Procedūra : 2013/2682(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0336/2013

Iesniegtie teksti :

B7-0336/2013

Debates :

PV 03/07/2013 - 14
CRE 03/07/2013 - 14

Balsojumi :

PV 04/07/2013 - 13.3
CRE 04/07/2013 - 13.3
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0322

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 164kWORD 81k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0336/2013
1.7.2013
PE515.880v01-00
 
B7-0336/2013

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,

saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu


par ASV Nacionālās drošības aģentūras novērošanas programmu, novērošanas struktūrām un programmām vairākās dalībvalstīs un to ietekmi uz ES pilsoņu privātumu (2013/2682(RSP))


Rebecca Harms, Daniel Cohn-Bendit, Jan Philipp Albrecht, Judith Sargentini, Reinhard Bütikofer, Carl Schlyter, Yannick Jadot, Raül Romeva i Rueda, Ana Miranda, Bart Staes, Catherine Grèze, Malika Benarab-Attou Verts/ALE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ASV Nacionālās drošības aģentūras novērošanas programmu, novērošanas struktūrām un programmām vairākās dalībvalstīs un to ietekmi uz ES pilsoņu privātumu (2013/2682(RSP))  
B7‑0336/2013

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 6., un 7. pantu, Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantu un dalībvalstu konstitucionālo tiesu, Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi,

–   ņemot vērā nolīgumu par savstarpējo juridisko palīdzību starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm(1),

–   ņemot vērā Konvenciju par kibernoziedzību (CETS Nr. 185),

–   ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, jo īpaši tā 17. pantu par neiejaukšanos neviena privātajā vai ģimenes dzīvē, mājas neaizskaramības vai korespondences noslēpumu neapdraudēšanu,

–   ņemot vērā Vīnes Konvenciju par diplomātiskajām attiecībām, jo īpaši tās 24 un 27. pantu par diplomātisko dokumentu un saziņas neaizskaramību,

–   ņemot vērā ES un ASV nolīgumu par drošības principiem attiecībā uz datu aizsardzību un jo īpaši tā 3. pantu, kā arī šā nolīguma dalībnieku sarakstu,

–   ņemot vērā 2001. gada 5. septembra rezolūciju par tādas globālas sistēmas pastāvēšanu, ar kuru pārtver privātu un komerciāla rakstura saziņu (Echelon pārtveršanas sistēma)(2) un Parlamenta pagaidu komitejas Echelon pārtveršanas sistēmas jautājumos attiecīgo ziņojumu (A5-0264/2001),

–   ņemot vērā 2012. gada 15. februāra debates ar komisāri V. Redingu par trešo valstu tiesību aktiem un ES datu aizsardzības tiesību aktiem (PV 15/02/2012-19),

–   ņemot vērā Direktīvu 2002/58/EK par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju,

–   ņemot vērā datu aizsardzības tiesību aktu kopumu, ko veido priekšlikumi COM(2012)0011 un COM(2012)0010,

–   ņemot vērā notiekošās sarunas par ES un ASV nolīgumu par attiecībā uz to personas datu aizsardzību, ar kuriem apmainās tiesībaizsardzības nolūkos,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Mākoņdatošanas potenciāla atraisīšana Eiropā ” (COM(2012)0529),

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā starptautiskās preses ziņojumos minēti pierādījumi tam, ka, izmantojot tādas programmas kā PRISM, ASV iestādes lielā apjomā piekļūst ES pilsoņu un rezidentu personas datiem un apstrādā tos, šiem pilsoņiem un rezidentiem izmantojot ASV tiešsaistes pakalpojumu sniedzējus;

B.  tā kā komisāre V. Redinga nosūtījusi vēstuli ASV ģenerālprokuroram Eric Holder, kurā pauž Eiropas bažas un prasa sniegt precizējumus un skaidrojumus par PRISM programmu un citām tāda veida programmām, kuru ietvaros notiek datu vākšana un meklēšana, kā arī par tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem šādu programmu izmantošana varētu tikt atļauta;

C. tā kā pilnīga atbilde no ASV iestādēm vēl nav saņemta, neraugoties uz diskusijām ES un ASV tieslietu ministru sanāksmē Dublinā 2013. gada 14. jūnijā;

D. tā kā transatlantiskās partnerattiecības starp ES un ASV ir balstītas uz pamattiesību ievērošanu, tiesiskumu, kā arī uzticības pilnu un līdztiesīgu sadarbību;

E.  tā kā saskaņā ar nolīgumu par drošības principiem attiecībā uz datu aizsardzību dalībvalstīm un Komisijai ir uzdots garantēt personas datu drošību un integritāti; tā kā saskaņā ar 3. pantu Komisijai ir pienākums gadījumā, ja šā nolīguma noteikumi netiek ievēroti, anulēt vai apturēt šo nolīgumu;

F.  tā kā starptautiskās preses ziņojumi liecina, ka visi PRISM programmā iesaistītie uzņēmumi ir nolīguma par drošības principiem dalībnieki;

G. tā kā ASV ir parakstījusi un ratificējusi Konvenciju par kibernoziegumiem, kas stājās spēkā 2007. gadā, tādējādi tās principi tika iestrādāti ASV valsts tiesību aktos;

H. tā kā Konvencija par kibernoziegumiem nosaka, ka veicot visus „elektroniska formāta pierādījumu vākšanas” pasākumus saistībā ar jebkuru kriminālpārkāpumu (14. pants), ir jānodrošina pamattiesību pienācīga aizsardzība, jo īpaši to pamattiesību, kas izklāstītas Eiropas Cilvēktiesību konvencijā (8. pants, Privātums), jānodrošina atbilstība „proporcionalitātes principam”, kā arī jāpiemēro aizsardzības pasākumi, starp kuriem būtu arī tiesiskā uzraudzība vai cita neatkarīga uzraudzība, šie pierādījumu vākšanas pasākumi jāpiemēro vienīgi pamatotos gadījumos un jāierobežo to darbības joma un ilgums (15. pants);

I.   tā kā ES un ASV Kongresa ratificētais nolīgums par savstarpējo juridisko palīdzību nosaka kārtību, kādā apkopojama informācija un veicama tās apmaiņa, kā arī pieprasāma un sniedzama palīdzība, lai vienā valstī iegūtu pierādījumus un tādējādi palīdzētu kriminālizmeklēšanai vai tiesvedībai citā valstī;

J.   tā kā Komisija ir paziņojusi, ka tiks sasaukta ES un ASV ekspertu grupa, lai apspriestu PRISM lietu gan no datu aizsardzības, gan drošības viedokļa;

K. tā kā starptautiskā prese ir ziņojusi arī par ES dalībvalstu iespējamu sadarbību un iesaistīšanos PRISM programmā un citās līdzīgās programmās vai to piekļuvi izveidotajām datu bāzēm;

L.  tā kā vairākās dalībvalstīs ir PRISM programmai līdzīgas novērošanas programmas vai arī tiek apspriesta šādu programmu izveide;

M. tā kā atbilstīgi Eiropas Cilvēktiesību tiesas iedibinātajai judikatūrai, jebkurai šādai programmai demokrātiskā sabiedrībā jābūt neapšaubāmi samērīgai un nepieciešamai; tā kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir pamatoti brīdinājusi, ka slepenas uzraudzības sistēma valsts drošības aizsardzībai „var kaitēt demokrātijai vai pat iznīcināt to, kaut arī paredzēta, lai to aizstāvētu” un ka „tādu tiesību aktu spēkā esamība, kuri atļauj saziņas slepenu pārtveršanu, rada uzraudzības briesmas visiem tiem, attiecībā uz kuriem šos tiesību aktus var piemērot”;

N. tā kā ES līmenī ir uzsākta datu aizsardzības jomas reforma, veicot Direktīvas 95/46/EK pārskatīšanu un tās aizstāšanu ar ierosināto vispārīgo datu aizsardzības regulu un datu aizsardzības direktīvu par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi kompetentās iestādēs, kriminālnoziegumu novēršanas, atklāšanas, izmeklēšanas un sodīšanas nolūkā, kā arī par šādu datu brīvu apriti; tā kā Datu aizsardzības regulas projektā, kuru tieslietu komisāre V. Redinga 2011. gada novembrī nosūtīja saviem kolēģiem, iekļauts noteikums, saskaņā ar kuru priekšnoteikums lietotāju datu izpaušanai trešo valstu iestādēm būtu tikai juridisks pamats, piemēram, nolīgums par savstarpēju juridisko palīdzību un kompetentu datu aizsardzības iestāžu sniegta atļauja; tā kā šis pants no priekšlikuma pazuda pēc ASV administrācijas izdarītā spiediena un pāri palika tikai ne pārāk ietekmīgs apsvērums;

O. tā kā dalībvalstīm ir pienākums ievērot pamatvērtības, kas minētas LES 2. pantā un Pamattiesību hartā,

P.  tā kā ziņojumi starptautiskajā presē liecina par to, ka ASV varas iestādes ir sistemātiski veikušas noklausīšanos ES pārstāvniecībās ASV un ANO, kā arī iekļuvušas datoru tīklos;

Q. tā kā preses ziņojumi ir atklājuši, ka Apvienotās Karalistes Valdības sakaru centrālā pārvalde (GCHQ) programmas ar kodēto nosaukumu TEMPORA ietvaros ir pieslēgusies vairāk nekā 200 optiskās šķiedras kabeļiem, lai iegūtu piekļuvi telefona sarunām un interneta saziņai, un saglabā visu iegūto informāciju trīs dienas, bet metadatus 30 dienas, paskaidrojot, ka šīs darbības balstās uz Akta par izmeklēšanas pilnvaru regulējumu (RIPA) 8. sadaļas 4. punktu, ar kuru Apvienotās Karalistes ārlietu ministram ir atļauts izsniegt sertifikātu plašas noklausīšanās darbībām;

R.  tā kā ir informācija par to, ka citas dalībvalstis pieslēdzas transnacionāliem elektroniskiem sakariem, neprasot parastu orderi, bet gan vēršoties īpašā tiesā, tās apmainās datiem ar citām valstīm (Zviedrija), un tā kā citas valstis var pilnveidot to novērošanas spējas (Nīderlande, Vācija); tā kā citās valstīs ir paustas bažas par slepeno dienestu pārtveršanas pilnvarām (Polija);

S.  tā kā Direktīvas 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē 5. panta 1. punktā ir noteikts pienākums dalībvalstīm nodrošināt saziņas un ar to saistītās datu plūsmas konfidencialitāti, jo īpaši aizliedzot noklausīšanos, pieslēgšanos, uzglabāšanu un cita veida iejaukšanos vai saziņas un ar to saistīto datu uzraudzību; tā kā šās direktīvas 15. panta 1. punktā ir pieļautas atkāpes no šīs aizlieguma vienīgi gadījumos, kad tas ir demokrātiskai sabiedrībai nepieciešams, atbilstīgs un samērīgs;

T.  tā kā slepenās novērošanas darbības bieži vien sabiedrībai nav zināmas un tā kā cilvēki, kuri tās atklāj sabiedrībai var saskarties ar smagām sekām, jo pret viņiem sāk kriminālvajāšanu;

1.  pauž izteiktas bažas par PRISM un TEMPORA programmām un tamlīdzīgām programmām, kas saistītas ar datu vākšanu, jo gadījumā, ja apstiprināsies pašreiz pieejamā informācija, šādas programmas var nozīmēt smagus pārkāpumus pret ES pilsoņu un rezidentu pamattiesībām uz privātumu un datu aizsardzību, kā arī pret tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi, saziņas konfidencialitāti, nevainīguma prezumpciju, vārda brīvību, tiesībām saņemt informāciju un tiesībām veikt uzņēmējdarbību;

2.  aicina ASV iestādes bez liekas kavēšanās sniegt ES pilnīgu informāciju par PRISM programmu un citām līdzīgām programmām, kas paredz datu vākšanu, kā komisāre V. Redinga to pieprasīja 2013. gada 10. jūnija vēstulē ASV ģenerālprokuroram Eric Holder;

3.  uzsver, ka jebkādiem pamattiesību ierobežojumiem ir jāatbilst tiesiskuma principam, tiem jābūt samērīgiem, atbilstīgiem un nepieciešamiem demokrātiskā sabiedrībā saskaņā ar Pamattiesību hartu;

4.  prasa, lai transatlantiskajai ekspertu grupai, par kuras izveidi paziņoja komisāre C. Malmström un kurā piedalīsies Parlamenta pārstāvji, tiktu nodrošināta atbilstoša līmeņa drošības pielaide un piekļuve visiem attiecīgajiem dokumentiem, lai tā varētu pienācīgi un noteiktajā termiņā veikt savu darbu;

5.  aicina Komisiju un ASV administrāciju nekavējoties atsākt sarunas par pamatnolīgumu par personas datu aizsardzību, kad šos datus pārsūta un apstrādā policijas un tiesu iestāžu sadarbībā; aicina Komisiju un ASV administrāciju iekļaut īpašus noteikumus par valsts iestāžu piekļuvi tiem personas datiem un informācijai, kas komerciāliem mērķiem ir privātu struktūru rīcībā, kā arī nodrošināt, ka ES pilsoņiem ir tādas pašas tiesības un tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kā ASV pilsoņiem un rezidentiem;

6.  aicina Komisiju ņemt vērā jaunāko informāciju un pilnībā pārskatīt nolīgumu par drošības principiem attiecībā uz datu aizsardzību, rīkojoties saskaņā ar nolīguma 3. pantu;

7.  pauž nopietnas bažas par atklājumiem, kas attiecas uz iespējamām dalībvalstu īstenotām novērošanas programmām, kuras tās veic vai nu sadarbībā ar ASV Nacionālās drošības aģentūru vai vienpusēji;

8.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka to attiecīgie tiesību akti un prakse pilnībā atbilst nepieciešamības un samērības principiem, ECHR un saistīto iedibināto judikatūru, un ja tā nav — attiecīgi tos pārskatīt;

9.  aicina Padomi steidzamā kārtā paātrināt darbu pie visa tiesību aktu kopuma datu aizsardzības jomā, jo īpaši darbu pie Datu aizsardzības direktīvas;

10. uzsver, ka visiem uzņēmumiem, kas piedāvā pakalpojumus ES pilsoņiem, ir jāievēro ES tiesību akti, ka tie ir atbildīgi par jebkādiem pārkāpumiem un ka šajā ziņā nav pieļaujami nekādi izņēmumi;

11. uzsver, ka visiem uzņēmumiem, kuri darbojas saskaņā ar trešās valsts jurisdikciju, būtu jāsniedz ES lietotājiem skaidrs un nepārprotams brīdinājums par iespēju, ka to personas datus var apstrādāt tiesībaizsardzības un izlūkošanas iestādes pēc slepeniem rīkojumiem vai norādījumiem;

12. uzsver, ka visiem tiesību aktiem, kas ievieš novērošanas darbības ir jābūt skaidri izstrādātiem, lai norādītu iedzīvotāju kategorijas uz kurām šīs darbības attiecas, norādītu skaidru un precīzu mērķi, kas jāsasniedz ar šīm darbībām, nosacījumus, lai notiktu iejaukšanās, privātpersonu tiesības, stingru termiņa ierobežojumu datu uzglabāšanai, un iznīcināšanu vai dzēšanu pēc šī termiņa beigām, kā arī nosacījumus, šo datu nodošanai trešām valstīm;

13. asi nosoda ES pārstāvniecību izspiegošanu, jo, apstiprinoties pieejamajai informācijai, tas nozīmētu smagus Vīnes konvencijas par diplomātiskajām attiecībām pārkāpumus, līdztekus iespējamai ietekmei uz transatlantiskajām attiecībām;

14. uzsver nepieciešamību izstrādāt procedūras, kas ļautu ziņotājiem nodot atklātībai nelikumīgas slepenas uzraudzības programmas, nebaidoties par sekām; aicina dalībvalstis piešķirt patvērumu ziņotājam Edward Snowden atbilstīgi Eiropas Savienības Pamatnostādnēm par cilvēktiesību aizstāvjiem;

15. aicina Komisiju nodrošināt, ka ES datu aizsardzības standartus, kā arī sarunas par ierosināto ES tiesību aktu kopumu datu aizsardzības jomā, neietekmētu partnerības nolīgums ar ASV par transatlantisku tirdzniecību un ieguldījumiem (TTIP), kā arī aicina atcelt sarunas par TTIP, kamēr ASV neizbeidz savas spiegošanas darbības pret ES iestādēm; tāpēc prasa lai Komisija atceltu pirmo sarunu kārtu, kas paredzēta Vašingtonā;

16. aicina Komisiju saskaņā ar LESD 259. pantu nekavējoties sākt pienākumu neizpildes procedūru pret tām dalībvalstīm, kuru novērošanas darbības ir pretrunā ES tiesību aktiem;

17. uzskata — ir pietiekams pamats domāt, ka notikusi Eiropas Parlamenta, tā deputātu un darbinieku saziņas noklausīšanās TEMPORA programmas ietvaros, un tas noticis tādējādi, ka Apvienotā Karaliste ir pārkāpusi savas saistības cilvēktiesību jomā; tālab uzdod Juridiskajam dienestam izpētīt, kādas Eiropas Parlamentam ir iespējas vērsties tiesu instancē pret Apvienotās Karalistes valdību, tostarp arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā;

18. uzsver, ka šī notikumu attīstība liek nopietni apšaubīt iespējas uzticēties mākoņdatošanai un citiem informācijas sabiedrības pakalpojumiem, jo īpaši gadījumos, kad pakalpojumu sniedzēji ir pakļauti trešo valstu jurisdikcijai;

19. atzīmē, ka ES pakalpojumu sniedzēji ir ziņojuši par klientu ieinteresētību pēc tam, kad bija nākuši klajā ziņojumi par PRISM programmu;

20. uzsver, ka to varētu izmantot kā konkurētspējas priekšrocību ES bāzēti mākoņdatošanas un citu informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji, ar nosacījumu, ka ir pieņemti stingri datu aizsardzības noteikumi, kas aizsargā arī no trešo valstu piekļuves datiem un no tā, ka datus varētu atņemt dalībvalstu izlūkošanas dienesti;

21. aicina Komisiju pārskatīt mākoņdatošanas stratēģiju atbilstīgi pašreizējai notikumu attīstībai un noteikt skaidru un pamatotu mākoņdatošanas iniciatīvu, kas risinātu visus attiecīgos jautājumus un veicina ES mākoņdatošanas iniciatīvas, kas pilnībā aizsargātu visas pilsoniskās brīvības;

22. aicina Parlamentu veikt visaptverošu izmeklēšanu šajā jautājumā, un līdz gada beigām sniegt ziņojumu, pamatojoties uz efektīvu izpētes kompetenci, jo īpaši attiecībā uz ES un dalībvalstu iestāžu veiktajiem pasākumiem;

23. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, Eiropas Padomei, dalībvalstu parlamentiem, ASV prezidentam, ASV Kongresam un Senātam, kā arī ASV iekšzemes drošības un tieslietu sekretāriem;

 

(1)

OV L 181, 19.7.2003., 34. lpp.

(2)

OV C 72 E, 21.3.2002., 221. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika