Rezolūcijas priekšlikums - B7-0279/2013Rezolūcijas priekšlikums
B7-0279/2013

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par gatavošanos Eiropadomes 2013. gada 27. un 28. jūnija sanāksmei — Eiropas rīcība jauniešu bezdarba apkarošanā

10.6.2013 - (2013/2673(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Hannes Swoboda S&D grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0270/2013

Procedūra : 2013/2673(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0279/2013
Iesniegtie teksti :
B7-0279/2013
Pieņemtie teksti :

B7‑0279/2013

Eiropas Parlamenta rezolūcija par gatavošanos Eiropadomes 2013. gada 27. un 28. jūnija sanāksmei — Eiropas rīcība jauniešu bezdarba apkarošanā

(2013/2673(RSP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Komisijas 2011. gada 20. decembra paziņojumu „Jaunatnes iespēju iniciatīva” (COM(2011)0933),

–   ņemot vērā Komisijai uzdoto jautājumu, uz kuru jāsniedz mutiska atbilde, un tam pievienoto 2012. gada 24. maija rezolūciju par iniciatīvu jauniešu nodarbinātības izredžu palielināšanai[1],

 

–   ņemot vērā Komisijas 2012. gada 5. decembra paziņojumu „Jauniešu pāreja uz nodarbinātību” (COM(2012)0727),

–   ņemot vērā 2013. gada 16. janvāra rezolūciju par Jaunatnes garantiju (2012/2901(RSP)),

–   ņemot vērā 2013. gada 7. un 8. februāra Eiropadomes secinājumus,

–   ņemot vērā Padomes 2013. gada 28. februāra ieteikumu par Jaunatnes garantijas izveidošanu,

–   ņemot vērā Komisijas 2013. gada 12. marta paziņojumu par Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā 22,8 % jauniešu ES pašlaik ir bez darba un jauniešu bezdarba līmenis dažās dalībvalstīs pārsniedz 50 %;

B.  tā kā 8,3 miljoni eiropiešu vecumā līdz 25 gadiem un vēl 6,5 miljoni jaunu cilvēku vecumā no 25 līdz 29 gadiem nemācās, nestrādā un neapgūst profesiju (NEET); tā kā šie skaitļi turpina pieaugt, radot risku, ka veidosies zaudēta paaudze;

C. tā kā jauniešiem ar migrantu izcelsmi, romiem, invalīdiem un jauniešiem no citām neaizsargātām grupām ir lielāks risks pamest izglītības vai profesionālās apmācības sistēmu, neiegūstot vidējo izglītību;

D. tā kā 15 % bērnu pamet skolu, neiegūstot vidējo izglītību, un tā kā 10 % ES iedzīvotāju dzīvo bezdarbnieku mājsaimniecībās;

E.  tā kā pirmās pazīmes, ka jaunietis varētu pārtraukt mācības skolā, ir agrīns brīdinājums par to, ka var turpināties nabadzības pārmantošana no paaudzes uz paaudzi,

1.  atzinīgi vērtē to, ka Eiropadome beidzot ir atzinusi jaunatnes nodarbinātības nozīmīgumu Eiropas labklājības sasniegšanai; mudina Eiropadomi un Komisiju pastiprināt centienus cīņā ar jaunatnes bezdarbu kā daļu no vērienīgākiem pasākumiem, ar kuriem nodrošina sociālās tiesības un risina sociālās nelīdzsvarotības problēmu Eiropas Savienībā;

Jauniešu bezdarbs kā sociāla nelīdzsvarotība

2.  uzsver negatīvo makroekonomisko ietekmi, jo īpaši ietekmi uz izaugsmi, nodarbinātības iespējām nākotnē un ražīgumu, kādu rada sociālā nelīdzsvarotība attiecībā uz jauniešu nodarbinātību dalībvalstīs; tāpēc prasa Eiropas Savienībai Eiropas pusgada ietvaros nekavējoties rīkoties, lai novērstu šo nelīdzsvarotību;

3.  šajā sakarībā aicina Padomi vienoties par sociālo rādītāju iekļaušanu makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā, tostarp iekļaujot tajā arī rādītājus par jauniešu bezdarbu; aicina Padomi apsvērt arī vienota sociālo rādītāju kopuma izveidi, iekļaujot tajā rādītājus par jauniešu bezdarbu un brīdināšanas mehānismu dalībvalstīs paveiktā uzraudzībai;

4.  uzsver, ka jauniešu mobilitāti vien nevar uzskatīt par ilgtspējīgu risinājumu jauniešu nodarbinātības panākšanai, jo tā var novest pie intelektuālā darbaspēka emigrācijas un sociālā kapitāla un sociālās aizsardzības līmeņa nopietnas samazināšanās daudzās dalībvalstīs; aicina Padomi galvenos centienus veltīt tam, lai uzlabotu jauniešu brīvprātīgo ekonomisko mobilitāti un tādējādi nepieļautu, ka cilvēkiem jādodas trimdā ekonomisku iemeslu dēļ, kā arī stiprināt pensijas tiesību pārvedamību un darba un sociālās aizsardzības tiesības visā ES;

5.  uzsver to, ka jauniešu pašnodarbinātību nevar uzskatīt par galveno risinājumu jauniešu bezdarba problēmai, jo pašnodarbināti jaunieši biežāk saskaras ar strādājošo nabadzību, maksātnespēju un fiktīvu pašnodarbinātību; turklāt uzsver šo punktu saistībā ar ārkārtīgi lielu skaitu jauniešu bezdarbnieku daudzās dalībvalstīs;

6.  mudina Padomi sākt strādāt pie automātisko stabilizatoru izveides ES līmenī un sākt šo darbu ar Jaunatnes garantiju, lai tādējādi novērstu katrai valstij raksturīgus ekonomiskus satricinājumus; aicina Komisiju izvērtēt to, cik lietderīgi būtu vidējā termiņā noteikt bezdarbnieku pabalsta minimumu un kāda būtu šāda pasākuma pievienotā vērtība;

7.  uzsver, ka visefektīvākais bezdarba apkarošanas līdzeklis ilgtermiņā ir ilgtspējīga ekonomikas izaugsme, kuras pamatā ir ES banku savienības izveidošana, lai atjaunotu spēju ieguldīt nomaļās dalībvalstīs;

Jaunatnes garantija

8.  atzinīgi vērtē Padomes 2013. gada 28. februāra ieteikumu par Jaunatnes garantijas izveidošanu; prasa Jaunatnes garantijas shēmas ātri īstenot visās dalībvalstīs; uzsver, ka Jaunatnes garantija nav darba garantija, bet instruments, ar ko visi bez darba esošie ES pilsoņi un likumīgi dzīvojošie pastāvīgie iedzīvotāji, kuri ir jaunāki par 30 gadiem, četru mēnešu laikā pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas vai formālās izglītības beigšanas saņem kvalitatīvu piedāvājumu strādāt, turpināt izglītību vai piedalīties mācekļa programmā; jo īpaši uzsver, ka Jaunatnes garantijas shēmām ir efektīvi jāuzlabo to jauniešu stāvoklis, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst profesiju (NEET), kā arī to jauniešu stāvoklis, kuri pārstāv īpaši neaizsargātas sociālās grupas;

9.  uzskata, ka Jaunatnes garantijas shēmām piešķirtajam Savienības finansējumam ir jābūt izšķirošam, aicina jaunajai Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai pirmajos daudzgadu finanšu shēmas gados piešķirtos EUR 6 miljardus izmantot, lai steidzami risinātu jauniešu bezdarba problēmu un īstenotu Jaunatnes garantijas NUTS 2 reģionos, kuros 2012. gadā jauniešu bezdarba līmenis pārsniedza 20 %, (turpmāk tekstā „atbilstīgie reģioni”), vai NUTS 3 reģionos, kuros 2012. gadā jauniešu bezdarba līmenis pārsniedza 22,5 %;

10. atzinīgi vērtē EUR 6 miljardu piešķiršanu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai; tomēr uzsver, ka pēc Starptautiskās Darba organizācijas aprēķiniem Jaunatnes garantijas īstenošanas izmaksas vien visā eurozonā ir EUR 21 miljards, un tāpēc nepieciešami ievērojami papildu līdzekļi; uzsver, ka sociālie ieguldījumi par labu NEET jauniešiem varētu samazināt pašreizējos zaudējumus ekonomikai, ko rada jauniešu neiesaistīšanās darba tirgū un kas pēc Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda aprēķiniem ir EUR 153 miljardi jeb 1,2 % no Eiropas Savienības IKP; tādēļ aicina pārskatīt piešķīrumu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai un to palielināt, pārskatot daudzgadu finanšu shēmu, turklāt nodrošinot elastību šajā procesā, jo īpaši saistībā ar cīņu pret jauniešu bezdarbu;

11. turklāt uzsver, ka jo īpaši Eiropas Sociālais fonds (ESF) būtu jāstrukturizē tā, lai varētu finansēt Jaunatnes garantiju, un ka līdz ar to ESF būtu jāpiešķir vismaz 25 % no visiem kohēzijas politikai iedalītajiem līdzekļiem; tomēr uzskata, ka būtu pienācīgi jālīdzsvaro ES un dalībvalstu finansējums;

12. mudina Eiropas Investīciju banku veicināt Jaunatnes garantijas īstenošanu, piemēram, saistot aizdevumus ar darbvietu un apmācību vietu izveidi vai atbalstot duālu izglītības sistēmu attīstību; uzsver, ka šādus aizdevumu mehānismus varētu attiecināt uz visiem banku kredītiem; tomēr uzsver, ka EIB aizdevumi būtu jāuzskata par papildinājumu ES finansējumam dotāciju veidā, nevis par tā aizvietojumu;

13. uzsver, ka Jaunatnes garantijas shēmas būtu jāpapildina ar kvalitātes sistēmu, lai saistībā ar izglītību, apmācību un piedāvātajām darbvietām tiktu nodrošināta arī pienācīga samaksa, darba apstākļi un veselības un drošības standarti;

14. aicina jau savlaicīgi iesaistīt sociālos partnerus Jaunatnes garantijas shēmas īstenošanā reģionālā, valstu un Eiropas līmenī;

Cīņa ar jauniešu bezdarbu valstu līmenī

15. uzsver, ka ieguldījumiem jauniešu nodarbinātībā ir jābūt svarīgai valsts sociālo ieguldījumu stratēģijas daļai; iekļaujošai izaugsmei ir jāaizsargā tās sabiedrības daļas, kas spēj virzīt sabiedrību uz priekšu, tāpēc aicina dalībvalstis nepieļaut, ka budžeta deficīta samazināšanas mērķi tiek attiecināti arī uz ieguldījumiem izglītībā un apmācībā; mudina dalībvalstis veikt apņēmīgus pasākumus jauniešu bezdarba apkarošanai, jo īpaši veicot profilaktiskus pasākumus pret skolas vai apmācības un mācekļa programmu priekšlaicīgu pamešanu (piemēram, ieviešot duālu izglītības sistēmu vai citas līdzvērtīgas sistēmas), un izstrādāt visaptverošas stratēģijas attiecībā uz jauniešiem, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst profesiju (NEET); turklāt uzsver sociālo partneru svarīgo lomu cīņā pret jauniešu bezdarbu; uzsver arī uzņēmumu atbildību veicināt to, ka jaunieši gūst kvalitatīvu praktiskās apmācības pieredzi;

16. norāda, ka sociālie ieguldījumi jauniešu atbalstam var izpausties dažādos veidos, tostarp partnerību attīstīšana starp skolām, mācību centriem un vietējiem vai reģionāliem uzņēmumiem; mērķtiecīgas un kvalitatīvas apmācības un augstas kvalitātes jauniešu prakses programmu nodrošināšana; profesionālās izglītības programmas sadarbībā ar uzņēmumiem; augstākā līmeņa darbinieku sponsorēšanas shēmas nolūkā iesaistīt un apmācīt jauniešus konkrētā darbā vai nodrošināt labāku pāreju no izglītības uz darba dzīvi; atbalsts jauniešu līdzdalībai sabiedrības dzīvē; reģionālās, Eiropas līmeņa un starptautiskās mobilitātes veicināšana, panākot turpmāku virzību ceļā uz kvalifikāciju un prasmju savstarpēju atzīšanu; uzsver arī, ka sociālos ieguldījumus var apvienot ar efektīviem stimuliem, piemēram, nodarbinātības subsīdijām vai apdrošināšanas iemaksām jauniešiem, kuras garantēs pienācīgus dzīves un darba apstākļus, lai mudinātu publiskā un privātā sektora darba devējus pieņemt darbā jauniešus, ieguldīt gan jauniešiem paredzētu kvalitatīvu darbvietu izveidē, gan jauniešu pastāvīgā apmācībā un viņu prasmju uzlabošanā darbā, kā arī atbalstīt jauniešu uzņēmējdarbību;

17. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.