REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Ēģiptē
10.9.2013 - (2013/2820(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Charles Tannock, Adam Bielan, Sajjad Karim ECR grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0411/2013
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ēģipti, jo īpaši 2013. gada 4. jūlija rezolūciju[1],
– ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 8. februāra secinājumus par Arābu pavasari,
– ņemot vērā Ārlietu padomes 2012. gada 27. februāra, 2012. gada 25. jūnija, 2013. gada 31. janvāra un 2013. gada 8. februāra secinājumus par Ēģipti un 2013. gada 31. janvāra secinājumus par ES atbalstu ilgtspējīgām pārmaiņām pārejas sabiedrībās,
– ņemot vērā augstās pārstāves Catherine Ashton 2013. gada 3. jūlija paziņojumu par stāvokli Ēģiptē un 2013. gada 28. jūnija paziņojumu par plānotajām demonstrācijām Ēģiptē saistībā ar to, ka aprit pirmā gadadiena kopš prezidenta M. Mursi stāšanās amatā,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Martin Schulz 2013. gada 6. jūnija paziņojumu par 43 NVO darbinieku notiesāšanu Ēģiptē un ES augstās pārstāves Catherine Ashton un komisāra Štefan Füle 2013. gada 5. jūnija kopīgo paziņojumu par spriedumiem Ēģiptes NVO lietās, kā arī augstās pārstāves Catherine Ashton preses pārstāvja 2013. gada 2. jūnija paziņojumu par jauno NVO likumu Ēģiptē,
– ņemot vērā ES un Ēģiptes 2001. gada asociācijas nolīgumu, kurš stājās spēkā 2004. gadā un kuru papildināja 2007. gada rīcības plāns, kā arī Komisijas 2013. gada 20. marta progresa ziņojumu par tā īstenošanu,
– ņemot vērā 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā 1966. gadā pieņemto Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram ir pievienojusies arī Ēģipte,
– ņemot vērā 2013. gada 1. jūlija Ēģiptes bruņoto spēku Augstākās padomes priekšsēdētāja ģenerāļa Abdul Fatah Khalil Al-Sisi paziņojumu un 6. aprīļa kustības iesniegto politisko programmu,
– ņemot vērā ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos 2013. gada 8. maija paziņojumu un ANO ģenerālsekretāra 2013. gada 5. jūnija paziņojumu par pilsonisko sabiedrību reglamentējošiem likumprojektiem Ēģiptē,
– ņemot vērā Eiropas Komisijas par likumpamatotu demokrātiju (Venēcijas komisijas) 2013. gada 14. un 15. jūnijā notikušajā 95. plenārsēdē pieņemto pagaidu atzinumu par likumprojektu par pilsoniskās sabiedrības organizācijām Ēģiptē,
– ņemot vērā 40 Ēģiptes pilsoniskās sabiedrības organizāciju 2013. gada 30. maija paziņojumu,
– ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2013. gada 18. jūnija īpašo ziņojumu par ES sadarbību ar Ēģipti pārvaldības jomā,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā visu vasaru vairāki miljoni cilvēku Kairas ielās un visā Ēģiptē piedalījās protestos; tā kā ir notikušas vairākas vardarbīgas sadursmes starp Ēģiptes militāro valdību un bijušajam prezidentam M. Morsi lojālām personām; tā kā šo sadursmju laikā ir nogalināti ap 850 cilvēku un daudzi ir ievainoti, tostarp dzīvību zaudēja AK pilsonis, Sky News operators Mick Deane, un tika ievainota AK pilsone, pusaudze Deqa Hassan, kura Kairā pašnāvnieka izraisītā bumbas sprādzienā zaudēja kāju; tā kā tūkstošiem cilvēku ir bijusi vajadzība pēc ievainojumu ārstēšanas;
B. tā kā Ēģiptē joprojām ir grūtības nodrošināt patiesu demokrātisku pāreju; tā kā valstī ir nopietnas problēmas, kas saistītas ar tiesiskumu, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu un sociālo taisnīgumu;
C. tā kā 2013. gada 14. augustā pagaidu valdība Ēģiptē izziņoja ārkārtas stāvokli un daudzās Ēģiptes valstīs, arī Kairā, ieviesa komandantstundu no 19.00 līdz 6.00; tā kā 2013. gada 24. augustā komandantstundu saīsināja uz periodu no 21.00 līdz 6.00 un tā kā tā ir vēl vairāk saīsināta uz periodu no 23.00 līdz 6.00, kas liecina par labāku drošības situāciju;
D. tā kā daudzi uzskata, ka Musulmaņu brālības valdība nesniedza saviem politiskajiem piekritējiem skaidras instrukcijas par atturēšanos no vardarbības pret policiju un armiju, un tai nav izdevies virzīt Ēģipti patiesas demokrātijas virzienā;
E. tā kā nesenajās sadursmēs ir īpaši uzbrukts koptu kristiešu kopienai; tā kā vasaras mēnešos visā Ēģiptē ir pieaugusi politiskā spriedze starp Musulmaņu brālību un kristiešu kopienām; tā kā ir ziņots par vairākām apšaudēm un dedzināšanas uzbrukumiem, kuru mērķis ir bijis Ēģiptes kristieši un viņu baznīcas;
F. tā kā Ēģipte saskaras ar pastāvīgām ekonomiskām grūtībām, un tās nepalīdz risināt fakts, ka uz laiku ir slēgti vairāki populāri tūrisma objekti; tā kā, lai valstī panāktu ekonomisko labklājību, ir nepieciešama politiskā stabilitāte, saprātīga ekonomikas politika, korupcijas apkarošana un starptautisks atbalsts; tā kā sociālais taisnīgums un augstāks iedzīvotāju dzīves līmenis ir būtiski faktori virzībā uz atvērtu, stabilu, demokrātisku, brīvu un plaukstošu Ēģiptes sabiedrību,
1. augstākajā mērā nosoda vardarbību, ko vasaras mēnešos Ēģiptē īstenojušas visas puses; pauž solidaritāti ar Ēģiptes iedzīvotājiem un patiesu līdzjūtību bojā gājušo ģimenēm;
2. uzsver, ka ir jāpanāk nacionālais izlīgums, kas paredzētu arī patiesus Ēģiptes vadītāju centienus konstruktīvi piedalīties valsts pārejā uz patiesu demokrātiju, kas atbalsta mieru un ņem vērā visu iedzīvotāju vajadzības; mudina vadošās amatpersonas ņemt vērā gūto mācību no iepriekšējām Ēģiptes valdībām, jo īpaši prezidenta M. Morsi;
3. aicina Ēģiptes valdību sniegt drošību visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu politiskajiem un reliģiskajiem uzskatiem un pārliecības; aicina Ēģiptes valdību ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības, aizsargāt pulcēšanās un vārda brīvību, kā arī ievērot un īstenot starptautiskās saistības; aicina visas puses rīkoties atbildīgi, lai novērstu vardarbības aktus un provokācijas, kas varētu apdraudēt vai kavēt cilvēku likumīgās tiesības uz mierīgām demonstrācijām un viņu gribas un uzskatu brīvu paušanu;
4. pauž bažas par aizvien sliktāku situāciju Sinajas pussalā un biežākiem militāro grupu uzbrukumiem, tostarp 2013. gada 19. augustā notikušo uzbrukumu, kad uzreiz tika nogalināti vismaz 24 Ēģiptes policisti, var radīt būtiskas sekas Ēģiptē, Tuvajos Austrumos un plašākā reģionā;
5. norāda, ka Ēģiptes vadītājiem ir jābūt gataviem apspriesties ar iedzīvotājiem par Ēģiptes jaunās konstitūcijas reformu, un mudina Ēģiptes vadītājus rīkot referendumu par šo jauno konstitūciju; cer, ka nākamās parlamentārās vēlēšanas būs brīvas un godīgas; atkārto, ka vadošajām amatpersonām būtu jāņem vērā gūtā mācība no iepriekšējām Ēģiptes valdībām;
6. aicina Ēģiptes vadītājus politisko nestabilitāti risināt vienlaikus ar ekonomisko nestabilitāti; pauž viedokli, ka Ēģiptes vadībai ir jāīsteno ekonomikas reforma un ka ir svarīgi, lai Ēģiptes vadītāji censtos panākt demokrātisku stabilitāti Ēģiptē, lai varētu atjaunot Ēģiptes tūrisma ekonomiku;
7. mudina ES un tās dalībvalstis turpināt sniegt būtisku finansiālu atbalstu un tehnisko palīdzību Ēģiptes NVO un sadarboties ar tām, lai valstī uzlabotu pilsoniskās sabiedrības informētību, pilsoniskās kustības kultūru un pilsoniskās sabiedrības darbu, kas ir ļoti svarīgi spēcīgas un ilgtspējīgas demokrātijas elementi;
8. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ES augstajai pārstāvei / priekšsēdētāja vietniecei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Ēģiptes valdībai un parlamentam.
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0333.