REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par prasību noteikt izmērojamas un obligātas saistības pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu Eiropas Savienībā
4.12.2013 - (2013/2963(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Cornelis de Jong, Willy Meyer, Patrick Le Hyaric, Marie-Christine Vergiat, Nikolaos Chountis, Marisa Matias GUE/NGL grupas vārdā
B7‑0551/2013
Eiropas Parlamenta rezolūcija par prasību noteikt izmērojamas un obligātas saistības pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu Eiropas Savienībā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas 2012. gada 6. decembra paziņojumu par rīcības plānu, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (COM(2012)0722),
– ņemot vērā Komisijas 2012. gada 6. decembra ieteikumu par agresīvu nodokļu plānošanu,[1]
– ņemot vērā Komisijas 2012. gada 6. decembra ieteikumu par pasākumiem nolūkā mudināt trešās valstis piemērot minimālos labas pārvaldības standartus nodokļu lietās,[2]
– ņemot vērā Komisijas 2012. gada 27. jūnija paziņojumu par konkrētiem veidiem, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tostarp attiecībā uz trešām valstīm (COM(2012)0351),
– ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 21. maija rezolūciju par cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu oāzēm[3],
– ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 19. aprīļa rezolūciju par aicinājumu pēc konkrētiem pasākumiem, lai apkarotu krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas[4],
– ņemot vērā Ekonomikas un finanšu padomes (Ecofin) secinājumus un Eiropadomes 2012. gada 22. jūnija ziņojumu par nodokļu jautājumiem,
– ņemot vērā Ecofin 2013. gada 14. maija secinājumus par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā;
– ņemot vērā G20 līderu deklarāciju, kas izdota pēc Sanktpēterburgas 2013. gada 5. un 6. septembra augstākā līmeņa sanāksmes,
– ņemot vērā komunikē, kas izdots pēc G20 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmes Maskavā 2013. gada 15. un 16. februārī,
– ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) 2013. gada ziņojumu „Risinot nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas problēmas ”,
– ņemot vērā Eiropas Arodbiedrību konfederācijas pētījumu par taupības pasākumu ietekmi uz nodokļu inspektoru darbību[5],
– ņemot vērā starpparlamentārās darba grupas izveidi ESAO iekšienē,
– ņemot vērā ESAO pētījumu „Savstarpēji nesaskaņoti režīmi: nodokļu politika un atbilstības jautājumi”,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā aplēsts, ka izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas dēļ ik gadu Eiropas Savienībā tiek zaudēts EUR 1 triljons nodokļu ieņēmumu;
B. tā kā ieņēmumu zudums ietekmē dalībvalstu deficīta un parāda līmeņus un samazina naudas apmēru, kāds pieejams publisko ieguldījumu, izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai;
C. tā kā izvairīšanos no nodokļu maksāšanas galvenokārt piekopj lielie nodokļu maksātāji;
D. tā kā mērogs, kādā notiek izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešana, mazina pilsoņu uzticību un paļāvību nodokļu sistēmu taisnīgumam un leģitimitātei;
E. tā kā izvairīšanās no nodokļu maksāšanas rada negodīgas konkurences apstākļus MVU salīdzinājumā ar lielām daudznacionālām korporācijām;
F. tā kā vienpusīgi valstu pasākumi daudzos gadījumos ir bijuši neefektīvi un nepietiekami, un līdz ar to ir nepieciešama saskaņota un daudzvirzienu pieeja, pamatojoties uz konkrētu stratēģiju un taustāmiem mērķiem, kas noteikti valstu, ES un starptautiskā līmenī;
G. tā kā savstarpēji nesaskaņotas nodokļu bāzes starp dalībvalstīm rada iespēju negodīgi izmantot valstu dažādos nodokļu režīmus;
H. tā kā vairākas dalībvalstis ir samazinājušas nodokļu iekasēšanas aģentūrām piešķirtos finanšu līdzekļus, tādējādi pazeminot savas valsts nodokļu inspektoru veiktspēju un efektivitāti; tā kā ilgtermiņā šāds samazinājums mazinās dalībvalstu spējas iekasēt nodokļus un nelabvēlīgi ietekmēs šo valstu kopējos nodokļu ieņēmumus;
I. tā kā dažas dalībvalstis ir izvēlējušās palielināt nodokļus, kas, piemēram, PVN, sevišķi nelabvēlīgu ietekmi atstāj uz personām ar zemiem ienākumiem; tā kā pienācīga vērība ir jāpievērš nodokļu iekasēšanas sekām attiecībā uz taisnīgu pārdali un tā kā, palielinoties nodokļu ieņēmumiem, būtu jāpanāk sociāli taisnīga ieņēmumu pārdale, lai apmierinātu vajadzības izšķiroši svarīgās nozarēs, tādās kā veselības aprūpe un izglītība,
1. atgādina, ka finanšu nozare un tās pārāk sarežģītie spekulatīvie finanšu produkti ir būtiski veicinājuši ekonomikas krīzi, kas pašlaik jārisina visā pasaulē; uzskata, ka nav pieņemama Eiropa līderu vilcināšanās attiecībā uz finanšu tirgu un to dalībnieku labākas pārraudzības ieviešanu; atgādina, ka kreisi noskaņotie spēki vienmēr ir prasījuši šo tirgu un to instrumentu stingru kontroli un tādu pasākumu pieņemšanu, ar kuriem izskaust nodokļu oāzes, likvidēt iespējas apiet nodokļus un apkarot agresīvu nodokļu plānošanu;
2. norāda uz Komisijas, Padomes un atsevišķu dalībvalstu paziņojumiem, kas apliecina vēlmi risināt izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas problēmu Eiropā, galveno uzmanību pievēršot intensīvākai cīņai pret krāpšanos ar nodokļiem, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu; uzskata, ka ar šādiem paziņojumiem jau sen vajadzēja nākt klajā;
3. atgādina, ka Parlaments ir prasījis dalībvalstīm nekavējoties uzņemties saistības īstenot vērienīgu, taču reālistisku mērķi līdz 2020. gadam vismaz uz pusi samazināt nesamaksāto nodokļu apmēru;
4. uzskata, ka par fiskālās politikas primāro mērķi ir jānosaka nodokļu taisnīguma panākšana starp dalībvalstu pilsoņiem, un aicina dalībvalstis vienmērīgi sadalīt ienākumus Eiropas Savienībā, apkarojot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ieviešot kapitāla nodokļus, palielinot ienākuma nodokļus personām ar augstākiem ienākumiem un apliekot ar nodokļiem finanšu sektoru un tā spekulatīvos finanšu produktus;
5. uzskata, ka konkurence nodokļu jomā ir pretrunā dalībvalstu un visas ES ilgtermiņa interesēm;
6. ir pārliecināts, ka pašreizējās krīzes laikā obligātu saistību noteikšana un īstena apņemšanās apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, likvidējot iespējas krāpties ar nodokļiem, var radīt tik ļoti nepieciešamo nodokļu ieņēmumu pieaugumu, nepaaugstinot nodokļu likmes;
7. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu grozīt direktīvu par mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, lai efektīvāk risinātu savstarpējās neatbilstības problēmu un daļēji likvidētu konkrētus nodokļu apiešanas veidus, taču uzskata, ka šie priekšlikumi nav pietiekami iedarbīgi;
8. prasa papildus nospraustajam ES mērķim, proti, līdz 2020. gadam vismaz uz pusi samazināt nesamaksāto nodokļu apmēru izvirzīt katrai valstij pielāgotus nodokļu mērķus un kritērijus attiecībā uz apieto vai nesamaksāto nodokļu ieņēmumu īpatsvara samazināšanu;
9. uzsver, ka saskaņotība un kopēja virzība uz specifisku nodokļu mērķu sasniegšanu konkretizētu Padomes pausto apņemšanos apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu un padarītu vieglāku arī pārējo mērķu sasniegšanu, piemēram, fiskālās stabilitātes panākšanu;
10. atkārtoti pauž vajadzību vēlreiz kritiski izvērtēt priekšlikumu par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) un atzinīgi vērtētu priekšlikumus, ar kuriem vai nu noteiktu obligātu KKUINB, vai arī to atceltu vispār;
11. vēlreiz prasa, lai tiktu pārskatīta direktīva par procentu un honorāru maksājumiem un arī lai risinātu transfertcenu jautājumu nolūkā starp dalībvalstīm likvidēt konkurenci nodokļu jomā;
12. uzskata, ka nodokļu amnestija nav piemērota stratēģija efektīvai cīņai ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, un uzskata to par sliktu praksi, kas ir pret dalībvalstu un ES interesēm;
13. aicina dalībvalstis izrādīt iniciatīvu un nodrošināt pārredzamību saistībā ar direktīvas par mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem pārskatīšanu;
Grāmatvedība un pārvaldība
14. uzskata, ka priekšnoteikums cīņai ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas ir regulējuma un pārredzamības nostiprināšana attiecībā uz uzņēmumu un pilnvarnieku reģistriem;
15. atgādina, ka katrai valstij izvirzītas prasības ziņot par visu nozaru pārrobežu uzņēmumiem ir priekšnoteikums, lai konstatētu uzņēmumu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; mudina ES atkal uzņemties iniciatīvu šajā jomā un apņemties līdz 2015. gadam pilnībā panākt, ka prasība katrai valstij sniegt ziņojumus tiek noteikta par starptautisku standartu, kas jāietver uzņēmumu finanšu un nefinanšu ziņojumos;
16. aicina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm apzināt jomas, kurās nolūkā samazināt krāpšanos ar nodokļiem varētu veikt uzlabojumus gan attiecībā uz ES tiesību aktiem, gan pārvaldības sadarbību starp dalībvalstīm;
17. aicina dalībvalstis nodrošināt pastāvīgu sadarbību un saskaņošanu starp dalībvalstu nodokļu sistēmām, lai nepieļautu negribētu neaplikšanu ar nodokļiem, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanos ar nodokļiem;
Nodokļu nolīgumi
18. aicina dalībvalstis līdz ar nodokļu nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm pārskatīt arī pašreiz dalībvalstu starpā spēkā esošos nolīgumus, ja atsevišķās dalībvalstīs šādi nolīgumi ir mehānisms, ar ko var izvairīties no nodokļu maksāšanas un kas pārāk sarežģī efektīvu nodokļu iekasēšanu;
19. aicina Komisiju ziņot par iespēju nodrošināt ES līmeņa koordināciju attiecībā uz dalībvalstu starpā noslēgto nodokļu nolīgumu grozīšanu, lai tos saskaņotu ar Eiropadomes mērķiem, tādējādi apgrūtinot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;
Citas iniciatīvas
20. aicina dalībvalstis nostiprināt savas publiskās vai valsts nodokļu aģentūras, lai palielinātu nodokļu inspektoru skaitu un līdz ar to palielinātu viņu darba efektivitāti un nodrošinātu neatkarību; uzskata, ka šādai rīcībai ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu efektīvu nodokļu iekasēšanu no daudznacionālām korporācijām un lielākiem nodokļu maksātājiem;
21. atkārtoti pauž nostāju, ka pastāvīga PVN paaugstināšana ne tikai ir ļoti strīdīga no taisnīguma viedokļa, bet arī apgrūtina ekonomikas atveseļošanos; tāpēc atzinīgi vērtē nodokļa sloga pārlikšanu no patēriņa un darbaspēka uz ražošanu un peļņu;
22. prasa ieviest līdzsvarotāku un taisnīgāku nodokļu sistēmu, tostarp ieviešot kapitāla nodokli, lai finansētu ilgtspējīgas un sociāli līdzsvarotas ekonomikas atveseļošanos; uzskata, ka par reformu mērķi ir jānosaka sociāli taisnīgas, ekonomiski ienesīgas un no pārvaldības viedokļa pilnīgas un efektīvas nodokļu sistēmas ieviešana;
23. prasa ES un tās dalībvalstīm nākt klajā ar konkrētu rīcību, ar ko aizliegtu nodokļu oāzes;
24. aicina dalībvalstis nodrošināt, ka valsts uzņēmumi nepiekopj izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un neapiet nodokļus;
25. prasa EP deputātiem iesaistīties ESAO centienos izveidot starpparlamentāru darba grupu cīņai pret izvairīšanos no nodokļu nemaksāšanas un nodokļu apiešanas;
26. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.