REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par darba apstākļiem un veselības aizsardzības un drošības standartiem pēc nesenajiem rūpnīcu ugunsgrēkiem un ēkas sabrukšanas Bangladešā
20.5.2013 - (2013/2638(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Phil Bennion, Leonidas Donskis, Marielle de Sarnez, Sonia Alfano, Edward McMillan-Scott, Jean-Luc Bennahmias ALDE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0223/2013
B7‑0225/2013
Eiropas Parlamenta rezolūcija par darba apstākļiem un veselības aizsardzības un drošības standartiem pēc nesenajiem rūpnīcu ugunsgrēkiem un ēkas sabrukšanas Bangladešā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Nolīgumu par ugunsdrošību un ēku drošumu Bangladešā,
– ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarāciju par principiem un pamattiesībām darbavietā,
– ņemot vērā ANO Globālo paktu,
– ņemot vērā 2013. gada 14. marta rezolūciju par stāvokli Bangladešā[1],
– ņemot vērā 2013. gada 17. janvāra rezolūciju par cilvēku bojāeju nesenajos tekstilrūpnīcu ugunsgrēkos, jo īpaši Bangladešā[2],
– ņemot vērā 2013. gada 6. februāra rezolūciju par korporatīvo sociālo atbildību: atbildīga un pārredzama uzņēmējdarbības prakse un noturīga izaugsme[3],
– ņemot vērā Komisijas 2004. gada 18. maija paziņojumu „Globalizācijas sociālā dimensija — ES politikas ieguldījums labuma vienmērīgā sadalē” (COM(2004)0383),
– ņemot vērā kampaņu „Tīrās drēbes”,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā viena trešdaļa no Bangladešas 150 miljoniem iedzīvotāju dzīvo galējā nabadzībā;
B. tā kā apģērbi veido līdz pat 80 % no Bangladešas USD 19 miljardu vērtā ikgadējā eksporta apjoma;
C. tā kā Bangladešā ir vairāk nekā 5000 tekstilrūpnīcu, kurās strādā apmēram 3,5 miljoni darbinieku, un tādējādi Bangladeša ir pasaules otrā lielākā gatavo apģērbu eksportētājvalsts aiz Ķīnas;
D. tā kā Eiropas tirgus ir lielākais eksporta galamērķis Bangladešā ražotajiem apģērbiem un tekstilizstrādājumiem;
E. tā kā 2012. gada 24. novembrī vismaz 112 cilvēku gāja bojā ugunsgrēkā, kas izcēlās Tazreen rūpnīcā Dakas Ašulijas rajonā; tā kā 8 cilvēki gāja bojā rūpnīcas ugunsgrēkā Dakā 2013. gada 8. maijā; tā kā līdz Rana Plaza ēkas traģēdijai Bangladešā kopš 2005. gada ir gājuši bojā aptuveni 600 apģērbu rūpniecības darbinieku;
F. tā kā ar ANO Globālo paktu, kas ir nolīgums par desmit principiem, kurus uzņēmumi apņemas ievērot un brīvprātīgi integrēt savā uzņēmējdarbībā, korporācijas ir aicinātas apņemties savā ietekmes sfērā ievērot, atbalstīt un ieviest pamatvērtību kopumu cilvēktiesību, galveno darba standartu, vides un korupcijas apkarošanas jomā,
1. pauž nožēlu par 1127 cilvēku traģisko bojāeju, ko Dakā izraisīja Rana Plaza ēkas sabrukšana, kuru varēja nepieļaut; pauž līdzjūtību bojāgājušo ģimenēm un ievainotajiem un nosoda dažādas iesaistītās puses, kas atbildīgas par kārtējo nespēju novērst daudzu cilvēku bojāeju;
2. uzsver, ka šādi negadījumi traģiski norāda uz to, ka ražotnēs netiek ievēroti drošuma standarti, un apliecina steidzamu nepieciešamību pēc rīcības, lai uzlabotu SDO pamatstandartu īstenošanu un panāktu, ka daudznacionālie tekstilizstrādājumu mazumtirdzniecības uzņēmumi vairāk ievēro korporatīvās sociālās atbildības (KSA) principus;
3. atzinīgi vērtē to, ka daudzi mazumtirdzniecības uzņēmumi ir parakstījuši juridiski saistošo Nolīgumu par ugunsdrošību un ēku drošumu Bangladešā, ar ko paredz neatkarīgas inspekcijas, strādnieku vadītas veselības un drošuma komitejas un arodbiedrību piekļuvi rūpnīcām, bet pauž nožēlu par to, ka bija jānotiek traģēdijai, lai tiktu veikts šāds pasākums;
4. stingri mudina tos uzņēmumus, kuri ir atteikušies parakstīt Nolīgumu par ugunsdrošību un ēku drošumu Bangladešā, pārskatīt savu nostāju un nekavējoties parakstīt nolīgumu;
5. atgādina, ka KSA veicināšana ir Eiropas Savienības atbalstīts mērķis un Komisija uzskata, ka Savienībai ir jānodrošina, lai tās īstenotā ārpolitika dotu reālu ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā un attiecīgo valstu sociālajā attīstībā un lai Eiropas korporāciju rīcība neatkarīgi no ieguldījumu un darbības vietas atbilstu Eiropas vērtībām un starptautiski atzītām normām;
6. uzskata, ka minētais drošuma nolīgums ir pirmais solis, bet ir nepieciešami radikālāki pasākumi, lai bruģētu ceļu uz vēsturisku pārmaiņu Bangladešas tekstilrūpniecībā; prasa nolīgumu īstenot, cik drīz vien iespējams; atgādina, ka Bangladeša nav vienīgā valsts, kas saskaras ar šādām traģēdijām, un uzskata, ka mazumtirgotājiem būtu jāizveido saskaņota starptautiska stratēģija attiecībā uz KSA;
7. atkārtoti aicina lielākos starptautiskos apģērbu zīmolus kritiski pārbaudīt to piegādes ķēdes, sadarboties ar apakšuzņēmējiem, lai uzlabotu arodveselības un drošības standartus, un nodrošināt pienācīga līmeņa drošuma standartu ievērošanu Bangladešas eksportpreču ražošanā;
8. pauž dziļu nožēlu par to, ka Bangladešas valdība nespēja nodrošināt valsts būvnormatīvu ievērošanu; aicina valdību un attiecīgās iestādes izmeklēt sūdzības par to, ka šo normatīvu neievērošana ir saistīta ar korumpētu amatpersonu un nekustamo īpašumu īpašnieku slepenu vienošanos nolūkā samazināt izmaksas;
9. aicina Bangladešas valdību proaktīvi un nekavējoties īstenot Nolīgumu par ugunsdrošību un ēku drošumu Bangladešā un jo īpaši palīdzēt izglītot darba ņēmējus par to, kā viņi var aizsargāt savas tiesības un drošumu, tostarp informēt par tiesībām atteikties strādāt nedrošos apstākļos;
10. aicina Komisiju uzraudzīt nolīguma un ar to saistīto iniciatīvu īstenošanu; uzskata, ka gadījumā, ja netiks panākts pietiekams progress, Eiropas Savienībai vajadzētu apsvērt turpmākus pasākumus, ko varētu veikt rīcības veicināšanai, tostarp iespēju ieviest konkrētus tirdzniecības ierobežojumus, piemēram, izmantojot vispārējo preferenču sistēmu (VPS) — saskaņā ar ko Bangladeša patlaban saņem beznodokļu un bezkvotu piekļuvi ES tirgum shēmas „Viss, izņemot ieročus” ietvaros —, lai radītu stimulus tādu piegādes ķēžu atbildīgai pārvaldībai, kurās ir iesaistītas jaunattīstības valstis;
11. aicina Komisiju aktīvi veicināt atbildīgas uzņēmējdarbības normu noteikšanu ES uzņēmumiem, kas darbojas ārvalstīs, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai šie uzņēmumi stingri ievērotu visas savas juridiskās saistības, jo īpaši starptautiskos standartus un noteikumus cilvēktiesību, nodarbinātības un vides jomā; norāda, ka uzņēmumiem, kas izmanto korporatīvo sociālo atbildību kā tirdzniecības instrumentu, būtu jānodrošina, lai visi apgalvojumi būtu patiesi;
12. aicina daudznacionālos uzņēmumus, mazumtirgotājus, NVO un visus citus iesaistītos dalībniekus, tostarp attiecīgā gadījumā Komisiju, sadarboties, lai izveidotu marķējuma standartu, kas apliecinātu, ka produkts ir ražots, ievērojot SDO darba pamatstandartus, un pastiprināt kontroli par atbilstību šādiem marķējumiem; norāda, ka tas arī nodrošinātu plašākas informācijas sniegšanu patērētājiem par produkta ražošanu;
13. pauž nožēlu par Komisijas nodomu atsaukt priekšlikumu regulai par izcelsmes valsts norādi atsevišķiem ražojumiem, kas ievesti no trešām valstīm; uzsver šī priekšlikuma svarīgumu, jo tas ir līdzeklis, ar ko piešķirt vērtību augstas kvalitātes ražošanai un vides un sociālo standartu ievērošanai;
14. atzinīgi vērtē nesenās reformas, ko ierosināja Bangladešas valdība, tostarp jau sen vajadzīgo lēmumu, kas ir daļa no trīspusējā rīcības plāna, ļaut valsts apģērbu ražošanas nozarē strādājošajiem četriem miljoniem strādnieku apvienoties arodbiedrībās, neprasot atļauju rūpnīcas īpašniekiem;
15. atzinīgi vērtē trīspusējo partneru priekšlikumus par darba likuma reformu paketi, ēku strukturālā drošuma un ugunsdrošības standartu novērtēšanu visās aktīvajās apģērbu rūpnīcās Bangladešā līdz 2013. gada beigām un virkni tūlītēju pasākumu, piemēram, nedrošu rūpnīcu pārvietošanu; uzsver, ka ir svarīgi pieņemt un īstenot šādus priekšlikumus;
16. atbalsta trīspusējo partneru aicinājumu SDO uzsākt prasmju un apmācību programmu cietušajām darbiniekiem pēc Tazreen Fashions Ltd, Smart Export Garments un Rana Plaza traģēdijām;
17. pauž nožēlu par to, ka Bangladeša līdz šim ir atteikusies parakstīt SDO 87. un 98. konvenciju par biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu un 29. un 105. konvenciju par piespiedu darba apkarošanu un atcelšanu;
18. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, Bangladešas un Pakistānas valdībām un parlamentiem un Starptautiskās Darba organizācijas ģenerāldirektoram.
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0100.
- [2] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0027.
- [3] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0049.