Procedūra : 2013/2827(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0479/2013

Iesniegtie teksti :

B7-0479/2013

Debates :

Balsojumi :

PV 23/10/2013 - 11.13
CRE 23/10/2013 - 11.13
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0448

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 151kWORD 68k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0474/2013
16.10.2013
PE519.357v01-00
 
B7-0479/2013

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,

saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu


par migrantu plūsmām Vidusjūrā, īpašu uzmanību pievēršot traģiskajiem notikumiem pie Lampedūzas krastiem (2013/2827(RSP))


Marie-Christine Vergiat, Patrick Le Hyaric, Cornelia Ernst, Alda Sousa, Marisa Matias GUE/NGL grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par migrantu plūsmām Vidusjūrā, īpašu uzmanību pievēršot traģiskajiem notikumiem pie Lampedūzas krastiem (2013/2827(RSP))  
B7‑0479/2013

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomē 2013. gada 7. un 8. oktobrī notikušās diskusijas par nesenajiem notikumiem Lampedūzā,

–   ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja un komisāres Cecilia Malmström 2013. gada 9. oktobra paziņojumus,

–   ņemot vērā ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) 2013. gada 12. oktobra paziņojumu,

–    ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (PACE) 2012. gada aprīlī sagatavoto ziņojumu „Vidusjūrā zaudētās dzīvības”,

–   ņemot vērā iepriekšējos paziņojumus un pēdējo ziņojumu, ko 2012. gada aprīlī publicēja ANO īpašais referents migrantu cilvēktiesību jautājumos par ES ārējo robežu pārvaldību un tās ietekmi uz migrantu cilvēktiesībām,

–   ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,

–   ņemot vērā 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 78., 79. un 80. pantu,

–   ņemot vērā 1949. gada Ženēvas konvencijas un to papildprotokolus,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā nesenajās traģēdijās pie Lampedūzas un Maltas krastiem 2013. gada 3. un 11. oktobrī gāja bojā vairāk nekā 400 migrantu un ir desmitiem bez vēsts pazudušo;

B.  tā kā saskaņā ar Starptautiskās migrācijas organizācijas datiem kopš 1993. gada miruši vismaz 20 000 cilvēku, kas vēlreiz liek uzsvērt, ka ir jādara viss iespējamais briesmās nonākušo cilvēku dzīvības glābšanai, proti, dalībvalstīm ir jāpilda savas starptautiskās saistības par glābšanu jūrā un patvēruma meklētāju neizraidīšanu;

C. tā kā šīs traģēdijas liek apšaubīt Eiropas Savienības migrācijas politikas pamatprincipus, kas paredz Eiropu pārvērst par cietoksni un migrantiem nāksies pakļaut sevi lielākam riskam, lai sasniegtu ES teritoriju;

D. tā kā būtu jāmudina dalībvalstis izmantot finansējumu, kas būs pieejams ar Patvēruma un migrācijas fonda starpniecību, un sagatavošanas darbībai pieejamos līdzekļus, lai sniegtu „atbalstu bēgļu pārvietošanai ārkārtas situācijās”, kuri cita starpā paredzēti šādiem pasākumiem — atbalstīt personas, kuras UNHCR jau ir atzinis par bēgļiem; atbalstīt ārkārtas pasākumus, ja kā prioritāras ir noteiktas bēgļu grupas, kas cieš no bruņota uzbrukuma un kas ir ārkārtīgi neaizsargātas un atrodas dzīvībai bīstamos apstākļos, vajadzības gadījumā sniegt papildu finansiālo atbalstu UNHCR un tā sadarbības organizācijām dalībvalstīs un Eiropas Savienības līmenī,

1.  izsaka visdziļāko līdzjūtību Vidusjūrā nesenajos notikumos daudzo bojāgājušo tuviniekiem;

2.  uzskata, ka Lampedūzas traģēdijai jākļūst par trauksmes zvanu ES un dalībvalstīm, un vienīgais veids, kā novērst jaunas traģēdijas, ir solidāri un atbildīgi pieņemt saskaņotu pieeju, izmantojot kopīgus instrumentus;

3.  mudina dalībvalstis veikt vajadzīgos pasākumus, lai cilvēkiem nebūtu jāmeklē aizsardzība un jāriskē ar dzīvību, mēģinot sasniegt ES teritoriju; neatbalsta pašreizējās Frontex darbības un pauž nožēlu, ka dalībvalstu un Komisijas paredzētie pasākumi galvenokārt vērsti uz to, lai panāktu stingrāku robežu uzraudzību un kontroli, kas tikai veicinās Eiropas cietokšņa aizvien lielāku nostiprināšanu; prasa paredzēt atkāpes no Dublinas II mehānisma; aicina dalībvalstis nepārlikt savus migrantu uzņemšanas pienākumus uz tādu kaimiņvalstu pleciem, kurās neievēro cilvēktiesības;

4.  pauž bažas par to, ka aizvien lielāks skaits bēgļu riskē ar dzīvību, ceļā uz ES cenšoties šķērsot Vidusjūru ar nedrošiem kuģošanas līdzekļiem; aicina dalībvalstis veikt pasākumus, kas ļautu jo īpaši patvēruma meklētājiem drošā veidā izmantot Savienības patvēruma sistēma iespējas, nevēršoties pie cilvēku kontrabandas organizatoriem vai noziedzīgajiem grupējumiem un neapdraudot savu dzīvību;

5.  atgādina, ka ES solidaritātei jābūt roku rokā ar atbildību; atgādina, ka dalībvalstu juridiskās saistības liek tām sniegt palīdzību migrantiem jūrā; aicina dalībvalstis pildīt savas starptautiskās saistības un turpmāk nesūtīt atpakaļ laivas ar migrantiem;

6.  aicina dalībvalstis saskaņā ar spēkā esošajiem starptautiskajiem un ES tiesību aktiem ievērot neizraidīšanas principu; aicina dalībvalstis nekavējoties izbeigt nepamatota un ilgstoša ieslodzījuma praksi, kas ir starptautisko un Eiropas tiesību aktu pārkāpums, un norāda, ka par migrantu aizturēšanu visos gadījumos jābūt administratīvam lēmumam, tai jābūt pienācīgi pamatotai un īslaicīgai;

7.  aicina ES un dalībvalstis atcelt vai pārskatīt tiesību aktus, kuros paredzēta kriminālatbildība cilvēkiem, kas sniedz migrantiem palīdzību jūrā; prasa Padomei pārskatīt Padomes Direktīvu 2002/90/EK, kurā noteiktas sankcijas par nelegālas ieceļošanas, tranzīta un apmešanās veicināšanu, lai precīzi noteiktu, ka humānās palīdzības sniegšana migrantiem jūrā, kas nonākuši grūtībās, ir apsveicama un nav uzskatāma par rīcību, par kuru būtu paredzētas jebkādas sankcijas;

8.  aicina Savienību un dalībvalstis panākt, lai kapteiņus, kas veic meklēšanas un glābšanas operācijas jūrā, neapsūdzētu izglābto cilvēku kontrabandas veicināšanā un nepiespriestu viņiem kriminālsodus;

 

9.  uzsver jo īpaši līdzatbildības svarīgo nozīmi patvēruma jomā un iesaka, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, izveidot ar resursiem labi nodrošinātu mehānismu spiediena samazināšanai uz tām dalībvalstīm, kurās absolūtā vai relatīvā izteiksmē nokļūst lielāks skaits patvēruma meklētāju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju;

10. aicina Savienību un dalībvalstis ieviest konkrētus pasākumus, lai uzlabotu glābšanas dienestu solidaritāti, patvēruma pieteikumu izskatīšanu, pārvietošanu un izmitināšanu citā vietā, lai nepieļautu nevajadzīgas traģēdijas jūrā, vienlaikus dalot atbildību ar dalībvalstīm, kurām ir ārējās robežas un kuras pakļautas aizvien lielākām migrācijas plūsmām;

11. uzsver, ir vajadzīga lielāka dalībvalstu solidaritāte, uzņemot migrantus un patvēruma meklētājus; aicina dalībvalstis nodrošināt, lai tiktu pareizi īstenoti visi CEAS dažādo instrumentu noteikumi;

12. aicina dalībvalstis pirmām kārtām izdot humanitārās vīzas pārvietotajiem sīriešiem, jo īpaši izmantojot Vīzu kodeksa un Šengenas robežu kodeksa, attiecīgi, 25. pantu un 5. panta 4.c punktu, un vairs nepieprasīt tranzīta vīzas Sīrijas valstspiederīgajiem, kā to pieprasa Komisija un Komisijas priekšsēdētāja vietniece un Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos, jo ir gandrīz neiespējami pieprasīt patvērumu, atrodoties ārpus ES teritorijas;

13. uzsver, ka dalībvalstīm visu laiku ir jāievēro patvēruma tiesības un jāļauj iekļūt ES teritorijā cilvēkiem, kuri pametuši konfliktu zonu un meklē patvērumu; atgādina dalībvalstīm, ka cilvēki, kas meklē starptautisku aizsardzību, būtu jānosūta uz patvēruma jautājumos kompetentajām valsts iestādēm un viņiem jānodrošina taisnīgas un efektīvas patvēruma piešķiršanas procedūras;

14. prasa ES veikt pienācīgus un atbildīgus pasākumus saistībā ar iespējamo bēgļu pieplūdumu ES dalībvalstīs; aicina Komisiju un dalībvalstis arī turpmāk uzraudzīt situāciju un izstrādāt rīcības plānus neparedzētiem gadījumiem, pieļaujot iespēju piemērot Pagaidu aizsardzības direktīvu tad, ja to prasīs apstākļi;

15. mudina dalībvalstis risināt steidzamās problēmas, veicot bēgļu pārvietošanu un izmantojot humanitārās vīzas; mudina dalībvalstis izmantot finanšu līdzekļus, kas joprojām ir pieejami sagatavošanas darbībai / pārvietošanas izmēģinājuma projektam;

16. prasa lielākus budžeta līdzekļus Eiropas Patvēruma atbalsta birojam (EASO); atgādina, ka, izstrādājot saskaņotu pieeju, izšķiroša nozīme ir šā instrumenta pienācīgam finansējumam;

17. aicina Savienību, Frontex un dalībvalstis panākt, lai nesen pieņemtās EUROSUR regulas īstenošanas galveno prioritāšu vidū būtu palīdzība jūrā grūtībās nonākušajiem migrantiem un glābšana jūrā;

18. aicina Savienību un dalībvalstis steidzami izstrādāt noteikumus operācijām jūrā, ko koordinē Frontex, lai ES līmenī nodrošinātu efektīvus un koordinētus glābšanas pasākumus un nodrošinātu, ka šīs operācijas veic, pilnībā ievērojot attiecīgās starptautiskās cilvēktiesības, tiesību aktus un normas bēgļu jomā un jūras tiesībās paredzētās saistības;

19. aicina Savienību un dalībvalstis noteikt efektīvus mehānismus bēgļu un migrantu uzņemšanai, jo īpaši paredzot iespēju izmantot patvēruma procedūras;

20. aicina Frontex un dalībvalstis nodrošināt, ka visi robežsargi un pārējais personāls, kas darbojas robežapsardzības spēku vienībās, iziet apmācību par attiecīgajiem Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem, arī saistībā ar pamattiesībām un starptautiskas aizsardzības pieejamību, un saņem norādījumus, kā atpazīt cilvēkus, kuri meklē aizsardzību, un nosūtīt viņus uz attiecīgajām vietām saskaņā ar pārskatītās Frontex regulas 5. pantu, tādējādi panākot ievērojamas izmaiņas Frontex operāciju prioritātēs un robežsargu uzvedībā;

21. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, Eiropas Padomei, Eiropas Padomes Parlamentārajai asamblejai, ANO ģenerālsekretāram, ANO augstajam komisāram bēgļu jautājumos un ANO īpašajam referentam migrantu cilvēktiesību jautājumos.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika