REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Ēģiptē
10.9.2013 - (2013/2820(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Elmar Brok, Cristian Dan Preda, Tokia Saïfi, Jerzy Buzek, Tunne Kelam, Jean Roatta, Roberta Angelilli, Francisco José Millán Mon, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Arnaud Danjean, Hans-Gert Pöttering, Anne Delvaux, Jacek Protasiewicz, Elisabeth Jeggle, Bernd Posselt, Salvatore Iacolino, Giovanni La Via PPE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0411/2013
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ēģipti,
– ņemot vērā augstās pārstāves Katerinas Eštones 2013. gada 14. augusta paziņojumu un ASV valsts sekretāra Džona Kerija un augstās pārstāves Katerinas Eštones 2013. gada 7. augusta kopīgo paziņojumu par stāvokli Ēģiptē,
– ņemot vērā Padomes secinājumus par Ēģipti pēc ES ārlietu ministru sanāksmes 2013. gada 21. augustā,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā M. Mursi valdības nespēja laikā pildīt solījumus ekonomikas jomā, ņemt vērā visu Ēģiptes sabiedrības demokrātisko spēku likumīgo pamatu un īstenot iedzīvotāju prasīto demokrātisko pāreju pēdējo divu gadu radīja aizvien lielāku politisko polarizāciju un bija par iemeslu plašām demonstrācijām, kurās prezidentu M. Mursi aicināja atkāpties no amata, un vardarbīgām sadursmēm;
B. tā kā 2013. gada 3. augustā militāristi gāza prezidentu M. Mursi no amata un arestēja viņu, pamatojoties uz apsūdzībām par mudināšanu uz vardarbību;
C. tā kā pagaidu valdība ir izsludinājusi ārkārtas stāvokli, tā kā ES un starptautiskie starpniecības pasākumi iekļaujoša politiskā dialoga veidošanai līdz šim nav bijuši veiksmīgi un tā kā turpinās protesti, sadursmes un aresti,
1. pauž stingru solidaritāti ar Ēģiptes iedzīvotājiem un patiesu līdzjūtību sadursmēs un vardarbības aktos bojā gājušo ģimenēm;
2. nosoda nesamērīgu spēka pielietojumu un pauž nožēlu par traģiski zaudētām cilvēku dzīvībām; prasa Ēģiptes valdībai nodrošināt to, ka drošības spēki ievieš atbilstīgu iekšējās pārskatīšanas procedūru tā, lai būtu iespējams konstatēt pārmērīga spēka pielietojumu; aicina Musulmaņu brālību turpmāk stingri atturēties no iesaistīšanās jebkāda veida vardarbībā un atbalstīt tiesas procesus pret tiem viņu līderiem, kuri mudināja uz vardarbību, kā arī ievērot cilvēktiesību un tiesiskuma principus;
3. vienlaikus pauž nožēlu par to, ka Musulmaņu brālības vadība nesniedza saviem politiskajiem piekritējiem skaidras instrukcijas par atturēšanos no jebkāda veida vardarbības pret armiju, policiju un personām, kas tiek uztvertas par politiskajiem pretiniekiem, jo īpaši Ēģiptes koptu kopienu; pauž nožēlu par to, ka Musulmaņu brālības vadība nenovērsa šos uzbrukumus un tikai ar novēlošanos nosodīja tos;
4. lai radītu nepieciešamos apstākļus iekļaujošam politiskam procesam, aicina Ēģiptes iestādes pēc iespējas ātrāk atsaukt ārkārtas stāvokli, atbrīvot visus politieslodzītos un izturēties pret aizturētajiem, pilnībā ievērojot savas starptautiskās saistības;
5. pauž nosodījumu par vardarbību pret koptu kopienu un daudzo baznīcu, kopienas centru un uzņēmumu iznīcināšanu visā valstī; atgādina par Ēģiptes sabiedrības vēsturiski iedibināto plurālismu un Eiropas koptu kopienas gadsimtiem ilgajām tradīcijām; prasa Ēģiptes valdībai visos iespējamos veidos atbalstīt koptu kopienu tā, lai šī kopiena joprojām varētu veidot svarīgu Ēģiptes sociālās un ekonomiskās dzīves daļu un lai būtu iespējams ātri atjaunot tās mierīgu līdzāspastāvēšanu citām Ēģiptes kopienām;
6. norāda, ka, lai gan prezidents M. Mursi tika ievēlēts demokrātiskās vēlēšanās, viņš nespēja attaisnot Ēģiptes iedzīvotāju cerības attiecībā uz demokratizāciju un ir apsūdzēts par to, ka mēģinājis izmantot savu varu, lai pārveidotu Ēģipti par autokrātiju; ņem vērā arī to, ka prezidenta M. Mursi valdīšanas laikā Ēģipte sistemātiski izrādīja nespēju cīņā pret terorismu un islāmistu ekstrēmismu Ēģiptē, jo īpaši Sinajas pussalā;
7. norāda, ka iepriekšminēto nopietno trūkumu dēļ Ēģiptes sabiedrībā aizvien vairāk pieauga atsvešināšanās sajūta, kas beigu beigās lika lielākajai Ēģiptes iedzīvotāju daļai mierīgā ceļā pieprasīt jaunus veidus demokrātijas sasniegšanai, kas varētu nodrošināt pienācīgas demokrātiskas tiesības visiem Ēģiptes plurālistiskās sabiedrības politiskās, sociālās un reliģiskās dzīves dalībniekiem;
8. uzsver to, ka ir steidzami nepieciešams iekļaujošs un patiess valsts samierināšanas process, kas aptver visus demokrātiskos politiskos un sociālos spēkus Ēģiptē, un aicina Musulmaņu brālības mēreno uzskatu pārstāvjus aktīvi atbalstīt demokrātiskās pārejas procesu un iesaistīties tajā;
9. pauž visstingrāko atbalstu pašlaik notiekošajam konstitūcijas izstrādes un reformēšanas procesam un uzsver, ka šajā procesā būtu jāveido pamats patiesi demokrātiskai jaunai Ēģiptei, garantējot visu Ēģiptes iedzīvotāju — vīriešu un sieviešu — pamattiesību un pamatbrīvību, tostarp reliģiskās brīvības, ievērošanu, veicinot iecietību starp reliģiskajām kopienām un to līdzāspastāvēšanu un garantējot mazākumtautību aizsardzību, kā arī biedrošanās un plašsaziņas līdzekļu brīvību; pauž stingru pārliecību, ka apspriešanās procesā par jauno konstitūcijas projektu būtu jāiesaista visi Ēģiptes politiskā spektra pārstāvji, tostarp Musulmaņu brālības mēreno uzskatu pārstāvji, un ka pēc apspriešanās būtu jārīko referendums par jaunu plurālistisku konstitūciju un brīvas un taisnīgas parlamenta vēlēšanas;
10. atkārtoti apstiprina savu apņemšanos palīdzēt Ēģiptes iedzīvotājiem virzībā uz demokrātijas un ekonomikas reformu; aicina augsto pārstāvi cieši uzraudzīt situāciju, jo īpaši attiecībā uz Ēģiptes iedzīvotāju drošību un tiesību un brīvību ievērošanu;
11. prasa skaidri sasaistīt ES palīdzību Ēģiptei ar politisko apņemšanos un tās īstenošanu saskaņā ar „vairāk par vairāk” principu, bet ņemt vērā arī valsts smago ekonomisko situāciju, neapšaubot ES palīdzības sniegšanu pilsoniskajai sabiedrībai un cilvēkiem, kuriem tā visvairāk ir vajadzīga;
12. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Ēģiptes Arābu Republikas valdībai.