Rezolūcijas priekšlikums - B7-0261/2013Rezolūcijas priekšlikums
B7-0261/2013

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par strupceļu Regulas Nr. 1049/2001 pārskatīšanā

5.6.2013 - (2013/2637(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Sonia Alfano, Anneli Jäätteenmäki, Sophia in ‘t Veld, Renate Weber, Nils Torvalds, Cecilia Wikström, Frédérique Ries, Marielle de Sarnez, Andrea Zanoni ALDE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0256/2013

Procedūra : 2013/2637(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0261/2013
Iesniegtie teksti :
B7-0261/2013
Debates :
Pieņemtie teksti :

B7‑0261/2013

Eiropas Parlamenta rezolūcija par strupceļu Regulas Nr. 1049/2001 pārskatīšanā

(2013/2637(RSP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem,

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 30. aprīļa priekšlikumu (COM(2008)0229) Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem,

–   ņemot vērā Komisijas 2011. gada 21. marta priekšlikumu (COM(2011)0137) Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem,

–   ņemot vērā 2011. gada 15. decembrī pieņemto Parlamenta ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (pārstrādāta redakcija) (COM(2008)0229),

–   ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 12. decembra rezolūciju par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā 2010.–2011. gadā[1],

–   ņemot vērā jautājumus Padomei un Komisijai par strupceļu Regulas (EK) Nr. 1049/2001 par piekļuvi dokumentiem pārskatīšanā (O-000113/2012B7‑0055/2012 un O-000133/2012B7-0075/2012),

–   ņemot vērā Komisijas 2013. gada 21. maija paziņojumu par strupceļu Regulas Nr. 1049/2001 pārskatīšanā,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā tika pastiprinātas ES pārredzamības prasības un piekļuve dokumentiem tika noteikta par pamattiesībām;

B.  tā kā pārredzamība ir būtisks instruments, ar ko pilsoņiem sniedz iespēju piedalīties ES lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī no pārskatatbildības viedokļa uzraudzīt šo procesu un ES darbības kopumā;

C. tā kā pārredzamība īpaši būtiska ir likumdošanas procedūrās, ņemot vērā arī pastiprinātās ES prerogatīvas krimināltiesību jomā attiecībā uz svarīgākajām pamattiesībām; tā kā Parlaments vairākkārt ir prasījis pastiprināt likumdošanas procedūru pārredzamību, tostarp inter alia pārredzamību saistībā ar Padomes darba grupām, juridisku atzinumu publicēšanu likumdošanas procedūru laikā un lielāku pārredzamību attiecībā uz trialogiem;

D. tā kā Parlaments ir arī paudis nožēlu par pārredzamības trūkumu ES aģentūrās, starptautiskās sarunās un Komisijas dialogā ar dalībvalstīm, jo īpaši gadījumos, kad tiek skartas pamattiesības vai Eiropas pilsoņu intereses[2];

E.  tā kā Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Ombuda judikatūra būtiski ietekmēja Regulas Nr. 1049/2001 interpretāciju; tā kā šāda judikatūra, jo īpaši attiecībā uz neatzīšanas pamatojuma izmantošanu likumdošanas procedūrā, piemēram, Turco and Access Info lietā, ir jāatspoguļo likumdošanā;

F.  tā kā ES pilsoņi un ES sabiedrība Regulu Nr. 1049/2001 uztver kā pamata tiesību aktu, ar ko nodrošina instrumentus pienācīgai ES darbību pārraudzīšanai; tā kā Regulas Nr. 1049/2001 piemērošana vēl aizvien ir jāuzlabo, par ko liecina vairākas Ombuda izskatītās lietas;

G. tā kā 2008. gadā Komisija ierosināja pārstrādāt Regulu Nr. 1049/2001 un tā kā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Komisija šo priekšlikumu neatsauca; tā kā Parlaments ir pienācīgi informējis Komisiju par to, ka nav atbilstīgi izmantot pārstrādāšanas procedūru, un tā kā līdz ar to Parlaments pats ir pārstrādājis ierosināto tekstu saskaņā ar Lisabonas līgumu;

H. tā kā 2011. gadā Komisija iesniedza papildu priekšlikumu, ar ko tikai netieši paplašina Regulas Nr. 1049/2001 darbības jomu, to attiecinot uz visām ES iestādēm, birojiem, aģentūrām un struktūrām; tā kā Parlaments 2008. un 2011. gada procedūras apvienoja vienā procedūrā;

I.   tā kā Parlaments 2011. gada 15. decembrī pieņēma nostāju pirmajā lasījumā un 2012. gada pirmajā pusgadā sākās trialoga sarunas ar Dānijas prezidentūru; tā kā Komisija nepiekrita ierosinātajiem iespējamiem kompromisiem, un līdz ar to procedūra tika apturēta uz vairāk nekā gadu;

J.   tā kā Kipras un Īrijas prezidentūra nespēja atbloķēt šo jautājumu Padomē un sākt turpmākas sarunas, jo Komisija izrādīja pretestību, un līdz ar to Padomē par atsevišķiem jautājumiem ir jāpanāk vienprātība;

K. tā kā, ņemot vērā, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Līgumos tiek ietvertas pastiprinātas pārredzamības prasības, ar jebkādu Regulas Nr. 1049/2001 pārskatīšanu nedrīkst pazemināt pašreizējo pārredzamības līmeni;

L.  tā kā, nespējot vienoties par jaunu Regulas Nr. 1049/2001 redakciju, pilsoņiem tiktu raidīts nepareizs signāls par Eiropas Savienības būtību un tā kā šāda nespēja apdraudētu ES lēmumu pieņemšanas leģitimitāti, jo īpaši ņemot vērā tik būtiskās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas strauji tuvojas,

1.  uzsver, cik būtiskas ir pamattiesības piekļūt informācijai un dokumentiem, iestāžu un to lēmumu pieņemšanas procesu pārredzamība un atklātums, kas ir demokrātijas balsti un var tuvināt pilsoņus Eiropas Savienībai, jo īpaši Eiropas Parlamenta vēlēšanu priekšvakarā;

2.  aicina ES iestādes, birojus, struktūras un aģentūras pilnībā īstenot Regulu Nr. 1049/2001;

3.  uzskata, ka Regulas Nr. 1049/2001 grozīšanai ir jākļūst par prioritāti visām ES iestādēm, birojiem, struktūrām un aģentūrām, un pauž nožēlu par strupceļu, kādā nonākusi šīs regulas pārskatīšana; prasa visām ES iestādēm sadarboties, lai pēc iespējas drīz rastu izeju no šā strupceļa;

4.  vēlreiz apliecina apņemšanos pārskatīt Regulu Nr. 1049/2001, ar ko kopumā vajadzētu sniegt ES pilsoņiem plašāku, uzlabotu un aptverošāku piekļuvi ES dokumentiem un informācijai;

5.  prasa, lai grozītais teksts saskaņā ar Līguma prasībām atbilstu vismaz šādiem nosacījumiem: ar to nepārprotami paplašina regulas piemērošanas jomu, to attiecinot uz visām ES iestādēm, birojiem un aģentūrām; uzlabo likumdošanas pārredzamību, nosakot, ka gadījumā, ja likumdošanas procedūrā tiek izmantoti izņēmumi, tiem ir jābūt pamatotiem ar konkrētu atkāpi no likumdošanas pārredzamības vispārējā noteikuma, un ikvienam dokumentu piekļuves atteikumam ir jāattiecas tikai uz specifisko formulējumu, kura neizpaušana sabiedrībai ir leģitīma saskaņā ar likumīgu izņēmumu; svītro izņēmumus attiecībā uz juridiskā dienesta atzinumiem, kas sniegti lēmumu pieņemšanas procesā; nodrošina piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar starptautiskām sarunām un nolīgumiem; precizē attiecības starp pārredzamību un datu aizsardzību; ietver Orhūsas konvenciju; pamatojoties uz pašreizējo definīciju, padziļināti izstrādā un paplašina jēdziena „dokuments” definīciju un neievieš nekādus grupālos atbrīvojumus; Padomes darba dokumentos publisko delegāciju identitāti nolūkā nodrošināt demokrātisko pārskatatbildību; kā arī nodrošina finanšu pārredzamību saistībā ar ES fondiem;

6.  aicina Komisiju gan politiskā, gan tehniskā līmenī pilnībā iesaistīties Regulas Nr. 1049/2001 saskaņošanā ar Lisabonas līgumu;

7.  aicina Padomi nekavējoties atsākt debates par Regulu Nr. 1049/2001, lai pieņemtu nostāju pirmajā lasījumā un turpinātu sarunas;

8.  prasa pašreizējo režīmu, ar ko reglamentē piekļuvi dokumentiem, integrēt pilnvērtīgā ES Informācijas brīvības aktā;

9.  apņemas pārskatīt savus iekšējos noteikumus un praksi, lai uzlabotu sava darba un procedūru pārredzamību un atklātumu, un uzdod savām kompetentajām struktūrām izstrādāt un pieņemt šādus priekšlikumus pirms vēlēšanām, pamatojoties uz EP jau sen iesniegtajiem pieprasījumiem šajā jautājumā[3];

10. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.