, kā arī aicina izveidot īpašu ANO izmeklēšanas komisiju par cilvēktiesību situāciju KTDR; atzinīgi vērtē ES un Japānas kopīgo iniciatīvu ANO Cilvēktiesību padomē;
14. pauž īpašas bažas par smago stāvokli ar pārtiku šajā valstī un tās ietekmi uz iedzīvotāju ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām; uzsver, ka galvenais pienākums paēdināt iedzīvotājus ir jāuzņemas valstij, kurai ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai labotu esošos trūkumus ražošanas un sadales sistēmā, kas ir veicinājuši pārtikas trūkumu; aicina KTDR valdību samazināt militāros izdevumus un nodrošināt resursu taisnīgu pārdali, lai efektīvi risinātu pārtikas krīzi un problēmas citās jomās, kurās nepieciešama attīstība;
15. aicina Komisiju saglabāt pašreizējās humānās palīdzības programmas un saziņas kanālus ar KTDR; mudina Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valdību nodrošinātu drošu un netraucētu piekļuvi humānās palīdzības sniegšanai, kas tiek piegādāta objektīvi, pamatojoties uz vajadzībām un saskaņā ar humānisma principiem;
16. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valdībai, ANO Drošības padomes dalībvalstu valdībām un ANO ģenerālsekretāram.
- [1] OV C 98 E, 23.4.2004., 152. lpp.
- [2] OV C 320 E, 15.12.2005., 253. lpp.
- [3] OV C 280 E, 18.11.2006., 453. lpp.
- [4] OV C 301 E, 13.12.2007., 146. lpp.
- [5] Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0062.
- [6] Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0290.