REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par pārejas posmā esošo Arābu pavasara valstu aktīvu atguvi
15.5.2013 - (2013/2612(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Annemie Neyts-Uyttebroeck, Ivo Vajgl, Marietje Schaake, Niccolò Rinaldi, Izaskun Bilbao Barandica, Marielle de Sarnez ALDE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0188/2013
B7‑0192/2013
Eiropas Parlamenta rezolūcija par pārejas posmā esošo Arābu pavasara valstu aktīvu atguvi
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Arābu pavasara valstīm un jo īpaši 2013. gada 14. marta rezolūciju par stāvokli Ēģiptē[1], un 2012. gada 10. maija rezolūciju Tirdzniecība pārmaiņu veicināšanai — ES tirdzniecības un ieguldījumu stratēģija Vidusjūras dienvidu reģionam pēc arābu valstu atmodas revolūcijām[2],
– ņemot vērā Padomes 2012. gada 26. novembra jauno regulu par jauna tiesiskā pamata pieņemšanu, lai sekmētu aktīvu atgūšanu Ēģiptē un Tunisijā; ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Catherine Ashton 2011. gada 26. novembra paziņojumu,
– ņemot vērā ES un Tunisijas un ES un Ēģiptes īpašā uzdevuma darba grupas līdzpriekšsēdētāju 2011. gada 28. un 29. septembra un 2012. gada 14. novembra secinājumus un jo īpaši to sadaļas attiecībā uz īpašuma atguvi,
– ņemot vērā Padomes 2011. gada 4. februāra Regulu (ES) Nr. 101/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Tunisijā, un Padomes Regulu (ES) Nr. 1100/2012, ar kuru groza pirmo minēto regulu,
– ņemot vērā Padomes 2011. gada 21. marta Regulu (ES) Nr. 270/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē, un Padomes Regulu (ES) Nr. 1099/2012, ar kuru to groza,
– ņemot vērā Padomes 2011. gada 28. februāra Lēmumu 2011/137/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā un Padomes Lēmumu 2011/625/KĀDP un Lēmumu 2011/178/KĀDP, ar kuriem groza pirmo minēto lēmumu, kā arī Padomes 2011. gada 2. marta Regulu (ES) Nr. 204/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā un Padomes Regulu (ES) Nr. 965/2011, ar kuru groza iepriekš minēto regulu, un arī Padomes Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 364/2013 mērķi un Nr. 50/2013, ar ko īsteno 16. panta 2. punktu Regulā (ES) Nr. 204/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā,
– ņemot vērā pašreizējos ES juridiskos instrumentus, kuru mērķis ir uzlabot īpašuma atguvi un konfiskāciju saskaņā ar Padomes Pamatlēmumu 2001/500/TI, 2003/577/TI, 2005/212/TI, 2006/783/TI un 2007/845/TI, un priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. marta Direktīvai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā (COM(2012)0085),
– ņemot vērā ANO 2005. gadā pieņemto Pretkorupcijas konvenciju, jo īpaši tās 43. pantu par starptautisko sadarbību un tās V nodaļu par aktīvu atguvi, kuru ir parakstījušas Ēģipte, Lībija un Tunisija, kā arī visas ES dalībvalstis (izņemot Vāciju un Čehijas Republiku, kuras šo konvenciju vēl nav ratificējušas),
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2007. gada 17. septembra Nozagto aktīvu atgūšanas iniciatīvu,
– ņemot vērā Nozagto aktīvu atgūšanas (NAA) iniciatīvu, ko 2007. gadā oficiāli uzsāka Pasaules banka un Narkotiku un noziedzības novēršanas birojs,
– ņemot vērā pirmo Arābu valstu forumu par aktīvu atguvi, kuru 2012. gada novembrī līdzorganizēja Katara un G8 prezidentvalsts ASV, kas atzīmē Tuvo Austrumu un rietumu sabiedroto jaunāko iniciatīvu stiprināt starptautisko sadarbību nolūkā atgūt valstu līdzekļus no gāztajiem Tuvo austrumu režīmiem,
– ņemot vērā Dovilas partnerību ar pārejas posmā esošajām arābu valstīm, ko 2011. gada 21. maijā Dovilā vadītāju sanāksmē uzsāka G8 valstu vadītāji un kuru ir parakstījusi arī ES, jo īpaši tās 2012. gada 21. maijā pieņemto rīcības plānu attiecībā uz aktīvu atguvi,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā — lai gan līdzekļu iesaldēšana ir ES kompetence — aktīvu atgūšana un repatriācija ir dalībvalstu kompetence, un tā ir jāveic saskaņā ar valstu tiesību normām;
B. tā kā pēc Arābu pavasara revolūcijas Ēģiptē un Tunisijā ES nekavējoties iesaldēja bijušo diktatoru, viņu ģimeņu un vairāku citu ar tiem saistīto personu aktīvus; tā kā saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1970 (2011) attiecībā uz Lībiju tika pieņemts līdzīgs ES lēmums;
C. tā kā Padome jau veica darbības, lai veicinātu nelikumīgi piesavināto līdzekļu atgriešanu Ēģiptes un Tunisijas iestādēm; tā kā 2012. gada 26. novembrī pieņemtais jaunais tiesiskais pamats ļauj ES dalībvalstīm atbrīvot iesaldētos līdzekļus, pamatojoties uz ES dalībvalstīs atzītajiem tiesas nolēmumiem, un tas veicina informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un attiecīgajām iestādēm, īpašu uzmanību pievēršot Ēģiptei, Lībijai un Tunisijai;
D. tā kā bijušā režīma nozagto aktīvu atguve papildu ekonomiskajam nozīmīgumam var palīdzēt panākt taisnīgumu un pārskatatbildību Arābu pavasara valstu iedzīvotājiem un šā iemesla dēļ tas ir svarīgs politisks jautājums ar lielu simbolisko nozīmi ES un šo valstu attiecībās;
E. tā kā ES un Ēģiptes un ES un Tunisijas īpašā uzdevuma darba grupas uzsvēra, cik svarīgi ir atgūt nelegāli iegūtos līdzekļus, kas joprojām ir iesaldēti vairākās trešās valstīs; tā kā darba grupas vienojās precizēt rīcības plānu, kurā varētu vienoties par aktīvu atgūšanas grupas izveidi katrai valstij, kuru koordinētu Eiropas Ārējās darbības dienests (ĒĀDD);
F. tā kā G8 atbalsta arābu pasaules valstis, kas uzsākušas pāreju uz brīvu, demokrātisku un tolerantu sabiedrību, izmantojot 2011. gada maijā iedibināto Dovilas partnerību; tā kā 2012. gada 21. maijā pieņemtajā rīcības plānā tiek atzīts, ka pēc Arābu pavasara norisēm aktīvu atgūšana ir kļuvusi par izteikti svarīgu jautājumu, kam uzmanība tiek pievērsta gan šajā reģionā, gan starptautiskajā sabiedrībā;
G. tā kā Apvienotās Karalistes valdība šajā jautājumā veic tādus konkrētus pasākumus, kā kopīgas visu valdības struktūru uzdevumu grupas izveide 2012. gadā ar mērķi atgūt aktīvus, kurus nozaguši iepriekšējie režīmi Arābu pavasara valstīs, jo īpaši Ēģiptē, Lībijā un Tunisijā; tā kā vairāki galvenie starptautiskie dalībnieki, tostarp G8 valstis un Šveice, ir pozitīvi reaģējuši attiecībā uz centieniem, kas veikti nolūkā repatriēt nelikumīgi atsavinātos aktīvus; tā kā līdz šim šajā jomā tomēr izdevies sasniegt vien nelielus konkrētus rezultātus;
H. tā kā efektīva sadarbība starp "pieprasītājām" un "atbildētājām" valstīm nepastāv un tā kā tiesvedības process saistībā ar aktīvu atguvi un repatriāciju ir sarežģīts, ilgs un to ietekmē atšķirīgas tiesiskās prasības un sistēmas "atbildētājās" valstīs;
I. tā kā komunikācija ir svarīgs aktīvu atgūšanas centienu elements, lai izplatītu labāko praksi un radītu stimulus, publiskojot veiksmes stāstus; tā kā maldinoši apgalvojumi par atgūstamo aktīvu apjomu tomēr var radīt nereālas cerības iedzīvotāju vidū attiecīgajās dienvidu partnervalstīs valstīs, kas varētu būt neproduktīvi;
J. tā kā aktīvu atgūšanu var panākt ar divpusēju tiesisko mehānismu palīdzību un daudzpusējā sadarbībā; tā kā aktīvu atguves pasākumiem vajadzētu norisināties gan valstu, gan starptautiskā līmenī,
1. uzsver nelegāli un korupcijas ceļā iegūto Arābu pavasara valstu bijušo režīmu, jo īpaši Ēģiptes, Lībijas un Tunisijas, aktīvu atguves politisko, ekonomisko un sociālo nozīmi;
2. uzskata, ka aktīvu atguve ir ļoti politisks jautājums, jo tas simbolizē taisnīguma un atbildības atjaunošanu saskaņā ar demokrātijas un tiesiskas valsts principiem;
3. atzīst, ka nozagto aktīvu atguve Arābu pavasara valstīs ir nozīmīga arī ekonomiskajā un sociālajā ziņā, jo šīm valstīm, kas saskaras ar nopietnām ekonomiskām problēmām, ir nepieciešami līdzekļi ekonomikas stabilizācijai, darbvietu radīšanai un izaugsmei; uzsver, ka aktīvu atguve ir būtiska daļa no Savienības atbalsta, kas tiek piešķirts demokrātiskiem pārejas procesiem un ekonomikas atlabšanai un kas var turpināt stiprināt abu pušu savstarpējo uzticību atbilstoši partnerattiecības principiem ar sabiedrībām, kas ir pārstrādātās Eiropas kaimiņattiecību politikas stūrakmeņi;
4. uzskata, ka efektīva aktīvu atguve nodrošinās atbalstu valstu centieniem izlabot korupcijas sliktākās sekas, vienlaikus sūtot vēsti korumpētiem ierēdņiem, ka viņu nelegāli iegūtos līdzekļus neizdosies noslēpt;
5. atzīmē, ka, neraugoties uz Ēģiptes, Lībijas un Tunisijas iestāžu pieliktajiem ievērojamiem pūliņiem un visu pušu pausto stingro politisko gribu, praktiskās atguves īstenotāju, kas centās sākt nelikumīgi atsavināto aktīvu atgriešanas procesu, panākumi bija nepilnīgi;
6. mudina ES un tās dalībvalstis veikt ievērojamas papildu pūles, lai veicinātu to aktīvu atgūšanu, ko bijušo režīmu vadītāji ir nozaguši Arābu pavasara valstu tautām; uzskata, ka valstīm, kas saņem palīdzību īpašumu atguves procesā, būtu jāsniedz garantijas attiecībā uz to stabilitāti, pārredzamību un savu resursu pareizu izmantošanu; mudina aktīvu atguves birojus visās dalībvalstīs cieši sadarboties un attīstīt attiecības ar attiecīgajām iestādēm Arābu pavasara valstīs, lai tām sniegtu atbalstu saistītajās sarežģītajās tiesiskajās procedūrās;
7. mudina ES iesaistīties saskaņotos un visaptverošos pasākumos, kuru mērķis ir sadarbības veicināšana, palīdzības sniegšanas konkrētos gadījumos, veiktspējas veidošana un tehniskais atbalsts, tostarp valstu speciālistiem paredzētu apmācību organizēšana nolūkā atbalstīt pārejas posmā esošo arābu valstu centienus atgūt aktīvus, kurus bijušie režīmi ir novirzījuši uz ārvalstīm;
8. pauž ciešu atbalstu ES izmeklētāju, advokātu un prokuroru grupas izveidei, kurā darbotos ES dalībvalstu un citu Eiropas valstu attiecīgo profesiju pārstāvji un kuras uzdevums būtu sniegt juridisko atbalstu un palīdzību attiecīgo valstu iestādēm šajā procesā;
9. šajā saistībā atzinīgi vērtē Kanādas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Lielbritānijas, Japānas, Šveices un ASV iniciatīvu izdot rokasgrāmatu, kurā tiktu ietverts visaptverošs šo valstu tiesisko sistēmu apraksts saistībā ar aktīvu atguvi, šādi attiecīgajām valstīm nodrošinot labāku izpratni par tiesiskajām iespējām, pieejamo informāciju, iespējamiem izmeklēšanas veidiem un par to, kā efektīvi atgūt aktīvus savstarpējās tiesiskās palīdzības ceļā; mudina visas dalībvalstis rīkoties līdzīgi un izveidot kopīgu ES principu apkopojumu;
10. atzinīgi vērtē G8 valstu iniciatīvu attiecībā uz Dovilas partnerības rīcības plānu aktīvu atguvei, kas nosaka konkrētus pasākumus, lai veicinātu sadarbību, palīdzību konkrētos gadījumos, veiktspējas veidošanu un tehnisko palīdzību, kā arī uz sadarbību balstītu reģionālo iniciatīvu — Arābu valstu forumu par aktīvu atguvi —, veltītu diskusijām un sadarbībai attiecībā uz turpmākiem centieniem;
11. uzskata, ka starptautiskā sadarbība, tostarp sabiedriskā un publiskā sektora sadarbība, ir galvenā šī jautājuma atrisinājuma atslēga, un tādējādi mudina ES cieši sadarboties ar partneriem starptautiskā mērogā, piemēram, ar Šveici, starptautiskām finanšu iestādēm, jo īpaši NAA iniciatīvu, un Arābu forumu par aktīvu atguvi, nolūkā īstenot konkrētus pasākumus šajā jautājumā, un turpināt uzlabot koordināciju un sadarbību;
12. aicina Savienības Vidusjūrai parlamentāro asambleju ierosināt izskatīt šo jautājumu attiecīgo valstu parlamentos, lai deputātus abos Vidusjūras krastos varētu pārliecināt aktīvi atbalstīt tiesiskos pasākumus nolūkā nodrošināt ciešāku policijas un iesaistīto varas iestāžu sadarbību;
13. atbalsta un stingri mudina trešās valstis, jo īpaši Šveici un Persijas līča valstis, veicināt to sadarbību ar Arābu pavasara valstīm attiecībā uz īpašuma atguves procesu un piedāvāt tiesisko palīdzību;
14. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu parlamentiem un valdībām un Arābu pa vasara valstu iestādēm.
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0095.
- [2] Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0201.