Rezolūcijas priekšlikums - B7-0341/2013Rezolūcijas priekšlikums
B7-0341/2013

    REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ASV NSA īstenoto novērošanas programmu, IT uzņēmumu līdzdalību, valstu izlūkdienestu un ietekmi uz ES pilsoņu privātumu

    1.7.2013 - (2013/2682(RSP))

    iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
    saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

    Marie-Christine Vergiat, Cornelia Ernst, Kyriacos Triantaphyllides, Takis Hadjigeorgiou, Mikael Gustafsson, Willy Meyer, Nikolaos Chountis, Patrick Le Hyaric, Alda Sousa, Marisa Matias GUE/NGL grupas vārdā

    Procedūra : 2013/2682(RSP)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    B7-0341/2013
    Iesniegtie teksti :
    B7-0341/2013
    Pieņemtie teksti :

    B7‑0341/2013

    Eiropas Parlamenta rezolūcija par ASV NSA īstenoto novērošanas programmu, IT uzņēmumu līdzdalību, valstu izlūkdienestu un ietekmi uz ES pilsoņu privātumu

    (2013/2682(RSP))

    Eiropas Parlaments,

    –   ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, jo īpaši tās 7. un 8. pantu, kā arī ES Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 48. un 52. pantu,

    –   ņemot vērā nolīgumu par savstarpējo juridisko palīdzību starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm[1],

    –   ņemot vērā Konvenciju par kibernoziedzību (CETS Nr. 185),

    –   ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, jo īpaši tā 17. pantu par neiejaukšanos neviena privātajā vai ģimenes dzīvē, mājas neaizskaramības vai korespondences noslēpumu neapdraudēšanu,

    –   ņemot vērā Vīnes Konvenciju par diplomātiskajām attiecībām, jo īpaši tās 24 un 27. pantu par diplomātisko dokumentu un saziņas neaizskaramību,

    –   ņemot vērā ES un ASV nolīgumu par drošības principiem attiecībā uz datu aizsardzību un jo īpaši tā 3. pantu, kā arī šā nolīguma dalībnieku sarakstu,

    –   ņemot vērā 2001. gada 5. septembra rezolūciju par tādas globālas sistēmas pastāvēšanu, ar kuru pārtver privātu un komerciāla rakstura saziņu (Echelon pārtveršanas sistēma)[2] un Parlamenta pagaidu komitejas Echelon pārtveršanas sistēmas jautājumos attiecīgo ziņojumu (A5-0264/2001),

    –   ņemot vērā 2012. gada 15. februāra debates ar komisāri V. Redingu par trešo valstu tiesību aktiem un ES datu aizsardzības tiesību aktiem (PV 15/02/2012 – 19),

    –   ņemot vērā Direktīvu 2002/58/EK par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju,

    –   ņemot vērā datu aizsardzības tiesību aktu kopumu, ko veido priekšlikums COM(2012)0011 un COM(2012)0010,

    –   ņemot vērā notiekošās sarunas par ES un ASV nolīgumu par to personas datu aizsardzību, ar kuriem apmainās kriminālvajāšanas nolūkos,

    –   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Mākoņdatošanas potenciāla atraisīšana Eiropā ” (COM(2012)0529),

    –   ņemot vērā ES un ASV TFIP (teroristu finanšu izsekošanas programma) un PVR (pasažieru vārdu reģistrs) nolīgumus,

    –   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

    A. tā kā laikraksti visā pasaulē, pamatojoties uz Edvarda Snovdena, bijušā ASV izlūkdienesta NSA aģenta izpausto informāciju, kurš pašlaik pieprasa politisko patvērumu, ir atklājuši, ka pastāv ASV programma ar nosaukumu PRISM, attiecībā uz kuru tiek pieņemts, ka tā saistīta ar saziņas, kas notiek starp personām, kas nav ASV pilsoņi, tostarp arī Eiropas pilsoņu, novērošanu plašā mērogā;

    B.  tā kā komisāre V. Redinga nosūtījusi vēstuli ASV ģenerālprokuroram E. Holder, kurā pauž Eiropas bažas un aicina sniegt skaidrojumus un papildu ziņas par PRISM programmu un citām tāda veida programmām, kuru ietvaros notiek datu vākšana un meklēšana, kā arī par tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem šādu programmu izmantošana varētu tikt atļauta;

    C. tā kā iepriekš minētās informācijas noplūde atklāj, ka ES dalībvalstis, iespējams, ir sadarbojušās ASV vadītajā PRISM programmā vai izstrādājušas līdzīgas izlūkošanas datu vākšanas programmas, piemēram, projektu „Tempora”, kuru vada Apvienotās Karalistes valdības izlūkošanas aģentūra (GCHQ); tā kā preses ziņojumi ir atklājuši, ka GCHQ aģentūra programmas ar kodēto nosaukumu TEMPORA ietvaros ir pieslēgusies zemūdens stikla šķiedras kabeļiem, lai iegūtu piekļuvi telefona sarunām un interneta saziņai, norādot, ka šīs darbības balstās uz Akta par izmeklēšanas pilnvaru regulējumu 8. sadaļas 4. punktu, ar kuru Apvienotās Karalistes ārlietu ministram ir atļauts izsniegt sertifikātu dažu kategoriju ar terorismu vai organizēto noziedzību saistīta materiāla plašas noklausīšanās darbībām; tā kā ir apliecinājumi, kas norāda, ka ASV ir iesaistītas dalībvalstu pastāvīgo pārstāvniecību, kā arī ES iestāžu biroju diplomātiskā personāla izspiegošanā; šajā sakarībā atgādina, ka EP deputātu birojos britu drošības dienesti ir veikuši noklausīšanos;

    D. tā kā personas datu masveida vākšana un uzkrāšana pati par sevi ir pretrunā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas proporcionalitātes un nepieciešamības standartiem, saskaņā ar kuriem demokrātiskā sabiedrībā jebkādiem pamattiesību ierobežojumiem jābūt samērīgiem un nepieciešamiem;

    E.  tā kā Hartas 48. pantā uzsvērta nevainīguma prezumpcija un tā kā preventīva kontrolēšana vai uzraudzība, kas tiek veiktas, formāli neizvirzot apsūdzību vai nesagatavojot apsūdzības rakstu, rada lielu risku, ka tiek pārkāpta nevainīguma prezumpcija, ja šāda kontrolēšana un uzraudzība notiek plašā mērogā, iepriekš neiegūstot nekādus apstiprinājumus par noziedzīgām darbībām;

    F.  tā kā Hartas 52. pantā noteikts: „Visiem tiesību un brīvību izmantošanas ierobežojumiem ir jābūt noteiktiem ar likumu, un tajos jārespektē šo tiesību un brīvību būtība. Ievērojot proporcionalitātes principu, ierobežojumus drīkst uzlikt tikai tad, ja tie ir nepieciešami un patiešām atbilst vispārējas nozīmes mērķiem, ko atzinusi Savienība, vai vajadzībai aizsargāt citu personu tiesības un brīvības”;

    G. tā kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir pamatoti brīdinājusi, ka slepenas uzraudzības sistēma valsts drošības aizsardzībai „var kaitēt demokrātijai vai pat iznīcināt to, kaut arī paredzēta, lai to aizstāvētu” un ka „tādu tiesību aktu spēkā esamība, kuri atļauj saziņas slepenu pārtveršanu, rada uzraudzības briesmas visiem tiem, attiecībā uz kuriem šos tiesību aktus var piemērot”;

    H. tā kā saskaņā ar nolīgumu par drošības principiem attiecībā uz datu aizsardzību dalībvalstīm un Komisijai ir uzdots garantēt personas datu drošību un integritāti; tā kā saskaņā ar 3. pantu Komisijai ir pienākums gadījumā, ja šā nolīguma noteikumi netiek ievēroti, anulēt vai apturēt šo nolīgumu;

    I.   tā kā abi likumdevēji pašreiz apspriež datu aizsardzības tiesību aktu kopumu;

    J.   tā kā pastāv nopietnas šaubas par dažu dalībvalstu, jo īpaši Apvienotās Karalistes, gribu konstruktīvā veidā iestāties par Datu aizsardzības direktīvu kriminālvajāšanas jomā, lai uzlabotu datu aizsardzības standartus policijas un tiesu iestāžu sadarbībā;

    K. tā kā Datu aizsardzības regulas projektā, kuru tieslietu komisāre V. Redinga 2011. gada novembrī nosūtīja saviem kolēģiem, iekļauts noteikums, saskaņā ar kuru priekšnoteikums lietotāju datu izpaušanai trešo valstu iestādēm būtu tikai juridisks pamats, piemēram, nolīgums par savstarpēju juridisko palīdzību un kompetentu datu aizsardzības iestāžu sniegta atļauja;

    L.  tā kā ASV veikusi intensīvu lobēšanas darbību, kas, iespējams, bijusi par iemeslu šā noteikuma svītrošanai no Komisijas galīgā projekta;

    M. tā kā dalībvalstīm ir pienākums ievērot pamatvērtības, kas minētas LES 2. pantā, kā arī tiesības uz privātuma un datu aizsardzību, kā noteikts Pamattiesību hartā,

    N. tā kā Parlaments ir noraidījis Komisijas priekšlikumu, kas paredz regulējuma noteikšanu Eiropā par aviosabiedrību pasažieru datu reģistru, ņemot vērā nopietnās bažas attiecībā uz šāda regulējuma likumību, nepieciešamību un samērīgumu;

    O. tā kā Datu saglabāšanas direktīva ir apstrīdēta vairākās konstitucionālās tiesās un pašreiz tā ir nodota Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālā nolēmuma pieņemšanai, lai pārbaudītu tās samērīgumu un nepieciešamību;

    P.  tā kā Eiropas Parlaments pašreiz apspriež jauno Eiropola regulu,

    1.  ir patiesi satriekts par atklājumiem attiecībā uz PRISM programmas pastāvēšanu, jo ar to, ja līdz šim pieejamā informācija apstiprināsies, ir pārkāptas ES pilsoņu pamattiesības par privātuma un datu aizsardzību, kā arī pamat principi par nepieciešamību un proporcionalitāti;

    2.  uzskata — ir pietiekams pamats domāt, ka notikusi Eiropas Parlamenta, tā deputātu un darbinieku saziņas noklausīšanās TEMPORA programmas ietvaros, un tas noticis tādējādi, ka Apvienotā Karaliste ir pārkāpusi savas saistības cilvēktiesību jomā; tālab uzdod Juridiskajam dienestam izpētīt, kādas Eiropas Parlamentam ir iespējas vērsties tiesu instancē pret Apvienotās Karalistes valdību, tostarp arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā;

    3.  prasa nekavējoties apturēt sarunas ar ASV par transatlantisku tirdzniecības un ieguldījumu partnerības nolīgumu (TTIP); aicina Komisiju apturēt jebkādas turpmākas sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar ASV vai tā īstenošanu tik ilgi, kamēr Parlaments ir saņēmis pilnīgu informāciju šajā jautājumā, ir apmierinoši noslēgts ES un ASV datu aizsardzības nolīgums un tiek nodrošinātas efektīvas garantijas, ka ir pārtraukta ES uzņēmumu, ES pilsoņu un ES iestāžu un diplomātisko pārstāvniecību nelikumīgā uzraudzība;

    4.  atgādina par nevainīguma prezumpcijas principu, kas demokrātiskā sabiedrībā ir viens no būtiskākajiem tiesiskuma stūrakmeņiem; pauž kategoriskus iebildumus pret tā dēvēto „preventīvo kontrolēšanu”, kura atceļ nevainīguma prezumpciju un kuras rezultātā pret ikvienu indivīdu attiecas kā pret potenciālu noziedznieku;

    5.  ir ļoti nobažījies par to, ka ES un dalībvalstu politiku arvien vairāk nosaka drošības apsvērumi, kā rezultātā krasi tiek ierobežotas ES pilsoņu un iedzīvotāju pamattiesības un brīvības; kategoriski iebilst pret pasaules uzskatu, kuru nosaka bailes un saskaņā ar kuru valda pārliecība, ka arvien lielāka drošība automātiski garantē brīvības un tiesiskuma telpu;

    6.  aicina ASV iestādes ES partneriem gan ES, gan dalībvalstu līmenī sniegt informāciju par PRISM programmas darbības jomu, par līdzīgu programmu pastāvēšanu un par ES dalībvalstu iesaistīšanās līmeni tajās; turklāt aicina ES dalībvalstis atklāt jebkādu šādu programmu pastāvēšanu, kuras pašreiz darbojas vai tiek izstrādātas;

    7.  atgādina par ierobežojumiem, kuri ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru noteikti attiecībā uz indivīdu valsts īstenotu novērošanu, proti, ka demokrātiskā sabiedrībā pamattiesību uz privātumu ierobežošanai ir jābūt samērīgai un nepieciešamai, tā var notikt tikai likuma noteiktajās robežās, un to veic vienīgi pienācīgā demokrātiskā un tieslietu iestāžu pārraudzībā;

    8.  atgādina par Kibernoziedzības konvencijā nostiprināto proporcionalitātes principu, kuru parakstījušas arī ASV un kuras 15. pantā noteiktas saistības ievērot proporcionalitātes principu, īstenojot pasākumus, kuru mērķis ir panākt kiberdrošību;

    9.  atkārtoti uzsver, ka pilsoņiem ir tiesības zināt par tiesību aktiem vai politiku, kas rada pamattiesību un brīvību ierobežošanas risku, un ka nepieciešams saukt pie atbildības tos, kuri šādus tiesību aktus vai politiku īstenojuši;

    10. aicina Padomi paātrināt darbu Datu aizsardzības direktīvas pieņemšanā, jo tas ir instruments, kas ir absolūti nepieciešams, lai garantētu tiesiskumu un aizsargātu pilsoņu tiesības kriminālvajāšanas jomā;

    11. aicina ES likumdevējus īstenot horizontālu pieeju attiecībā uz tiesībaizsardzības politiku, kas ietver personas datu savākšanu un uzkrāšanu, jo īpaši priekšlikumu par ES aviosabiedrību pasažieru datu reģistru un priekšlikumu par Eiropolu, nevis izmantot fragmentāru pieeju, tādējādi radot risku izstrādāt nesaskaņotu standartu un principu kopumu, ar kuriem nav iespējams strādāt;

    12. prasa, lai Parlamenta noraidošā attieksme pret turpmāku pasākumu pieņemšanu kriminālvajāšanas jomā, kas saistīta ar datu savākšanu un uzglabāšanu, tiek uzskatīta par tā oficiālo nostāju, kamēr nav panākta vienošanās par datu aizsardzības direktīvu;

    13. šajā sakarībā atgādina, ka ES un ASV Teroristu finansēšanas izsekošanas programmas nolīgums saskaņā ar Eiropola Apvienotās uzraudzības iestādes ziņojumiem atļauj personas datu liela apjoma nodošanu un tālab konstitucionālās tiesas to var atzīt par spēkā neesošu, jo tajā nav ievērots Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijā paredzētais proporcionalitātes kritērijs;

    14. uzsver, ka uzņēmumiem, kuri piedāvā pakalpojumus ES pilsoņiem, ir jāievēro ES tiesību akti un jo īpaši ES datu aizsardzības tiesību akti, kā arī iebilst pret viedokli par uzņēmumu pašregulējumu, ja runa ir par pamattiesībām;

    15. pauž nožēlu par to, ka Komisija ir svītrojusi bijušo 42. pantu, kurš bija paredzēts Datu aizsardzības regulas nopludinātajā versijā; aicina Komisiju paskaidrot šādas rīcības iemeslus; aicina Padomi sekot Parlamenta pieejai un atjaunot šādu noteikumu;

    16. uzsver, ka uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus ES pilsoņiem un iedzīvotājiem, bet kuri darbojas saskaņā ar trešās valsts jurisdikciju, būtu jāsniedz lietotājiem skaidrs un nepārprotams brīdinājums par iespēju, ka to personas datus var apstrādāt tiesībaizsardzības un izlūkošanas iestādes saskaņā ar slepeniem rīkojumiem vai norādījumiem;

    17. pieņem zināšanai interneta uzņēmumu iniciatīvas, kas aktīvi iestājušies par to publisko iestāžu identitātes atklāšanu, kuras pieprasījušas un saņēmušas piekļuvi lietotāju datiem; mudina visus pārējos šāda veida uzņēmumus nekavējoties sekot šim piemēram;

    18. uzsver nepieciešamību izstrādāt procedūras, kas ļautu informantiem nodot atklātībai slepenas uzraudzības programmas, nebaidoties no juridiskām sekām; aicina dalībvalstis vienoties ar Eiropas Ārējās darbības dienestu un piedāvāt politisko patvērumu Edvardam Snovdenam, kuram bija drosme atklāt šos plašos un sistemātiskos pamattiesību pārkāpumus, kā arī gādāt par to, lai viņa pieteikums tiktu ātri izskatīts;

    19. prasa, lai ES ar saviem partneriem ASV apspriestu jautājumu par datu aizsardzības noteikumu piemērošanu divpusējās attiecībās un šajā kontekstā nodrošināt, ka abas puses respektē pamattiesības un tiesības uz privātuma un datu aizsardzību; aicina Komisiju izmantot visus pieejamos sarunu instrumentus, lai nodrošinātu šā mērķa īstenošanu;

    20. pauž kritiku par jēdziena „valsts drošība” sistemātisku ļaunprātīgu izmantošanu, lai aizsegtu valsts ekonomiskās intereses vai to politiskās intereses, kuru rokās ir vara; nosoda šī nenoteiktā jēdziena jebkāda veida izmantošanu, lai attaisnotu ES pilsoņu un diplomātu izspiegošanu;

    21. uzsver, ka jāizveido Eiropas ekvivalents kopīgai parlamentārai un tiesu iestāžu īstenotai kontrolei, kā arī izmeklēšanas komisijas attiecībā uz izlūkdienestiem, kas patlaban darbojas dažās dalībvalstīs;

    22. uzdod Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai līdz gada beigām veikt sīku šā jautājuma izmeklēšanu un ziņot par rezultātiem plenārsēdē, apsverot arī iespēju izveidot ES līmeņa kontroles un izmeklēšanas komiteju, kura pārbaudītu dalībvalstu izlūkošanas aģentūru sadarbību un ES pilsoņu personas datu izmantošanu;

    23. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Padomei, dalībvalstu parlamentiem, ASV Valsts prezidentam, ASV Kongresam un Senātam, kā arī ASV iekšzemes drošības un tieslietu sekretāriem;