REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Alpu makroreģionālo stratēģiju
15.5.2013 - (2013/2549(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu
Constanze Angela Krehl, Karin Kadenbach S&D grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0190/2013
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 192. pantu, 265. panta 5. punktu un 174. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam (COM(2009)0248),
– ņemot vērā Alpu konvenciju,
– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 8. decembra paziņojumu par Eiropas stratēģiju Donavas reģionam (COM(2010)0715) un orientējošo rīcības plānu, kas papildina stratēģiju (SEC(2009)0712/2),
– ņemot vērā 2011. gada 17. februāra rezolūciju par Donavas reģionam paredzētās ES stratēģijas īstenošanu[1],
– ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 24. jūnija secinājumus, kuros pausts aicinājums dalībvalstīm „sadarbībā ar Komisiju turpināt darbu ar iespējamām turpmākām makroreģionālām stratēģijām”,
– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 6. oktobra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (COM(2011)0611),
– ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,
A. tā kā makroreģionālā sadarbība starp valsts pārvaldes iestādēm, vietējām varas iestādēm, kā arī citām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām var veicināt teritoriālo integrāciju un stimulēt dažādu ES atbalstīto politikas virzienu un partnerību efektivitāti;
B. tā kā pašreizējās un visas turpmākās makroreģionālās stratēģijas būtu jāpiemēro brīvprātīgi un pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi un labāko praksi;
C. tā kā Alpu reģions aptver vairākas ES dalībvalstis un ES nepiederošas valstis, un tā kā visu ieinteresēto personu iekšējo un ārējo politikas virzienu koordinēšana varētu nodrošināt labākus rezultātus un pievienoto vērtību;
D. tā kā Alpu makroreģionālā stratēģija, kurai jābūt salīdzināmai ar ES pieņemtajām stratēģijām Baltijas jūras reģionam un Donavas reģionam, dos iespēju Alpiem attīstīties jaunā dimensijā un būt nozīmīgākiem ES kontekstā attiecībā uz labāku finansējuma pieejamību;
E. tā kā makroreģionālā stratēģija ir efektīvs veids kā risināt kopīgās problēmas, kas saistītas ar demogrāfiskajām izmaiņām, infrastruktūru, vides jautājumiem, energoapgādi, tūrisma un transporta iespējām Alpu reģionā;
1. uzsver, ka nepieciešams nostiprināt reģionu nozīmību un Alpu stratēģijas plānošanas un īstenošanas pamatos likt daudzlīmeņu pārvaldības principu;
2. uzsver ES tiesisko instrumentu, piemēram, Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) pozitīvo ietekmi saistībā ar makroreģioniem, jo šie instrumenti sniedz strukturālu atbalstu konkrētiem sadarbības aspektiem un apmaiņai ar labāko praksi, kā arī teritoriālo attīstības stratēģiju izstrādei un īstenošanai, dodot iespēju dažādu līmeņu varas iestādēm sadarboties;
3. atzinīgi vērtē Alpu teritorijas reģionu pašreizējās tendences, kā arī pieņemto augšupējo pieeju, un šie reģioni ir atkārtoti pauduši vēlmi, lai Alpu stratēģija efektīvi risinātu visai Alpu teritorijai kopējās problēmas, lai šīs teritorijas ievērības cienīgais potenciāls būtu konsekventāk izmantots, kā arī, lai risinātu vajadzības, kas saistītas ar mobilitātes uzlabošanu, energoapgādes drošību, vides aizsardzību, sociālo un ekonomisko attīstību, apmaiņu kultūras jomā, drošību un civilo aizsardzību Alpu reģionā;
4. uzskata, ka Alpu stratēģijas ģeogrāfiskajai darbības jomai jāaprobežojas ar Alpu Konvencijas teritoriju, jo makroreģiona vēl lielāka paplašināšana nozīmētu, ka pie-Alpu reģions ar tā metropolēm un rūpniecības centriem, iedzīvotāju skaita un ekonomiskās jaudas ziņā dominētu pār patieso Alpu reģionu;
5. uzskata, ka vienam no markroreģionālās stratēģijas pamatmērķiem ir jābūt Alpu ilgtspējīgai attīstībai;
6. norāda uz to, cik nozīmīgi ir saskaņot Alpu stratēģijas saturu ar Alpu Konvencijas pamatinteresēm, kā arī ņemt vērā jau notiekošo transnacionālo sadarbību un tīklus šajā jomā;
7. uzsver, ka Alpu makroreģionālajā stratēģijā būtu jāņem vērā tradicionālie — galvenokārt lauksaimnieciskie — zemes izmantošanas veidi, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību, kā arī lai saglabātu jau aizsargātās teritorijas;
8. aicina Komisiju izmantot jau iegūto pieredzi no Baltijas jūras un Donavas makroreģionālo stratēģiju platformām, lai bez kavēšanās iesniegtu Alpiem īpaši atbilstīgus rīcības plānus, ar mērķi pārvarēt strukturālās grūtības, kas raksturīgas kalnu reģioniem, un radītu atbilstīgus apstākļus ekonomiskajai izaugsmei un efektīvai reģiona sociālai un teritoriālai kohēzijai;
9. uzskata, ka stratēģijas teritoriālā dimensija novedīs pie konkrētām tendencēm saistībā ar teritoriālās kohēzijas ideju, kas Lisabonas līgumā ir noteikta par līdzvērtīgu ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai;
10. uzsver, ka Alpu makroreģionālā stratēģija ir efektīvs līdzeklis, lai veicinātu Eiropas teritoriālo sadarbību attiecīgajā reģionā, piemērojot augšupēju pieeju un izvēršot sadarbību ar efektīvāku pieejamo resursu izmantošanu;
11. uzsver, cik nozīmīga ir šāda stratēģija starpnozaru politikas koordinēšanā starp attiecīgajiem valdības dienestiem, vietējām varas iestādēm, sociālajiem dienestiem, veselības aprūpes dienestiem, iestādēm, kas koordinē kultūras politiku un teritoriālās plānošanas iestādēm vietējā, reģionālā un valsts līmenī, kā arī, cik nozīmīga tā ir dialogam ar pilsonisko sabiedrību;
12. uzskata, ka Alpu makroreģionālajai stratēģijai jākoordinē pieejamie ES fondi, jo īpaši saistībā ar kohēzijas politiku, lai īstenotu projektus kopīgo problēmu risināšanai tādās jomās, kā vides aizsardzība, ieguldījumi konkurētspējā un inovācijās, lauksaimniecība un mežsaimniecība, ūdens, enerģija, vides un klimata jautājumi, kā arī transports;
13. uzsver, ka iespējamā Alpu makroreģionālā stratēģija būtu saskaņā ar stratēģijas „ES 2020” mērķiem, tādējādi nodrošinot atbilstību ES saistībām attiecībā uz viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi;
14. uzsver, cik nozīmīgi, izmantojot šādu stratēģiju, ir palielināt Alpu reģiona inovācijas spējas, efektīvi izmantojot šā reģiona darbaspēka prasmes, veidojot partnerības un sadarbību starp galvenajām iesaistītajām personām (tostarp pārstāvjiem no darba tirgus, izglītības, apmācības un pētniecības jomas, kā arī darba devējiem), nodrošinot, ka teritorijā paliek aktīvi jauni cilvēki, atbalstot radošumu un palielinot atšķirīgo reģionu veiktspēju izglītības, zinātnes un pētniecības jomā;
15. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Reģionu komitejai un citām attiecīgajām iestādēm.
- [1] OV C 188 E, 28.6.2012., 30. lpp.