REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par spēļu rezultātu iepriekšēju pasūtīšanu un korupciju sportā
11.3.2013 - (2013/2567(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Marie-Christine Vergiat, Jacky Hénin, Willy Meyer, Takis Hadjigeorgiou GUE/NGL grupas vārdā
B7‑0141/2013
Eiropas Parlamenta rezolūcija par spēļu rezultātu iepriekšēju pasūtīšanu un korupciju sportā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas judikatūru un it īpaši spriedumu lietā „Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — EKL 49. pants — Pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumi — Azartspēļu rīkošana internetā”, kā arī Komisijas lēmumus sporta jomā,
– ņemot vērā Padomes prezidentūras 2012. gada 26. un 27. novembra secinājumus par stratēģijas izveidošanu, lai apkarotu manipulāciju ar sporta rezultātiem,
– ņemot vērā Eiropas Padomes 2012. gada 5. aprīļa ziņojumu par nepieciešamību novērst iepriekšēju vienošanos par spēļu iznākumu,
– ņemot vērā Komisijas Balto grāmatu par sportu (COM(2007)0391),
– ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 14. aprīļa rezolūciju par dopinga izmantošanas apkarošanu sportā,
– ņemot vērā 2007. gada 29. marta rezolūciju par profesionālā futbola nākotni Eiropā,
– ņemot vērā 2007. gada 13. novembra rezolūciju par sporta nozīmi izglītībā,
– ņemot vērā 2008. gada 8. maija rezolūciju par Balto grāmatu par sportu,
– ņemot vērā 2000. gada decembra Nicas Eiropadomes deklarāciju (secinājumu 4. pielikums) par vienotas politikas īstenošanas kontekstā aplūkojamo sporta savdabību un sociālo funkciju Eiropā,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2011. gada novembra ziņojumu par Eiropas dimensiju sportā,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā fiziskām un sporta nodarbībām ir ļoti liela nozīme cilvēka izglītībā un veselībā visos viņa dzīves posmos; tā kā tās veicina viņa sociālo, fizisko un garīgo attīstību, līdz ar to tās ir nozīmīgs faktors cilvēku emancipācijā un tāpēc jāuzskata par tiesībām;
B. tā kā daudzu sporta aktivitāšu liberalizācija, ieviešot klubu konkurenci, mainot sporta aģenta statusu, proti, padarot to par vienkāršu brokeri, kā arī šajos pēdējos gados strauji paplašinoties tiešsaistes derībām, kas nozarei kā tādai nozīmē krīzi, jo veicina spēļu rezultātu iepriekšēju pasūtīšanu un korupciju šajā nozarē;
C. tā kā Eiropas Padome savā 2012. gada 5. aprīļa ziņojumā pauž vērtējumu, ka „manipulācija ar sporta rezultātiem ir izplatījusies satraucošā apmērā; lielās naudas summas, ko iegulda sporta derībās, ir veicinājušas jaunu korupcijas veidu attīstību, un noziedzīgās organizācijas šajā jomā ir atradušas nelegālu ienākumu avotu un iespēju atmazgāt naudu, kas iegūta no citām nelikumīgām darbībām. Tāpēc nav runa tikai par sporta vērtību vai sporta kustības un derību organizatoru interešu aizskārumu — šī prakse apdraud sabiedrisko kārtību un tiesiskumu”;
D. tā kā saskaņā ar Tiesas 2009. gada 8. septembra spriedumu azartspēļu tiesiskais regulējums ir viena no jomām, kurās var būt „atšķirības morāles, reliģijas un kultūras aspektos”, no kā izriet, ka tiešsaistes spēļu uzņēmuma darbība vienā valstī nav pietiekams faktors, lai tam atļautu darboties citā dalībvalstī, jo saskaņošana Kopienas līmenī nav notikusi; tā kā ne tikai valsts var reglamentēt spēles, bet arī ir pieņemama vispārēja aizlieguma sistēma, lai aizsargātu iedzīvotājus, un tā nekropļo konkurenci; tā kā monopola noteikšana ir samērīga ar noziedzības apkarošanas mērķi, jo šāda kārtība rada iespēju spēļu rīkošanu „novirzīt pārraugāmā gultnē”, kā arī „novērst šīs rīkošanas riskus saistībā ar krāpnieciskām vai noziedzīgām darbībām”;
E. tā kā pirmdien, 2013. gada 4. februārī, Eiropols paziņoja, ka ir atklājis plašu noziedzīgu tīklu, kas atbildīgs par iepriekš sarunātiem futbola spēļu rezultātiem visā Eiropā, un tā kā Eiropola veiktā izmeklēšana liecina, ka Eiropā ir notikušas 380 aizdomīgas spēles; tā kā turklāt Eiropols ir norādījis, ka izmeklēšana veikta par 425 tiesnešiem, spēlētājiem, klubu amatpersonām un bīstamiem noziedzniekiem un ka līdz minētajam datumam jau arestētas 50 personas,
1. vēlreiz apstiprina savu atbalstu koncepcijai, ka sports ir cilvēku izaugsmes faktors attiecībā gan uz amatieriem, gan profesionāļiem; no jauna apstiprina, ka amatieru un profesionāļu sporta kustība ir vienota un ka federācijās nepieciešama finansiāla solidaritāte starp profesionālo sportu un tautas sportu;
2. uzsver, ka sportā pilnībā jāatsakās no tirgus konkurences principiem, pastiprinot sportu kā sabiedrisku pakalpojumu un veicinot spēcīgu valsts iejaukšanos;
3. uzsver, ka sportā lielāka vērtība jāpiešķir brīvprātībai, kā arī jāizsargā sporta apvienības, lai īstenotu sporta izglītojošos un demokrātiskos uzdevumus, un ka tāpēc apvienību darbība jāpasargā no jebkādas komercializācijas.
4. pieprasa dalībvalstīm efektīvi apkarot korupciju un veicināt sporta ētiku; tāpēc uzskata, ka katrā valstī jāievieš stingri klubu finanšu uzraudzības noteikumi;
5. pieņem zināšanai Eiropas Padomes gatavību 2014. gada otrajā pusē ieviest konvenciju par spēļu rezultātu sarunāšanas novēršanu un vēlas, lai Eiropas Savienība un dalībvalstis pilnībā iesaistās šajā procesā;
6. uzskata, ka sporta derības ir komerciāls sacensību izmantošanas veids, un prasa Komisijai un dalībvalstīm aizsargāt sacensību integritāti, sodot jebkādu neatļautu to izmantošanu un it īpaši atzīstot sacensību organizētāju intelektuālā īpašuma tiesības; atbalsta sporta derību atcelšanu un uzskata, ka Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm vajadzētu panākt vismaz to, ka sporta derības būtu atkarīgas no valsts monopola, kā uzsvērts Tiesas 2009. gada 8. septembra spriedumā;
7. prasa, lai dalībvalstis garantē, ka tiek piemērota 2000. gada decembrī Nicas Eiropadomes pieņemtā deklarācija par vienotas politikas īstenošanas kontekstā aplūkojamo sporta savdabību un sociālo funkciju Eiropā;
8. uzskata, ka sportistu atalgojuma griestu noteikšana veicinātu gan labu sporta pārvaldību un ētiku, gan korupcijas apkarošanu;
9. uzsver, ka attiecībā uz profesionālo sportu, tā pasākumiem (čempionātiem, izrādēm, valsts un starptautiska mēroga notikumiem) un šo pasākumu atspoguļošanu plašsaziņas līdzekļos, jauniešu iesaistīšanu un viņu darba slodzi, kā arī ārzemju spēlētāju uzaicināšanu vajadzētu noteikt humānus mērķus par visu cilvēku attīstību;
10. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Eiropas, starptautiskajām un nacionālajām sporta federācijām.