Rezolūcijas priekšlikums - B7-0224/2013/REV1Rezolūcijas priekšlikums
B7-0224/2013/REV1

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par darba apstākļiem un veselības aizsardzības un drošības standartiem pēc nesenajiem rūpnīcu ugunsgrēkiem un ēkas sabrukšanas Bangladešā

20.5.2013 - (2013/2638(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Thomas Mann, Mairead McGuinness, Elmar Brok, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Roberta Angelilli, Tokia Saïfi, Philippe Boulland, Ivo Belet PPE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0223/2013

Procedūra : 2013/2638(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0224/2013
Iesniegtie teksti :
B7-0224/2013
Debates :
Pieņemtie teksti :

B7‑0224/2013

Eiropas Parlamenta rezolūcija par darba apstākļiem un veselības aizsardzības un drošības standartiem pēc nesenajiem rūpnīcu ugunsgrēkiem un ēkas sabrukšanas Bangladešā

(2013/2638(RSP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Bangladešu, jo īpaši tās, kas tika pieņemtas 2013. gada 17. janvārī[1], 2007. gada 6. septembrī[2] un 2008. gada 10. jūlijā[3],

–   ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūciju par cilvēktiesībām un sociāliem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos[4] un 2010. gada 25. novembra rezolūciju par uzņēmumu sociālo atbildību starptautiskos tirdzniecības nolīgumos[5],

–   ņemot vērā Sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Bangladešas Tautas Republiku par partnerību un attīstību[6],

–   ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / augstās pārstāves (PV/AP) Catherine Ashton un ES tirdzniecības komisāra Karel de Gucht 2013. gada 30. aprīļa kopīgo paziņojumu,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Atjaunota ES stratēģija 2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību” (COM(2011)0681),

–   ņemot vērā SDO Konvenciju par stimulējošu pamatu drošībai un veselības aizsardzībai darbā (2006, C-187) un Konvenciju par darba drošību un arodveselību (1981, C-155), kuras Bangladeša vēl nav ratificējusi, kā arī to attiecīgos ieteikumus (R-197); ņemot vērā arī Bangladešas parakstīto Darba inspekcijas konvenciju (1947, C-081), kā arī tās ieteikumus (R-164),

–   ņemot vērā Bangladešas un Pakistānas parakstīto Darba inspekcijas konvenciju (1947, C-081), kā arī tās ieteikumus (R-164),

–   ņemot vērā ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus,

–   ņemot vērā ESAO pamatnostādnes attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem,

–   ņemot vērā SDO secinājumus pēc augsta līmeņa misijas Bangladešā 2013. gada 1.–4. maijā,

 

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā ES un Bangladešai jau sen ir labas attiecības, kas izveidotas, pamatojoties arī uz Sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību, un tā kā ES ir Bangladešas lielākais tirdzniecības partneris;

B.  tā kā 2013. gada martā pieņemtais nacionālais trīspusējais rīcības plāns par ugunsdrošību gatavo apģērbu nozarē Bangladešā nodrošina koordinācijas platformu ieinteresētajām personām, kas vēlas ierosināt papildpasākumus ugunsdrošības veicināšanai;

C. tā kā apģērbu produkcijas eksports Bangladešas ekonomikai ir viens no vissvarīgākajiem ieņēmumu avotiem, kas ik gadu veido aptuveni EUR 15,3 miljardu;

D. tā kā Bangladešā ir vairāk nekā 5000 tekstilrūpnīcu, kur nodarbināti apmēram 3,5 miljoni cilvēku;

E.  tā kā 2013. gada 24. aprīlī sagruva Savārā netālu no Dakas esošā Rana Plaza ēka, kurā bija izvietotas vairākas apģērbu rūpnīcas, nogalinot aptuveni 1127 un ievainojot vairāk nekā 2500 cilvēku;

F.  tā kā sabrukusī ēka bija uzbūvēta nelikumīgi un neatbilda drošuma standartiem;

G. tā kā nāves gadījumu lielo skaitu būtiski palielināja tas, ka rūpnīcas īpašnieki nosūtīja darbiniekus atpakaļ ēkā pēc tam, kad dienu pirms sabrukšanas ēkā parādījās plaisas;

H. tā kā dažas dienas vēlāk — 8. maijā — Tung Hai apģērbu rūpnīcā Dakas pilsētas Mirpuras rajonā izcēlās ugunsgrēks, kurā gāja bojā astoņi cilvēki;

I.   tā kā 2012. gada 24. novembra ugunsgrēkā Tazreen apģērbu rūpnīcā, kas atrodas Dakas pilsētas rūpnieciskajā Ašūlijas rajonā, gāja bojā vismaz 112 cilvēku un ievainojumus guva 200 cilvēku;

J.   tā kā, lai gan oficiālā izmeklēšanā tika secināts, ka Tazreen ugunsgrēka iemesls bija sabotāžas akts, lielo nāves gadījumu skaitu izraisīja nepietiekami drošības pasākumi, tostarp tas, ka telpas bija pārpildītas, trūka avārijas izeju un izejas vārti bija slēgti, kā arī vadības nepareizā rīcība, reaģējot uz ārkārtas situāciju;

K. tā kā, lai gan valdības izmeklēšanas komiteja, ko izveidoja Iekšlietu ministrija un Parlamentārā pastāvīgā komiteja par Darba ministrijas jautājumiem, secināja, ka par neattaisnojamu nolaidību būtu jāizvirza kriminālapsūdzība pret Tazreen rūpnīcas īpašnieku, tomēr viņš nav apcietināts; tā kā Bangladešas Augstākajā tiesā 2013. gada 28. aprīlī tika iesniegts lūgumraksts, apsūdzot iestādes bezdarbībā un prasot viņu apcietināt;

L.  tā kā četrās nedēļās kopš Tazreen ugunsgrēka Bangladešas tekstila un apģērbu rūpnīcās ir notikuši 17 jauni apjomīgi ugunsgrēki;

M. tā kā Bangladešas rūpnīcās ir ļoti slikti darba apstākļi, jo ļoti maz tiek ievēroti drošības noteikumi vai tos neievēro nemaz, telpas ir pārpildītas un tiek veikti minimāli aizsardzības pasākumi ugunsgrēku un rūpniecisko negadījumu novēršanai, kā arī pastāv ierobežojumi biedrošanās brīvībai un darba samaksas līmeņi ir necilvēcīgi;

N. tā kā katru gadu līdzīgos negadījumos visā Bangladešā un Dienvidāzijā iet bijā simtiem strādnieku,

1.  pauž dziļas skumjas par nesenajā ēkas sabrukšanā un rūpnīcu ugunsgrēkos zaudētajām cilvēku dzīvībām; izsaka līdzjūtību ievainotajiem un bojāgājušo ģimenēm;

2.  mudina Bangladešas valdību nekavējoties izstrādāt efektīvus ugunsdrošības un ēku drošuma noteikumus saskaņā ar SDO standartiem un pēc tam tos stingri un efektīvi īstenot visās vietējās ražotnēs;

3.  atzinīgi vērtē vairāku arodbiedrību, NVO un daudznacionālu tekstilrūpniecības nozares mazumtirdzniecības uzņēmumu noslēgto Nolīgumu par ugunsdrošību un ēku drošumu Bangladešā, kurā ir saistoši un pārredzami noteikumi ar mērķi uzlabot drošuma standartus ražotnēs un apņemties maksāt par šādiem pasākumiem, jo īpaši ieviešot neatkarīgu inspekciju sistēmu un aktīvi atbalstot tādu veselības un drošuma komiteju izveidi visās rūpnīcās, kurās piedalās darba ņēmēju pārstāvji un kuru darbība — lai gan saskaņā ar likumu tā ir obligāta — tomēr reti tiek īstenota; aicina visus attiecīgos tekstilpreču zīmolus atbalstīt šos centienus;

4.  aicina visus uzņēmumus, jo īpaši apģērbu zīmolus, kuriem ir noslēgti līgumi vai apakšlīgumi ar rūpnīcām Bangladešā un citās valstīs, pilnībā ievērot korporatīvās sociālās atbildības (KSA) praksi, piemēram, ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus, un kritiski pārbaudīt savas piegādes ķēdes, lai nodrošinātu, ka to preces tiek ražotas tikai tādās rūpnīcās, kurās pilnībā ievēro drošuma standartus un darba tiesības;

5.  aicina lielākos starptautiskos apģērbu zīmolus sadarboties ar apakšuzņēmējiem, lai uzlabotu arodveselības, drošuma un darba standartus; aicina mazumtirgotājus, NVO un visus citus iesaistītos dalībniekus, tostarp attiecīgā gadījumā Komisiju, sadarboties, lai izveidotu brīvprātīgu marķējuma standartu, kas liecinātu, ka produkts ir ražots, ievērojot SDO darba tiesību pamatstandartus;

6.  sagaida, ka tiks sodītas personas, kas atbildīgas par noziedzīgu nevērību vai citiem krimināliem nodarījumiem saistībā ar Rana Plaza ēkas sabrukumu, ugunsgrēku Tazreen rūpnīcā vai citiem ugunsgrēkiem; sagaida, ka vietējās varasiestādes un rūpnīcu vadība sadarbosies, nodrošinot visiem cietušajiem iespēju panākt taisnību tiesībaizsardzības iestādēs un pieprasīt zaudējumu atlīdzību; sagaida, ka daudznacionālie tekstilpreču mazumtirdzniecības uzņēmumi, kas ražoja šajās rūpnīcās, piedalīsies finansiālās kompensācijas plāna izstrādē; atzinīgi vērtē Bangladešas valdības veiktos pasākumus nolūkā atbalstīt cietušos un viņu ģimenes;

7.  aicina Komisiju apsvērt iespēju izmantojot savus tirdzniecības politikas instrumentus, tostarp izmantojot vispārējo preferenču sistēmu (VPS), lai veicinātu starptautisko drošuma standartu un SDO darba pamatstandartu ievērošanu, kā arī pienācīgu nozares minimālo algu ieviešanu Bangladešā;

8.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Cilvēktiesību padomei, Bangladešas valdībai un parlamentam un SDO ģenerālsekretāram.