Procedūra : 2013/2612(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0194/2013

Iesniegtie teksti :

B7-0194/2013

Debates :

Balsojumi :

PV 23/05/2013 - 13.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0224

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 162kWORD 84k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0188/2013
15.5.2013
PE509.822v01-00
 
B7-0194/2013

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu


par pārejas posmā esošo Arābu pavasara valstu aktīvu atguvi (2013/2612(RSP))


Hélène Flautre, Nicole Kiil-Nielsen, Franziska Katharina Brantner, Isabelle Durant, Jean-Paul Besset, Judith Sargentini, Eva Joly Verts/ALE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par pārejas posmā esošo Arābu pavasara valstu aktīvu atguvi (2013/2612(RSP))  
B7‑0194/2013

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par pārejas posmā esošajām Arābu pavasara valstīm, jo īpaši 2013. gada 14. marta rezolūciju par stāvokli Ēģiptē(1),

–   ņemot vērā Savienības Vidusjūrai parlamentāro asambleju Politisko lietu, drošības un cilvēktiesību komitejas 2013. gada 12. aprīļa ieteikumus,

–   ņemot vērā ES un Tunisijas darba grupas sanāksmes līdzpriekšsēdētāju 2011. gada 29. septembra sanāksmes secinājumus un ES un Ēģiptes darba grupas līdzpriekšsēdētāju 2012. gada 24. novembra sanāksmes secinājumus,

–   ņemot vērā Padomes 2011. gada 4. februāra Regulu (ES) Nr. 101/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Tunisijā, un Padomes Regulu (ES) Nr. 1100/2012, ar kuru groza pirmo minēto regulu,

–   ņemot vērā Padomes 2011. gada 21. marta Regulu (ES) Nr. 270/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē, un Padomes Regulu (ES) Nr. 1099/2012, ar kuru groza pirmo minēto regulu,

–   ņemot vērā Padomes 2011. gada 28. februāra Lēmumu 2011/137/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā un Padomes Lēmumu 2011/625/KĀDP un Lēmumu 2011/178/KĀDP, ar kuriem groza pirmo minēto lēmumu, kā arī Padomes 2011. gada 2. marta Regulu (ES) Nr. 204/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā un Padomes Regulu (ES) Nr. 965/2011, ar kuru groza iepriekš minēto regulu, un arī Padomes Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 364/2013 mērķi un Nr. 50/2013, ar ko īsteno 16. panta 2. punktu Regulā (ES) Nr. 204/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā,

–   ņemot vērā spēkā esošos ES tiesību instrumentus, kuru mērķis ir uzlabot konfiskāciju un aktīvu atguvi saskaņā ar Padomes lēmumiem 2001/500/TI, 2003/577/TI, 2005/212/TI, 2006/783/TI un 2007/845/TI, un 2012. gada 12. marta priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā (COM (2012) 85),

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2003. gada Pretkorupcijas konvenciju (UNCAC), kas stājās spēkā 2005. gadā, un kurai Eiropas Savienība pievienojās ar Padomes 2008. gada 25. septembra Lēmumu 2008/801/EK,

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2000. gada Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību (Palermo konvenciju),

–   ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1970 (2011), 1973 (2011), un 2009 (2011) par Lībiju,

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes 2012. gada 19. aprīļa rezolūciju Nr. 19/38 par negatīvu ietekmi uz cilvēktiesībām, ko rada nelikumīgas izcelsmes līdzekļu neatdošana to izcelsmes dalībvalstīm, un par starptautiskās sadarbības uzlabošanas nozīmi,

–   ņemot vērā nozagto līdzekļu atguves iniciatīvu (StAR), kas ir Pasaules Bankas un ANO Noziedzības un narkotiku apkarošanas biroja kopīga programma,

–   ņemot vērā G8 grupas un pārejas posmā esošo arābu valstu Dovilas partnerības 2012. gada 21. maija rīcības plānu par līdzekļu atguvi,

–   ņemot vērā pirmo Arābu valstu forumu par aktīvu atguvi (AFAR), ko 2012. gada 11.–13. septembrī kopīgi rīkoja Katara un G8 grupas prezidējošā valsts ASV, un šī foruma noslēguma ziņojumu,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā ir ārkārtīgi svarīgi, lai ES apliecinātu savu konkrēto un patieso apņemšanos izvērtēt iepriekšējās attiecības ar Vidusjūras dienvidu piekrastes valstīm, kuras raksturoja spēcīgas politiskas un ekonomiskas saites ar vietējām elitēm, turklāt neraugoties uz to demokrātiskās leģitimitātes trūkumu un plaši izplatītajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, un turpmāk atteikties no šādas pieejas;

B.  tā kā aktīvu atguve ir svarīgs un jutīgs ekonomisks jautājums attiecīgajām dienvidu kaimiņvalstīm, ņemot vērā šo aktīvu potenciālu un šā jautājuma morālo aspektu; tā kā atgūstot aktīvus tiek stingri apliecināts, ka korupcijā iesaistītie nepaliks nesodīti, kā arī veicināta nestabilitātes mazināšana starptautiskajā finanšu sistēmā, jo atgūšana nereti attiecas uz līdzekļiem, kas tiek iesaistīti spekulatīvos finanšu darījumos;

C. tā kā starptautiskā sabiedrība ir izveidojusi stabilu starptautisko nolīgumu un standartu sistēmu korupcijas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un tiesībaizsardzības jomā, jo īpaši ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2003. gada Pretkorupcijas konvenciju (UNCAC); tā kā attiecībā uz aktīvu atguvi visi šie centieni ir savstarpēji saistīti; tā kā UNCAC 51. pantā teikts, ka aktīvu atguve ir konvencijas pamatprincips un tās dalībvalstis šajā jomā savstarpēji sadarbojas un cita citai sniedz visplašāko palīdzību, savukārt 46.1. pantā teikts, ka dalībvalstis cita citai sniedz visplašāko savstarpējo tiesisko palīdzību izmeklēšanā, saukšanā pie atbildības un tiesvedībā attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, uz kuriem attiecas šī konvencija;

D. tā kā par aktīvu atguvi praktiskā līmenī galvenokārt ir atbildīgas iestādes valstīs, no kurām atgūšana pieprasīta; tā kā Eiropas Savienībā aktīvu atguve un atdošana izcelsmes valstij ir dalībvalstu pārziņā, pamatojoties uz to tiesību aktiem, kaut gan aktīvu iesaldēšana ir Savienības kompetencē; tā kā aktīvu atguves procesā pēc būtības ir nepieciešama stingra politiska griba un patiesa sadarbība starp daudzām valsts iestādēm pieprasījuma saņēmējā un iesniedzējā valstī;

E.  tā kā pēc Arābu pavasara revolūcijām Ēģiptē un Tunisijā ES nekavējoties iesaldēja tās bijušo diktatoru, viņu ģimeņu un vairāku citu ar režīmu saistītu personu aktīvus; tā kā saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1970 (2011) līdzīgs ES lēmums tika pieņemts attiecībā uz Lībiju; tā kā Padomes 2012. gada 26. novembrī pieņemtais jaunais tiesiskais regulējums ļauj ES dalībvalstīm atbrīvot iesaldētos aktīvus un atdot tos Ēģiptei un Tunisijai, pamatojoties uz atzītiem tiesas nolēmumiem;

F.  tā kā ES un Tunisijas darba grupas sanāksmes līdzpriekšsēdētāju 2011. gada 29. septembra secinājumos teikts, ka darba grupa ir apņēmusies darīt visu iespējamo, lai palīdzētu iestādēm atdot Tunisijas iedzīvotājiem to, ko tiem nozadzis iepriekšējais korumpētais režīms, turklāt, lai atvieglotu šo aktīvu atguvi, ES paziņojusi, ka sniegs palīdzību Tunisijas iestādēm, jo īpaši izveidojot aktīvu atgūšanas atbalsta grupu, kuras eksperti strādās Tunisijā un Briselē;

G. tā kā ES un Ēģiptes darba grupas līdzpriekšsēdētāju secinājumos norādīts, ka nelikumīgi iegūtu aktīvu iesaldēšana un atgūšana ir nozīmīgs politisks jautājums gan Ēģiptei, gan ES, un ka ES turpinās uzņemties vadošo lomu jautājumā par aktīvu atguvi un cieši sadarbosies ar starptautiskajiem partneriem, piemēram, Šveici, un starptautiskajām finanšu iestādēm, jo īpaši Pasaules Bankas StAR iniciatīvu un G8 grupu, lai noskaidrotu pašreizējo stāvokli, ierosinātu konkrētus turpmākos pasākumus un uzlabotu koordināciju;

H. tā kā Ēģipte, Lībija un Tunisija ir veltījušies ievērojamas pūliņus, lai nodrošinātu, ka bijušo diktatoru un viņu režīmu piesavinātie aktīvi tiktu atdoti šīm valstīm; tā kā vairāki galvenie starptautiskie dalībnieki, tostarp ES, G8 valstis un Šveice ir pozitīvi reaģējuši uz šiem centieniem; tā kā līdz šim šajā jomā tomēr izdevies sasniegt vien nelielus konkrētus rezultātus un pieprasījuma iesniedzēju valstu valdībās un pilsoniskajā sabiedrībā vērojama arvien pieaugoša un saprotama neapmierinātība;

I.   tā kā Londonas augstākā tiesa nolēmusi, ka 10 miljonu mārciņu vērtā Londonas savrupmāja, ko savulaik iegādājies gāztā Lībijas diktatora Moammar Kadafi vecākais dēls, likumīgi pieder Lībijas tautai; tā kā 2013. gada 27. martā Pasaules Bankas un ANO kopīgās programmas StAR delegācija tikšanās laikā ar Lībijas iestādēm Tripolē apstiprināja, ka tā turpinās piedalīties Lībijas aktīvu noskaidrošanā un strādās, lai nodrošinātu visu Kadafi režīma nozagto līdzekļu atdošanu valstij;

J.   tā kā 2013. gada aprīlī Libānas iestādes atdeva Tunisijas kolēģiem gandrīz 30 miljonus ASV dolāru, ko iepriekšējie Tunisijas vadītāji nelegāli bija noguldījuši Libānas banku kontos;

K. tā kā attiecīgo finanšu centru aktīva iesaistīšanās un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalība un ieguldījums gan pieprasījuma saņēmējās, gan iesniedzējās valstīs ir veiksmīgu aktīvu atgūšanas iniciatīvu būtiski elementi;

L.  tā kā komunikācija un pārredzamība ir svarīgs aktīvu atgūšanas centienu elements, lai izplatītu labāko praksi un radītu stimulus, popularizējot veiksmes stāstus;

M. tā kā netaisnīgi ir autoritāro režīmu radītie parādi, kas uzkrāti pretēji valsts iedzīvotāju interesēm un nav izmantoti viņu interesēs; tā kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas un Tunisijas un Ēģiptes parlamentārieši ir pieprasījuši veikt valsts parādu neatkarīgu revīziju; tā kā Tunisijas prezidents M. Marzouki savā runā Eiropas Parlamentā 2013. gada 1. februārī aicināja Eiropas Savienības dalībvalstis sekot Vācijas piemēram, par palīdzību attīstības jomā pārveidojot daļu no Tunisijas ārējā parāda, kas veidojies Ben Ali režīma laikā; tā kā vairāk nekā 100 Eiropas Parlamenta deputātu ir parakstījuši petīciju, aicinot apturēt Tunisijas ārējā parāda maksājumus līdz neatkarīgas revīzijas veikšanai, lai noteiktu šā parāda netaisnīgo daļu; tā kā Pasaules Bankas ziņas liecina, ka ceturto daļu no Tunisijas ārējā parāda veido saistības pret Franciju un Eiropas Investīciju banku,

1.  uzsver, ka bijušo diktatoru un viņu režīmu nelikumīgi iegūtu aktīvu atguve un atdošana pārejas posmā esošajām Arābu pavasara valstīm, kā arī parāda netaisnīgās daļas noteikšana ir ne tikai ekonomiski nozīmīgs process, bet arī morāls pienākums un politiski ļoti svarīgs jautājums sakarā ar tā ietekmi uz taisnīguma un atbildības atjaunošanu demokrātijas un tiesiskuma garā, un apliecinot arī ES politisko saistību izpildi un uzticamību, turklāt šis process ir svarīga daļa no Eiropas Savienības partnerības ar tās dienvidu kaimiņvalstīm, jo īpaši Ēģipti, Lībiju un Tunisiju;

2.  uzsver — lai gan aktīvu atguves process notiek saskaņā ar valsts tiesību normām un attiecīgā atbildība pirmām kārtām ir dalībvalstu, citu Eiropas valstu un trešo valstu valsts iestāžu ziņā, Eiropas Savienībai ir būtiska nozīme šā procesa veicināšanā un atvieglošanā, jo īpaši attiecībā uz valstīm, ar kurām noslēgti pamatnolīgumi, un uz daudzpusējām politiskajām un ekonomiskajām organizācijām, kurās ES piedalās;

3.  pauž nožēlu, ka, neraugoties uz Ēģiptes, Lībijas un Tunisijas iestāžu ievērojamiem centieniem un visu iesaistīto pušu pausto stingro politisko gribu, nelikumīgi iegūtu aktīvu praktiskā atguve līdz šim reti bijusi sekmīga, galvenokārt sakarā ar attiecīgo noteikumu un procedūru daudzveidību un sarežģītību dažādu valstu tiesību sistēmās, tiesisko neelastību, zināšanu trūkumu daļā Arābu pavasara valstu par sarežģītajām juridiskajām, finansiālajām un administratīvajām procedūrām Eiropas un citu valstu jurisdikcijās;

4.  pauž nožēlu, ka ES un tās dalībvalstis lielā mērā nav spējušas īstenot attiecīgo valstu likumīgās cerības, ka tiks darīts viss nepieciešams nelikumīgi iegūtu aktīvu savlaicīgai atguvei, un ka tāpēc kopumā ir iedragāta uzticēšanās ES pārskatītajai politikai attiecībā uz Arābu pavasara valstīm;

5.  aicina ES un tās dalībvalstis pastiprināt centienus Ēģiptes, Lībijas un Tunisijas aktīvu atguvē; uzsver, ka aktīvu atguve ir būtiska daļa no Savienības atbalsta demokrātiskās pārejas procesam un ekonomikas atjaunošanai šajās valstīs, un var turpināt stiprināt savstarpējo uzticēšanos partnerattiecību ar sabiedrību garā, kas ir pārskatītās Eiropas kaimiņattiecību politikas stūrakmens;

6.  atzinīgi vērtē Padomes 2012. gada 26. novembrī pieņemto jauno tiesisko regulējumu, kas atvieglo nelikumīgi iegūto līdzekļu atdošanu Ēģiptei un Tunisijai, ļaujot dalībvalstīm atbrīvot iesaldētos līdzekļus, pamatojoties uz atzītu tiesas nolēmumu, un veicinot informācijas apmaiņu starp attiecīgajām dalībvalstu iestādēm, no vienas puses, un Ēģipti un Tunisiju, no otras puses; tomēr uzsver, ka saprātīgā termiņā ir jāsasniedz konkrēti rezultāti un šajā procesā pilnībā jāiekļauj arī Lībija;

7.  mudina valsts līdzekļu atguves dienestus visās dalībvalstīs cieši sadarboties un attīstīt savas attiecības ar attiecīgajām iestādēm Arābu pavasara valstīs, lai palīdzētu tām risināt sarežģītos juridiskos jautājumus; aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu uzņemties aktīvu vadošo lomu, jo īpaši koordinējot dalībvalstu centienus, nodrošinot spēju veidošanu un veicinot sadarbību starp visām iesaistītajām valstīm;

8.  šajā sakarībā atzinīgi vērtē Kanādas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Apvienotās Karalistes, Japānas, Šveices un Amerikas Savienoto Valstu iniciatīvu izdot rokasgrāmatu, kurā iekļauts visaptverošs apraksts par šo valstu tiesību sistēmu attiecībā uz aktīvu atguvi, lai pieprasījuma iesniedzējas valstis labāk izprastu to, kas ir juridiski iespējams, kāda veida informācija ir pieejama, kāda veida izmeklēšanu var veikt un kā rīkoties, lai panāktu efektīvu aktīvu atguvi, izmantojot savstarpēju juridisko palīdzību; aicina visas dalībvalstis rīkoties līdzīgi;

9.  atzinīgi vērtē sadarbību starp ES iestādēm un citiem galvenajiem starptautiskajiem dalībniekiem Ēģiptes, Lībijas un Tunisijas aktīvu atguvē, jo īpaši saistībā ar nozagto līdzekļu atguves iniciatīvu (StAR), kas ir Pasaules Bankas un ANO Noziedzības un narkotiku apkarošanas biroja kopīga programma; uzsver to, cik svarīgi ir pilnībā izmantot esošos mehānismus gan valstu, gan starptautiskā līmenī, līdztekus pieņemot nepieciešamus jaunus tiesību aktus un pielāgojot šajā jomā spēkā esošus tiesību aktus;

10. atzinīgi vērtē G8 grupas iniciatīvu, proti, Dovilas partnerības rīcības plānu par līdzekļu atguvi, kurā paredzēti konkrēti pasākumi, lai veicinātu sadarbību un palīdzību konkrētos gadījumos, spēju veidošanas pasākumi un tehniskā palīdzība, un ierosina veidot reģionālu sadarbības iniciatīvu — Eiropas un arābu valstu aktīvu atguves forumu, kurā varētu apspriest turpmākos pasākumus un sadarboties to īstenošanai;

11. aicina nekavējoties izveidot ES mehānismu, kura sastāvā būtu izmeklētāji, prokurori, advokāti un citi eksperti no dalībvalstīm, citām iesaistītajām Eiropas valstīm un valstīm ārpus Eiropas, tostarp Kanādas un Amerikas Savienotajām Valstīm, lai sniegtu juridiskas un tehniskas konsultācijas un palīdzību Arābu pavasara valstīm aktīvu atguves procesā; prasa šo mehānismu pienācīgi finansēt no Eiropas Savienības ārējo attiecību atbilstoša finanšu instrumenta; ņemot vērā to, ka tiesu procedūras var būt sarežģītas, jūtīgas un ilgstošas, uzsver šī ES mehānisma ilgtspējas nozīmi;

12. aicina Eiropas Savienību mācīties no savas pieredzes aktīvu atguves procesā saistībā ar Arābu pavasara valstīm, tostarp apzinot ar šo jomu saistītus trūkumus ES un dalībvalstu tiesiskajā un politiskajā sistēmā; aicina Eiropas Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu sagatavot paziņojumu, kurā izklāstītas iespējamās iniciatīvas ES un starptautiskā līmenī, lai nodrošinātu ātru un efektīvu noziedzīgi iegūtu aktīvu atgūšanu pēc demokrātiskiem pārejas procesiem trešās valstīs, un nodrošinātu, ka korumpētu režīmu nozagti aktīvi nekur nebūs drošībā, tostarp gan jo īpaši Eiropas finanšu sistēmā, gan arī visā pasaulē kopumā;

13. mudina Savienības Vidusjūrai parlamentāro asambleju risināt jautājumu par aktīvu atguvi pārejas posmā esošajām Arābu pavasara valstīm, lai šajā procesā iesaistītu valstu parlamentu deputātus abos Vidusjūras krastos;

14. aicina Arābu līgu sagatavot, pieņemt un ātri ieviest sadarbības mehānismus aktīvu atguvei, un jo īpaši Persijas līča valstis aicina uzlabot sadarbību un piedāvāt juridisko palīdzību Arābu pavasara valstīm aktīvu atguves procesā;

15. uzskata, ka uz daļu no Arābu pavasara valstu parāda sekmīgi varētu attiecināt nelegāla, nelikumīga vai netaisnīga parāda juridisko definīciju, un tāpēc aicina noteikt netaisnīgu parādu apjomu;

16. aicina noteikt moratoriju attiecībā uz Tunisijas ārējā parāda procentu maksājumiem, līdz tiek veikta neatkarīga revīzija par visiem valsts ārējiem aizņēmumiem vai aizņēmumiem ar valsts garantijām laikā no 1987. gada līdz 2011. gada februārim, lai noteiktu parāda netaisnīgo un nelikumīgo daļu; aicina Eiropas Investīciju banku, Franciju un citus lielākos Eiropas kreditorus veikt patstāvīgu un detalizētu revīziju par saviem aizdevumiem Tunisijai Ben Ali režīma laikā; šajā sakarībā mudina tos izskatīt iespēju pārveidot daļu parāda par palīdzību attīstības jomā; aicina Komisiju atbalstīt šo pārveides procesu, tostarp sniedzot līdzfinansējumu;

17. uzsver to, cik svarīgs ir pilsoniskās sabiedrības organizāciju ieguldījums aktīvu atguves procesā gan pieprasījuma saņēmējā, gan iesniedzējā valstī, kā arī saistībā ar ārējo parādu netaisnīgās daļas noteikšanu, jo īpaši sniedzot informāciju attiecīgajām iestādēm, veicinot sadarbību starp galvenajiem valsts un starptautiskajiem dalībniekiem, uzraugot aktīvu atdošanu un nodrošinot, ka atdotie aktīvi pieprasījuma iesniedzējā valstī tiek izmantots pārredzamā un efektīvā veidā;

18. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Šveices un Kanādas valdībai un parlamentam, ASV Kongresam un ASV prezidentam, Ēģiptes, Lībijas un Tunisijas parlamentiem un valdībām un Eiropas Investīciju bankai.

(1)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0095.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika