Rezolūcijas priekšlikums - B7-0278/2013Rezolūcijas priekšlikums
B7-0278/2013

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par jauniešu bezdarba apkarošanu

10.6.2013 - (2013/2673(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Nadja Hirsch, Hannu Takkula, ALDE grupas vārdā

Procedūra : 2013/2673(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0278/2013
Iesniegtie teksti :
B7-0278/2013
Pieņemtie teksti :

B7‑0278/2013

Eiropas Parlamenta rezolūcija par jauniešu bezdarba apkarošanu

(2013/2673(RSP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas 2011. gada 20. decembra paziņojumu „Jaunatnes iespēju iniciatīva” (COM(2011)0933),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2013. gada 16. janvāra rezolūciju par jaunatnes garantiju (pieņemtais teksts P7–TA(2013(0016)),

–   ņemot vērā Komisijai uzdoto jautājumu, uz kuru jāsniedz mutiska atbilde, un tam pievienoto 2012. gada 24. maija rezolūciju par iniciatīvu jauniešu nodarbinātības izredžu palielināšanai[1],

–   ņemot vērā Komisijas 2012. gada 5. decembra paziņojumu „Jauniešu pāreja uz nodarbinātību” (COM(2012)0727),

–    ņemot vērā 2013. gada 14. marta rezolūciju par migrantu integrāciju, tās ietekmi uz darba tirgu un sociālā nodrošinājuma koordinācijas ārējo dimensiju[2],

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā 2013. gada janvārī 23 % no darbaspējīgiem jauniešiem bija bezdarbnieki, bezdarba rādītājiem sniedzoties no 9 % vai mazāk Austrijā un Vācijā līdz vairāk nekā 55 % Grieķijā un Spānijā, kas liecina par izteiktām ģeogrāfiskām atšķirībām;

B.  tā kā 8,3 miljoni eiropiešu vecumā līdz 25 gadiem nav iesaistīti ne darba tirgū, ne izglītībā, ne apmācībā (NEET); tā kā šie skaitļi turpina pieaugt, radot zaudētās paaudzes risku;

C. tā kā 2011. gadā ekonomiskā ietekme, ko rada jauniešu neiesaistīšana izglītībā, nodarbinātībā vai apmācībā, tika novērtēta EUR 153 miljardu zaudējumos, kas atbilst 1,2 % no ES IKP; tā kā tādēļ rodas smags sociālais un ekonomiskais slogs;

D. tā kā 15 % bērnu pamet skolu, neiegūstot vidējo izglītību, un tā kā 10 % ES iedzīvotāju dzīvo bezdarbnieku mājsaimniecībās;

E.  tā kā jauniešiem ar migrantu izcelsmi ir lielāks risks pamest izglītības vai profesionālās apmācības sistēmu, neiegūstot vidējo izglītību;

F.  tā kā pienācīgas kvalitātes nodarbinātība patiešām aizsargā no nabadzības;

G. tā kā aktīva politika darba tirgus jomā un stratēģijas iesaistīšanai darba tirgū ir ļoti svarīgas, palīdzot bezdarbniekiem atrast pienācīgas kvalitātes darbu;

H. tā kā individuāli un adekvāti ieteikumi pienācīgas kvalitātes darba meklējumos būtiski uzlabo izredzes gūt panākumus;

I.   tā kā, neraugoties uz jaunatnes bezdarba augsto vispārējo līmeni, konkrētās jomās, piemēram, IKT un veselības aprūpes jomā, ir aizvien grūtāk aizpildīt vakances ar kvalificētu personālu;

J.   tā kā dažās dalībvalstīs arvien vairāk vērojamas atšķirības starp skolu beidzēju kvalifikācijām un darba tirgus prasībām attiecībā uz nepieciešamajām prasmēm;

K. tā kā, pateicoties tam, ka galvenā uzmanība ir pievērsta praktisku iemaņu veidošanai, profesionālās apmācības un apvienotās akadēmiskās un profesionālās izglītības mācību kursu duālā sistēma, kuru izmanto dažās dalībvalstīs, ir attaisnojusies, jo īpaši krīzes apstākļos, saglabājot zemāku jaunatnes bezdarba līmeni un palielinot jauniešu nodarbinātības izredzes;

L.  tā kā brīvi pieejamie izglītības resursi uzlabo izglītības kvalitāti, pieejamību un vienlīdzību un veicina mijiedarbīgu, radošu, elastīgu un personīgām vajadzībām pielāgotu apmācības procesu, izmantojot IKT un jaunas tehnoloģijas; tā kā brīvi pieejama izglītība, atbalstot mūžizglītību, veicina noturīgas nodarbinātības iespējas,

M. tā kā var novērot ģeogrāfiskas neatbilstības starp darbvietu piedāvājumu un pieprasījumu un prasmēm gan atsevišķās dalībvalstīs, gan starp tām,

1.  uzstāj, ka jaunatnes bezdarba akūtās problēmas risinājums saistīts ar vispārējās ekonomiskās vides uzlabošanu; uzskata, ka tirgos ir nepieciešamas reformas, piemēram, pakalpojumu iekšējā tirgus nostiprināšana, un ka tirdzniecības nolīgumiem un to vienkāršošanai, lai uzsāktu uzņēmējdarbību, ir būtiska nozīme plaukstošā ekonomikā, kurā tiek radītas darbvietas; ir svarīgi veikt īpašus jauniešiem paredzētus pasākumus, taču galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai ES pamatā būtu spēcīga, konkurētspējīga un moderna ekonomika;

2.  uzsver, ka ieguldījumiem jauniešu nodarbinātībā ir jābūt svarīgai valsts ieguldījumu stratēģijas daļai;

3.  ņemot vērā sarežģīto sociālo situāciju ES, aicina dalībvalstis palielināt ieguldījumu līmeni profesionālās izglītības un stažēšanās kvalitātē, lai sagatavotu jauniešus sociālās un profesionālās integrācijas procesam;

4.  mudina dalībvalstis veikt apņēmīgus pasākumus jauniešu bezdarba apkarošanai, jo īpaši, novēršot skolas un apmācību vai arodapmācību programmu priekšlaicīgu pamešanu (piemēram, ieviešot duālu izglītības sistēmu vai citas līdzvērtīgas sistēmas), un izstrādāt visaptverošas stratēģijas attiecībā uz jauniešiem, kuri nestrādā, neiegūst izglītību vai nepiedalās apmācībā (NEET);

5.  uzsver, ka sociālie ieguldījumi par labu NEET jauniešiem varētu samazināt pašreizējos zaudējumus ekonomikai, ko rada jauniešu neiesaistīšanās darba tirgū un kas pēc Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda aprēķiniem ir EUR 153 miljardi jeb 1,2 % no Eiropas Savienības IKP;

6.  uzsver, ka jānodrošina atbilstoši resursi sociālo ieguldījumu veikšanai, tostarp noteiktas summas 25 % apmērā no kohēzijas politikas finansējuma paredzot Eiropas Sociālajam fondam;

7.  aicina Eiropas Komisiju pārliecinoši lūgt privāto sektoru sniegt atbalstu un īstenot iniciatīvas, kā arī citas sadarbības formas, risinot ar jauniešu bezdarbu saistītus jautājumus;

8.  atzinīgi vērtē īstermiņa un vidēja termiņa pasākumus, piemēram, Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu, vienlaikus vēršot uzmanību uz to, ka trūkst strukturālu pasākumu ilgtermiņā un netiek veikta nepieciešamā reforma, lai dažās dalībvalstīs izglītības sistēmas būtu spējīgas risināt nākotnes uzdevumus, nodrošinot nodarbinātības iespējas;

9.  atzinīgi vērtē ierosināto Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam iekļauto instrumentu, kas nomainīs Progresa mikrofinansēšanas instrumentu, kā tādu, kurš ir svarīgs, lai sekmētu jauniešu pašnodarbinātību;

10. uzsver, ka dalībvalstīm ir jāpilnveido atbalsts jauniešu pašnodarbinātībai; aicina tās atteikties no birokrātijas, ieviest izdevīgu nodokļu politiku, izveidot izdevīgāku gaisotni privātiem ieguldījumiem un risināt jautājumus, kas saistīti ar nesamērīgi bargiem tiesību aktiem maksātnespējas jomā;

11. norāda, ka sociālie ieguldījumi jauniešu atbalstam var izpausties dažādos veidos, tostarp: skolu, mācību centru un vietējo vai reģionālo uzņēmumu partnerību izveide; apmācību programmu un augstas kvalitātes jauniešu prakses programmu nodrošināšana; profesionālās izglītības programmas sadarbībā ar uzņēmumiem; augstākā līmeņa darbinieku sponsorēšanas shēmas nolūkā iesaistīt un apmācīt jauniešus konkrētā darbā vai nodrošināt labāku pāreju no izglītības uz darba dzīvi; atbalsts jauniešu līdzdalībai sabiedrības dzīvē; reģionālās, Eiropas līmeņa un starptautiskās mobilitātes veicināšana, panākot turpmāku progressu kvalifikāciju un prasmju savstarpējā atzīšanā;

12. aicina Komisiju apkopot informāciju par veiksmes stāstiem jauniešu apmācības jomā un publiskot to rokasgrāmatas veidā, kas paredzēta izmantošanai citās dalībvalstīs;

13. mudina dalībvalstis koordinēt savas stratēģijas un rast kopīgus risinājumus jauniešu bezdarba problēmai gan tāpēc, ka dažos ģeogrāfiskos apgabalos to var vislabāk novērst ar kopīgiem pārrobežu pasākumiem, gan tāpēc, ka bezdarba līmenis kaitē visai ES ekonomikai kopumā;

14. uzsver, ka duālā profesionālās apmācības sistēma un divvirzienu studijas, kurās galvenā uzmanība tiek pievērsta praksei, ir īpaši labi izturējušas ekonomikas krīzes pārbaudījumu, palielinot jauniešu nodarbinātības izredzes un tādējādi palīdzot samazināt jauniešu bezdarbu, un tālab aicina krīžu skartās dalībvalstis reformēt savas mācību sistēmas atbilstoši šādai pieejai;

15. aicina dalībvalstis apmainīties ar veiksmīgu un labāko praksi;

16. aicina Komisiju sagatavot gada pārskatu par arodapmācības sistēmas reformu dalībvalstīs, tādējādi veicot ilgtermiņa strukturālu ieguldījumu jauniešu nodarbinātības iespēju uzlabošanā;

17. aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt skaidrus mērķus un rādītājus attiecībā uz Jaunatnes garantijas shēmu, lai spētu efektīvi aprēķināt un novērtēt šīs iniciatīvas ietekmi;

18. tomēr uzsver, ka Jaunatnes garantijas shēma nevar aizstāt centienus struktūrpolikas jomā un reformas, kurām jāatveseļo izglītības sistēmas un darba tirgi dažās dalībvalstīs, lai paveiktu nākotnes uzdevumus;

19. aicina jaunajai Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai pirmajos daudzgadu finanšu shēmas gados piešķirtos EUR 6 miljardus izmantot, lai steidzami novērstu jauniešu bezdarbu un īstenotu garantijas jauniešiem; uzsver, ka pēc Starptautiskās Darba organizācijas aprēķiniem garantijas jauniešiem īstenošanas izmaksas visā eirozonā ir EUR 21 miljards; atzinīgi vērtē to, ka ir paplašināta to jauniešu mērķgrupa, kuri ir tiesīgi izmantot garantiju jauniešiem, t. i., jauniešiem, kuri vēl nav sasnieguši 30 gadu vecumu;

20. aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt uzlabot kvalifikāciju pārredzamību un atzīšanu Savienībā, jo īpaši ar Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālās izglītības un apmācības jomā, Europass un Eiropas kvalifikāciju sistēmu; uzsver, cik svarīgi ir laicīgi šīs iniciatīvas īstenot un ziņot par īstenošanu;

21. mudina dalībvalstis novērst pašreizējos šķēršļus, kas traucē īstenot pārrobežu praksi mācekļiem, praktikantiem un stažieriem, lai labāk līdzsvarotu darbam paredzēto apmācības iespēju piedāvājumu un pieprasījumu jauniešiem, jo īpaši pierobežas reģionos;

22. uzsver, ka nepieciešams uzlabot valstu drošību sistēmu koordināciju, lai veicinātu un sekmētu studentu mobilitāti, kā arī jauniešu ar nodarbinātību un jauniešu bezdarbnieku mobilitāti;

23. atzīst, ka ir jau bijuši veiksmīgi gadījumi, bet mudina nozarēm izrādīt lielāku iniciatīvu, lai uzlabotu atbilstību attiecībā uz nākotnē vajadzīgo darbaspēku un nenodarbinātajiem jauniešiem tajās konkrētajās nozarēs, kurās vislabāk ir zināms, kādas prasmes un apmācības tām būs vajadzīgas;

24. atzinīgi vērtē tādas jauniešu mobilitātes iniciatīvas, piemēram, MobiPro Vācijā, kas ir apliecinājums valstu centieniem, kuras nodrošina problēmu risinājumu vairākās dalībvalstīs vienlaicīgi;

25. aicina dalībvalstis pilnveidot uzņēmumu un izglītības nozares visu līmeņu sadarbību, lai uzlabotu mācību programmu saikni ar prasībām darba tirgū, piemēram, paplašinot nozaru prasmju apvienības un zināšanu apvienības; uzsver, ka ir vajadzīgas elastīgākas mācību programmas, lai sekmīgāk pielāgotos turpmākajām tendencēm darba tirgū;

26. uzsver, cik svarīgi ir, ka jaunieši apgūst transversālas prasmes, piemēram, IKT prasmes, vadības prasmes, kritiskas domāšanas un valodu prasmes, arī studējot ārzemēs, lai uzlabotu viņu izredzes darba tirgū, pielāgošanās spēju darba tirgus turpmākai attīstībai un aktīvu iesaistīšanos sabiedrībā;

 

27. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai un Padomei.