Rezolūcijas priekšlikums - B7-0305/2013Rezolūcijas priekšlikums
B7-0305/2013

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Turcijā

11.6.2013 - ((2013/2664(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Niki Tzavela, Nikolaos Salavrakos, Fiorello Provera, Lorenzo Fontana, Rolandas Paksas EFD grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0305/2013

Procedūra : 2013/2664(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0305/2013
Iesniegtie teksti :
B7-0305/2013
Debates :
Pieņemtie teksti :

B7‑0305/2013

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Turcijā

((2013/2664(RSP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, proti 2013. gada 18. aprīļa rezolūciju par Turcijas 2012. gada progresa ziņojumu[1],

–   ņemot vērā 2005. gada 3. oktobra sarunu programmu Turcijai,

–   ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. februāra Lēmumu 2008/157/EK par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Turcijas Republiku[2] („pievienošanās partnerība”), kā arī iepriekšējos Padomes lēmumus par pievienošanās partnerību (2001., 2003. un 2006. gads),

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā līdz pirmdienai, 2013. gada 3. jūnijam, 60 no 81 Turcijas provinces saskārās ar kādu protesta izpausmi;

B.  tā kā Turcija ir ES kandidātvalsts, būtiska sabiedrotā un NATO dalībvalsts;

C. tā kā Kopenhāgenas kritēriji, lai pievienotos ES, liek valstīm ievērot demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma principus un pamatus;

D. tā kā pulcēšanās brīvība, runas brīvība (tostarp ar sociālo plašsaziņas līdzekļu starpniecību gan tiešsaistē, gan ārpus tās) un preses brīvība ir ES pamatprincipi;

E.  tā kā šķiet, ka Gezi parka celtniecības projekts ir drīzāk bijis protestu katalizators, nevis iemesls;

F.  tā kā saskaņā ar dažādiem ziņojumiem visā valstī ir arestēti vairāk nekā 3000 protestētāju, no kuriem vismaz 1500 ir jaunieši;

G. tā kā četri pilsoņi ir pasludināti par mirušiem;

H. tā kā lielākā daļa protestētāju ir parasti pilsoņi, kuru līdzdalību ir veicinājuši sociālie tīkli; tā kā liela daļa no viņiem strādā parastu darbu, tostarp kā baņķieri, advokāti, mācībspēki un citi privātā sektora darba ņēmēji; un tā kā protestos piedalās īpaši liels skaits sieviešu,

1.  pauž dziļas bažas par policijas brutalitātes pierādījumiem un nosoda Turcijas policijas pārmērīgo spēka izmantošanu pret protestētājiem;

2.  aicina Turcijas iestādes saukt pie atbildības tos, kas ir atbildīgi par pārmērīgu un nesamērīgu spēka izmantošanu, un piedāvāt kompensāciju cietušajiem;

3.  prasa pilnībā izmeklēt notikušos starpgadījumus un prasa policijas spēkiem ievērot pilnīgu savaldību;

4.  prasa Turcijas iestādēm atvilkt policijas spēkus no miermīlīgām demonstrācijām un pulcēšanās vietām un tos izmantot tikai īpašuma aizsardzībai vandālisma un laupīšanas gadījumā;

5.  pauž dziļu nožēlu par to, ka laikā, kad Turcijā risinājās šie notikumi, šīs valsts plašsaziņas līdzekļu kanāli tos pienācīgi neatspoguļoja ziņās; mudina pēc iespējas plašāk atspoguļot notikumu gaitu vadošajos Turcijas televīzijas kanālos;

6.  norāda, ka Turcijas Republikas prezidents ir apliecinājis, ka demokrātija nav tikai uzvara vēlēšanās un ka cilvēkiem būtu jābauda runas brīvība; aicina priekšsēdētāju turpināt darboties kā starpniekam starp sabiedrību un Turcijas valdību;

7.  aicina Turcijas valdību iesaistīties sarunās ar vadošajiem protestētājiem un ļaut viņiem izklāstīt savas bažas; uzsver, ka Turcijas premjerministrs varētu ieviest iekļaujošāku procedūru, lemjot par tādu vietu kā Gezi parks un citu valsts nozīmes vietu nākotni;

8.  aicina Turcijas iestādes pasludināt, ka Taksimas laukumā var notikt miermīlīgas demonstrācijas;

9.  pauž dziļas bažas par Sīrijas krīzes ietekmi uz Turcijas iekšējo situāciju; ar bažām norāda, ka sunnītu ekstrēmisti pastāvīgi šķērso Turcijas un Sīrijas robežu abos virzienos un ka Turcijas alevītu kopienas diskriminācijas pieaugums ir biedējošs;

10. norāda, ka šo krīzi vajadzētu izmantot par atspērienu punktu, lai atsāktu strupceļā nonākušo reformu procesu;

11. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētāja vietniecei, Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas priekšsēdētājam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Turcijas Republikas valdībai un parlamentam.