REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Sīrijas bēgļu stāvokli kaimiņvalstīs
20.5.2013 - (2013/2611(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Véronique De Keyser, Ana Gomes, María Muñiz De Urquiza, Pino Arlacchi, Emilio Menéndez del Valle, Pier Antonio Panzeri, Maria Eleni Koppa, Richard Howitt, David Martin, Inés Ayala Sender S&D grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0199/2013
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sīriju, jo īpaši 2012. gada 16. februāra rezolūciju par stāvokli Sīrijā[1] un 2012. gada 13. septembra rezolūciju[2],
– ņemot vērā Ārlietu padomes 2012. gada 23. marta, 23. aprīļa, 14. maija, 25. jūnija, 23. jūlija, 15. oktobra, 19. novembra un 10. decembra, un 2013. gada 23. janvāra, 18. februāra, 11. marta un 22. aprīļa secinājumus par Sīriju, ņemot vērā Eiropadomes 2012. gada 2. marta, 29. jūnija un 14. decembra, un 2013. gada 8. februāra secinājumus par Sīriju,
– ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos / priekšsēdētāja vietnieces Catherine Ashton daudzos paziņojumus par stāvokli Sīrijā, jo īpaši 2012. gada 22. oktobra un 2013. gada 13. marta paziņojumu par bēgļiem,
– ņemot vērā komisāres Kristalina Georgieva 2012. gada 17. jūlija, 31. jūlija un 29. augusta paziņojumus par stāvokli Sīrijā un 2013. gada 23. aprīļa paziņojumu „Sīrija — laika vairs nav daudz”,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes 2012. gada 20. jūlija rezolūciju Nr. 2059, 2012. gada 21. aprīļa rezolūciju Nr. 2043 un 2012. gada 14. aprīļa rezolūciju Nr. 2042, un ANO neatkarīgās starptautiskās izmeklēšanas komisijas 2013. gada 11. marta atjaunināto ziņojumu,
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, 1966. gada Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, 1984. gada Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, 1989. gada Konvenciju par bērna tiesībām un 2000. gada Fakultatīvo protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotā konfliktā, kuriem visiem Sīrija ir pievienojusies,
– ņemot vērā 2013. gada 30. janvārī Kuveitā notikušo Sīrijas jautājumam veltīto augsta līmeņa starptautisko līdzekļu devēju konferenci,
– ņemot vērā Marakešā notikušo Sīrijas tautas draugu grupas sanāksmi un 2013. gada 28. janvārī Parīzē notikušo starptautisko konferenci,
– ņemot vērā nacionālo paktu un kopīgo politisko redzējumu par pāreju Sīrijā, kuri publicēti pēc Sīrijas opozīcijas konferences, kas Arābu valstu līgas pārraudzībā notika Kairā 2012. gada 2. un 3. jūlijā,
– ņemot vērā pasākuma „Diena pēc projekta — atbalstot demokrātisku pāreju Sīrijā” secinājumus un ieteikumus, kas publicēti 2012. gada augustā,
– ņemot vērā 2012. gada 19. decembra Sīrijas humānās palīdzības reaģēšanas plānu (SHARP),
– ņemot vērā 2012. gada 19. decembra Sīrijas valdības reaģēšanas plānu,
– ņemot vērā 2012. gada pavasarī izveidoto Sīrijas humānās palīdzības forumu (SHF) un tā neseno sanāksmi 2013. gada 19. februārī,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā līdz 2013. gada 6. maijam ANO Augstā komiteja bēgļu jautājumos (UNHCR) ir reģistrējusi gandrīz 1 440 228 Sīrijas bēgļu; tā kā 455 665 no viņiem ir devušies uz Libānu, 448 370 uz Jordāniju, 322 407 uz Turciju un 141 702 uz Irāku; tā kā ANO lēš, ka 2013. gada beigās kopējais bēgļu skaits varētu sasniegt 3,5 miljonus; tā kā 4,25 miljoni Sīrijas iedzīvotāju ir pārvietoti savas valsts teritorijā un viņiem ir steidzami vajadzīga humānā palīdzība, un 1,5 miljoni iedzīvotāju ir pakļauti nepietiekama pārtikas nodrošinājuma riskam;
B. tā kā ar katru pilsoņa kara norises dienu arvien pasliktinās politiskā un humanitārā situācija, kā rezultātā ievērojami palielinās Sīrijas bēgļu skaits; tā pilsoņu karš Sīrijā ir lielākais drauds jau tā trauslajai drošībai un stabilitātei reģionā kopumā; tā kā kara radītais domino efekts draud kļūt strukturāls, nevis nejaušs;
C. tā kā uz kaimiņvalstīm un trešām valstīm ir pārbēguši ne tikai civiliedzīvotāji, bet arī vairāki bijušie režīma politiskie un militārie līderi un vēstnieki; tā kā ir nolaupīti augstie pārstāvji, piemēram, bīskaps Boulos Yazigi un bīskaps Yohanna Ibrahim, un viņi ir kļuvuši par mērķiem Sīrijas konfliktā; tā kā sektu vardarbība, piemēram, pilsētā Bayda, var saasināt karu;
D. tā kā uzņēmējas valstis visā kara laikā ir saglabājušas atklātu politiku, taču ir izvēlējušās atšķirīgas bēgļu uzņemšanas metodes; tā kā to spēja un iespējas uzņemt arvien pieaugošo bēgļu plūsmu un dot tiem patvērumu tuvojas izsīkumam, jo pie robežām regulāri notiek „negadījumi”; tā kā Libāna ir izvēlējusies nometņu veidošanas aizlieguma politiku un lielu bēgļu skaitu uzņēmusi vietējās kopienās; tā kā kopumā reģiona iedzīvotāji ir uzņēmuši Sīrijas bēgļus savās mājās labprātīgi un šāda rīcība ir devusi pozitīvus rezultātus;
E. tā kā līdz 2013. gada 22. aprīlim ES piešķirtās palīdzības apmērs bija gandrīz EUR 473 miljoni, tostarp EUR 200 miljoni no Savienības humānās palīdzības budžeta un EUR 273 miljoni no dalībvalstīm;
F. tā kā dažādos nevalstisko palīdzības organizāciju ziņojumos ir norādīts, ka faktiski ir sniegti tikai 30–40 procenti no starptautiskās sabiedrības kopējā apsolītā finansējuma;
G. tā kā Sīrijā ir apdraudēti aptuveni 400 000 palestīniešu bēgļu; tā kā palestīnieši ir lielākoties saglabājuši neitralitāti šajā konfliktā; tā kā ANO Palīdzības un darba aģentūra Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNWRA) ir reģistrējusi aptuveni 50 000 palestīniešus Libānā un 5 000 — Jordānijā; tā kā Jordānija ir slēgusi robežu palestīniešiem, kas bēg no konflikta Sīrijā, un tā kā viņiem lielā mērā tiek liegts strādāt Libānā; tā kā palestīniešu bēgļi, kas jau pirms kara sākuma bija neaizsargāta un nesamērīgi nabadzīga kopiena, ir pilnībā atkarīga no UNWRA, kura ir vienīgā izglītības, veselības aprūpes un atbalsta pakalpojumu sniedzēja, kā arī pārtikas, naudas piegādes un medicīniskās palīdzības nodrošinātāja;
H. tā kā ir pasliktinājusies drošība Jordānijas nometnē Zaatari, kurā kļūst plaši izplatītas zādzības un ugunsgrēki kā, piemēram, 2013. gada 21. aprīlī notikušais ugunsgrēks; tā kā nometnē Zaatari tiek izmitināti vairāk nekā 130 000 cilvēku un tādējādi tā ir kļuvusi par ceturto lielāko pilsētu Jordānijā; tā kā nedrošība turpina apdraudēt cilvēku dzīvi nometnēs un tā skar arī humanitāros darbiniekus, palīdzības sniedzējus un žurnālistus;
I. tā kā saskaņā ar starptautisko organizāciju informāciju sievietes un meitenes bēgļu nometnēs cieš no arvien pieaugošas seksuālas vardarbības, jo izvarošana tiek izmantota par kara ieroci; tā kā seksuālas vardarbības aktos izdzīvojušām Sīrijas bēglēm nav pieejamas reālas medicīniskās aprūpes iespējas; tā kā saskaņā ar vairāku avotu informāciju Sīrijas bēgļu nometnēs tiek noslēgtas pagaidu jeb „izpriecu” laulības (Mutah);
J. tā kā pašu sīriešu vadītā iekļaujoša politiska pāreja, kas atbilst Sīrijas iedzīvotāju likumīgajām demokrātiskajām interesēm, ir vienīgais veids brīvas un demokrātiskas Sīrijas veidošanai; tā kā konflikta turpmāka risināšana militāriem līdzekļiem radīs tikai vēl lielākas ciešanas Sīrijas tautai un reģionam kopumā; tā kā ANO neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija par Sīriju novērojusi, ka abas puses pēdējos mēnešos izmanto arvien nežēlīgāku taktiku un jaunas militārās iespējas; tā kā pa dažādiem ceļiem Sīrijā turpina nonākt ieroči;
K. tā kā tūkstošiem no Sīrijas aizbēgušo cilvēku ir dezertējuši no bruņotajiem spēkiem, lai nebūtu jāveic kara noziegumi vai noziegumi pret cilvēci, vai arī viņi izvairās no militārā dienesta līdzīgu iemeslu dēļ;
L. tā kā prezidentam Bashar al-Assad un viņa autoritārajam režīmam nav vietas nākotnes Sīrijā; tā kā prezidenta atkāpšanās ir vienīgais veids, lai nepieļautu kara tālāku saasināšanos un palīdzētu atrisināt bēgļu stāvokli, īstenojot mierīgu un demokrātisku pāreju valstī;
M. tā kā pastāvošā režīma alternatīvai jābūt iekļaujošai un jāpārstāv Sīrijas daudzveidīgā sabiedrība, turklāt pilnībā jāievēro vispārējās demokrātijas vērtības, tiesiskums, cilvēktiesības un pamatbrīvības, īpašu uzmanību pievēršot etnisko, kultūras un reliģisko minoritāšu, kā arī sieviešu tiesībām; tā opozīcijas spēku veidota iekļaujoša un pārstāvnieciska pagaidu valdība varētu veicināt šādu alternatīvu;
N. tā kā ir izveidota Sīrijas tautas draugu grupa un tā rīkojusi vairākas konferences ārlietu ministru līmenī, piedaloties pārstāvjiem no galvenajām starptautiskajām organizācijām, tostarp ANO, Arābu valstu līgas, ES, Islāma konferences organizācijas, Persijas līča Sadarbības padomes, Arābu Magribas Savienības un Āfrikas Savienības;
O. tā kā Sīrijas opozīcijas pārstāvji aizvadīto mēnešu laikā rīkojuši vairākas sanāksmes ar mērķi pārvarēt iekšējās domstarpības un izveidot vienotu fronti un sagatavojuši nacionālo paktu un kopīgo politisko redzējumu par pāreju Sīrijā, kā arī pasākuma „Rītdienas projekts — atbalstot demokrātisku pāreju Sīrijā” secinājumus un ieteikumus; tā kā iekšēja šķelšanās un nesaskaņas opozīcijā saglabājas, neraugoties uz visiem centieniem;
P. tā kā Krievijas un Ķīnas veto dēļ ANO Drošības padome līdz šim nav varējusi sniegt adekvātu atbildi uz pilsoņu karu Sīrijā; tā kā 2012. gada 3. augustā pieņemtajā rezolūcijā ANO Ģenerālā asambleja pauda nožēlu par to, ka Drošības padome nespēj vienoties par pasākumiem, lai nodrošinātu, ka Sīrijas varas iestādes ievēro tās lēmumus; tā kā, pamatojoties uz ANO Drošības padomes rezolūcijām, neapbruņoti ANO militārie novērotāji tikuši izvietoti Sīrijā;
Q. tā kā ES vairākās kārtās ir noteikusi īpašas sankcijas pret Sīriju, tostarp nosakot ceļošanas aizliegumu, iesaldējot aktīvus un nosakot luksusa preču un divējāda lietojuma preču eksporta aizliegumu uz šo valsti, un ir vēl vairāk pastiprinājusi ieroču embargo pret Sīriju,
1. atkārtoti pauž stingru nosodījumu brutālajām represijām, ko Sīrijas režīms vērš pret valsts iedzīvotājiem; atzinīgi vērtē Sīrijas iedzīvotāju drosmi; pauž solidaritāti un atbalstu sīriešiem, kuri cīnās par demokrātiju, cieņu, cilvēktiesībām un pamatbrīvībām; atkārtoti prasa prezidentam Bashar al-Assad un viņa režīmam nekavējoties atkāpties, lai ļautu valstī uzsākt miermīlīgu, iekļaujošu un demokrātisku pašu sīriešu vadītu pārejas procesu;
2. aicina visus bruņotos dalībniekus nekavējoties pārtraukt vardarbību Sīrijā; atkārtoti uzsver, ka visām krīzē iesaistītajām pusēm ir pilnībā jāievēro starptautiskās humanitārās tiesības, kuru galvenais mērķis ir aizsargāt civiliedzīvotājus; uzsver, ka ir jāsauc pie atbildības tie, kuri atbildīgi par plašajiem, sistemātiskajiem un rupjajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Sīrijā pēdējo 24 mēnešu laikā; šajā sakarībā stingri atbalsta ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos prasību nodot situāciju Sīrijā Starptautiskās krimināltiesas izskatīšanai;
3. uzskata, ka konflikts var tikt atrisināts, izmantojot politiskus mehānismus, ar kuriem sekmētu sīriešu vadīto politisko procesu, kas veicinās uzticamu un efektīvu politisko risinājumu, kurā piedalās tie, kas patiesi vēlas nodrošināt pāreju; atkārtoti apstiprina, ka īpaši svarīgi ir turpināt nošķirt humanitāros pasākumus no politikas, lai atvieglotu pieeju tiem, kam ir vajadzīga palīdzība; aicina ES un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) izstrādāt ceļvedi par politisko pārvaldību atbrīvotajās teritorijās, tostarp par soda sankciju atcelšanas iespējamību;
4. norāda, ka visām no Sīrijas aizbēgušajām personām ir tiesības uz papildu aizsardzību, jo viņi ir pakļauti cita veida draudiem, kas nav minēti UNHCR pamatnostādņu 26. punktā, proti, draudiem par pārmērīgu vai nesamērīgi smagu sodu, kas var ietvert spīdzināšanu vai necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos, vai pat patvaļīgu nāvessoda izpildi;
5. aicina līdzekļu devējus, ņemot vērā palestīniešu bēgļu iedzīvotāju arvien pieaugošās vajadzības Sīrijā un kaimiņvalstīs, sniegt lielu atbalstu UNRWA pašreizējiem centieniem stiprināt šo iedzīvotāju izturību un pēc iespējas mazināt viņu ciešanas un pārvietošanu;
6. atkārtoti aicina ANO Drošības padomes locekļus, jo īpaši Krieviju un Ķīnu, kā arī Amerikas Savienotās Valstis pildīt savus pienākumus un panākt, ka nekavējoties tiek pārtraukta vardarbība un represijas pret Sīrijas iedzīvotājiem; turpina paust atbalstu ES un tās dalībvalstu centieniem šajā jomā;
7. aicina nekavējoties sniegt humāno palīdzību visiem, kam tā vajadzīga Sīrijā, īpaši pievēršoties ievainotajiem, bēgļiem, iekšzemē pārvietotajiem, sievietēm un bērniem; uzteic Starptautiskā Sarkanā Krusta un UNRWA paveikto šajā sakarībā; prasa Sīrijas valdībai atļaut humānās palīdzības organizācijām brīvi iekļūt valstī; uzsver, ka ir jāpalielina sadarbība starp dažādajiem dalībniekiem, kas veic darbības uz vietas, piemēram, vietējām iestādēm, starptautiskām organizācijām un NVO, tostarp jāuzlabo sadarbība uz robežām; uzskata, ka protokoli par palīdzību un uzraudzību uz robežām nodrošinātu pievienoto vērtību;
8. pauž atzinību uzņēmējkopienām un Sīrijas kaimiņvalstīm, jo īpaši Jordānijai, Libānai, Turcijai un Irākai, par to ievērības cienīgo spēju rīkoties grūtajā situācijā, sniedzot patvērumu un humāno palīdzību ģimenēm, kuras bēg no kara Sīrijā, taču pauž lielas bažas par bīstamo pārslodzi, kam šīs valstis tuvojas;
9. aicina ES uzņemties vadošo lomu palīdzības sniegšanā Sīrijas bēgļiem un aicina ES un tās dalībvalstīs nekavējoties izstrādāt visaptverošu programmu, ar kuru paplašinātu un palielinātu ES atbalstu visām bēgļu uzņēmējām kaimiņvalstīm, izmantojot finansiālu palīdzību un praktisku palīdzību, lai atvieglotu droša un pienācīga patvēruma nodrošinājumu bēgļiem, neraugoties uz visiem šķēršļiem un grūtībām;
10. norāda, ka ir vajadzīgas teltis, sanitārās labierīcības, zāles, mācības un jo īpaši ir jānostiprina kopienas, stabilitāte, pakalpojumi un infrastruktūra, kā arī programmas tādu spēju veidošanai, kas nepieciešamas, lai tiktu galā ar arvien pieaugošo bēgļu pieplūdumu; uzsver, cik svarīgi ir novērtēt to bēgļu apstākļus, kuri dzīvo ārpus nometnēm; uzsver, ka ir jāapsver bēgļu pārvietošana uz citām teritorijām;
11. prasa palielināt ES materiālo un politisko atbalstu, lai mazinātu apdraudējumu, ko Sīrijas bēgļu skaita pieaugums rada kaimiņvalstu, galvenokārt Libānas, sociālekonomiskajai un politiskajai stabilitātei;
12. aicina ES un starptautisko sabiedrību ieviest atbildības mehānismus, lai nodrošinātu, ka visus solītos līdzekļus saņem tās personas, kurām tie patiešām bija paredzēti; atzinīgi vērtē ievērojamos solījumus, ko Eiropa deva līdzekļu devēju konferencē Kuveitā 2013. gada 30. janvārī; aicina ANO un starptautisko sabiedrību, jo īpaši Persijas līča valstis, aktīvāk sniegt palīdzību, ņemot vērā pieaugošās vajadzības; aicina ES dalībvalstis uzņemt vairāk bēgļu;
13. uzsver, cik svarīgi ir starptautiskās robežas saglabāt atvērtas un mudina starptautisko sabiedrību sniegt lielu atbalstu Libānai un Jordānijai pieaugošā bēgļu pieplūduma pārvaldīšanā; mudina Jordānijas valdību atbalstīt neizraidīšanas un vienlīdzīgas attieksmes principu pret bēgļiem;
14. joprojām pauž lielas bažas par plaši izplatītajiem un sistemātiskajiem cilvēktiesību pārkāpumiem; aicina ES un starptautisko sabiedrību uzlabot civiliedzīvotāju, tostarp arī humanitāro darbinieku un medicīniskā personāla, aizsardzību; mudina starptautisko kopienu rast risinājumu pastāvīgajām nedrošības un sabiedriskās kārtības problēmām bēgļu nometnēs, ieviešot tajās jaunu drošības iniciatīvu; mudina visas konfliktā iesaistītās puses ievērot starptautiskās humanitārās tiesības un atvieglot iespējas sniegt humāno palīdzību, lai palīdzības sniedzēji valstī un ārpus tās varētu nodrošināt pieaugošās vajadzības; atbalsta augstās pārstāves pausto nosodījumu par visa veida terora aktiem;
15. nosoda Sīrijas pilsoņu karā īstenotos seksuālās vardarbības aktus; mudina ES un starptautisko sabiedrību piešķirt līdzekļus īpaši seksuālās vardarbības problēmas risināšanai; aicina uzņēmējkopienas nodrošināt pienācīgu medicīnisko aprūpi seksuālā vardarbībā cietušajām personām;
16. mudina ANO un Arābu valstu līgas kopīgo īpašo pārstāvi Sīrijā rīkoties aktīvi un īstenot proaktīvu pieeju; aicina starptautisko sabiedrību, tostarp ES un tās dalībvalstis, sniegt viņam spēcīgu un vienotu atbalstu;
17. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētāja vietniecei, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, kā arī visām Sīrijas konfliktā iesaistītajām pusēm.
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0057.
- [2] Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0351.