REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Eiropas rīcību jauniešu bezdarba apkarošanā
10.6.2013 - (2013/2673(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Rebecca Harms, Daniel Cohn-Bendit, Raül Romeva i Rueda, Karima Delli, Malika Benarab-Attou, Rui Tavares, Jean Lambert, Elisabeth Schroedter, Marije Cornelissen, Ana Miranda, Franziska Keller, Margrete Auken Verts/ALE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0270/2013
B7‑0276/2013
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas rīcību jauniešu bezdarba apkarošanā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 2013. gada 28. februārī Padomē panākto politisko vienošanos par Padomes ieteikumu attiecībā uz Jaunatnes garantijas izveidošanu,
– ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 7. februāra secinājumus par Jaunatnes iespēju iniciatīvu,
– ņemot vērā Komisijas 2012. gada 5. decembra priekšlikumu par otrā posma apspriešanos ar sociālajiem partneriem Eiropas līmenī par stažēšanās kvalitātes sistēmas izveidi (COM(2012)0728),
– ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 14. jūnija rezolūciju par jauniešu piekļuves darba tirgum veicināšanu un praktikanta, stažiera un mācekļa statusa nostiprināšanu,
– ņemot vērā Parlamenta 2013. gada janvāra rezolūciju par Jaunatnes garantiju,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā pašlaik Eiropas Savienībā 23,5 % jauniešu ir bez darba, atsevišķās dalībvalstīs jauniešu bezdarba līmenis pārsniedz 55 %, 8,3 miljoniem par 25 gadiem jaunākiem eiropiešiem nav nedz darba, nedz arī viņi ir iesaistīti izglītībā vai apmācībā, 15 % bērnu pamet skolu, neiegūstot vidējo izglītību, un 10 % ES pilsoņu dzīvo bezdarbnieku mājsaimniecībās; tā kā tas var atstāt būtisku sociālo ietekmi uz sabiedrību un indivīdiem un tā kā šīs problēmas turpina saasināties, radot risku, ka varētu veidoties zudusī paaudze;
B. tā kā šie jauniešu bezdarba un darbā, izglītībā un apmācībā neiesaistīto jauniešu rādītāji skar cilvēktiesības un to sekas ir cilvēktiesību pārkāpumi; tā kā šīs situācijas risināšanai ir vajadzīga uz tiesībām balstīta pieeja;
C. tā kā pašreizējie krīzes novēršanas pasākumi, kas orientēti uz publisko izdevumu samazināšanu krīzes skartajās valstīs, jau ir parādījuši, ka tiem ir tieša nelabvēlīga ietekme uz jauniešiem, jo tiek samazināts finansējums izglītībai, darbvietu radīšanai un atbalsta dienestiem; tā kā pašreizējā politika, kas skar jauniešus, tiek izstrādāta, neiesaistot jauniešus un viņu interešu pārstāvjus;
D. tā kā izglītības un apmācības politikai var būt izšķiroša nozīme jauniešu augstā bezdarba apkarošanā un tā var būtiski atbalstīt integrāciju un līdzdalību; tā kā ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi arodizglītībā un apmācībā, integrēšanā izglītības struktūrās, augstākajā izglītībā un pētniecībā; tā kā ir būtiski uzlabot prasmes, lai indivīdi varētu iegūt darbu nozarēs, kurās vērojama nodarbinātības izaugsme, piemēram, ar ekoloģiju saistītās darba vietās, IKT un aprūpes nozarē,
1. mudina dalībvalstis, to valstu vadītājus un Eiropas Komisiju
- īstenot uz tiesībām balstītu pieeju jauniešiem un nodarbinātībai,
- iesaistīt jauniešu interešu pārstāvjus politikas veidošanā,
- apzināt un izbeigt krīzes politikas pasākumus, kas palielina jauniešu bezdarbu un atstumtību,
- pievērst galveno uzmanību kvalitatīvai nodarbinātībai, izglītībai un apmācībai;
uzsver, ka Eiropas Parlaments cieši uzraudzīs attīstības gaitu un sekos līdzi, vai solītie pasākumi tiek īstenoti, jo īpaši attiecībā uz Jaunatnes garantiju;
2. aicina Komisiju vispirms izvērtēt un pēc tam izbeigt neatbilstīgus un reizēm pat destruktīvus krīzes novēršanas pasākumus; uzsver, ka steidzami ir nepieciešams kas vairāk nekā publiska apņemšanās īstenot Jaunatnes garantiju; aicina Komisiju taupības mērķus neattiecināt uz ieguldījumiem jomās, kuru nolūks ir jauniešu nodarbinātība, piemēram, darbvietu radīšana, izglītība, apmācība, pētniecība un izstrāde, jo šīs jomas ir ne tikai priekšnoteikums noturīgai izkļūšanai no krīzes, bet arī veids, kā ES ekonomiku nostādīt uz konkurētspējas un ilgtspējīgas produktivitātes ceļa;
3. aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm reģionos, kuros jauniešu bezdarba rādītājs pārsniedz 25 %, izstrādāt viena gada plānu jauniešu bezdarba problēmas atvieglināšanai, radot darbvietas vismaz 10 % bezdarba skarto jauniešu;
4. mudina Komisiju un dalībvalstis īstenot uz tiesībām balstītu pieeju jauniešiem un nodarbinātībai; uzsver, ka jo īpaši dziļas krīzes apstākļos nedrīkst mazināt pienācīga darba nodrošināšanu jauniešiem un darba pamatstandartu ievērošanu, kā arī nedrīkst pazemināt citus ar darba kvalitāti saistītos standartus, kam jābūt par pamatelementu;
5. brīdina, ka nevajadzētu jauniešus iesaistīt nodarbinātībā jebkādiem līdzekļiem, jo tādējādi varētu mazināties nodarbinātības kvalitāte, kā arī tiktu skartas jauniešu tiesības darba vietā un jo īpaši tiesības uz pienācīgu atalgojumu; brīdina, ka nevajadzētu kā universālu risinājumu izmantot jauniešu mobilitāti, un norāda uz mācību, kas gūta no intelektuālā darbaspēka emigrācijas un intelektuālā potenciāla izšķiešanas gan pievienošanās sarunvalstīs, gan jaunattīstības valstīs;
6. aicina dalībvalstis ne tikai vārdos atbalstīt reformas izglītībā un apmācībā, bet arī risināt ar šīm jomām saistītās piekļuves, ieguldījumu un kvalitātes problēmas, lai ilgtermiņā īstenotu ilgtspējīgu politiku; atgādina, ka ir būtiski pievērsties pārejai starp dažādiem izglītības un apmācības posmiem un atzīt prasmes, pamatojoties uz neformālo un informālo izglītību; uzsver, ka ienākumu drošība un paļaušanās uz izredzēm darba tirgū ir priekšnoteikums tam, lai izvēlētos augstāko izglītību, un šis jautājums nesamērīgi plaši skar jauniešus, kuriem ir lielākas iespējas tikt atstumtiem;
7. mudina dalībvalstis īstenot stingrus pasākumus jauniešu bezdarba apkarošanai un agrīnas atstumtības novēršanai, jo īpaši veicot preventīvus pasākumus, ar kuriem novērst skolu vai apmācības un stažēšanās programmu priekšlaicīgu pamešanu (piemēram, ieviešot duālās izglītības sistēmu vai citas tikpat efektīvas shēmas);
8. uzsver, ka jauniešiem ir jābūt iespējām strādāt viņu vietējā kopienā un ka ir jāsāk risināt atšķirības, kādas attiecībā uz jauniešu nodarbinātību Eiropā pastāv ģeogrāfiskā ziņā; aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis īstenot tādas politikas pasākumus, kas atvieglina jauniešu atgriešanos izcelsmes valstīs, novēršot intelektuālā darbaspēka emigrāciju un cilvēku kapitāla zudumu;
9. uzsver, ka sociālie ieguldījumi par labu darbā, izglītībā un apmācībā neiesaistītiem jauniešiem varētu samazināt pašreizējo ekonomisko zaudējumu, ko rada jauniešu neintegrācija darba tirgū un kas pēc Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda aprēķiniem ir EUR 153 miljardi jeb 1,2 % no Eiropas Savienības IKP[1];
10. atzīmē, ka sociālos ieguldījumus jauniešos var veikt dažādos veidos, kas var ietvert šādus pasākumus: skolu, mācību centru un vietējo vai reģionālo uzņēmumu partnerību izveide; mērķorientētu apmācības programmu un augstas kvalitātes prakses programmu nodrošināšana jauniešiem; profesionālās izglītības programmas sadarbībā ar uzņēmumiem; augstākā līmeņa darbinieku sponsorēšanas shēmas nolūkā iesaistīt un apmācīt jauniešus konkrētā darbā vai nodrošināt labāku pāreju no izglītības uz darba dzīvi; jauniešu mudināšana līdzdarboties sabiedrības dzīvē; un brīvprātīgas mobilitātes veicināšana reģionālā, Eiropas un starptautiskā mērogā, izmantojot turpmāko virzību uz kvalifikāciju un prasmju savstarpēju atzīšanu; uzsver arī, ka sociālos ieguldījumus var īstenot kopīgi ar efektīviem stimuliem, tādiem kā nodarbinātības subsīdijas vai apdrošināšanas iemaksas jauniešiem, garantējot pienācīgus dzīves un darba apstākļus, lai ar šiem stimuliem valsts un privātā sektora darba devējus mudinātu pieņemt darbā jauniešus, ieguldīt gan kvalitatīvu darbvietu radīšanā jauniešiem, gan turpmākā izglītībā un prasmju uzlabošanā darba vietā un atbalstīt jauniešu uzņēmējdarbību;
11. aicina jaunajai Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai pirmajos daudzgadu finanšu shēmas gados piešķirtos EUR 6 miljardus izmantot, lai steidzami novērstu jauniešu bezdarbu un īstenotu garantijas jauniešiem; uzsver, ka pēc Starptautiskās Darba organizācijas aprēķiniem garantijas jauniešiem īstenošanas izmaksas visā eurozonā ir EUR 21 miljards; tādēļ prasa pārskatīt minēto piešķīrumu un to palielināt, pārskatot daudzgadu finanšu shēmu; atzinīgi vērtē to, ka ir paplašināta Jaunatnes garantijas darbības joma, tajā ietverot arī personas līdz 30 gadiem;
12. informē dalībvalstis, ka Eiropas Parlaments plāno cieši uzraudzīt visas dalībvalstu aktivitātes, ar kurām realizēt Jaunatnes garantiju, un aicina jauniešu organizācijas regulāri informēt Eiropas Parlamentu par rezultātiem, kas gūti tām analizējot dalībvalstu veiktos pasākumus;
13. atgādina, ka vēl ļoti daudz kas ir jādara, lai sasniegtu Jaunatnes stratēģijas divus vispārējos mērķus (radīt jauniešiem vienlīdzīgas iespējas darba tirgū un sekmēt sociālo integrāciju), un mudina Komisiju un dalībvalstis apzināties to, cik milzīga ir krīzes ietekme uz jauniešu līdzdalību sabiedrības dzīvē;
14. uzsver, ka ikvienai darbībai, ar ko dalībvalstis un Eiropas iestādes risina jauniešu bezdarbu, ir jāatbilst vismaz šādiem diviem mērķiem: apzināt un izbeigt neproduktīvo politiku un izstrādāt tādu politiku, ar ko jauniešu līdzdalības un nodarbinātības jautājumam pievēršas, iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas;
15. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.
- [1] Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds, 2012. gads, NEET — Jaunieši, kuri nestrādā, neiegūst izglītību vai nepiedalās apmācībā: raksturojums, izmaksas un politikas reakcija Eiropā”. Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.