REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par strupceļu Regulas (EK) Nr. 1049/2001 pārskatīšanā

5.6.2013 - (2013/2637(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Michael Cashman, Juan Fernando López Aguilar, Sylvie Guillaume, Claude Moraes S&D grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0256/2013

B7‑0256/2013

Eiropas Parlamenta rezolūcija par strupceļu Regulas (EK) Nr. 1049/2001 pārskatīšanā

(2013/2637(RSP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem,

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 30. aprīļa priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (COM(2008)0229),

–   ņemot vērā Komisijas 2011. gada 21. marta priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (COM(2011)0137),

–   ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 15. decembrī pieņemto ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (pārstrādāta redakcija) (COM(2008)0229),

–   ņemot vērā jautājumus Padomei un Komisijai par strupceļu Regulas (EK) Nr. 1049/2001 par piekļuvi dokumentiem pārskatīšanā (O-000113/2012 – B7‑0055/2012 un O-000133/2012 – B7-0075/2012),

–   ņemot vērā Komisijas 2013. gada 21. maija paziņojumu par strupceļu Regulas (EK) Nr. 1049/2001 pārskatīšanā,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā tika pastiprinātas ES pārredzamības prasības un piekļuve dokumentiem tika atzīta par pamattiesībām;

B.  tā kā pārredzamība ir būtisks instruments, ar ko pilsoņiem sniedz iespēju piedalīties ES lēmumu pieņemšanas procesā un arī no pārskatatbildības viedokļa uzraudzīt šo procesu un ES darbības kopumā;

C. tā kā pārredzamība kļūst arvien svarīgāka likumdošanas procedūrās, ņemot vērā inter alia pastiprinātās ES prerogatīvas krimināltiesību jomā, un tas ietekmē pamattiesību pašu kodolu; tā kā Parlaments vairākkārt ir prasījis pastiprināt likumdošanas procedūru pārredzamību, tostarp pārredzamību saistībā ar Padomes darba grupām, juridisku atzinumu publicēšanu likumdošanas procedūru laikā un lielāku pārredzamību attiecībā uz trialogiem;

D. tā kā Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Ombuda judikatūra būtiski ietekmēja Regulas Nr. 1049/2001 interpretāciju; tā kā šāda judikatūra, jo īpaši attiecībā uz neatzīšanas pamatojuma izmantošanu likumdošanas procedūrā, piemēram, Turco and Access Info lietā, ir jāatspoguļo likumdošanā;

E.  tā kā ES pilsoņi un ES sabiedrība Regulu Nr. 1049/2001 uztver kā pamata tiesību aktu, ar ko nodrošina instrumentus pienācīgai ES darbību pārraudzīšanai; tā kā Regulas Nr. 1049/2001 piemērošana vēl aizvien ir jāuzlabo, par ko liecina vairākas ombuda izskatītās lietas;

F.  tā kā 2008. gadā Komisija ierosināja pārstrādāt Regulu Nr. 1049/2001 un tā kā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Komisija šo priekšlikumu neatsauca; tā kā Parlaments pienācīgi informēja Komisiju par to, ka nav atbilstīgi izmantot pārstrādāšanas procedūru, un tā kā līdz ar to Parlaments pats pielāgoja ierosināto tekstu Lisabonas līgumam;

G. tā kā 2011. gadā Komisija iesniedza papildu priekšlikumu, ar ko tikai netieši paplašina Regulas Nr. 1049/2001 darbības jomu, to attiecinot uz visām ES iestādēm, birojiem, aģentūrām un struktūrām; tā kā Parlaments 2008. un 2011. gada procedūras apvienoja vienā procedūrā;

H. tā kā Parlaments 2011. gada 15. decembrī pieņēma nostāju pirmajā lasījumā un 2012. gada pirmajā pusgadā sākās trialogs ar Dānijas prezidentūru; tā kā Komisija nepiekrita ierosinātajiem iespējamiem kompromisiem, un līdz ar to procedūra tika apturēta uz vairāk nekā gadu;

I.   tā kā Kipras un Īrijas prezidentūra nespēja atbloķēt šo jautājumu Padomē un sākt turpmākas sarunas, jo Komisija izrādīja pretestību, un līdz ar to Padomē par atsevišķiem jautājumiem ir jāpanāk vienprātība;

J.   tā kā, ņemot vērā, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Līgumos tiek ietvertas pastiprinātas pārredzamības prasības, ar jebkādu Regulas Nr. 1049/2001 pārskatīšanu nedrīkst pazemināt pašreizējo pārredzamības līmeni;

K.  tā kā nespēja vienoties par jaunu Regulas Nr. 1049/2001 redakciju būtu nepareizs signāls pilsoņiem attiecībā uz ES būtību un tā kā šāda nespēja apdraudētu ES lēmumu pieņemšanas leģitimitāti, jo īpaši ņemot vērā tik būtiskās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas strauji tuvojas,

1.  aicina visas ES iestādes, birojus, struktūras un aģentūras pilnībā īstenot Regulu Nr. 1049/2001;

2.  uzskata, ka Regulas Nr. 1049/2001 grozīšanai ir jākļūst par prioritāti visām ES iestādēm, birojiem, struktūrām un aģentūrām, un pauž nožēlu par strupceļu, kādā nonākusi šīs regulas pārskatīšana; prasa visām ES iestādēm sadarboties, lai pēc iespējas drīz rastu izeju no šā strupceļa;

3.  vēlreiz apstiprina apņemšanos pārskatīt Regulu Nr. 1049/2001, ar ko kopumā vajadzētu sniegt ES pilsoņiem plašāku un uzlabotu piekļuvi ES dokumentiem;

4.  uzstāj, ka grozītajam tekstam obligāti un saskaņā ar Līguma prasībām ir nepārprotami jāpaplašina regulas piemērošanas joma, to attiecinot uz visām ES iestādēm, birojiem un aģentūrām, jāuzlabo likumdošanas pārredzamība, nosakot, ka jebkuru izņēmumu ieviešanai likumdošanas procedūrā jābūt izņēmumam no likumdošanas pārredzamības vispārējā noteikuma, jāprecizē attiecības starp pārredzamību un datu aizsardzību un jāietver Orhūsas konvencija, kā arī tas nedrīkst ierobežot jēdziena „dokuments” definīciju un ar to nedrīkst ieviest nekādus grupveida atbrīvojumus;

5.  aicina Komisiju pilnībā iesaistīties — gan politiskā, gan tehniskā līmenī — Regulas Nr. 1049/2001 pielāgošanā Lisabonas līgumam;

6.  aicina Padomi nekavējoties atsākt debates par Regulu Nr. 1049/2001, lai pieņemtu nostāju pirmajā lasījumā un turpinātu sarunas;

7.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.