Rezolūcijas priekšlikums - B7-0262/2013Rezolūcijas priekšlikums
B7-0262/2013
Eiropas Parlaments

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ieroču eksportu — Padomes Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP īstenošanu

5.6.2013 - (2013/2657(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Michael Gahler, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Elmar Brok, Arnaud Danjean, Mairead McGuinness, Krzysztof Lisek, Tunne Kelam, Elena Băsescu PPE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0260/2013

Procedūra : 2013/2657(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0262/2013
Iesniegtie teksti :
B7-0262/2013
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

B7‑0262/2013

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ieroču eksportu — Padomes Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP īstenošanu

(2013/2657(RSP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli[1],

–   ņemot vērā Padomes parasto ieroču eksportu darba grupā (COARM) notiekošo kopējās nostājās pārskatīšanas procesu, kura saskaņā ar tās 15. pantu ir jāpārskata trīs gadus pēc tās pieņemšanas,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvu 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem[2],

–   ņemot vērā Padomes 2002. gada 12. jūlija Vienoto rīcību 2002/589/KĀDP par Eiropas Savienības ieguldījumu kājnieku ieroču un vieglo ieroču destabilizējošas uzkrāšanas un izplatīšanas apkarošanā un par Vienotās rīcības 1999/34/KĀDP atcelšanu un Eiropadomes 2005. gada 15. un 16. decembrī pieņemto ES Stratēģiju par nelikumīgas kājnieku ieroču un vieglo ieroču, kā arī to munīcijas uzkrāšanas un tirdzniecības apkarošanu[3],

–   ņemot vērā Padomes 2003. gada 23. jūnija Kopējo nostāju 2003/468/KĀDP par ieroču tirdzniecības starpniecības kontroli[4],

–   ņemot vērā atjaunināto 2012. gada 27. februāra Eiropas Savienības Kopējo militāro preču sarakstu[5],

–   ņemot vērā regulāri atjauninātos praktiskos komentārus par Padomes Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli[6],

–   ņemot vērā 1996. gada 12. maija Vasenāras vienošanos par parastu ieroču eksporta kontroli un divējādi lietojamu preču un tehnoloģiju eksporta kontroli un 2011. un 2012. gadā atjauninātiem šo preču, tehnoloģiju un munīcijas sarakstiem[7],

–   ņemot vērā Ārlietu padomes secinājumus, kas tika pieņemti šīs padomes 2012. gada 25. jūnija sanāksmē, paužot Eiropas Savienības atbalstu Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskajam ieroču tirdzniecības līgumam, kurā ir noteikti kopēji standarti, kas ir jāpiemēro globālajā parasto ieroču tirdzniecībā[8], un Ārlietu padomes 2013. gada 27.-28. maija secinājumus,

–   ņemot vērā 2007. gada 18. janvāra rezolūciju par Padomes Septīto un Astoto ikgadējo ziņojumu par Eiropas Savienības Rīcības kodeksu attiecībā uz ieroču eksportu 8. operatīvo noteikumu[9],

–   ņemot vērā 2012. gada 13. jūnija rezolūciju par sarunām saistībā ar ANO Ieroču tirdzniecības līgumu (ATT)[10],

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 42. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 346. pantu,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā ieroču eksports cita starpā var ievērojami ietekmēt ne tikai drošību, bet arī attīstību, un tā kā tāpēc ir svarīgi stiprināt Eiropas Savienības eksporta kontroles politiku, ko tā īsteno attiecībā uz militārām tehnoloģijām un ekipējumu;

B.  tā kā Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP ir juridiski saistošs regulējums, kas nosaka astoņus kritērijus, kuru neizpildes rezultātā eksporta licenci nedrīkstētu piešķirt vai tā būtu jāatceļ (1.–4. kritērija gadījumā), vai šāda rīcība vismaz jāapsver (5.–8. kritērija gadījumā);

C. tā kā arī tādas trešās valstis kā Bosnija un Hercegovina, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Islande, Kanāda, Horvātija, Melnkalne un Norvēģija ir oficiāli apņēmušās ievērot minētās kopējās nostājas kritērijus un principus;

D. tā kā saskaņā ar kopējās nostājas 3. pantu šie astoņi kritēriji nosaka tikai minimālos standartus un neskar ierobežojošākus dalībvalstu ieroču kontroles pasākumus;

E.  tā kā kopējās nostājas 10. pantā ir precīzi paredzēts, ka dalībvalstis attiecīgā gadījumā var ņemt vērā ierosinātā eksporta radītās sekas attiecībā uz to ekonomiskajām, sociālajām, komerciālajām un rūpniecības interesēm un tā kā šādiem apsvērumiem nebūtu jākavē iepriekš minēto kritēriju piemērošana;

F.  tā kā kopējā nostājā ir noteikts plašākais militāro tehnoloģiju un ekipējuma kontroles eksporta kontroles vispārējais jēdziens, pamatojoties uz kuru tiek koordinētas valstu eksporta kontroles sistēmas;

G. tā kā kopš nākšanas klajā ar Padomes ikgadējiem ziņojumiem un saskaņā ar 8. panta 2. punktu Padomes Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli, ir konstatēta virzība uz stingrāku pārbaudes un ziņošanas sistēmu; tā kā dalībvalstīm ir jānovērš ar likumdošanu un organizāciju saistīti šķēršļi, lai panāktu labāku astoņu kritēriju ievērošanu, kuras pārbaudei ir jābūt neatkarīgai;

H. tā kā ir gūti ievērojami panākumi, dalībvalstīm parakstot līgumu par kopējās nostājas astoņu kritēriju piemērošanu un interpretāciju, par ko galvenokārt jāpateicas COARM izstrādātiem kopējās nostājas praktiskajiem komentāriem, kuros ir sniegtas izsmeļošas paraugprakses definīcijas attiecībā uz šo kritēriju piemērošanu;

I.   tā kā Arābu pavasara notikumi Tuvējos austrumos un Ziemeļāfrikā (MENA) liecina par to, ka kopējā nostāja ir īstenota sekmīgi; tā kā šie noteikumi patiešām ir apspriesti gandrīz katrā COARM sanāksmē, kas ir notikusi kopš 2011. gada sākuma, un tā kā pateicoties šīm sanāksmēm ir izdevies saskaņot dalībvalstu atsevišķo politikas nostādņu obligāto pārskatīšanu, par eksportu uz attiecīgajām valstīm; tā kā līdztekus dalībvalstu savstarpējās konsultāciju procesam tika pastiprināti īstenoti pienācīgas pārbaudes, apturēšanas un licenču piešķiršanas atlikšanas pasākumi un tā kā pateicoties informācijas apmaiņas mehānismiem, kas pastāv gan pašā COARM, gan ārpus tās, dažādās dalībvalstis varēja šos lēmumus pieņemt ātri;

J.   tā kā pēdējos gados dalībvalstis ir eksportējušas militāru tehnoloģiju un ekipējumu dažādā apmērā uz dažādiem pasaules reģioniem;

K. tā kā nozares pārstāvji prasa palielināt ieroču eksporta apjomus, lai kompensētu prognozēto pieprasījuma samazināšanos Eiropas Savienībā un dotu ieguldījumu Eiropas aizsardzības rūpniecības pamatu stiprināšanā;

L.  tā kā aizsardzības rūpniecība joprojām ir uzskatāma par svarīgu Eiropas Savienības rūpniecības nozari un darba devēju, kurš dod ievērojamu ieguldījumu darbavietu un attīstības nodrošināšanā, kas ir īpaši nozīmīgi ekonomiskās un finanšu krīzes laikā;

M. tā kā pētniecība un izstrāde aizsardzības nozarē būtiski ietekmē arī citas nozares, veicinot daudzus izmantošanas paņēmienus civilām vajadzībām;

N. tā kā, pateicoties ievērojamiem aizsardzības budžeta samazinājumiem kopš ekonomiskās krīzes sākuma 2008. gadā, eksportam no aizsardzības rūpniecības viedokļa ir aizvien lielāka nozīme,

1.  norāda — saskaņā ar Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta (SIPRI) datiem ES dalībvalstis kopumā cīņā par pasaulē lielākā ieroču eksportētāja statusu[11]pārspēj ASV un Krieviju , un arvien lielāka daļa ieroču — 61 % 2011. gadā[12] — tiek eksportēta uz valstīm ārpus ES;

2.  atzīst, ka Eiropas Savienība ir vienīgā valstu savienība, kurai ir juridiski saistošs regulējums, kas pasaules mērogā ir unikāls un ar ko tagad uzlabo ieroču eksporta kontroli, tostarp eksporta uz krīzes reģioniem un valstīm ar necilu cilvēktiesību reputāciju, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka gan Eiropas, gan pārējās, trešās valstis ir piekritušas piedalīties ieroču eksporta kontroles sistēmā, pamatojoties uz kopējo nostāju; tomēr norāda, ka ne visas Eiropas Savienības dalībvalstis vienādi stingri piemēro un interpretē astoņus kritērijus; tāpēc prasa panākt vienādāku kopējās nostājas interpretāciju un īstenošanu attiecībā uz visām tās saistībām;

3.  ņem vērā to, ka šo kritēriju ievērošanas kontrole tiek īstenota saskaņā ar valstu noteikumiem; uzskata, ka efektīva kritēriju piemērošanas kontrole jānodrošina valstu parlamentiem vai noteiktām parlamentārām struktūrām;

4.  atzinīgi vērtē to, ka Padome ir pieņēmusi Vasenāras vienošanās munīcijas saraksta atjaunināto versiju, kurā ir ņemtas vērā visas 2011. gadā izdarītās izmaiņas munīcijas sarakstā; aicina Padomi pieņemt arī jaunākos, 2011. gadā izdarītos grozījumus, kas cita starpā ir veikti divējāda lietojuma preču sarakstā un kuriem 2012. gada decembrī ir piekritusi ekspertu grupa;

5.  aicina dalībvalstis no eksporta kontroles un astoņu kritēriju piemērošanas viedokļa pievērst lielāku vērību visām militārām tehnoloģijām un ekipējumam, kas ir minēts Kopējā nostājā 288/944/KĀDP;

6.  turklāt prasa, lai, pirms tiek ieteikti jauni kritēriji, tiktu labāk piemēroti Kopējā nostājā 288/944/KĀDP minētie;

7.  uzsver, ka valstu parlamentiem un Eiropas Parlamentam ir svarīga nozīme to standartu īstenošanā un piemērošanas kontrolē kā valsts, tā Eiropas Savienības līmenī, par kuriem ir panākta vienošanās, pieņemot kopējo nostāju, un tādas pārredzamas kontroles sistēmas izveidē, kas ietver pārskatatbildību; tāpēc prasa īstenot pārredzamu un stingru kontroles mehānismu, kurš stiprinātu parlamentu lomu;

8.  uzsver ieroču eksporta kontroles datu un ieroču eksporta kontroles īstenošanas parlamentārās uzraudzības nozīmi un likumību un tādēļ aicina veikt vajadzīgos pasākumus un sniegt atbalstu un informāciju, lai nodrošinātu šīs kontroles funkcijas neierobežotu piemērošanu;

9.  atzinīgi vērtē to, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas paspārnē pēc septiņiem ilgu sarunu gadiem tika noslēgts saistošs Ieroču tirdzniecības līgums par parasto ieroču starptautisko tirdzniecību, ar kuru tika izveidota efektīva ieroču tirdzniecības kontroles sistēma, nosakot lielāku pārredzamību un pārskatatbildību un paredzot stingrākos starptautiskos standartus, kas līdz ar to vēl vairāk apgrūtina parasto ieroču bezatbildīgu un nelikumīgu izmantošanu;

10. atzīst, ka ANO Ģenerālajā asamblejā pieņemot Ieroču tirdzniecības līgumu, starptautiskā kopiena ir apliecinājusi ciešu apņemšanos regulēt starptautisko ieroču tirdzniecību, ievērojot pārredzamības un pārskatatbildības principus;

11. uzsver šā līguma efektīvas un drošas īstenošanas svarīgumu;

12. atzīst, ka Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir rīkojušās saskanīgi un konsekventi, atbalstot starptautisko procesu, ko īstenoja, lai pieņemtu saistošus noteikumus par ieroču starptautisko tirdzniecību;

13. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram.

 

Juridisks paziņojums - Privātuma politika