Rezolūcijas priekšlikums - B7-0394/2013Rezolūcijas priekšlikums
B7-0394/2013

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Krievijas izdarīto spiedienu uz Austrumu partnerības valstīm (saistībā ar gaidāmo Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmi Viļņā)

9.9.2013 - ((2013/2826(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Rebecca Harms, Werner Schulz Verts/ALE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0389/2013

Procedūra : 2013/2826(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0394/2013
Iesniegtie teksti :
B7-0394/2013
Debates :
Pieņemtie teksti :

B7‑0394/2013

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Krievijas izdarīto spiedienu uz Austrumu partnerības valstīm saistībā ar gaidāmo Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmi Viļņā

((2013/2826(RSP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Austrumu partnerības trešo augstākā līmeņa sanāksmi, kas 2013. gada novembrī notiks Viļņā,

–   ņemot vērā to, ka Ukrainai, Armēnijai, Gruzijai un Moldovai ir izredzes attiecīgi parakstīt un parafēt asociācijas nolīgumu ar Eiropas Savienību; ņemot vērā jo īpaši šīs asociācijas sniegtās jaunās, bagātinātās iespējas, proti, plašas un padziļinātas attiecības ar Eiropas partnervalstīm, nodrošinot ne tikai ekonomiskus ieguvumus, bet arī ciešas politiskās un sociālās attiecības,

–   ņemot vērā 1994. gada Budapeštas memorandu par Ukrainas kodolatbruņošanos, ar ko Ukrainai ir sniegtas garantijas pret spēka lietošanu vai piedraudēšanu ar to, kā arī ir paredzēts atbalstīt Ukrainu, ja uz to tiktu mēģināts izdarīt spiedienu ar ekonomiskiem līdzekļiem,

–   ņemot vērā Helsinku Nobeiguma aktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā asociācijas nolīgumi un padziļināti un visaptveroši brīvās tirdzniecības nolīgumi starp ES un Austrumu partnerības valstīm ir apņemšanās, ko pauž valstis, kuras grib un spēj pastiprināt un sekmīgi īstenot pušu sadarbību daudzās jomās;

B.  tā kā Austrumu partnerības valstis, kas ir ceļā uz asociācijas nolīguma parakstīšanu, atrodas nestabilā stāvoklī tādu ģeopolitisku ierobežojumu dēļ, kuri tām nebūtu jācieš, taču kurus ir izraisījis nesen uz tām izdarītais spiediens, cita starpā Krievijas piemērotie tirdzniecības ierobežojumi un aizsargpasākumi;

C. tā kā uz Austrumu partnerības valstīm izdarītais spiediens, kas sniedzas no pašreizējiem ekonomiskiem un politiskiem aspektiem līdz paziņojumiem par turpmākiem ekonomiskiem ierobežojumiem, norāda uz Krievijas ieceri arī turpmāk Austrumu partnerības reģionu uzskatīt par savas ietekmes zonu un ir pret šo valstu izredzēm tuvināties ES, izmantojot asociācijas nolīgumus;

D. tā kā Austrumu partnerības valstu un Krievijas ekonomikas joprojām ir savstarpēji ļoti atkarīgas un tādēļ Maskavas piemērotās tirdzniecības sankcijas un ierobežojumi nopietni ietekmē attiecīgās valstis;

E.  tā kā ES un Krievija, neraugoties uz centieniem attīstīt stratēģisku partnerību pēdējo gadu laikā, ir parādījušas, ka to uzskati par demokrātiju, cilvēktiesībām un tiesiskumu nesaskan, Krievijai attālinoties no vērtībām, kas ir ES pamatā;

F.  tā kā Austrumu partnerības valstīm saskaņā ar Helsinku Noslēguma aktu ir pilnībā suverēnas tiesības un brīvība veidot attiecības kā līdztiesīgām partnerēm ar valstīm pēc savas izvēles;

G. tā kā tagad vairāk nekā jelkad ir jāpievērš pienācīga uzmanība pieaugošajam spiedienam uz ES Austrumu partnerības valstīm un pašu Austrumu partnerības projektu, ko apstrīd un apšauba Krievija;

F.  tā kā Krievijas rīcība ir izšķirīga iesaldēto konfliktu atrisināšanai; tā kā Krievija šo varu atkārtoti izmanto, lai vājinātu vai apdraudētu dažu Austrumu partnerības valstu pilnīgu suverenitāti atbilstīgi Maskavas ģeopolitiskajām un ekonomiskajām interesēm,

1.  atgādina, ka neatkarīgu valstu starptautiskajās attiecībās ir būtiski ievērot principus, par kuriem panākta vienošanās Helsinku nolīgumos, proti, līdztiesību un suverenitātei raksturīgo tiesību ievērošanu, neiejaukšanos iekšējās lietās, labu valstu sadarbību un labticīgu saistību izpildi saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, un šos principus nekādi nedrīkstētu pārkāpt;

2.  pauž nožēlu par to, ka, tuvojoties Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmei Viļņā, Austrumu partnerības valstis, kas atrodas sarunu par asociācijas nolīguma parakstīšanu vai parafēšanu noslēdzošajā posmā, izjūt aizvien lielāku dažādu veidu spiedienu; uzskata šo spiedienu par nepieņemamu un aicina Krieviju atturēties no tādu darbību veikšanas, kas neatbilst iepriekš minētajiem Helsinku principiem;

3.  stingri uzsver to, ka Austrumu partnerības valstu brīvo izvēļu dēļ (kas nekādā ziņā negatīvi neietekmē tirdzniecību ar Krieviju) šīm valstīm nebūtu jācieš tādas sekas kā tirdzniecības pasākumi, vīzu ierobežojumi, darba ņēmēju mobilitātes ierobežojumi un iejaukšanās iesaldētos konfliktos;

4.  aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) uzskatīt, ka šie nožēlojamie notikumi attiecas ne tikai uz tirdzniecības dimensiju, kas ir vienīgi aizsegs kliedzošam politiskam spiedienam, un rīkoties, lai aizsargātu Savienības partnervalstis, stingri paužot atbalstu visām Austrumu partnerības valstīm saistībā ar to tiekšanos uz Eiropu un izdarīto izvēli;

5.  tai pašā laikā mudina Komisiju un Padomi vēlreiz skaidri paziņot Maskavai, ka Austrumu partnerības projekta attīstības mērķis nav kaitēt šo valstu un Krievijas Federācijas attiecībām, un šajā sakarībā aicina Komisiju darīt visu iespējamo nolūkā izlīdzināt sarežģījumus un pārvarēt visus šķēršļus, lai jaunajiem asociācijas nolīgumiem nebūtu nelabvēlīgas ietekmes uz partnervalstu pašreizējām attiecībām ar Krieviju;

6.  mudina Komisiju un Padomi pieņemt konkrētus ekonomiskus un finanšu pasākumus, kas palīdzēs stabilizēt šo valstu ekonomiku, ja — kā tas sagaidāms un kā par to jau ir paziņots — Krievija pēc asociācijas nolīgumu iespējamās noslēgšanas Viļņā uz šīm valstīm izdarīs finanšu un ekonomisko spiedienu;

7.  aicina Austrumu partnerības valstis turpināt un pastiprināt centienus, lai atrisinātu pašreizējos sarežģījumus sagatavošanās darbos pirms Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmes Viļņā, un nepadoties spiedienam, kas uz tām tiek izdarīts;

8.  uzsver to, ka ir jāievēro Ārlietu padomes izklāstītie nosacījumi saistībā ar iespējamu asociācijas nolīguma parakstīšanu, jo īpaši attiecībā uz tiesiskumu, demokrātiju un cilvēktiesībām;

9.  atgādina, ka asociācijas nolīgumu piedāvāšana ES kaimiņvalstīm Austrumeiropā un šādu nolīgumu apspriešana ir pakļāvusi šīs valstis atklātam, uztraucošam un strauji pieaugošam spiedienam no Krievijas puses, kura mērķis ir aizkavēt minēto valstu tuvināšanos ES, kas savukārt ES rada pienākumu iesaistīties un tās atbalstīt;

10. prasa Komisijai un ĒĀDD īsā laika posmā izstrādāt un attiecīgajās dalībvalstīs sākt īstenot plašu sabiedrības informēšanas kampaņu par asociācijas nolīgumu raksturu, sniegtajiem ieguvumiem un izvirzītajām prasībām;

11. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju EĀDD, Padomei un Komisijai, Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldovas un Ukrainas prezidentiem, ministru prezidentiem un parlamentiem, kā arī Krievijas Federācijas prezidentam, ministru prezidentam un parlamentam.