REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Krievijas izdarīto spiedienu uz Austrumu partnerības valstīm (saistībā ar gaidāmo Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmi Viļņā)
9.9.2013 - (2013/2826(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Jacek Saryusz-Wolski, Elmar Brok, Mairead McGuinness, Michael Gahler, Arnaud Danjean, Cristian Dan Preda, Daniel Caspary, Jacek Protasiewicz, Lena Kolarska‑Bobińska, Laima Liucija Andrikienė, Jerzy Buzek, Traian Ungureanu, Gunnar Hökmark, Andrey Kovatchev, Anne Delvaux, Krzysztof Lisek, Oreste Rossi PPE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0389/2013
B7‑0389/2013
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Krievijas izdarīto spiedienu uz Austrumu partnerības valstīm (saistībā ar gaidāmo Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmi Viļņā)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmi, kas 2013. gada novembrī notiks Viļņā,
– ņemot vērā to, ka Ukrainai, Armēnijai, Gruzijai un Moldovai ir izredzes attiecīgi parakstīt un parafēt asociācijas nolīgumu ar Eiropas Savienību; ņemot vērā jo īpaši šīs asociācijas sniegtās jaunās, bagātinātās iespējas, proti, plašas un padziļinātas attiecības ar Eiropas partnervalstīm, nodrošinot ne tikai ekonomiskus ieguvumus, bet arī ciešas politiskās un sociālās attiecības,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. atgādinot, ka 1994. gada Budapeštas memorandā par Ukrainas kodolatbruņošanos Ukrainai ir sniegtas garantijas pret spēka lietošanu vai piedraudēšanu ar to, kā arī ir paredzēts atbalstīt valsti, ja uz to tiktu izdarīts spiediens ar ekonomiskiem paņēmieniem;
B. tā kā asociācijas nolīgumi un padziļināti un visaptveroši brīvās tirdzniecības nolīgumi starp ES un Austrumu partnerības valstīm ir apņemšanās, ko pauž valstis, kuras grib un spēj pastiprināt un sekmīgi īstenot pušu sadarbību daudzās jomās;
C. tā kā Austrumu partnerības valstis, kas ir ceļā uz asociācijas nolīguma parakstīšanu, atrodas nestabilā stāvoklī tādu ģeopolitisku ierobežojumu dēļ, kuri tām nebūtu jācieš, taču kurus ir izraisījis nesen uz tām izdarītais spiediens, cita starpā Krievijas piemērotie tirdzniecības ierobežojumi un aizsargpasākumi;
D. tā kā uz Austrumu partnerības valstīm izdarītā spiediena veidi sniedzas no pašreizējiem ekonomiskiem un politiskiem aspektiem līdz paziņojumiem par turpmākiem ekonomiskiem ierobežojumiem un ar to iestājas pret šo valstu tuvināšanos ES, izmantojot asociācijas nolīgumus;
E. tā kā Austrumu partnerības valstīm ir pilnībā suverēnas tiesības un brīvība veidot attiecības kā līdztiesīgām partnerēm ar valstīm pēc savas izvēles;
F. tā kā tagad vairāk nekā jelkad ir jāpievērš uzmanība satraucošajam spiedienam uz ES Austrumu partnerības valstīm un pašu Austrumu partnerības projektu, ko apstrīd un apšauba Krievija,
1. atgādina, ka neatkarīgu valstu starptautiskajās attiecībās ir būtiski svarīgi ievērot principus, par kuriem panākta vienošanās Helsinku nolīgumos, proti, suverēno līdztiesību un suverenitātei raksturīgo tiesību ievērošanu, neiejaukšanos iekšējās lietās, labu valstu sadarbību un labticīgu saistību izpildi saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, un šos principus nekādi nedrīkstētu pārkāpt;
2. pauž nožēlu par to, ka, tuvojoties Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmei Viļņā, Austrumu partnerības valstis, kas atrodas sarunu par asociācijas nolīguma parakstīšanu vai parafēšanu noslēdzošajā posmā, izjūt aizvien lielāku dažādu veidu spiedienu; uzskata šo spiedienu par nepieņemamu un aicina Krieviju atturēties no tādu darbību veikšanas, kas ir acīmredzamā pretrunā ar iepriekš minētajiem Helsinku principiem;
3. stingri uzsver to, ka Austrumu partnerības valstu brīvās izvēles dēļ (kas nekādā ziņā negatīvi neietekmē tirdzniecību ar Krieviju) šīm valstīm nebūtu jācieš tādas sekas kā tirdzniecības pasākumi, vīzu ierobežojumi, darba ņēmēju mobilitātes ierobežojumi un iejaukšanās iesaldētos konfliktos;
4. aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu uzskatīt, ka notiekošais pārsniedz tirdzniecības aspektu, kas ir tikai aizsegs kliedzošam politiskam spiedienam, un rīkoties, lai aizsargātu Savienības partnervalstis, stingri paužot atbalstu visām Austrumu partnerības valstīm saistībā ar to tiekšanos uz Eiropu un izdarīto izvēli;
5. aicina Austrumu partnerības valstis turpināt un pastiprināt centienus, lai atrisinātu pašreizējos sarežģījumus sagatavošanās darbos pirms Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmes Viļņā, un nepadoties spiedienam, kas uz tām tiek izdarīts;
6. atgādina, ka asociācijas nolīgumu piedāvāšana ES kaimiņvalstīm Austrumeiropā un šādu nolīgumu apspriešana ir pakļāvusi šīs valstis atklātam, uztraucošam un strauji pieaugošam spiedienam no Krievijas puses, kura mērķis ir aizkavēt minēto valstu tuvināšanos ES, kas savukārt ES rada pienākumu iesaistīties un tās aizstāvēt;
7. atgādina, ka asociācijas nolīgumu un padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu mērķis ir veicināt partnervalstu un ES konkurētspēju, ekonomisko jaudu un ekonomisko sniegumu, kas labvēlīgi ietekmēs arī Krieviju, un ka minētie nolīgumi paši par sevi neapdraud ilglaicīgās tirdzniecības attiecības, kas Austrumu partnerības valstīm ir šajā reģionā; uzskata — gluži pretēji, šādi nolīgumi nebūtu jāuztver kā nesavienojami ar minētajām tirdzniecības attiecībām un tirdzniecības strīdi būtu jārisina saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas paredzētajiem noteikumiem un pienākumiem; apstiprina, ka ES ir gatava palīdzēt Eiropas partnervalstīm ne vien nodrošināt ekonomisko sadarbību ar Krieviju, bet arī to pastiprināt tādā veidā, lai labumu gūtu visas puses;
8. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstīm, Austrumu partnerības valdībām un parlamentiem, kā arī Eiropas Padomes Parlamentārajai asamblejai un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.