Procedūra : 2013/2827(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0475/2013

Iesniegtie teksti :

B7-0475/2013

Debates :

Balsojumi :

PV 23/10/2013 - 11.13
CRE 23/10/2013 - 11.13
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0448

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 151kWORD 73k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0474/2013
16.10.2013
PE519.353v01-00
 
B7-0475/2013

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,

saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu


par migrantu plūsmām Vidusjūrā, īpašu uzmanību pievēršot traģiskajiem notikumiem pie Lampedūzas krastiem (2013/2827(RSP))


Jan Mulder ALDE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par migrantu plūsmām Vidusjūrā, īpašu uzmanību pievēršot traģiskajiem notikumiem pie Lampedūzas krastiem (2013/2827(RSP))  
B7‑0475/2013

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un tai pievienotos protokolus,

–   ņemot vērā 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–   ņemot vērā 1949. gada Ženēvas konvencijas un to papildprotokolus,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Regulu (ES) Nr. 439/2010, ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju(1),

–   ņemot vērā priekšlikumu par ārējo jūras robežu uzraudzību saistībā ar operatīvo sadarbību, ko koordinē Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1168/2011, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004, ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX)(2),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta nostāju, kas pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 10. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2013 ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR)(3),

–   ņemot vērā Eiropas Komisijas un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos kopējo paziņojumu „Eiropas kaimiņattiecību politika: ceļā uz ciešāku partnerību” (JOIN/2013/0004),

–   ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 7. aprīļa rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politikas dienvidu dimensijas pārskatīšanu(4),

–   ņemot vērā 2013. gada 20. maija mutisko jautājumu par Brīvprātīgo un pastāvīgo shēmu pārvietošanai Savienības teritorijā,

–   ņemot vērā LIBE komitejas ziņojumu par Lampedūzas apmeklējumu 2011. gada novembrī,

–   ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja José Manuel Barroso un komisāres iekšlietās Cecilia Malmström vizīti Lampedūzā 2013. gada 9. oktobrī un ar to saistītās attiecīgās plenārsēdes debates par ES migrācijas politiku Vidusjūras reģionā, īpašu vērību veltot tās pašas dienas traģiskajiem notikumiem pie Lampedūzas krastiem,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. un 80. pantu,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā pie Lampedūzas krastiem nesen gājuši bojā vismaz 360 migranti un vēl vairāk ir bez vēsts pazudušo;

B.  tā kā saskaņā ar Starptautiskās migrācijas organizācijas datiem kopš 1993. gada jūrā bojā gājušas vismaz 20 000 personas, vēlreiz uzsver nepieciešamību dalībvalstīm darīt visu iespējamo briesmās nonākušo cilvēku dzīvības glābšanai un ievērot savas starptautiskās saistības par glābšanu jūrā;

C. tā kā kontrabandisti un cilvēktirgotāji izmanto nelikumīgos migrantus un noziedzības tīkli savus upurus piespiež, vilina vai maldina, liekot doties uz Eiropu; tā kā šie noziedzīgie tīkli nopietni apdraud migrantu dzīvību un ES ir nopietna problēma;

D. tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību 80. pantā paredzēts solidaritātes un atbildības taisnīga sadalījuma princips;

E.  tā kā jaunās pārskatītās kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (CEAS) mērķis ir paredzēt precīzākus noteikumus un garantēt taisnīgu un pienācīgu aizsardzību tiem bēgļiem, kuriem nepieciešama starptautiska aizsardzība;

F.  tā kā ES tiesību aktos jau ir paredzēti atsevišķi instrumenti, piemēram, Vīzu kodekss un Šengenas robežu kodekss, kas dod iespējas bēgļiem izdot humanitārās vīzas;

G. tā kā dalībvalstis ir jāmudina izmantot līdzekļus, kas būs pieejami no Patvēruma un migrācijas fonda, un līdzekļus, kas ir piešķirti sagatavošanās darbībai „Nodrošināt bēgļu pārvietošanu ārkārtas situācijās”, kas cita starpā ietver šādus pasākumus: atbalstīt personas, kuras par bēgļa statusu jau ir atzinis ANO augstā komisāra birojs bēgļu jautājumos (UNHCR); atbalstīt ārkārtas pasākumus, ja kā prioritāras ir noteiktas bēgļu grupas, kas cieš no bruņota uzbrukuma un kas ir ārkārtīgi neaizsargātas un atrodas dzīvībai bīstamā situācijā; vajadzības gadījumā sniegt papildu finansiālo atbalstu UNHCR un tās sadarbības organizācijām dalībvalstīs un Eiropas Savienības līmenī,

1.  izsaka dziļas bēdas un nožēlu par traģiski bojā gājušajiem pie Lampedūzas krastiem; mudina Eiropas Savienību un dalībvalstis pielikt lielākas pūles, lai novērstu dzīvību zaudēšanu jūrā;

2.  uzskata, ka Lampedūzai jākļūst par trauksmes zvanu Eiropai, un vienīgais veids, kā novērst citas traģēdijas, ir solidāri un atbildīgi pieņemt saskaņotu pieeju, izmantojot kopīgus instrumentus;

3.  aicina sniegt humanitāro palīdzību šādus traģiskus notikumus pārdzīvojušajiem un pieprasa, lai ES un dalībvalstis turpinātu apņemšanos viņiem garantēt vispārīgās pamattiesības, jo īpaši pamattiesības nepilngadīgajiem bez pavadošās personas;

4.  uzsver, ka priekšroka ir dodama likumīgai ieceļošanai ES, nevis bīstamai neregulētai nokļūšanai, kas var būt saistīta ar cilvēku tirdzniecības riskiem un dzīvības zaudēšanu; aicina tāpēc dalībvalstis apzināt visus pašreizējos ES tiesību aktus un procedūras drošai ieceļošanai ES, lai dotu pagaidu patvērumu cilvēkiem, kuriem jābēg no savas valsts; uzsver, ka ES tiesību aktos jau ir paredzēti atsevišķi instrumenti, piemēram, Vīzu kodeksa 25. pants un Šengenas robežu kodeksa 5. pants, kas dod iespējas bēgļiem izdot humanitārās vīzas;

5.  pauž bažas par to, ka aizvien lielāks skaits bēgļu riskē ar dzīvību, ceļā uz Eiropas Savienību cenšoties šķērsot Vidusjūru ar nedrošiem kuģošanas līdzekļiem; aicina dalībvalstis pasākumus, kas patvēruma meklētājiem drošā un godīgā veidā dotu piekļuves iespējas Savienības patvēruma sistēmai;

6.  atgādina, ka ES solidaritātei jābūt roku rokā ar atbildību; atgādina dalībvalstīm to juridisko pienākumu migrantiem sniegt palīdzību jūrā;

7.  mudina dalībvalstis izmantot savas kompetences un visus esošos pasākumus glābšanas darbiem jūrā;

8.  aicina ES un dalībvalstis atcelt vai pārskatīt tiesību aktus, kuros paredzēta kriminālatbildība cilvēkiem, kas sniedz palīdzību jūrā; aicina Eiropas Komisiju pārskatīt Padomes Direktīvu 2002/90/EK, kurā noteiktas sankcijas par nelikumīgas ieceļošanas, tranzīta un apmešanās veicināšanu, lai precīzi noteiktu, ka humānās palīdzības sniegšana migrantiem jūrā, kas nonākuši grūtībās, ir vispārējs noteikums, nevis rīcība, kas pavisam noteikti noved pie jebkāda veida sankcijām;

9.  aicina Savienību ātri pieņemt jaunus pārtveršanas noteikumus operācijām jūrā, ko koordinē Frontex, lai ES līmenī nodrošinātu efektīvus un koordinētus glābšanas pasākumus un nodrošinātu, ka šīs operācijas veic, pilnībā ievērojot attiecīgās starptautiskās cilvēktiesības, noteikumus un standartus attiecībā uz bēgļiem un jūras tiesībās paredzētās saistības;

10. aicina Frontex un dalībvalstis nodrošināt, lai visiem robežsargiem un pārējam dalībvalstu personālam, kas darbojas robežapsardzības spēku vienībās, kā arī Aģentūras personālam saskaņā ar Frontex reglamenta ar grozījumiem 5. pantu tiktu nodrošināta apmācība par attiecīgajiem Savienības un starptautiskajiem likumiem un pamattiesībām;

11. aicina Savienību un dalībvalstis veikt darbu, lai izveidotu efektīvus mehānismus vietu identificēšanai, kurās izglābušies bēgļi un migranti droši nokļūst krastā;

12. aicina Savienību un dalībvalstis dot piekļuvi godīgām un efektīvām patvēruma procedūrām tiem, kuriem var būt nepieciešama starptautiska aizsardzība, pamatojoties uz sapratni par to, ka nokļūšana krastā nebūt nenozīmē tikai tās valsts atbildību par jautājumu izskatīšanu un risinājumiem attiecībā uz jūrā izglābtajām personām, kuras teritorijā tās ir nokļuvušas krastā;

13. prasa Savienībai un dalībvalstīm uzraudzīt patvēruma meklētāju plūsmas, izmantojot pieejamos Eiropas un dalībvalstu instrumentus, un nodrošināt labu koordināciju un komunikāciju, piemēram, atvieglojot informācijas apmaiņu starp dalībvalstu robežsardzes dienestiem;

14. prasa Savienībai, Frontex un dalībvalstīm nodrošināt, ka nesen pieņemtās EUROSUR regulas īstenošanas galveno prioritāšu vidū ir palīdzība jūrā grūtībās nonākušajiem migrantiem un glābšana jūrā;

15. prasa palielināt budžetu Eiropas Patvēruma atbalsta birojam (EASO) un Eiropas Aģentūrai operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX), lai sniegtu atbalstu dalībvalstīm apstākļos, kad pie ārējām robežām nepieciešama pastiprināta tehniskā un operatīvā palīdzība, ņemot vērā, ka var būt situācijas, kurās jāsniedz neatliekama humānā palīdzība un jāveic glābšanas darbi jūrā; atgādina, ka saskaņotas pieejas izstrādāšanai ir izšķiroši svarīgs šo instrumentu pienācīgs finansējums; prasa dalībvalstīm arī paplašināt praktisko sadarbību ar EASO un Frontex, tostarp sniedzot palīdzību natūrā (nosūtot darbiniekus, materiālo atbalstu u.c.);

16. pauž nožēlu, ka ES nav spējusi vai vēlējusies Vidusjūras reģionam izstrādāt visaptverošu stratēģiju, kurā kaimiņvalstu sociālo, ekonomisko un politisko norišu kontekstā paredzēta darbaspēka migrācija; mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos pievērst lielāku uzmanību pasākumiem, kas novērš nekoordinētu emigrāciju, un rosināt Vidusjūras reģiona dienvidu valstu valdības efektīvāk veikt savu robežu kontroli;

17. prasa ES turpināt sniegt humāno, finanšu un politisko palīdzību krīzes zonās Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos, lai novērstu migrācijas pamatā esošos cēloņus;

18. prasa dalībvalstīm nodrošināt, lai tiktu pareizi īstenoti visi CEAS dažādo instrumentu noteikumi.; atgādina dalībvalstīm, ka cilvēki, kas meklē starptautisku aizsardzību, ir jāuzņem valstu kompetentajām patvēruma piešķiršanas iestādēm un ka viņiem jābūt piekļuvei taisnīgām un efektīvām patvēruma piešķiršanas procedūrām;

19. uzsver jo īpaši kopīgas finansiālās atbildības svarīgo nozīmi patvēruma jomā, un iesaka, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, izveidot ar resursiem labi nodrošinātu mehānismu spiediena samazināšanai uz dalībvalstīm, kurās absolūtā vai relatīvā izteiksmē nokļūst daudz patvēruma meklētāju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju;

20. aicina ES un dalībvalstis veikt piemērotus un atbildīgus pasākumus saistībā ar iespējamo bēgļu pieplūdumu tās dalībvalstīs; aicina Komisiju un dalībvalstis arī turpmāk uzraudzīt situāciju un izstrādāt rīcības plānus ārkārtas situācijās, paredzot iespēju piemērot Pagaidu aizsardzības direktīvu gadījumā, ja apstākļi to prasa;

21. aicina dalībvalstis saskaņā ar spēkā esošajiem starptautiskajiem un ES tiesību aktiem ievērot neizraidīšanas principu; aicina dalībvalstis nekavējoties izbeigt nepamatota un ilgstoša ieslodzījuma praksi, kas ir starptautisko un Eiropas tiesību aktu pārkāpums, un norāda, ka par migrantu aizturēšanu visos gadījumos jābūt administratīvam lēmumam, tai jābūt pienācīgi pamatotai un pagaidu rakstura;

22. mudina dalībvalstis risināt steidzamās vajadzības, veicot bēgļu pārvietošanu papildus pašreizējām valstu kvotām un ļaujot ieceļot ar humanitārām vīzām; mudina dalībvalstis izmantot finanšu līdzekļus, kas joprojām ir pieejami sagatavošanas darbībām / pārcelšanās izmēģinājuma projektam;

23. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, ANO ģenerālsekretāram un ANO augstajam komisāram bēgļu jautājumos.

 

(1)

OV L 132, 29.5.2010., 11. lpp.

(2)

OV L 304, 22.11.2011., 1. lpp.

(3)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0416.

(4)

OV C 296 E, 2.10.2012., 114. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika