REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Ēģiptē
10.9.2013 - (2013/2820(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Véronique De Keyser, Libor Rouček, Pino Arlacchi, Saïd El Khadraoui, Ana Gomes, Maria Eleni Koppa, María Muñiz De Urquiza, Raimon Obiols, Pier Antonio Panzeri, Joanna Senyszyn, Boris Zala S&D grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0411/2013
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ēģipti, jo īpaši 2013. gada 4. jūlija rezolūciju par krīzi Ēģiptē[1],
– ņemot vērā 2013. gada 23. maija rezolūciju par pārejas posmā esošo Arābu pavasara valstu aktīvu atguvi[2],
– ņemot vērā Padomes 2013. gada 22. jūlija un 21. augusta sanāksmē pieņemtos secinājumus par Ēģipti,
– ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja Herman Van Rompuy un Komisijas priekšsēdētāja José Manuel Barroso 2013. gada 18. augusta kopīgo paziņojumu par Ēģipti,
– ņemot vērā augstās pārstāves Catherine Ashton piezīmes pēc 2013. gada 21. augustā notikušās Ārlietu padomes Ēģiptei veltītās ārkārtas sanāksmes, augstās pārstāves 2013. gada 14. un 16. augusta un 3., 7., 8., 14., 16., 17., 27. un 30. jūlija paziņojumus par stāvokli un notikumiem Ēģiptē, kā arī augstās pārstāves un ASV valsts sekretāra John Kerry 2013. gada 7. augusta kopīgo paziņojumu par Ēģipti,
– ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu 2001. gada nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ēģiptes Arābu Republiku, no otras puses, un kurš stājās spēkā 2004. gadā,
– ņemot vērā 2012. gada 14. novembrī notikušās ES un Ēģiptes darba grupas sanāksmes līdzpriekšsēdētāju secinājumus,
– ņemot vērā Ēģiptes 2013. gada 8. jūlija konstitucionālo deklarāciju,
– ņemot vērā Ēģiptes pagaidu valdības „Programmu virzības uz demokrātiju saglabāšanai”,
– ņemot vērā 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā 1966. gadā pieņemto Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram ir pievienojusies arī Ēģipte,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā Ēģipte ir svarīga Savienības kaimiņvalsts Vidusjūras dienvidu reģionā; tā kā Ēģiptē uzsāktais demokrātiskas pārejas process līdz šim nav bijis sekmīgs; tā kā Ēģiptē bieži ir vērojami vardarbības akti un pastāv nopietnas problēmas attiecībā uz tiesiskumu, ekonomikas atlabšanu un reformām, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu; tā kā politiskā spriedze ir vēl vairāk padziļinājusi iekšējo šķelšanos Ēģiptes sabiedrībā;
B. tā kā 2013. gada 30. jūnijā miljoniem ēģiptiešu Kairā un visā valstī izgāja ielās, miermīlīgi protestējot un aicinot pirmo šīs valsts brīvi ievēlēto prezidentu Mohamed Morsi atkāpties, jo viņš nebija ņēmis vērā uz šo cilvēku demokrātiskos centienus; tā kā šo demonstrāciju apspiešanas laikā liels skaits cilvēku tika nogalināti vai ievainoti;
C. tā kā 2013. gada 3. jūlijā bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Abdul Fatah al-Sisi militāra apvērsuma laikā paziņoja, ka prezidents Morsi ir atstādināts, tā kā 4. jūlijā Augstākās konstitucionālās tiesas vadītājs Adly Mansour tika iecelts par valsts pagaidu prezidentu; tā kā pagaidu prezidents 5. jūlijā atlaida parlamenta augšpalātu, 8. jūlijā izdeva konstitucionālo deklarāciju un 9. jūlijā iecēla Mohamed El Baradei par prezidenta vietnieku, bet Hazem El Beblawi par ministru prezidenta vietas izpildītāju;
D. tā kā politiskās spriedzes rezultātā Ēģiptē turpināja izraisīties vardarbīgas sadursmes un kopš 2013. gada jūlija sākuma tajās ir gājuši bojā vairāk nekā 1000 cilvēku un vēl vairāk tika ievainoti; tā kā 14. augustā Ēģiptes armija un policija izklīdināja divas bijušā prezidenta Morsi un Musulmaņu brālības atbalstītāju Rabaa krustojumā un Nahda laukumā rīkotās „sēdošās” demonstrācijas, šīs izklīdināšanas laikā gāja bojā simtiem demonstrantu un vairāki desmiti policistu; reaģējot uz to, no amata atkāpās prezidenta vietnieks El Baradei; tā kā tajā pašā dienā pagaidu prezidents valstī izsludināja mēnesi ilgu ārkārtas stāvokli;
E. tā kā savā „Programmā virzības uz demokrātiju saglabāšanai” pagaidu valdība apstiprināja saistības ,,strādāt gan politiskajā, gan sociālajā līmenī, lai izveidotu demokrātisku sistēmu, kas visiem Ēģiptes iedzīvotājiem garantēs tiesības un brīvību” un „pabeigt ceļvedi, lai saskaņā ar konstitucionālo deklarāciju nodrošinātu visu politisko dalībnieku pilnīgu piedalīšanos”, „organizējot referendumu par jauno konstitūciju, kam sekos brīvas un taisnīgas parlamenta un prezidenta vēlēšanas, kas tiks savlaicīgi rīkotas atbilstoši visiem tiesību aktu noteikumiem”; tā kā šajā procesā būtiska ir visu politisko spēku un dalībnieku, tostarp Musulmaņu brālības, līdzdalība; tomēr, tā kā Musulmaņu brālība ir atteikusies piedalīties šajā procesā un vairāki tās vadītāji ir izteikuši paziņojumus, kuros ir kūdījuši uz vardarbību pret valsts iestādēm un drošības spēkiem;
F. tā kā bijušais valsts prezidents Morsi kopš 2013. gada 3. jūlija tiek turēts apcietinājumā un valsts prokurors viņu un vēl 14 personas, tostarp Musulmaņu brālības augstākos vadītājus, ir nodevis tiesai, apsūdzot viņus kūdīšanā uz slepkavību un vardarbību; tā kā 3. septembrī Militārā tiesa kādam bijušā prezidenta Morsi atbalstītājam piesprieda mūža ieslodzījumu par vardarbību pret armiju, trīs viņa atbalstītāji tika sodīti ar15 gadu ilgu cietumsodu un vēl 45 citi — ar 5 gadus ilgu cietumsodu par šaušanu un vardarbību pret armiju; tā kā daudzi Musulmaņu brālības biedri, tostarp lielākā daļa tās vadītāju, ir arestēti un gaida tiesas sēdi; tā kā 22. augustā bijušais diktators Hosni Mubarak tika atbrīvots no cietuma un kopš tā laika atrodas mājas arestā;
G. tā kā valstī valdošās nestabilitātes un drošības trūkuma dēļ Ēģiptē, jo īpaši Sinaja pussalā, ir pieaudzis bruņotu grupējumu rīkotu teroristisku darbību skaits, piemēram, 2013. gada 19. augustā Sinaja pussalas ziemeļos tika nogalināti 25 policisti, kuri tobrīd nepildīja savus dienesta pienākumus;
H. tā kā visaptverošs politisks process, pamatojoties patiesu valsts sabiedrības dialogu, kas ietver visu demokrātisko politisko spēku un dalībnieku jēgpilnu līdzdalību, ir vienīgais veids, kā pārvarēt pašreizējo politisko un sociālo šķelšanos un spriedzi un veidot stabilu un ilgtspējīgu demokrātiju Ēģiptē;
I. tā kā cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, kā arī sociālais taisnīgums un augstāks iedzīvotāju dzīves līmenis ir būtiski faktori virzībā uz atvērtu, stabilu, demokrātisku, brīvu un plaukstošu Ēģiptes sabiedrību; tā kā Ēģipte saskaras ar nopietnām ekonomiskām grūtībām; tā kā, lai valstī panāktu ekonomisko labklājību, ir nepieciešama politiskā stabilitāte, saprātīga ekonomikas politika, korupcijas apkarošana un starptautisks atbalsts;
J. tā kā sievietes pašreizējā pārejas periodā Ēģiptē ir jo īpaši neaizsargātas; tā kā saskaņā ar Ēģiptes un starptautisko cilvēktiesību organizāciju ziņojumiem sievietes, kas piedalās protestos, bieži saskaras ar drošības spēku pārstāvju veiktu vardarbību, seksuālu vardarbību un cita veida pazemojošu izturēšanos;
K. tā kā neatkarīgām arodbiedrībām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir būtiska nozīme šajā kritiskajā politiskās, ekonomiskās un sociālās pārejas laikā Ēģiptē; tā kā brīva un neatkarīga prese un mediji patiesā demokrātijā ir viens no sabiedrības stūrakmeņiem; tā kā Ēģiptes tiesa nesen pavēlēja slēgt vairākus televīzijas kanālus, ko vadīja Musulmaņu brālība vai kas simpatizēja šai organizācijai, tādējādi pārkāpjot preses brīvību un tiesības uz informāciju;
L. tā kā Ārlietu padome 2013. gada 22. jūlija secinājumos par Ēģipti paziņoja, ka „bruņotajiem spēkiem nevajadzētu būt politiskai lomai demokrātijas procesā” un ka „tiem ir jāpieņem un jārespektē civilās varas konstitucionālā autoritāte, kas ir viens no demokrātiskas pārvaldes pamatprincipiem”;
M. tā kā 2007.–2013.gada finanšu posmā ES Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros Ēģiptei ir piešķīrusi vairāk nekā EUR 1 miljardu; tā kā patlaban īstenoto programmu apjoms sasniedz apmēram EUR 892 miljoni, bet izmaksu līmeņi samazinās (2013. gadā līdz augusta beigām tika izmaksāti tikai EUR 16 miljoni, jo valstī palielinājās nestabilitāte un netika ievēroti savstarpēji pieņemtie nosacījumi); tā kā kopš 2012. gada Ēģiptei netika apstiprināta neviena jauna atbalsta programma, jo netika īstenotas reformas; tā kā ES un Ēģiptes darba grupas 2012. gada novembra sanāksmē ES un ar to saistītās finanšu iestādes (ERIB un ERAB) kā papildu ilgtermiņa atbalsta paketi Ēģiptei atvēlēja gandrīz EUR 5 miljardus;
N. tā kā Ārlietu padome 2013. gada 21. augusta secinājumos par Ēģipti uzdeva augstajai pārstāvei sadarbībā ar Komisiju pārskatīt jautājumu par ES palīdzību Ēģiptei saskaņā ar Eiropas Kaimiņattiecību politiku (EKP) un Asociācijas nolīgumu, pamatojoties uz Ēģiptes saistībām ievērot principus, kuros tie balstās; tā kā dalībvalstis nolēma apturēt eksporta licences Ēģiptei attiecībā uz jebkādu tehniku, ko valstī varētu izmantot represijām, no jauna izvērtēt eksporta licences un pārskatīt savu Ēģiptei sniegto palīdzību drošības jomā;
O. tā kā partnerattiecības ar sabiedrībām, uz stimuliem balstīta pieeja un princips „vairāk par vairāk" un, iespējams, „mazāk par mazāk” ir ES pārskatītās Eiropas kaimiņattiecību politikas stūrakmeņi; tā kā ES un Ēģiptes Asociācijas nolīguma 2. pantā paredzēts, ka „Pušu attiecības un visi šā nolīguma noteikumi pamatojas uz demokrātijas principiem un cilvēka pamattiesību ievērošanu, kas noteikti Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, pēc kuras vadās to iekšpolitikā un starptautiskajā politikā un kas ir šā nolīguma būtisks elements”,
1. pauž bažas par politiskās situācijas attīstību Ēģiptē; pauž nožēlu par 2013. gada 3. jūlijā notikušo militāro apvērsumu, kam sekoja varas nodošana pagaidu prezidentam un Ministru prezidenta vietas izpildītājam; uzskata, ka vienīgais veids, kā Ēģiptē izveidot patiesu un ilgtspējīgu demokrātiju ir īstenot nacionālās samierināšanās un visaptverošas politiskās iesaistīšanas procesu, piedaloties visiem demokrātiskajiem spēkiem un dalībniekiem, kas pēc iespējas drīz varētu novest pie jaunas konstitūcijas, ko pieņemtu referendumā, brīvām un taisnīgām prezidenta un parlamenta vēlēšanām, demokrātiski ievēlētas civilpersonu vadītas valdības un visu politisko apcietināto atbrīvošanas; mudina visus Ēģiptes politiskos spēkus un dalībniekus iesaistīties un konstruktīvi piedalīties šajā procesā;
2. pauž nosodījumu par Ēģiptes drošības spēku pret protestētājiem pielietoto nesamērīgo spēku, jo īpaši izkliedējot Rabaa un Nahda laukumā protestētāju rīkotās sēdošās demonstrācijas; izsaka līdzjūtību visu to cilvēku ģimenēm, kuri zaudēja dzīvību šajos nesenajos notikumos; aicina veikt objektīvu un ticamu šo notikumu izmeklēšanu un saukt vainīgos pie atbildības; ņem vērā neseno ministru prezidenta vietas izpildītāja El Beblawy paziņojumu, ka tiks izveidota neatkarīga komiteja, kuras sastāvā būs valstī pazīstami cilvēki, lai izmeklētu Rabaa un Nahda sēdošo demonstrāciju izklīdināšanu;
3. mudina visus politiskos dalībniekus un drošības spēkus ievērot vislielāko savaldību un izvairīties no provokācijām, lai nepieļautu turpmāku vardarbību, jo tas ir valsts interesēs; mudina Ēģiptes pagaidu prezidentu, pagaidu valdību un armiju pildīt savu pienākumu un nodrošināt visu valsts pilsoņu drošību neatkarīgi no to politiskajiem uzskatiem un politiskās piederības; nosoda visus terorisma aktus, mudināšanu uz vardarbību, vardarbību un naidīgus izteikumus; mudina Musulmaņu brālību sekmēt samierināšanas centienus; aicina nekavējoties atcelt ārkārtas stāvokli;
4. aicina pagaidu valdību aizsargāt cilvēktiesības un pamatbrīvības, tostarp biedrošanās un mierīgas pulcēšanās brīvību, vārda un runas brīvību, plašsaziņas līdzekļu brīvību, reliģijas brīvību, apziņas un uzskatu brīvību, kā arī sieviešu tiesības, un veicināt to pilnīgu ievērošanu, kā arī nodrošināt visiem tiesības uz taisnīgu tiesu un minoritāšu aizsardzību un nediskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ; uzskata, ka piemērojot aizliegumu, izslēgšanu vai vajāšanu demokrātiskam politiskam spēkam vai dalībniekam Ēģiptē, tiktu atkārtotas pagātnes kļūdas un tikai pieaugtu radikālisms;
5. prasa nekavējoties pārtraukt visa veida vardarbību, seksuālu vardarbību un cita veida degradējošu attieksmi pret sievietēm, kas piedalās protestos, un pret sieviešu tiesību aktīvistēm, veikt visu šādu gadījumu nopietnu un objektīvu izmeklēšanu un saukt vainīgos pie atbildības;
6. vēlreiz uzsver, cik svarīgs ir pilsoniskās sabiedrības, arodbiedrību un plašsaziņas līdzekļu ieguldījums pamatīgas un ilgtspējīgas demokrātijas izveidē Ēģiptē; aicina pagaidu valdību garantēt, ka valstī brīvi, bez valdības iejaukšanās, var darboties vietējās un starptautiskās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, neatkarīgas arodbiedrības un žurnālisti; pauž atbalstu Ārlietu padomes 2013. gada 21. augusta lēmumam, ka, ņemot vērā ekonomiskās situācijas negatīvo ietekmi uz Ēģiptes sabiedrības neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, ES turpinās sniegt sociālu un ekonomisku atbalstu, kā arī atbalstīs pilsoniskās sabiedrību;
7. pauž nosodījumu par nesenajiem vardarbības aktiem pret koptu kopienu, tostarp vairāku baznīcu un kopienas centru iznīcināšanu visā valstī; mudina Ēģiptes valdību nodrošināt, ka šī kopiena arī turpmāk būs svarīga Ēģiptes sociālās un ekonomiskās dzīves daļa un ka ātri tiks atjaunota tās mierīga līdzāspastāvēšana ar citām Ēģiptes kopienām;
8. mudina Savienību ņemt vērā gan nosacītības principu („vairāk par vairāk” un, iespējams, „mazāk par mazāk”) un nopietnās ekonomiskās grūtības, ar kādām Ēģipte saskaras savās divpusējās attiecībās un tās sniegto finansiālo atbalstu šai valstij; atzinīgi vērtē Ārlietu padomes nesen pieņemto lēmumu apturēt eksporta licences Ēģiptei attiecībā uz jebkādām ierīcēm, ko varētu izmantot represijām valstī,
9. atzinīgi vērtē un atbalsts Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Catherine Ashton un īpašā pārstāvja Bernardino León centienus būs starpniekiem starp pusēm, lai sarunu ceļā rastu risinājumu no Ēģiptē pašlaik iestājušās politiskās krīzes, un mudina viņus turpināt tādā pašā garā, aktīvi un konstruktīvi darbojoties ar mērķi atbalstīt šo valsti samierināšanas procesā gaitā;
10. ņemot vērā secinājumiem, kas iekļauti Eiropas Revīzijas palātas 2013. gada 18. jūnija īpašajā ziņojumā par ES sadarbību ar Ēģipti pārvaldības jomā, un prasa rīkoties, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un pārskatatbildību attiecībā uz to, kā Ēģiptē tiek izmantots ES finansējums, īpaši pievēršoties projektiem, kas veicina pilsoniskās sabiedrības attīstību un aizsargā minoritāšu un sieviešu tiesības;
11. atkārtoti pauž aicinājumu nekavējoties izveidot ES mehānismu, lai sniegtu juridiskas un tehniskas konsultācijas un palīdzību Arābu pavasara valstīm aktīvu atgūšanas procesā, kā tas minēts Parlamenta 2013. gada 23. maija rezolūcijā, bet ko aizkavēja Ēģiptē sākušies nemieri; vēlreiz uzsver, ka ES ir morāls pienākums veicināt bijušo diktatoru un viņu režīmu nelikumīgi nozagto aktīvu atdošanu; uzskata, ka īpašuma atguve ir ļoti politisks jautājums, jo tai ir simboliska nozīme, un tā attiecīgajās partnervalstīs var dot lielu ieguldījumu pārskatatbildības atjaunošanā, radot stabilitāti un veidojot stabilas iestādes saskaņā ar demokrātijas un tiesiskuma principiem;
12. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, augstajai pārstāvei / priekšsēdētāja vietniecei, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, kā arī Ēģiptes pagaidu prezidentam un pagaidu valdībai.
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0333.
- [2] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0224.