REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par plūdiem Centrāleiropas valstīs
26.6.2013 - (2013/2683(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Elisabeth Schroedter, Rebecca Harms Verts/ALE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0319/2013
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā,
– ņemot vērā paziņojumu „Par Noturīgas attīstības stratēģijas pārskatīšanu — Rīcības platforma” (COM(2005)0658),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Direktīvu 2007/60/EK par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību,
– ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu „Reģioni 2020. gadā — ES reģionu nākotnes problēmu novērtējums” (SEC(2008)2868),
– ņemot vērā Komisijas balto grāmatu „Adaptācija klimata pārmaiņām: iedibinot Eiropas rīcības pamatprincipu” (COM(2009)0147),
– ņemot vērā Komisijas dienestu 2011. gada 26. janvāra darba dokumentu „Reģionālā politika, kas veicina ilgtspējīgu izaugsmi Eiropā līdz 2020. gadam” (SEC(2011)0017),
– ņemot vērā Regulu (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu,
– ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas 2012. gada 11. jūlijā pieņemto mandātu iestāžu sarunu sākšanai attiecībā uz priekšlikumu regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu,
– ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas 2012. gada 11. jūlijā pieņemto mandātu iestāžu sarunu sākšanai attiecībā uz priekšlikumu regulai par Kohēzijas fondu,
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (ES) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Eiropas Savienības Solidaritātes fonda nākotne” (COM(2011)0613),
– ņemot vērā 2013. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas Savienības Solidaritātes fondu — īstenošana un piemērošana[1],
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā smagas lietusgāzes 2013. gada maijā un jūnijā izraisīja vienus no lielākajiem plūdiem Centrāleiropā, kuros tika zaudētas daudzas dzīvības un iznīcinātas ēkas, infrastruktūra, ražošanas iekārtas un nodarīti postījumi tūkstošiem hektāru zemes;
B. tā kā atmežošanas, intensīvas lauksaimniecības, lielu infrastruktūru būvniecības un urbanizācijas rezultātā un sakarā ar augsnes sablīvēšanos upju un ieleju teritorijās kalnainās teritorijas, upju krastos esošās teritorijas un ielejas ir daļēji zaudējušas savas ūdens absorbcijas spējas;
C. tā kā nepārtrauktā upju regulēšana, iztaisnošana un padziļināšana kuģošanas un lauksaimniecības mērķiem palielina plūdu risku;
D. tā kā ir pierādīts, ka preventīvie pasākumi, tostarp atjaunojot polderus un piekrastes mitrzemes, kā arī aizsargājot palienes, var ierobežot un samazināt plūdu radītos materiālos zaudējumus mājokļu, infrastruktūras un ražošanas jomā;
E. tā kā preventīvo pasākumu finansēšana izmaksā mazāk nekā bojāto īpašumu rekonstrukcija un atjaunošana;
F. tā kā ir jāpilnveido Eiropas Savienības spēja reaģēt visu veidu dabas katastrofu gadījumos un jāuzlabo dažādu Kopienas instrumentu izmantojamība un saskaņošana, lai nodrošinātu ilgstpējīgu katastrofu novēršanas spēju;
G. tā kā klimata pārmaiņas rada un pastiprina ekstrēmus laika apstākļus un dabas katastrofas, piemēram, plūdus, un tā kā plūdu biežums un mērogs Eiropā, tostarp Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionos, ir ievērojami palielinājies;
H. tā kā plūdu apdraudētie reģioni ir jo īpaši neaizsargāti klimata pārmaiņu ziņā un tā kā Komisija ir norādījusi, ka klimata pārmaiņas ir viena no būtiskākajām ilgstpējīgas reģionālās attīstības problēmām;
I. tā kā ir jāīsteno centieni, lai uzlabotu gan prognozēšanas metodes, gan iedzīvotāju brīdināšanas kārtību,
1. pauž solidaritāti ekstremālu laika apstākļu izpostīto ES teritoriju iedzīvotājiem;
2. norāda, ka plūdu radīto kaitējumu būtu bijis iespējams daļēji novērst, un būtu jānodrošina stimuli, lai izstrādātu un īstenotu preventīvu pasākumu politiku un atbilstīgus tiesību aktus par upju saglabāšanu un pienācīgu zemes izmantošanu, tostarp izmantojot ilgstpējīgu lauksaimniecības un meža apsaimniekošanas praksi, par kompensācijas noteikumiem un efektīvu riska pārvaldību, tostarp starpreģionālā un pārrobežu līmenī;
3. aicina dalībvalstis pielāgot politiku un tiesību aktus nolūkā atbalstīt īsteni ilgstpējīgu zemes izmantošanu, lai saglabātu esošo palieņu dabisko stāvokli vai atjaunotu bijušās palieņu teritorijas, finansēt un veicināt upju un ieleju ekosistēmu uzlabošanai paredzētus pārveidošanas pasākumus, saglabāt ainavas un mežus un aizsargāt ekosistēmas plūdu apdraudētās upju un ieleju teritorijās; uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāvelta polderu saglabāšanai un nodrošināšanai upju augštecēs;
4. uzsver nepieciešamību pielāgot struktūrfondu darbības saistībā ar dabas katastrofu novēršanu un pārvaldību un koordinēt šādas darbības, izmantojot citus Kopienas instrumentus, lai ES varētu īstenot saskaņotus un ilgstpējīgus reaģēšanas pasākumus; atgādina, ka no dažādiem fondiem pieejamo līdzekļu pārdalīšana būtu jāveic pietiekami elastīgi, lai uzlabotu to izmantojamību katastrofas gadījumā;
5. prasa, lai attiecībā uz ieguldījumiem katastrofu novēršanas atbalstam tiktu ievērota ekosistēmas pieeja; turklāt uzsver, ka līdzekļus nedrīkst tērēt darbībām, kas vēl vairāk pasliktina upju un ieleju stāvokli, piemēram, upju iztaisnošanai vai padziļināšanai vai jaunu objektu būvniecības iespējām palienēs;
6. uzskata, ka neseno plūdu radītais kaitējums vēl vairāk akcentē to, ka ilgstpējīgi prevencijas pasākumi radīs mazākus izdevumus nekā atjaunošanas pasākumi; aicina Komisiju apsvērt un izvērtēt īpašuma nojaukšanas kompensācijas noteikumus;
7. atgādina par nepieciešamību pasākumus, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un cīnītos ar tām, noteikt par vienu no kohēzijas politikas turpmākajām prioritātēm;
8. mudina dalībvalstis pilnībā ievērot ES Plūdu direktīvā paredzētās prasības un nekavējoties īstenot to; prasa teritorijas plānošanas pārvaldībā ņemt vērā plūdu riska kartes; uzsver, ka efektīva plūdu novēršana ir jābalsta uz pārrobežu stratēģijām;
9. atgādina, ka ir jābūt nodrošinātiem valsts vai reģionālajiem katastrofu pārvaldības riska novērtējumiem un ka pielāgošanās klimata pārmaiņām ir jāņem vērā kā ex-ante nosacījums turpmākajām finansējuma iespējām;
10. pauž bažas par Savienības 2013. gada budžeta nestabilo stāvokli — ņemot vērā pienākumus, kas izriet no iepriekšējām un pašreizējām saistībām, pastāv risks, ka ar šo budžetu nebūs iespējams nodrošināt pienācīgu atbalstu plūdu skartajām dalībvalstīm un teritorijām;
11. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un skarto teritoriju reģionālajām un vietējām pašvaldībām.
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0003.