REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par darba apstākļiem un veselības aizsardzības un drošības standartiem pēc nesenajiem rūpnīcu ugunsgrēkiem un ēkas sabrukšanas Bangladešā
20.5.2013 - (2013/2638(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Véronique De Keyser, Stephen Hughes, Bernd Lange, Vital Moreira, Richard Howitt, Jutta Steinruck, Alejandro Cercas, Pervenche Berès, David Martin, Marc Tarabella S&D grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0223/2013
B7‑0223/2013
Eiropas Parlamenta rezolūcija par darba apstākļiem un veselības aizsardzības un drošības standartiem pēc nesenajiem rūpnīcu ugunsgrēkiem un ēkas sabrukšanas Bangladešā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā EK un Bangladešas 2001. gada sadarbības nolīgumu,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Bangladešu, jo īpaši 2013. gada 17. janvāra rezolūciju par cilvēku bojāeju nesenajos tekstilrūpnīcu ugunsgrēkos, jo īpaši Bangladešā[1],
– atgādinot par 2010. gada 25. novembra rezolūcijām par cilvēktiesībām un sociāliem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos[2] un uzņēmumu sociālo atbildību starptautiskos tirdzniecības nolīgumos[3],
– ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) ziņojumu „Globalizing Social Rights: The International Labour Organization and beyond” („Sociālo tiesību globalizēšana — Starptautiskā Darba organizācija un ārpus tās veiktie pasākumi”),
– ņemot vērā SDO ziņojumu „Labour in the Global South: Challenges and alternatives for workers” („Darba apstākļi pasaules dienvidu daļā — darba ņēmēju grūtības un alternatīvas iespējas”),
– ņemot vērā SDO ziņojumu „Globalisation, Flexibilisation and Working Conditions in Asia and the Pacific” („Globalizācija, fleksibilizācija un darba apstākļi Āzijā un Klusā okeāna reģionā”),
– ņemot vērā SDO secinājumus pēc augsta līmeņa misijas vizītes Bangladešā 2013. gada 1.–4. maijā;
– ņemot vērā 2011. gada 9. marta rezolūciju par rūpniecības politiku globalizācijas laikmetā[4],
– ņemot vērā 2011. gadā atjauninātās ESAO pamatnostādnes attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem,
– ņemot vērā SDO Konvenciju par stimulējošu pamatu drošībai un veselības aizsardzībai darbā (2006, C‑187) un Konvenciju par darba drošību un arodveselību (1981, C‑155), kuras Bangladeša un Pakistāna vēl nav ratificējušas, kā arī attiecīgos ieteikumus (R‑197); ņemot vērā arī Bangladešas un Pakistānas parakstīto Darba inspekcijas konvenciju (1947, C‑081), kā arī tās ieteikumus (R‑164),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Atjaunota ES stratēģija 2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību” (COM(2011)0681),
– ņemot vērā ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus,
– ņemot vērā Savienības augstās pārstāves / Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Catherine Ashton un ES tirdzniecības komisāra Karel de Gucht 2013. gada 30. aprīļa kopīgo paziņojumu pēc nesenā ēkas sabrukuma Bangladešā,
– ņemot vērā Bangladešas gatavo apģērbu ražošanas nozares 2013. gada 13. maijā parakstīto vienošanos par ugunsdrošību un ēku drošību Bangladešā,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā 2013. gada 24. aprīlī, sabrūkot apģērbu rūpnīcai Rana Plaza ēkā Dhakā, Bangladešā, gāja bojā 1127 cilvēki, padarot to par lielāko traģēdiju pasaules apģērbu rūpniecības vēsturē; tā kā 2013. gada 9. maijā vismaz astoņi cilvēki gāja bojā rūpnīcas ugunsgrēkā Dhakā;
B. tā kā Rana Plaza ēkas īpašnieks un astoņi citi cilvēki tika aizturēti, pamatojoties uz to, ka ēka bija uzbūvēta nelikumīgi un tajā bija radušās milzīgas konstruktīvās problēmas, taču darbinieki bija spiesti turpināt darbu minētajā ēkā, neraugoties uz tās apšaubāmo drošību;
C. tā kā apstākļi šādās tekstilrūpnīcās bieži vien ir slikti un tajās netiek pievērsta uzmanība darba ņēmēju tiesībām, kas ir atzītas SDO svarīgākajās konvencijās, un dažkārt netiek pievērsta nekāda vērība darba drošībai un, ja tiek, tad pavisam neliela; tā kā šādu rūpnīcu īpašnieki daudzos gadījumos nav saņēmuši sodu un tādēļ ir darījuši visai maz, lai uzlabotu darba apstākļus;
D. tā kā Eiropas tirgus ir Bangladešas apģērbu un tekstilizstrādājumu lielākais eksporta noieta tirgus un pazīstami rietumvalstu uzņēmumi ir atzinuši, ka tiem bija noslēgti līgumi ar Rana Plaza ēkā izvietotajām rūpnīcām par apģērbu piegādi;
E. tā kā Bangladešā ir vairāk nekā 5000 tekstilrūpnīcu, kurās strādā apmēram 3,5 miljoni darbinieku, un tā kā Bangladeša ir pasaules otrā lielākā gatavo apģērbu eksportētājvalsts aiz Ķīnas;
F. tā kā citās pasaules daļās augošo darbaspēka izmaksu dēļ zemas kvalifikācijas darbavietas rūpniecībā ir pārceltas uz Indiju, Pakistānu, Kambodžu, Vjetnamu un jo īpaši Bangladešu, kur apģērbi pašlaik veido 75 % no eksporta;
G. tā kā Bangladešas apģērbu eksporta vērtība sasniedz pat EUR 18 miljardus gadā; tā kā tiem, kas strādāja Rana Plaza ēkā, maksāja mazāk nekā EUR 29 mēnesī;
H. tā kā saskaņā ar „Clean Clothes Campaign” datiem darbaspēka izmaksas šajā nozarē veido tikai 1–3 % no produkta galīgās cenas;
I. tā kā daži plaši pazīstami Rietumu zīmoli, reaģējot uz daudzajiem rūpnīcu negadījumiem, kuros gāja bojā cilvēki, ir pārtraukuši savu produktu ražošanu Bangladešā, lai nostiprinātu drošības standartus savā piegādes ķēdē;
J. tā kā, reaģējot uz plašo kritiku par starptautiskiem uzņēmumiem, kas sadarbojas ar vietējiem apģērbu ražotājiem, vairāki lieli rietumvalstu uzņēmumi tagad ir parakstījuši vietējo darba organizāciju apstiprinātu juridiski saistošu vienošanos, kuras mērķis ir nodrošināt darba drošības pamatstandartus apģērbu ražotnēs Bangladešā, kuru skaits ir vismaz 5000,
1. pauž skumjas par nesenajos rūpnīcu ugunsgrēkos un ēkas sabrukšanā zaudētajām cilvēku dzīvībām; izsaka līdzjūtību bojāgājušo ģimenēm un cietušajiem; atkārtoti uzsver, ka ir absolūti nepieņemami, ka pēdējos gados Bangladešas un visas Dienvidāzijas tekstilrūpnīcās bojā gājuši tik daudzi strādnieki;
2. aicina Bangladešas varas iestādes nekavējoties rīkoties, lai nodrošinātu to, ka rūpnīcas visā valstī atbilst starptautiskajiem darba standartiem un SDO konvencijām;
3. atgādina, ka Bangladeša saskaņā ar vispārējo preferenču sistēmas „Viss, izņemot ieročus” shēmu bauda beznodokļu un bezkvotu piekļuvi ES tirgum, kas paredzēta, lai stimulētu to piegādes ķēžu atbildīgu pārvaldību, kuras ietver jaunattīstības valstis; tāpēc stingri uzsver, ka saskaņā ar „Viss, izņemot ieročus” shēmu Bangladešai ir pienākums efektīvi īstenot vairākas svarīgākās ANO un SDO konvencijas par cilvēktiesībām un darba tiesībām;
4. aicina Komisiju izvērtēt, kā Bangladeša ievēro minētās konvencijas; uzskata, ka tarifu preferences nebūtu jāpiešķir, ja darba apstākļi netiks uzlaboti;
5. aicina Bangladešas valdību turpināt pilnībā izmeklēt nesenos atgadījumus un ieviest pasākumus, lai novērstu šādu traģēdiju atkārtošanos, tostarp nodrošināt, ka visi ražotāji pilnībā ievēro tiesību aktus veselības aizsardzības un drošības jomā (jo īpaši Bangladešas 2006. gada Darba likumu), kā arī izveidot efektīvu un neatkarīgu darba apstākļu pārbaudes un ražošanas ēku inspekcijas sistēmu;
6. sagaida, ka atbildīgie par šādu noziedzīgu nolaidību un citām noziedzīgām darbībām saistībā ar šo neseno traģēdiju tiks saukti pie atbildības; turklāt vēlas, lai vietējās pašvaldības un rūpnīcu vadība sadarbotos nolūkā nodrošināt visiem cietušajiem iespēju vērsties tiesībaizsardzības iestādēs, lai viņi varētu pieprasīt kompensāciju;
7. atzinīgi vērtē to Eiropas mazumtirgotāju rīcību, kuri jau ir snieguši ieguldījumu kompensācijas shēmās un parakstījuši juridiski saistošo vienošanos par ugunsdrošību un ēku drošību Bangladešā, lai palīdzētu finansēt ugunsdrošības un ēku konstruktīvos uzlabojumus to izmantotajās rūpnīcās; pauž dziļu nožēlu par to, ka pazīstami rietumu mazumtirgotāji, tostarp Wal‑Mart grupa, GAP, NKD, Metro un Ernstings, ir izvēlējušies neparakstīt minēto vienošanos;
8. atkārtoti aicina lielākos starptautiskos apģērbu zīmolus kritiski pārbaudīt to piegādes ķēdes un sadarboties ar apakšuzņēmējiem, lai uzlabotu arodveselības un drošības standartus; aicina mazumtirgotājus, NVO un visus citus iesaistītos dalībniekus, tostarp attiecīgā gadījumā Komisiju, sadarboties, lai izveidotu brīvprātīgu marķējuma standartu, kas apliecinātu, ka produkts visā tā piegādes ķēdē ir ražots, ievērojot SDO darba pamatstandartus;
9. aicina Business Europe un Eiropas mazumtirgotājus un uzņēmumus, kas tieši vai ar apakšuzņēmēju starpniecību darbojas Bangladešā, parakstīt brīvprātīgu vienošanos par uzņēmumu sociālo atbildību, pamatojoties uz ESAO pamatnostādnēm daudznacionāliem uzņēmumiem, un īstenot attiecīgos standartus;
10. atzinīgi vērtē Bangladešas valdības lēmumu ļaut valsts apģērbu ražošanas nozarē strādājošajiem četriem miljoniem strādnieku apvienoties arodbiedrībās, neprasot atļauju rūpnīcas īpašniekiem; norāda, ka darba ņēmējiem un arodbiedrībām var būt svarīga loma, piemēram, visās rūpnīcās izveidojot darbinieku vadītas darba drošības komitejas un izglītojot rūpnīcu strādniekus par to, kā viņi var aizsargāt savas tiesības un drošību, tostarp par tiesībām atteikties strādāt nedrošos apstākļos;
11. aicina Komisiju aktīvi veicināt obligāta atbildīgas uzņēmējdarbības kodeksa ieviešanu ES uzņēmumiem, kas darbojas ārvalstīs, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai šie uzņēmumi stingri ievērotu visas savas juridiskās saistības, jo īpaši starptautiskos standartus un noteikumus cilvēktiesību, nodarbinātības un vides jomā;
12. prasa, lai starp ES un trešām valstīm, ar kurām tā paraksta divpusējus tirdzniecības nolīgumus, tiktu izveidota starpvalstu juridiskās sadarbības sistēma, tādējādi nodrošinot, ka personām, kas cietušas sociālo vai vides tiesību aktu pārkāpumu dēļ vai tādēļ, ka starptautiski uzņēmumi un to nepastarpinātie meitasuzņēmumi nav ievērojuši uzņēmumu sociālās atbildības prasības vai taisnīgas tirdzniecības praksi, ir iespējams efektīvi piekļūt tiesu iestādēm valstī, kur noticis pārkāpums, un atbalstīt starptautisku tiesas procesu ieviešanu, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu to, ka uzņēmumi tiek sodīti par izdarītajiem pārkāpumiem;
13. atzinīgi vērtē vairāku arodbiedrību, NVO un starptautisku tekstilrūpniecības nozares mazumtirdzniecības uzņēmumu panākto vienošanos par ugunsdrošību un ēku drošību Bangladešā, kuras mērķis ir uzlabot drošības standartus ražotnēs un kurā pausta apņemšanās maksāt par šādiem pasākumiem, jo īpaši ieviešot neatkarīgu pārbaužu sistēmu un aktīvi atbalstot tādu veselības un drošības komiteju izveidi visās rūpnīcās, kurās piedalās darba ņēmēju pārstāvji un kuras — lai gan saskaņā ar likumu tās ir obligātas — reti kad patiesi darbojas; aicina visus attiecīgos tekstilizstrādājumu zīmolu ražotājus atbalstīt šos centienus;
14. aicina visas ieinteresētās personas pastiprināt cīņu pret korupciju piegādes ķēdē, kas ir vērojama daudzās Dienvidāzijas valstīs, tostarp slepenās vienošanās starp drošības inspektoriem un rūpnīcu īpašniekiem; atgādina par nepieciešamību konsekventi īstenot astoņas SDO pamatkonvencijas; uzsver to, ka stingri darbinieku veselības aizsardzības un drošības noteikumi ir svarīgi ikvienā valstī, lai kur arī darbinieki nestrādātu;
15. prasa pilnībā un aktīvi apspriesties ar pārstāvju organizācijām, tai skaitā brīvām un neatkarīgām arodbiedrībām, un iesaistīt tās uzņēmumu sociālās atbildības procesu un struktūru veidošanā, funkcionēšanā un uzraudzībā; aicina šādas pārstāvju organizācijas sadarboties ar darba devējiem, lai veicinātu kvalitatīvu nodarbinātību un pienācīgus darba apstākļus;
16. atzinīgi vērtē Komisijas pašreizējās iniciatīvas, kuru mērķis ir atbalstīt rūpnīcu drošības uzlabošanu Bangladešā, piemēram, īstenojot projektu „Darba standartu sekmēšana gatavo apģērbu ražošanas nozarē”, kā arī sadarbojoties ar Bangladešas Ugunsdzēsības dienestu un Civilās aizsardzības direktorātu; prasa sekmēt un paplašināt šādu sadarbību, attiecīgā gadījumā iesaistot arī citas šā reģiona valstis;
17. aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu nodrošināt, ka ES tirdzniecības atašeji, ja tie darbojas ES pārstāvniecībās, tiek regulāri apmācīti uzņēmumu sociālās atbildības jautājumos, jo īpaši attiecībā uz ANO sistēmas „Aizsargāt, ievērot un labot” īstenošanu, un lai ES pārstāvniecības darbotos kā Savienības kontaktpunkti sūdzību iesniegšanai par ES uzņēmumiem un to meitasuzņēmumiem;
18. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, Bangladešas un Pakistānas valdībai un parlamentam un SDO ģenerāldirektoram.
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0027.
- [2] OV C 99 E, 3.4.2012., 31. lpp.
- [3] OV C 99 E, 3.4.2012., 101. lpp.
- [4] OV C 199 E, 7.7.2012., 131. lpp.