Rezolūcijas priekšlikums - B7-0439/2013Rezolūcijas priekšlikums
B7-0439/2013
Eiropas Parlaments

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES un Ķīnas sarunām par divpusēju nolīgumu ieguldījumu jomā

2.10.2013 - (2013/2674(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Franziska Keller, Yannick Jadot, Reinhard Bütikofer, Philippe Lamberts, Satu Hassi Verts/ALE grupas vārdā

Procedūra : 2013/2674(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0439/2013
Iesniegtie teksti :
B7-0439/2013
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

B7‑0439/2013

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES un Ķīnas sarunām par divpusēju nolīgumu ieguldījumu jomā

(2013/2674(RSP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2., 3., 6. un 21. pantu,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 153., 191., 207. un 218. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 12., 21., 28., 29., 31. un 32. pantu,

–   ņemot vērā 2012. gada 25. jūnija ES stratēģisko satvaru un rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju,

–   ņemot vērā 2001. gada 23. novembra Protokolu par Ķīnas Tautas Republikas pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai,

–   ņemot vērā 2012. gada 23. maija rezolūciju par iespējamu līdzsvara trūkumu ES un Ķīnas tirdzniecībā[1] un Ārpolitikas ģenerāldirektorāta 2011. gada jūlija ziņojumu par tirdzniecību un ekonomiskajām attiecībām ar Ķīnu,

–   ņemot vērā 2013. gada 14. marta rezolūciju par ES un Ķīnas attiecībām[2],

–   ņemot vērā kopīgo paziņojumu, ko pieņēma ES un Ķīnas 13. augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika Briselē 2012. gada 20. septembrī,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Tirdzniecība, izaugsme un pasaules norises. Tirdzniecības politika kā stratēģijas „Eiropa 2020” galvenā sastāvdaļa” (COM(2010)0612) un Parlamenta 2011. gada 27. septembra rezolūciju par jaunu Eiropas tirdzniecības politiku atbilstīgi stratēģijai „Eiropa 2020”[3],

–   ņemot vērā vispārēji pieņemtos principus un praksi jeb tā dēvētos Santjago principus, ko 2008. gada oktobrī pieņēma Starptautiskā Valūtas fonda starptautiskā darba grupa valsts ieguldījumu fondu jautājumos,

–   ņemot vērā 2011. gada 6. aprīļa rezolūciju par turpmāko Eiropas starptautisko ieguldījumu politiku[4],

–   ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūcijas par uzņēmumu sociālo atbildību starptautiskos tirdzniecības nolīgumos[5], cilvēktiesībām un sociāliem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos[6] un starptautiskās tirdzniecības politiku klimata pārmaiņu diktēto prasību kontekstā[7],

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „ES un Ķīna — ciešāki partneri, arvien lielāki pienākumi” (COM(2006)0631) un tam pievienoto dokumentu „Politikas dokuments par ES un Ķīnas tirdzniecību un ieguldījumiem — konkurence un partnerība” (COM(2006)0632),

–   ņemot vērā 2009. gada 5. februāra rezolūciju par Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) lomas pastiprināšanu starptautiskajā tirdzniecībā[8],

–   ņemot vērā neseno lēmumu, ar ko ieguves un mežistrādes nozarēs nosaka publicēšanas prasības par valdībām veiktajiem maksājumiem,

–   ņemot vērā 2012. gada februārī Pekinā notikušajā ES un Ķīnas 14. samitā pieņemto kopīgo paziņojumu par sarunu sākšanu par divpusēju ieguldījumu nolīgumu,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā ES un Ķīnas savstarpējā tirdzniecība pēdējās trijās desmitgadēs ir strauji un nepārtraukti pieaugusi, 2012. gadā sasniedzot maksimālo kopējo tirdzniecības apjomu EUR 433,8 miljardu apmērā, un tā kā kopš 1997. gada divpusējā tirdzniecībā pastāv līdzsvara trūkums par labu Ķīnai; tā kā tirdzniecības deficīts 2012. gadā sasniedza EUR 146 miljardus salīdzinājumā ar EUR 49 miljardiem 2000. gadā;

B.  tā kā 2011. gadā ES ārvalstu ieguldījumu apjoms Ķīnā bija EUR 102 miljardi, savukārt Ķīnas ārvalstu ieguldījumu apjoms Eiropas Savienībā tajā pašā gadā bija EUR 15 miljardi; tā kā 2006. gadā Ķīnas ārvalstu ieguldījumu apjoms Eiropas Savienībā bija tikai EUR 3,5 miljardi;

C. tā kā ar Lisabonas līgumu Savienībai tika piešķirta ekskluzīva kompetence attiecībā uz tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem (FDI);

D. tā kā 26 ES dalībvalstis ir noslēgušas ar Ķīnu individuālus divpusējus ieguldījumu nolīgumus, kuri ir spēkā; tā kā minētajos nolīgumos vispār nav iekļauti noteikumi vai arī tajos ir iekļauti nepilnīgi noteikumi par ilgtspējīgas attīstības jomu un valstu tiesībām reglamentēt;

E.  tā kā attīstības mērķi, kas izklāstīti attiecīgi Ķīnas12. piecgades plānā un stratēģijā „Eiropa 2020”, atbilst daudzām kopīgām interesēm un kopējiem uzdevumiem tādās jomās kā vides aizsardzība, ilgtspējīga un līdzsvarota attīstība un klimata pārmaiņas; tā kā augstāks integrācijas un savstarpējas tehniskās apmaiņas līmenis starp ES un Ķīnas tautsaimniecībām varētu radīt sinerģiju un abpusējas priekšrocības;

F.  tā kā tirgus pieejamības aspekta paredzamā iekļaušana ieguldījumu nolīgumā ar Ķīnu varētu sekmēt divpusējās sadarbības padziļināšanu ekonomikas jomā nolūkā risināt minētās kopējās problēmas; tā kā tomēr būtu jāļauj abām pusēm neiekļaut tirgus pieejamības nodrošināšanas saistībās noteiktus sektorus, pamatojoties uz apsvērumiem, kas saistīti ar valsts politiku;

G.  tā kā ES vēl nav izstrādājusi noturīgu ilgtermiņa rūpniecības politiku, kas noteiktu ES aktīvās un pasīvās intereses tās jaunās ārvalstu ieguldījumu politikas jomā;

H. tā kā, jo īpaši ņemot vērā to, ka sabiedrībai var būt interese par sarunām par šo ieguldījumu nolīgumu, ir jānodrošina pēc iespējas augstāks pārredzamības un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanas līmenis;

I.   tā kā ieguldītājiem ir jāievēro uzņēmējas valsts tiesību akti, lai tie varētu izmantot ES noslēgtā ieguldījumu nolīguma sniegto aizsardzību;

J.   tā kā Ķīna ir nepilnīgi īstenojusi vai nav īstenojusi dažas svarīgas sociālās tiesības un darbinieku tiesības, kā arī starptautiski atzītus vides standartus un šis apstāklis ir veicinājis pašreizējo nelīdzsvarotību tirdzniecības plūsmās starp ES un Ķīnu, kas, padziļinot attiecības ieguldījumu jomā, varētu pat pastiprināties, ja netiks panākts progress attiecībā uz minēto tiesību un standartu īstenošanu; tā kā tādēļ ieguldījumu nolīgumam nevajadzētu ietekmēt sociālo un vides standartu turpmāku pazemināšanos Ķīnā, bet tieši pretēji — tam būtu jāveicina šo standartu uzlabošana, kas būtu priekšnoteikums, lai panāktu līdzsvarotākas un savstarpēji izdevīgākas attiecības tirdzniecības un ieguldījumu jomā;

K. tā kā ieguldījumu nolīgumā būtu jānosaka arī ieguldītāju pienākumi, jo īpaši attiecībā uz arodbiedrībām un citām darbinieku tiesībām, pārrredzamību un vides aizsardzību, kā noteikts vietējos tiesību aktos un starptautiskajās konvencijās un nolīgumos, kuriem pievienojusies gan ES, gan Ķīna; tā kā ierosinātajam ieguldījumu nolīgumam nebūtu jāattiecas uz instrumentiem, kas īpaši izveidoti zonām, kurās tiek pieļauta darbinieku tiesību, standartu un citu tiesisko prasību apiešana;

L.  tā kā Komisija un Padome ir apņēmušās nodrošināt, lai ES ieguldījumu politikā tiktu ņemti vērā Savienības ārējās darbības principi un mērķi, tostarp cilvēktiesības, un panākt, ka tas tiek darīts jau no 2013. gada;

M.  tā kā cilvēktiesību aspekts Komisijas ietekmes novērtējumā par ES un Ķīnas ieguldījumu nolīgumu ir aplūkots ļoti minimāli; tā kā 2007. gadā tika pabeigts tirdzniecības ilgtspējības ietekmes novērtējums saistībā ar partnerības un sadarbības nolīgumu;

N.  tā kā ES un Ķīnas attiecības tirdzniecības un ieguldījumu jomā vajadzēs labāk saskaņot, pienācīgi uzlabojot politiskās attiecības un veicinot pamatvērtības, kas ir ES dibināšanas pamatā, jo īpaši ņemot vērā cilvēktiesību ievērošanu, atbalstu demokrātijai un tiesiskuma konsolidācijai, atbilstoši Lisabonas līgumā ietvertajiem principiem, kas noteikti vispārīgajos noteikumos par Savienības ārējo darbību;

O.  tā kā tādēļ ieguldījumu līgumam ar Ķīnu būtu jāveicina ES un Ķīnas politiskā dialoga uzlabošana, lai politiskajās un ekonomiskajās attiecībās vienlīdz saglabātu mērķtiecību saskaņā ar stratēģiskās partnerības principu;

P.  tā kā ieguldītājiem un ieguldījumiem būtu jācenšas panākt, lai ar to pārvaldības politiku un praksi tiktu sekmēti uzņēmēju valstu un to vietējo valdības līmeņu attīstības mērķi, kur ieguldījumi tiek veikti;

Q. tā kā ir acīmredzams, ka lēmumos, ko pieņem pašreizējos ieguldījumu aizsardzības nolīgumos paredzētās šķīrējtiesas, bieži vien ir ignorētas starptautiskajos līgumos par cilvēktiesībām, darbinieku tiesībām un vides aizsardzību noteiktās uzņēmējas valsts saistības, un tajos noteikts, ka uzņēmējai valstij ir jāmaksā kompensācijas par aktiem, kuru mērķis ir īstenot minētās saistības, taču kuriem ir arī papildu ietekme uz ārvalstu ieguldītāju peļņas samazināšanu,

1.  atzinīgi vērtē ES un Ķīnas attiecību nostiprināšanu ekonomikas jomā; aicina ES un Ķīnu uzturēt attiecības, kurās valda partnerība un savstarpējs izdevīgums, nevis veidot attiecības, pamatojoties uz sīvu konkurenci un konfrontāciju;

2.  atgādina, ka ekonomika Ķīnā pēdējos 30 gados ir nemitīgi attīstījusies; tomēr uzsver, ka tagad ir radušies ļoti nopietni sarežģījumi, kas apdraud iespēju ilgtermiņā panākt noturīgu attīstību un spējas izvairīties no vides katastrofām;

3.  atgādina, ka nesen Ķīnā tika izveidots drošības pārskata mehānisms, kas paredzēts, lai pārbaudītu ārvalstu ieguldījumus, un ka abām pusēm var būt likumīgs pamats izmantot šādu mehānismu; norāda, ka ES un Ķīnai var būt likumīgi, ar valsts politiku saistīti apsvērumi, kas attaisno to, ka dažos sektoros ārvalstu ieguldījumi tiek veikti daļēji vai netiek veikti nemaz;

4.  mudina izslēgt dažus ES stratēģiski svarīgus sektorus no pieejamības Ķīnas ieguldītājiem; taču atgādina, ka ES vēl nav izstrādājusi pilnvērtīgu rūpniecības politiku un ka pirmajam solim šajā virzienā vajadzētu būt tādas struktūras izveidei, kuras pienākumos būtu uzraudzīt ārvalstu ieguldījumus stratēģiskajos sektoros, kā to ASV dara Ārvalstu ieguldījumu komiteja (CFIUS);

5.  prasa, lai šajā nolīgumā, tāpat kā citu tirdzniecības saistību gadījumā, kuras ES ir apņēmusies pildīt, tiktu noteikti ierobežojumi ārvalstu ieguldījumiem sabiedrisko pakalpojumu jomā;

6.  norāda, ka galvenais atļautais ārvalstu uzņēmumu darbības uzsākšanas veids Ķīnā ir kopuzņēmuma mehānisms un ka šis aspekts, tāpat kā daudzi citi aspekti, ir stimulējis piesārņojošu tehnoloģiju eksportu uz Ķīnu; pauž pārliecību, ka elastīgākas iespējas piekļūt Ķīnas tirgum nodrošinātu lielāku Eiropas un Ķīnas ekonomikas nozaru integrāciju, pamatojoties uz stratēģiskāku pieeju ekonomiskajai sadarbībai, kas vērsta uz visprogresīvākās videi nekaitīgās tehnoloģijas un jauninājumu izmantošanu;

7.  uzsver, ka ir svarīgi, pamatojoties uz šo nolīgumu, noteikt priekšnoteikumus godīgai konkurencei starp ES un Ķīnu; tādēļ iesaka Komisijai sākt sarunas par stingriem un saistošiem noteikumiem par pārredzamību un godīgu konkurenci, lai nosacījums par līdzvērtīgiem konkurences apstākļiem attiektos arī uz valsts uzņēmumiem un valsts ieguldījumu fondu praksi ieguldījumu jomā;

8.  uzsver, ka nolīguma noteikumiem nebūtu jāliedz pusēm noteikt un īstenot politiku kultūras daudzveidības veicināšanai un aizsardzībai; tādēļ prasa, lai nolīgumā netiktu iekļautas saistības, kas attiecas uz audiovizuālajiem pakalpojumiem;

9.  uzsver, ka ieguldījuma nolīgumā nebūtu jāietver noteikumi, kas ierobežo abu pušu politisko lēmumu pieņemšanas iespējas un spēju pieņemt tiesību aktus, lai sasniegtu likumīgos valsts politikas mērķus; uzsver, ka tiesiskuma nodrošināšanai visiem ES un Ķīnas ieguldītājiem un pilsoņiem joprojām ir jābūt prioritātei;

10. norāda, ka ieguldījumu aizsardzības nolīgumā būtu jāiekļauj precīzas aizsargājamo ieguldījumu definīcijas un ka tās nebūtu jāattiecina uz spekulatīvu ieguldījumu veidiem;

11. uzskata, ka nosacījumi attiecībā uz domstarpībām par ieguldījumu aizsardzību nekādā ziņā nebūtu jāiekļauj tajās nolīguma daļās, kas attiecas uz tirgus piekļuvi;

12. uzskata, ka ieguldījumu nolīgumam ar Ķīnu būtu jāpamatojas uz šādiem standartiem:

–   nediskriminācija (valsts režīms un vislielākās labvēlības režīms);

–   atsauce uz starptautiskajām paražu tiesībām;

–   aizliegums īstenot klaju patvaļu lēmumu pieņemšanā;

–   tiesiskuma neievērošanas aizliegums un aizliegums neievērot piemērojamā procesa pamatprincipus;

–   pienākums neatteikties no tiesvedības pieejamības nodrošināšanas krimināllietās, civillietās vai administratīvajās lietās saskaņā ar principu par pienācīga procesa ievērošanu, kas ietverts pasaules galvenajās tiesību sistēmās;

–   aizliegums īstenot ļaunprātīgu attieksmi, tostarp iebiedēšanu, spaidus un vajāšanu, pret ieguldītājiem;

–   aizsardzība pret tiešo ekspropriāciju un iespēja saņemt atbilstīgu kompensāciju par jebkuru kaitējumu, kas nodarīts ekspropriācijas dēļ;

13. uzsver, ka ieguldījumu nolīgumā ietvertajam godīguma un vienlīdzīgas attieksmes (GVA) principam būtu jāpamatojas uz 12. punktā noteiktajiem standartiem;

14. uzskata, ka nosacījumiem par kapitāla pārvedumiem būtu jāatbilst abu pušu noteikumiem par prudenciālu uzraudzību, lai novērstu maksājumu bilances nestabilitāti;

15. uzsver, ka ES noslēgtie ieguldījumu nolīgumi nedrīkst būt pretrunā ar pamatvērtībām, kuras ES cenšas veicināt ar ārpolitikas palīdzību, un tādēļ nedrīkst mazināt valsts intervences spējas, jo īpaši tad, ja jāņem vērā valsts politikas mērķi, piemēram, sociālie un vides kritēriji, cilvēktiesības, drošība, darba ņēmēju un patērētāju tiesības, sabiedrības veselība un drošība, rūpniecības politika un kultūras daudzveidība; prasa nolīgumā iekļaut attiecīgas īpašas klauzulas, kas būtu saistošas;

16. prasa iekļaut klauzulu, kurā noteikts, ka ieguldītājiem savas valsts vai uzņēmējas valsts tiesību sistēmā ir paredzēti tiesību akti un civiltiesiskā atbildība, jo īpaši par darbībām vai lēmumiem saistībā ar ieguldījumiem, ja šādas darbības vai lēmumi rada būtisku kaitējumu videi, miesas bojājumus vai izraisa personas nāvi uzņēmējā valstī;

17. uzstāj, ka nolīgumā ir jāiekļauj ārvalstu ieguldītāju saistības ievērot ES datu aizsardzības standartus;

18. prasa nolīgumā iekļaut „starptautisko pienākumu klauzulu”, kurā noteikts, ka pienākumi attiecībā uz ieguldītāju aizsardzību ir jāskata saistībā ar visu pušu pienākumiem, kas noteikti starptautiskajos līgumos un starptautiskajās paražu tiesībās, jo īpaši cilvēktiesību, darba tiesību un vides aizsardzības jomā; tādēļ prasa, lai ieguldījumu nolīgums nekavētu progresu attiecībā uz starptautisko cilvēktiesību, Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvenciju un daudzpusēju nolīgumu vides jomā ratifikāciju un pilnīgu īstenošanu, ko veic abas puses;

19. pauž nopietnas bažas par starptautisko šķīrējtiesnešu rīcības brīvību plaši interpretēt ieguldītāju aizsardzības klauzulas, tādējādi izslēdzot leģitīmus valsts noteikumus;

20. uzskata, ka, ievērojot vispārējo nolūku, kas būtu jāsekmē ar ieguldījumu nolīgumu, nolīgumā būtu jāiekļauj princips par to, ka domstarpību gadījumā vispirms jāizmanto visi vietējie tiesiskās aizsardzības līdzekļi un tikai pēc tam jāsāk starpvalstu domstarpību risināšanas procedūras, un tajā nebūtu jāparedz iespēja izmantot ieguldītāja un valsts domstarpību risināšanas mehānismu; turklāt uzskata, ka nolīgumā būtu jāiekļauj noteikums, kas ļauj jebkurai trešai pusei, kas iesaistīta šķīrējtiesai nodotā strīdā, iejaukties procesā un censties panākt pienācīgus tiesiskās aizsardzības līdzekļus;

21. uzsver, ka ir būtiski ES un Ķīnas sadarbībā uzraudzīt, kā tiek ievērotas cilvēktiesības un sociālās tiesības; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt atbilstību visiem SDO noteikumiem un ātri tos ieviest, tostarp tiesības brīvi veidot neatkarīgas arodbiedrības; atbalsta centienus nodrošināt pienācīgu atalgojumu un darba apstākļus; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot piegādes ķēdes kontroli attiecībā uz darba apstākļiem;

22. uzsver, ka nolīguma noslēgšanas priekšnoteikums ir ietvert tajā abu pušu stingru un saistošu apņemšanos panākt ilgtspējīgu un iekļaujošu attīstību gan tās ekonomiskajā, sociālajā un vides dimensijā, gan attiecībā uz ieguldījumiem, lai tirdzniecības un ieguldījumu jomā izveidotu tādas līdzsvarotākas attiecības starp ES un Ķīnu, kuras nepamatotos tikai uz zemām darbaspēka izmaksām, sliktu darba aizsardzību un zemiem vides standartiem Ķīnā;

23. uzsver, ka ar šo nolīgumu jāveicina noturīgi, integrējoši un videi labvēlīgi ieguldījumi, jo īpaši tādā jomā kā ieguves rūpniecība, un mudina nodrošināt labus un kvalitatīvus darba apstākļus uzņēmumos, kuros tiek veikti ieguldījumi;

24. aicina dalībvalstis ar pienācīgu pārraudzības mehānisma palīdzību nodrošināt, lai ārvalstu ieguldītāji ievērotu ES sociālos un vides standartus un saglabātu darbvietas tad, ja tie iegulda ES uzņēmumos;

25. atkārto prasību par to, ka ir nepieciešama saistoša uzņēmumu sociālās atbildības klauzula, kas atbilstu ANO pamatprincipiem par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām, SDO trīspusējai deklarācijai par daudznacionālajiem uzņēmumiem un sociālo politiku, ESAO pamatnostādnēm daudznacionāliem uzņēmumiem un saistībām ievērot sociālās un vides klauzulas, un ka tā jāietver pilnīgi izstrādātā ilgtspējīgas attīstības sadaļā, uz kuru attiecas domstarpību atrisināšanas mehānisms; aicina abas puses īstenot ilgtspējīgu un integrējošu ieguldījumu stratēģiju, kurā iekļauts efektīvs mehānisms, lai valsts iestādes varētu novērtēt ārvalstu ieguldījumu sociālo un vides ietekmi;

26. atzīst Komisijas pūles iekļaut savā ietekmes novērtējumā cilvēktiesību aspektus, jo tai ir pienākums to darīt saskaņā ar ES stratēģisko satvaru un rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju; tomēr uzskata, ka Komisijai jāturpina darbs, lai sagatavotu detalizētāku cilvēktiesību ietekmes novērtējumu, kurš atbilstu Parlamenta 2010. gada 25. novembra rezolūcijā par cilvēktiesībām un sociālajiem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos[9] paustajām prasībām par „skaidriem tirdzniecības rādītājiem, kas balstīti uz cilvēktiesībām un vides un sociālajiem standartiem” un būtu saskaņā ar ANO referentu sagatavotajām pamatnostādnēm par tiesībām uz pārtiku, kurās pausta prasība izmantot cilvēktiesību ietekmes novērtējumu („Pamatnostādnes par tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējumiem”);

27. aicina Komisiju atjaunināt ilgtspējas ietekmes novērtējumu, kas tika veikts 2007. gadā saistībā ar sarunām par partnerības un sadarbības nolīgumu, ņemot vērā notikumus pēdējo sešu gadu laikā, proti, būtiskās pārmaiņas Ķīnas ekonomikā un tās pastiprināto nozīmi un lielumu, kā arī lielo vides neaizsargātību Ķīnā;

28. uzstāj, ka nolīgumā būtu jāiekļauj saistoša klauzula, kas aizliedz mazināt sociālās un vides tiesību aktu nozīmīgumu ieguldījumu piesaistīšanas nolūkā un kas nodrošina, ka puses efektīvi īsteno attiecīgos tiesību aktus, veicot ilglaicīgas vai regulāras darbības vai neveicot tās, un tādējādi stimulē tās izveidot, iegādāties, paplašināt vai saglabāt to teritorijā ieguldījumu;

29. uzskata, ka pēc ES un Ķīnas ieguldījumu nolīguma noslēgšanas tam būtu jāaizstāj visi spēkā esošie divpusējie ieguldījumu nolīgumi starp atsevišķām ES dalībvalstīm un Ķīnu;

30. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika