Rezolūcijas priekšlikums - B7-0258/2013Rezolūcijas priekšlikums
B7-0258/2013
Eiropas Parlaments

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ieroču eksportu — Padomes Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP īstenošanu

5.6.2013 - (2013/2657(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Tarja Cronberg, Reinhard Bütikofer, Indrek Tarand, Raül Romeva i Rueda, Barbara Lochbihler, Franziska Katharina Brantner, Bart Staes, Judith Sargentini, Sandrine Bélier, Jean Lambert Verts/ALE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0258/2013

Procedūra : 2013/2657(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0258/2013
Iesniegtie teksti :
B7-0258/2013
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

B7‑0258/2013

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ieroču eksportu — Padomes Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP īstenošanu

(2013/2657(RSP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli[1],

–   ņemot vērā Padomes Konvencionālo ieroču eksporta darba grupā (COARM) notiekošo kopējās nostājās pārskatīšanas procesu, kura saskaņā ar tās 15. pantu ir jāpārskata trīs gadus pēc tās pieņemšanas,

–   ņemot vērā 2012. gada 19. novembra Ārlietu padomes secinājumus par kopējās nostājas pārskatīšanu,

–   ņemot vērā ES Stratēģiskā satvara par cilvēktiesībām un demokrātiju rīcības plāna 11.e darbību, ar kuru apņemas nodrošināt to, ka Padomes kopējās nostājas pārskatīšanā ņem vērā cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības;

–   ņemot vērā trīspadsmito un četrpadsmito COARM ziņojumu[2],

–   ņemot vērā Padomes 2003. gada 23. jūnija Kopējo nostāju 2003/468/KĀDP par ieroču tirdzniecības starpniecības kontroli[3],

–   ņemot vērā regulāri atjaunināto Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli[4],

–   ņemot vērā to, ka 2013. gada 2. aprīlī ANO Ģenerālā Asambleja pieņēma Starptautisko ieroču tirdzniecības līgumu,

–   ņemot vērā 2007. gada 18. janvāra rezolūciju par Padomes Septīto un Astoto ikgadējo ziņojumu par Eiropas Savienības Rīcības kodeksa attiecībā uz ieroču eksportu 8. operatīvo noteikumu[5],

–   ņemot vērā Regulu 1236/2005 par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai un ES Rīcības plānā par cilvēktiesībām un demokrātiju paredzēto tās pārskatīšanu 2013. gadā,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā ieroču eksports un nodošana ietekmē cilvēku drošību, cilvēktiesības, demokrātiju, labu pārvaldību un sociālekonomisko attīstību un tādēļ ir svarīgi stiprināt Eiropas Savienības eksporta kontroles politiku attiecībā uz militārajām tehnoloģijām un aprīkojumu, kura būtu jāietver atbildīgā, pārredzamā, efektīvā un kopīgi atzītā un definētā ieroču kontroles sistēmā;

B.  tā kā Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP ir juridiski saistošs regulējums, kas nosaka astoņus kritērijus, un tā kā, ja šie kritēriji netiek izpildīti, eksporta licenci neizsniedz;

C. tā kā ar šiem kritērijiem cita starpā ir paredzēts nepieļaut tādu ieroču eksportu, kas novestu pie konfliktu padziļināšanās (3. un 4.kritērijs), cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem (2. kritērijs) vai mazināt iespēju, ka nodotās preces var tikt novirzītas uz trešām valstīm un nonākt pie saņēmējiem, kas tās nedrīkstētu saņemt, vai ka tās atstāj negatīvu ietekmi uz saņēmējvalsts attīstības perspektīvām (8. kritērijs); tā kā kopējās nostājas darbības joma nav ierobežota un līdz ar to šie astoņi kritēriji arī attiecas uz eksportu ES iekšienē un ieroču nodošanu valstīm, kas ir cieši saistītas ar ES;

D. tā kā kopējās nostājas 10. pantā ir skaidri paredzēts, ka astoņu kritēriju ievērošanai ir prioritāte pār jebkādām dalībvalstu ekonomiski sociālām, komerciālām vai rūpniecības interesēm;

E.  tā kā lēmumus par ieroču eksporta licences piešķiršanu vai nepiešķiršanu pieņem tikai un vienīgi dalībvalstis; tā kā ES dalībvalstis astoņus kritērijus interpretē ļoti atšķirīgu, kā rezultātā ieroču eksporta prakse ir ļoti dažāda;

F.  tā kā kopš nākšanas klajā ar ikgadējiem Padomes ziņojumiem saskaņā ar Padomes Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli, 8. panta 2. punktu, ir konstatēta virzība uz stingrāku pārbaudes un ziņošanas sistēmu; tā kā tomēr nepastāv standartizēta pārbaudes un ziņošanas sistēmas un dalībvalstīm ir jāpārvar likumdošanas un darbības šķēršļi, lai nodrošinātu labāku atbilsmi astoņiem kritērijiem;

G. tā kā COARM ikgadējais ziņojums ir palīdzējis padarīt pārredzamāku dalībvalstu ieroču eksportu un tā kā norādījumos ir palielinājies vadlīniju un skaidrojumu skaits;

H. tā kā nebūt ne visas ES dalībvalstis ir pilnībā iesaistītas COARM darbā; tā kā dalībvalstīm ir pašām savas atšķirīgas datu vākšanas un iesniegšanas procedūras, datu kopas ir nepilnīgas un atšķirīgas, kas ievērojami mazina pārredzamību šajā jomā; tā kā ES dalībvalstu ziņošanas prakse neatbilst minimālajiem pārskatatbildības un publiskās pārraudzības standartiem;

I.   tā kā ir ticis apgalvots, ka Arābu pavasara notikumu attīstības gaita Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīs (MENA valstīs) bija neprognozējama; tā kā, izsniedzot eksporta licences, vajadzēja ņemt vērā (un aizvien ir jāņem vērā) kritiskais stāvoklis cilvēktiesību jomā un sliktā šo valstu pārvaldība, par ko bija pieejama (un aizvien ir pieejama) informācija; tā kā saistībā ar Arābu pavasara notikumiem kļuva redzami kopējās nostājas trūkumi un daļēji arī tas, ka dažas valstis nav ievērojušas kopējo nostāju vai tajā noteiktos kritērijus;

J.   tā kā dažas MENA valstis iepriekšējos gados bija un vēl joprojām ir Eiropas visnozīmīgāko ieroču pircēju skaitā; tā kā Eiropas Savienības dalībvalstis, aizbildinoties ar politiskās stabilitātes veicināšanu, 2010. gadā kopumā uz MENA valstīm eksportējušas militāro ekipējumu EUR 8 324,3 miljonu vērtībā un arī 2011. gadā eksporta vērtība vēl joprojām bija liela — EUR 7 975,2 miljoni[6]; tā kā ES dalībvalstis laikā no 2006. līdz 2010. gadam tikai eksportam uz Lībiju vien ir piešķīrušas eksporta atļaujas, kuru kopējā vērtība ir EUR 1 056 miljoni, tajā pašā laikā, pamatojoties uz 2., 7. un 5. kritēriju (vairākumā gadījumu 2. kritēriju), tika noraidīti 54 pieprasījumi piešķirt atļauju ieroču eksportam uz Lībiju[7];

K. tā kā nozares pārstāvji prasa palielināt ieroču eksporta apjomus, lai kompensētu prognozēto pieprasījuma samazināšanos Eiropas Savienībā, un tā kā šo prasību kā ieguldījumu Eiropas aizsardzības rūpniecības stiprināšanā atbalsta lielākā daļa politiķu un politisko partiju;

L.  tā kā dalībvalstu, NVO, dalībvalstu parlamentu un Eiropas Parlamenta iesaistīšana kopējās nostājas novērtēšanā, saskaņošanā, izpildē un izpildes uzraudzībā notiek lēni un ne pārāk aktīvi;

M. tā kā arī tādas trešās valstis kā Bosnija un Hercegovina, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Islande, Kanāda, Horvātija, Melnkalne un Norvēģija ir oficiāli apņēmušās ievērot kopējās nostājas kritērijus un principus; tā kā nedz kāda no Eiropas Kaimiņattiecību politikas valstīm, nedz Turcija šādu soli nav spērušas,

1.  norāda, ka saskaņā ar Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta (SIPRI) datiem, ES dalībvalstis kopā pārspēj ASV un Krieviju kā pasaules lielākais ieroču eksportētājs un arvien lielāka daļa ieroču — 61 % 2011. gadā — tiek eksportēta uz valstīm ārpus ES;

2.  atzinīgi vērtē to, ka trešās valstis Eiropā un ārpus Eiropas ir pievienojušās ieroču eksporta kontroles sistēmai, balstoties uz kopējo nostāju un Ieroču tirdzniecības līgumu; tomēr ar bažām norāda, ka astoņi kritēriji ES dalībvalstīs netiek piemēroti un interpretēti konsekventi; tādēļ prasa nodrošināt standartizētu, vienotāku un pārskatītu kopējās nostājas un visu no tās izrietoši saistību interpretāciju un īstenošanu, vienlaikus nodrošinot mehānismu, ar kuru varētu novērst dalībvalstu bažas par ieroču eksportu; norāda, ka ES ir vienīgā valstu savienība, kurai ir pasaulē unikāla juridiski saistoša sistēma, kas ļauj labāk kontrolēt ieroču eksportu, tostarp attiecībā uz krīžu reģioniem un valstīm, kurās ir problēmas cilvēktiesību jomā, un attiecībās ar valstīm, kuras rada neapšaubāmu risku, ka nodotās preces neatļautā veidā tiks nodotas citiem gala lietotājiem;

3.  pieņem zināšanai EĀDD un dalībvalstu apņemšanos atbilstoši ES Stratēģiskā satvara par cilvēktiesībām un demokrātiju rīcības plāna 11.e darbībai nodrošināt to, ka Padomes kopējās nostājas pārskatīšanā ņem vērā cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības; prasa EĀDD ziņot par veiktajiem pasākumiem šīs apņemšanās izpildei un iesaistīt pārskatīšanas procesā NVO un pilsonisko sabiedrību;

4.  uzskata, ka pārredzamības nolūkos Kopējā nostāja būtu jāpapildina ar pastāvīgi atjaunojamu un publiski pieejamu sarakstu ar detalizētu pamatojumu, sniedzot informāciju par to, cik lielā mērā eksports uz konkrētām saņēmējvalstīm atbilst astoņiem kritērijiem;

5.  uzskata, ka būtu jāizveido standartizēta kontroles un ziņošanas sistēma, lai varētu veikt publisku novērtējumu par to, vai un cik lielā mērā katras ES dalībvalsts eksports atbilst astoņiem kritērijiem;

6.  saistībā ar pārskatīšanas procesu, prasa, lai kopējās nostājas formulējums tiktu padarīts skaidrāks un nepārprotamāks nolūkā nodrošināt, ka šie kritēriji tiek interpretēti un piemēroti vienotāk; jo īpaši pieprasa ievērot kopējās nostājas 10. pantu; prasa norādījumos nodrošināt sīkāk izstrādātas vadlīnijas saskaņā ar 2. un 7. kritēriju, kā arī atjaunināt I līdz IV pielikumu, tostarp atsauci uz ES valstu stratēģijām cilvēktiesību jomā;

7.  pieņem zināšanai to, ka kritēriju ievērošana notiek saskaņā ar valstu noteikumiem un ka nav iespējams neatkarīgā veidā pārbaudīt šo astoņu kritēriju ievērošanu un to, vai šo astoņu kritēriju pārkāpšanai no dalībvalsts puses nav nekādu seku; uzskata, ka būtu jāparedz neatkarīgu pārbaužu iespējas kopējās nostājas pārkāpumu gadījumos; uzskata, ka efektīvu kontroli pār kritēriju piemērošanu jānodrošina valstu parlamentiem vai noteiktām parlamentārām struktūrām, piemēram, parlamentārās uzraudzības komitejām; aicina dalībvalstis un augsto pārstāvi / Komisijas priekšsēdētāja vietnieci meklēt vienotu un mērķtiecīgu veidu, kā astoņus kritērijus piemērot visām dalībvalstīm; aicina dalībvalstis un augsto pārstāvi / Komisijas priekšsēdētāja vietnieci veicināt augstāka līmeņa pārredzamību, laicīgāk publicējot pilnīgas datu kopas par visu dalībvalstu ieroču eksportu; šajā sakarā uzsver, ka liela nozīme ir sadarbībai ar pilsonisko sabiedrību;

8.  aicina iekļaut kopējā nostājā pēcembargo instrumentu kopumu, kas ļaus regulāri reizi trijos mēnešos apmainīties ar informāciju par atteiktajām licencēm, izsniegtajām licencēm, precēm. to kategoriju ES Kopējā militāro preču sarakstā, vienību kopējo skaitu un gala lietotāju; aicina dalībvalstis un COARM iesaistīt arī citas attiecīgās ES struktūras un darba grupas;

9.  aicina ES Kopējā nostājā par ieroču eksportu iekļaut papildu kritērijus, kas uzliek dalībvalstīm par pienākumu novērtēt kukuļdošanas un korupcijas risku, pirms tās izsniedz ieroču eksporta atļauju uz jebkuru valsti;

10. pauž nožēlu par Francijas valdības 2011. gada jūnija lēmumu eksportēt „Mistral” klases karakuģus uz Krieviju, neraugoties uz tās iebrukumu Gruzijā, vēlākajiem sešu punktu miera plāna pārkāpumiem un vispārējo cilvēktiesību stāvokli Krievijā;

 

11. aicina dalībvalstis saistībā ar eksporta kontroli un astoņu kritēriju piemērošanu lielāku uzmanību pievērst precēm, kuras iespējams izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem, piemēram, uzraudzības tehnoloģijām, kā arī rezerves daļām un produktiem, ko var izmantot kiberkarā vai tādu cilvēktiesību pārkāpumu veikšanai, kuri neizraisa letālas sekas;

12. pauž nožēlu par to, ka 2010. gadā tikai 63 % dalībvalstu iesniedza pilnīgas datu kopas par savu ieroču eksportu; norāda, ka valstis, kas atkārtoti ir sniegušas nepilnīgu informāciju par savu eksportu, ir arī vienas no ES un pasaules lielākajām ieroču eksportētājvalstīm;

13. norāda, ka dalībvalstīs ir atšķirīgas ieroču eksporta datu apkopošanas metodes un atšķirīga apkopoto datu kopu publicēšanas prakse un ka tādēļ COARM gada ziņojumā gan ir iekļauta standartizēta informācija par izsniegtajām atļaujām, taču tajā trūkst svarīgas informācijas par ieroču faktisko eksportu; attiecīgi prasa vienoti visās dalībvalstīs ieviest standartizētu ziņojumu iesniegšanas procedūru attiecībā uz informāciju par ieroču faktisko eksportu, atzinīgi vērtē dalībvalstu iniciatīvas uzlabot situāciju, lai tiktu iesniegta un publicēta precīza, aktuāla un pilnīga informācija; prasa norādīt COARM gada ziņojumā atsevišķus licences izsniegšanas atteikuma gadījumus, atsaucoties uz kritērija numuru, ar ko atteikums pamatots, un norādot attiecīgās dalībvalstis;

14. šajā sakarā ierosina savākt no dalībvalstīm papildu informāciju un publicēt to gan dalībvalstu līmenī, gan COARM gada ziņojumā, īpaši to valstu sarakstu, ieroču eksports uz kurām nozīmētu pārkāpt vienu vai vairākus no astoņiem kritērijiem, kā arī precīzu to ES dalībvalstu sarakstu, kuras pārskata periodā ir eksportējušas ieročus uz šīm valstīm;

15. aicina dalībvalstis sniegt papildu atjauninātu informāciju, ko nepieciešamības gadījumā varētu izmantot par pamatu, lai izstrādātu kopīgu to valstu sarakstu, uz kurām veikts ieroču eksports, un nodošana varētu pārkāpt vienu vai vairākus no astoņiem kritērijiem, un par pamatu, lai valsts un plaši atzītas starptautiskas uzraudzības struktūras varētu labāk izprast situāciju un īstenot labāku kontroli, kā arī šo informāciju varētu izmantot COARM gada ziņojumā; šajā sakarā ierosina izveidot pēceksporta kontroles mehānismu;

16. norāda, ka direktīva, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem Kopienā, ir padarījusi ieroču eksportu Eiropā daudz vienkāršāku; šajā sakarā aicina COARM gada ziņojumā iekļaut arī detalizētu informāciju par ieroču eksportu Eiropas iekšienē, ar kuru tiek pārkāpts viens vai vairāki no astoņiem kritērijiem; aicina COARM gada ziņojumā sniegt informāciju arī par ieroču eksporta galamērķi Eiropā un par nodošanu trešām valstīm, kas var radīt problēmas;

17. uzsver, ka pilsoniskajai sabiedrībai, valstu parlamentiem un Eiropas Parlamentam ir svarīga nozīme to standartu īstenošanā un piemērošanā, par kuriem panākta vienošanās un kas iekļauti kopējās nostājā dokumentā, kā valsts, tā Eiropas līmenī un izveidotu pārredzamu kontroles sistēmu, kas ietver pārskatatbildību; tādēļ aicina izveidot stabilu un pārredzamu kontroles mehānismu, kas nostiprinātu parlamentu un pilsoniskās sabiedrības lomu, tostarp izveidojot neatkarīgu ekspertu grupu, kura konsultētu COARM par astoņu kritēriju piemērošanu un īstenošanu, kā arī par to trešo valstu saraksta izveidi, attiecībā uz kurām ir jāievēro piesardzība un uzmanība, izsniedzot kopējās nostājas 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās eksporta licences; aicina Eiropas Parlamenta DROI komitejas un SEDE apakškomitejas kopīgajā sesijā padziļināti apspriest COARM gada ziņojumu;

18. uzsver ieroču eksporta kontroles datu un ieroču eksporta kontroles īstenošanas parlamentārās uzraudzības nozīmi un likumību un tādēļ aicina veikt vajadzīgos pasākumus un sniegt atbalstu un informāciju, lai valsts un Eiropas līmenī nodrošinātu šīs kontroles funkcijas neierobežotu piemērošanu;

19. ar gandarījumu norāda, ka Padomes darba grupas COARM sanāksmēs sadarbībā ar Padomes cilvēktiesību darba grupu (COHOM) notiek regulāras apspriedes ar valdības amatpersonām, kuras atbild par valsts eksporta atļauj piešķiršanu, jo viņu ieguldījums kopējās nostājas īstenošanā ir svarīgs un tādējādi iespējams panākt kvalitatīvākas informācijas apmaiņu; turklāt uzskata, ka būtu jāapspriežas arī ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un aizsardzības nozares pārstāvjiem, kas risina ieroču eksporta kontroles jautājumus;

20. atgādina, ka saskaņā ar kopējās nostājas 11. pantu dalībvalstīm ir jādara viss iespējamais, lai mudinātu citas valstis, kas eksportē militāras tehnoloģijas vai aprīkojumu, ievērot kopējās nostājas kritērijus; aicina EĀDD ziņot par centieniem, kas tiek veikti šajā jomā; pauž nožēlu par to, ka nedz kāda no Eiropas Kaimiņattiecību politikas valstīm, nedz Turcija nav oficiāli apņēmušās ievērot kopējās nostājas kritērijus un principus; aicina EĀDD un dalībvalstis mudināt šīs valstis apņemties ievērot kopējo nostāju;

21. atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu stabilam un juridiski saistošam starptautiska ieroču tirdzniecības līgumam parasto ieroču starptautiskās tirdzniecības un nodošanas jomā Apvienoto Nāciju Organizācijas paspārnē; tādēļ uzsver, ka šim mērķim vajadzētu būt vienam no ES ārpolitikas prioritātēm;

22. pauž nožēlu par to, ka trūkst saiknes un konsekvences starp dažādiem ES instrumentiem, kuri attiecas uz ieroču un drošības aprīkojuma tirdzniecību, piemēram, Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP, divējāda lietojuma preču regulu un Regulu Nr. 1236/2005 par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai; aicina izveidot vienotu un visaptverošu ES sistēmu ieroču un drošības aprīkojuma tirdzniecības regulēšanai;

23. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un ANO ģenerālsekretāram.

 

Juridisks paziņojums - Privātuma politika