REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Ēģiptē
10.9.2013 - (2013/2820(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Judith Sargentini, Barbara Lochbihler, Ulrike Lunacek, Malika Benarab-Attou, Franziska Katharina Brantner, Raül Romeva i Rueda Verts/ALE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0411/2013
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ēģipti, jo īpaši 2013. gada 14. marta rezolūciju par stāvokli Ēģiptē[1] un 2013. gada 4. jūlija rezolūciju par krīzi Ēģiptē[2],
– ņemot vērā 2013. gada 22. jūlijā un 21. augustā pieņemtos Ārlietu padomes secinājumus par Ēģipti,
– ņemot vērā ES augstās pārstāves Ketrinas Eštones pēdējos divos mēnešos sniegtos paziņojumus attiecībā Ēģipti, tostarp 2013. gada 21. augusta paziņojumu,
– ņemot vērā ES un Ēģiptes asociācijas nolīgumu un ES un Ēģiptes rīcības plānu Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) ietvaros,
– ņemot vērā ES un Ēģiptes darba grupas 2012. gada 13. un 14. novembra sanāksmi un tās secinājumus,
– ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2013. gada 18. jūnijā publicēto ziņojumu par ES sadarbību ar Ēģipti pārvaldības jomā,
– ņemot vērā Ēģiptes bruņoto spēku Augstākās padomes priekšsēdētāja ģenerāļa Abdelfataha al Sisi 2013. gada 1. un 4. jūlija paziņojumus,
– ņemot vērā Ēģiptes pagaidu valdības „Programmu virzības uz demokrātiju saglabāšanai”,
– ņemot vērā 22 arābu cilvēktiesību organizāciju 2013. gada 29. augusta paziņojumu,
– ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, ko Ēģipte ratificēja 1982. gadā,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā Ēģipte ir svarīgs ES sadarbības partneris Vidusjūras dienvidu reģionā; tā kā notikumiem Ēģiptē ir būtiska ietekme visā reģionā un ārpus tā; tā kā Ēģipti, kopš 2011. gada februārī tika gāzts prezidents Mubaraks, ir pārņēmis strauji mainīgs politisko pārmaiņu process;
B. tā kā 2013. gada 30. jūnijā Kairā un citās Ēģiptes pilsētās pulcējās miljoniem protestētāju pret prezidentu Mursi, pieprasot viņa demisiju; tā kā 2013. gada 3. jūlijā bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Abdelfatahs al Sisi vadīja militāru apvērsumu, kas atstādināja Mursi valdību, apturēja konstitūciju un iecēla pagaidu valdību, kura uzraudzīs ceļveža īstenošanu deviņu mēnešu pārejas periodā, kura laikā 2012. gada konstitūcija tiks grozīta un pieņemta referendumā pēc tam, kad būs notikušas parlamenta un prezidenta vēlēšanas;
C. tā kā prezidenta Mursi gāšanu atbalstīja plaša un neviendabīga alianse; tā kā pārejas ceļvedi apstiprināja Ēģiptes augstākās islāma un koptu kristiešu autoritātes, ievērojami liberālie politiķi un salafistu Gaismas partija (Nur);
D. tā kā pagaidu valdība ir deklarējusi nacionālo izlīgumu un tiesiskumu par savas rīcības augstākajām prioritātēm; tā kā Musulmaņu brālība uzstāja, ka gāztā prezidenta Muhameda Mursi atjaunošana amatā, 2012. gada konstitūcijas darbības atjaunošana un visu apcietināto Musulmaņu brālības biedru atbrīvošana ir priekšnoteikums, lai tā piedalītos nacionālā izlīguma procesā;
E. tā kā iepriekšējais prezidents Mubaraks tika atbrīvots no cietuma un viņam tika noteikts mājas arests; tā kā no jauna tiek izskatīta lieta, kurā viņam izvirzītas apsūdzības par protestētāju nogalināšanu 2011. gada sacelšanās laikā; tā kā pagaidu valdība daudzus ģenerāļus un bijušos Mubaraka atbalstītājus ir iecēlusi par gubernatoriem;
F. tā kā 2013. gada 14. augustā Ēģiptes drošības spēki vardarbīgi izklīdināja divas plašas protestētāju nometnes, ko Musulmaņu brālības atbalstītāji bija izveidojuši Kairā pie Rabijas al Adavijas mošejas un Nahdas laukumā; tā kā tas tika darīts, neraugoties uz ES starpniecības centieniem, un noveda pie tālākas politiskās un cilvēktiesību krīzes saasināšanās; tā kā tiek ziņots, ka daži Mursi atbalstītāji bija spēcīgi bruņojušies un izmantoja šaujamieročus pret policiju un vietējiem iedzīvotājiem; tā kā „sēdošo” demonstrāciju izklīdināšana, izmantojot spēku, noveda pie tā, ka tika ievainoti un nogalināti simtiem cilvēku; tā kā 2013. gada 14. augustā tika izsludināts ārkārtas stāvoklis uz vienu mēnesi; tā kā pagaidu valdība ir paziņojusi, ka sāks neatkarīgu izmeklēšanu par šiem notikumiem;
G. tā kā vardarbīgajai „sēdošo” demonstrāciju izklīdināšanai sekoja traģiska reliģisko grupu vardarbība, ko vērsa pret Ēģiptes kristiešiem, jo īpaši Musulmaņu brālības atbalstītāji; tā kā Ēģiptes drošības spēki tika apsūdzēti nespējā aizsargāt baznīcas un koptu kopienas pret paredzamiem atriebības uzbrukumiem;
H. tā kā pret Muhameda Mursi un Musulmaņu brālības atbalstītājiem tika vērstas vardarbīgas represijas; tā kā pēdējo divu mēnešu laikā tika arestēti tūkstošiem Musulmaņu brālības biedru, ieskaitot visu tās vadību un M. Mursi, un simtiem personu tika izvirzīta apsūdzība par kūdīšanu uz vardarbību vai slepkavību; tā kā pagaidu premjerministrs Hazems al Beblavi ir ierosinājis iespēju juridiski likvidēt Musulmaņu brālību;
I. tā kā jaunizveidotajā 50 dalībnieku komitejā, kuras uzdevums ir grozīt 2012. gada konstitūciju, ir tikai divi islāmisti un 4 sievietes; tā kā pirmos grozījumu projektus, ar ko iepazīstināja 10 tiesību eksperti, kritizēja gan par to, ka tiek svītroti galvenie reliģiskas ievirzes noteikumu punkti, gan — ka tiek pastiprināta bruņoto spēku autonomija;
J. tā kā pieaug terora akti un vardarbīgi uzbrukumi drošības spēkiem Sinajā; tā kā pret Ēģiptes iekšlietu ministru Muhamedu Ibrahimu 2013. gada 5. septembrī Kairā tika vērsts bumbas sprādziena uzbrukums;
K. tā kā pret tiem mediju avotiem, kas pauž kritiku par drošības spēkiem vai atbalstu Musulmaņu brālībai, tiek vērstas nežēlīgas represijas; tā kā pēdējo sešu nedēļu laikā drošības spēki veica reidus vairāku televīzijas kanālu birojos; tā kā 2013. gada 3. septembrī četriem televīzijas kanāliem tika aizliegts raidīt; tā kā ir nogalināti pieci žurnālisti, 80 ir tikuši patvaļīgi aizturēti (no kuriem 10 joprojām ir apcietinājumā) un fizisku uzbrukumu ir piedzīvojuši vismaz 40 ziņu reportieri;
L. tā kā Ēģiptes NVO ir paudušas nosodījumu par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem kopš 2013. gada 30. jūnija, tostarp par to, ka līdz 85 bērniem tika arestēti saistībā ar sadursmēm starp demonstrantiem, kas atbalsta M. Mursi, un drošības spēkiem; tā kā tiek ziņots, ka šie bērni tikuši ieslodzīti ar pieaugušajiem attālos policijas iecirkņos, apsūdzēti vardarbības aktos un viņiem liegta pieeja juristiem;
M. tā kā Ēģiptes sievietes pašreizējā pārejas periodā, kad ieilgst politiskā krīze, ir īpaši neaizsargātas; tā kā demonstrantes bieži tiek pakļautas vardarbībai, seksuāliem uzbrukumiem un citiem pazemojošas attieksmes veidiem, savukārt sieviešu tiesību aktīvisti saskaras ar draudiem un vajāšanu;
N. tā kā arvien vairāk pasliktinās sociālie, fiskālie un ekonomiskie apstākļi Ēģiptē;
O. tā kā ES ir Ēģiptes svarīgākais ekonomiskais partneris, galvenais ārvalstu ieguldījumu avots un partneris attīstības sadarbības jomā; tā kā ES un Ēģiptes darba grupa vienojās par apjomīgu palīdzības paketi EUR 5 miljardu apmērā 2012.–2013. gadam; tā kā ES politiku attiecībā uz Ēģipti var neatbilstoši izmantot abu pušu radikālie strāvojumi Ēģiptē propagandas nolūkos;
P. tā kā atbilstīgi tās Eiropas kaimiņattiecību politikai, kas tika pārskatīta pēc Arābu pavasara, un jo īpaši pieejai „vairāk par vairāk” ES iesaistes līmenis un apmērs attiecībā uz Ēģipti ir balstīts uz stimuliem un tādējādi ir atkarīgs no progresa saistībā ar to, kā valsts ievēro tās saistības demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības jomā;
Q. tā kā 2013. gada 21. augustā Ārlietu padome uzdeva Savienības augstajai pārstāvei pārskatīt ES palīdzību saskaņā ar EKP un Asociācijas nolīgumu, balstoties uz Ēģiptes apņemšanos ievērot principus, uz ko tas balstās; tā kā Padome lēma, ka tiks turpināta palīdzība sociālekonomiskajā nozarē un pilsoniskajai sabiedrībai, bet ES sadarbība ar Ēģipti tiks no jauna pielāgota saskaņā ar norisēm uz vietas;
R. tā kā Revīzijas palāta 2013. gada jūnijā secināja, ka Komisija un EĀDD nav spējuši efektīvi pārvaldīt ES atbalstu, lai uzlabotu pārvaldību Ēģiptē,
1. pauž dziļas bažas par stāvokli Ēģiptē pēc militārā valsts apvērsuma pret prezidentu M. Mursi un valsts tālāko atkāpšanos no demokrātijas kursa;
2. nosoda Ēģiptes armijas iejaukšanos valsts nemierīgajā pārejas procesā un aicina nekavējoties atcelt ārkārtas stāvokli un pilnībā nodot atpakaļ varu demokrātiski ievēlētām pilsoniskām institūcijām;
3. pauž visstingrāko nosodījumu par ārkārtīgi nesamērīgo spēka pielietojumu no Ēģiptes drošības spēku puses un traģiski zaudētajām dzīvībām Rabijas un Nahdas protestētāju apmetņu likvidācijas laikā; kā arī nosoda to, ka Ēģiptes armija, ar policijas spēku un tiesu iestāžu palīdzību, vēršas ar brutālām represijām pret Musulmaņu brālības atbalstītājiem; uzskata, ka Musulmaņu brālības vadītāju masveida aresti un represijas pret viņiem mazina izredzes uz sarunās panāktu un ilgstošu risinājumu politiskajai krīzei un vēl vairāk nostiprina visu pušu nepiekāpīgu nostāju; aicina atbrīvot M. Mursi un citus Musulmaņu brālības biedrus;
4. vienlaikus pauž nožēlu par to, ka Musulmaņu brālības vadība nespēja atturēt daudzus savus piekritējus no vardarbības pret drošības spēkiem un personām, kas tiek uztvertas par politiskajiem pretiniekiem, jo īpaši Ēģiptes koptu kopienu;
5. pauž visdziļāko nosodījumu par vardarbību pret koptu kopienu un daudzo baznīcu, kopienas centru un uzņēmumu iznīcināšanu visā valstī; pauž bažas, ka iestādes, neraugoties uz daudziem brīdinājumiem par reliģisko grupu negatīvo noskaņojumu, neveica pienācīgus drošības pasākumus, lai aizsargātu koptu kopienu; norāda uz Ēģiptes sabiedrības tradicionālo plurālismu un aicina Ēģiptes valdību steidzami rīkoties, lai nodrošinātu, ka iespējams ātri atjaunot dažādo kopienu mierīgo līdzāspastāvēšanu Ēģiptē;
6. norāda, ka prezidents Mursi nav spējis attaisnot demokrātiskās cerības un atbildēt uz Ēģiptes tautas akūtajām vajadzībām, un apkarot terorismu un islāmisko ekstrēmismu, jo īpaši Sinajas pussalā; uzsver, ka ES ir bijusi piekāpīga attiecībā uz to, ka M. Mursi administrācija nepildīja savu apņemšanos par uz stimuliem balstītu pieeju attiecībās ar Ēģipti, ieskaitot iespēju piemērot „mazāk par mazāk” principu;
7. uzsver, ka ir steidzami nepieciešams panākt nacionālo izlīgumu, kas aptvertu visus demokrātiskos politiskos un sociālos spēkus Ēģiptē — bez tā lielākā valsts, kas bija iesaistīta Arābu pavasarī, turpinās attālināties no demokrātisko pārmaiņu procesa, kas sākās 2011. gadā; uzsver, ka pagaidu valdība un bruņotie spēki ir īpaši atbildīgi par to, lai atturētos no jebkādiem pasākumiem, kas pasliktina sociālās un ideoloģiskās atšķirības Ēģiptes sabiedrībā, jo īpaši — pārtraucot savu vēršanos revanšā pret Musulmaņu brālību un publiski paužot kritiku par jebkādām darbībām un vēstījumiem, kas vairo sociālo spriedzi; aicina Musulmaņu brālības mēreno uzskatu pārstāvjus aktīvi atbalstīt šo procesu un tajā aktīvi piedalīties; aicina visas puses apslāpēt enerģisko retoriku un izmantot miermīlīgu politisko leksiku;
8. pauž dziļas bažas par konstitūcijas sagatavošanas procesu, kas līdz šim nav spējis ne iekļaut visus Ēģiptes politiskā spektra elementus, jo īpaši Musulmaņu brālību, ne nodrošināt pienācīgu sieviešu dalību; uzsver, ka iekļaujošs, dzimumu līdztiesību ievērojošs un pārredzams konstitucionālais process ir noteikti vajadzīgs, lai veidotu pamatus patiesi demokrātiskai un stabilai jaunai Ēģiptei, garantējot pamattiesības un brīvības visiem Ēģiptes pilsoņiem un veicinot reliģisko iecietību un līdzāspastāvēšanu;
9. pauž dziļas bažas par plašsaziņas līdzekļu vides pasliktināšanos, kurā žurnālisti saskaras ar patvaļīgiem arestiem un fiziskiem uzbrukumiem un kurā mediju avotiem, kas pauž kritiku par pagaidu valdību vai atbalstu gāztajai M. Mursi valdībai, uzbrūk, veicot reidus, un tos slēdz; aicina pagaidu valdību ievērot plašsaziņas līdzekļu brīvību, atbrīvot visus žurnālistus, kas patvaļīgi apcietināti, un steidzami rīkoties, lai aizsargātu žurnālistus un sodītu par visiem vardarbības aktiem, kas izdarīti pret reportieriem;
10. uzsver, ka īstenai un neatkarīgai pilsoniskajai sabiedrībai ir principiāla nozīme, lai atbalstītu miermīlīgu un integrējošu politisko un sociālo pāreju valstī; aicina Ēģiptes iestādes ļaut pilsoniskajai sabiedrībai brīvi rīkoties, tostarp — nodrošinot, lai komiteja, kam uzdots sagatavot jaunu NVO tiesību aktu, izstrādā starptautiskajiem standartiem atbilstošu projektu; atbalsta reģionālo un Ēģiptes NVO aicinājumu Arābu līgai veikt faktu vākšanas misiju, lai izmeklētu Ēģiptē nesen notikušos vardarbības aktus;
11. pauž nopietnas bažas par to, ka saistībā ar represijām pret Musulmaņu brālības demonstrantiem tiek ziņots par desmitiem bērnu apcietināšanu, un prasa viņus nekavējoties atbrīvot;
12. aicina pagaidu valdību pilnībā sadarboties ar ANO cilvēktiesību procedūrām, tostarp — apstiprināt vēl neizskatītos pieprasījumus par vairāku īpašo referentu ierašanos Ēģiptē, sniegt pozitīvu atbildi uz vīzas pieprasījumiem, ko pirms mēneša iesniedza ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR), un apstiprināt OHCHR reģionālā biroja atvēršanu Ēģiptē, kā to solīja Ēģiptes iestādes pirms divarpus gadiem; aicina pagaidu valdību pagarināt atklātu ielūgumu visiem ANO īpašajiem reportieriem apmeklēt Ēģipti, kā to pagarināja Tunisija 2011. gadā;
13. aicina ES iestādes un dalībvalstis skaidri noteikt, ka atgriešanās pie autoritāra drošības režīma Ēģiptē ir nepieņemama, un mudināt pagaidu valdību demonstrēt uzticamu apņemšanos efektīvi iesaistīties demokrātiskā pārejas procesā, jo īpaši — izpildot savus ceļvedī paustos solījumus pārskatīt konstitūciju un rīkot velēšanas atbilstoši starptautiskajiem standartiem, ievērojot biedrošanās un pulcēšanās brīvību, atceļot ārkārtas stāvokli, sākot drošu un neatkarīgu izmeklēšanu attiecībā uz vardarbību, kura izraisījusi cilvēku bojāeju, kopš 2013. gada 3. jūlija, izbeidzot represijas pret disidentiem un opozīcijas spēkiem un atbrīvojot visus politiskos ieslodzītos, ieskaitot Muhamedu Mursi; mudina Savienības augsto pārstāvi un viņas dienestus atsākt starpniecības centienus ciešā saistība ar reģionālajiem dalībniekiem; uzstāj, lai ES palīdzība Ēģiptei tiktu diferencēti pārskatīta ar mērķi iesaldēt vai aizkavējot visas tās esošās vai plānotās programmas, no kurām labumu gūst vai varētu gūt Ēģiptes režīms, ieskaitot armiju un cieši saistītas rūpniecības nozares un uzņēmēji;
14. atzinīgi vērtē Ārlietu padomes 2013. gada 21. augusta lēmumu, — ka dalībvalstis aptur eksporta licences Ēģiptei attiecībā uz jebkādu tehniku, ko varētu izmantot represijām valstī, no jauna izvērtē eksporta licences un pārskata savu palīdzību drošības jomā ar Ēģipti; tomēr ar nožēlu konstatē, ka šis lēmums bija jāpieņem jau daudz agrāk, un aicina viest skaidrību par šā lēmuma jomu un tā īstenošanu; aicina dalībvalstis precīzi īstenot ES Kopējo nostāju par ieroču eksportu, kā arī noteikumus Ieroču tirdzniecības līgumā, kas attiecas uz cilvēktiesībām, un nekavējoties apturēt jebkādu ieroču eksportu un palīdzību drošības jomā Ēģiptes policijai, bruņotajiem spēkiem vai jebkādiem citiem drošības spēkiem;
15. aicina, veicot rūpīgu pārskatu par ES iesaistīšanos Ēģiptes jautājumos, to samērot ar pašreizējo politisko un humanitāro krīzi šajā valstī un — pagaidām — aicina apturēt visas Komisijas un ES dalībvalstu palīdzības programmas Ēģiptei, kas nedod tiesu labumu neatkarīgai pilsoniskajai sabiedrībai un iedzīvotāju visneaizsargātākajām grupām; prasa, lai Savienības augstā pārstāve ziņo Parlamentam par rezultātiem, kas gūti, veicot ES palīdzības Ēģiptei pārskatīšanu, ko bija pieprasījusi 2013. gada 21. augusta Ārlietu padome; šajā saistībā atkārtoti pauž dziļu vilšanos par Eiropas Revīzijas palātas nesen veikto Ēģiptē sniegtā ES pārvaldības un cilvēktiesību atbalsta novērtējumu; aicina EĀDD un Komisiju saistībā ar minēto ziņojumu radikāli pārskatīt to Ēģiptei sniegtās palīdzības programmas;
16. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Ēģiptes prezidentam, valdībai un Konsultatīvajai (Shura) padomei.
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0095.
- [2] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0333.