REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par gatavošanos Eiropadomes 2013. gada 19. un 20. decembra sanāksmei
9.12.2013 - (2013/2626(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Sven Giegold, Daniel Cohn-Bendit Verts/ALE grupas vārdā
B7‑0566/2013
Eiropas Parlamenta rezolūcija par gatavošanos Eiropadomes 2013. gada 19. un 20. decembra sanāksmei
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. jūnija rezolūciju par Eiropas demokrātijas nostiprināšanu turpmākajā Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS)[1], 2013. gada 23. maija rezolūciju par turpmākajiem priekšlikumiem tiesību aktiem par EMS ‐ reakcija uz Komisijas paziņojumiem[2] un 2013. gada 21. novembra rezolūciju par Komisijas paziņojumu par ekonomikas un monetārās savienības (EMS) sociālās dimensijas pastiprināšanu[3],
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā ES iestādes un dalībvalstis ir veikušas būtiskus pasākumus, lai atjaunotu finanšu uzticamību un stabilitāti, jo īpaši pieņemot un īstenojot strukturālas reformas un jaunu finanšu pārvaldības sistēmu; tā kā šo pasākumu rezultātā ir izveidota banku savienība;
B. tā kā ir nepieciešama labāka ekonomikas politikas koordinēšana, lai Eiropas Savienībā palielinātu konkurētspēju, ilgtspējību un jaunu darbvietu radīšanu;
C. tā kā Kopienas metode ir atbilstīga pieeja, lai risinātu problēmas, kas patlaban skar ES un tās valūtu;
D. tā kā visiem lēmumiem vajadzētu pamatoties uz parlamentārām pārbaudēm un pārskatatbildību līmenī, kurā tie tiek pieņemti;
E. tā kā šīs politikas pamatelements ir pilnīga un rūpīga ES tiesību aktu ievērošana,
1. atgādina Eiropadomei par politiskajām saistībām, kuras paredz, ka vienošanās par vienoto risināšanas mehānismu ir jāpanāk vēl šajā likumdošanas termiņā; aicina Eiropadomi atkārtoti pieprasīt Padomei, lai līdz 2013. gada beigās sekmīgi tiktu pabeigtas sarunas par noguldījumu garantiju direktīvu un sanācijas un noregulējuma režīmu;
Par EMS padziļināšanu
2. aicina Eiropadomi uzņemties politiskas saistības attiecībā uz tiesību aktu sagatavošanu, pamatojoties uz Līgumiem, labākai ekonomikas politikas koordinēšanai; sagaida, ka Parlaments un citas ES iestādes vienosies par šīs labākas ekonomikas politikas koordinēšanas būtiskākajām iezīmēm vēl šajā likumdošanas termiņā;
3. pieprasa, lai, pamatojoties uz iepriekšminēto labāku ekonomikas politikas koordinēšanu, ar parasto likumdošanas procedūru tiktu pieņemts tiesību akts par konverģences vadlīnijām, kurā uz noteiktu laika posmu būtu paredzēts neliels skaits mērķu vissteidzamākajiem reformu pasākumiem;
4. atkārtoti pieprasa, lai dalībvalstis nodrošinātu, ka nacionālās reformu programmas, kurām vajadzētu būt veidotām, pamatojoties un uz iepriekšminētajām konverģences vadlīnijām, un Komisijas pārbaudītām, tiktu apspriestas un pieņemtas šo valstu parlamentos; uzskata to par būtisku, lai stiprinātu visa šā procesa politisko un demokrātisko atbildību;
5. uzskata, ka dalībvalstīm ir jāuzņemas saistības pilnībā īstenot savas nacionālās programmas, kad tās būs pārbaudītas; iesaka, ka, pamatojoties uz to, dalībvalstis varētu izveidot konverģences partnerību ar ES iestādēm, pastāvot iespējai, ka tās par reformu darbībām varētu saņemt uz zināmiem nosacījumiem balstītu finansējumu;
6. atkārtoti norāda, ka, īstenojot ciešāku ekonomisko sadarbību, ir jāizmanto ar stimuliem pamatots mehānisms; uzskata, ka jebkādam papildu finansējumam vai instrumentiem, piemēram, solidaritātes mehānismam, jābūt neatņemamai ES budžeta sastāvdaļai, bet tie nav jāiekļauj kopīgi pieņemtajos daudzgadu finanšu shēmā (DFS) paredzētajos maksimālos apjomos;
7. atgādina, ka Starptautiskais līgums par stabilitāti, koordinēšanu un pārvaldību (TSCG) ir jāintegrē ES tiesību aktos, vēlākais, līdz 2018. gada 1. janvārim, pamatojoties uz tā īstenošanas gaitā gūtās pieredzes novērtējumu, kā paredzēts TSCG 16. pantā;
8. atgādina par savu nemainīgo nostāju par to, ka EMS nostiprināšanai būtu nevis jāsašķeļ ES, bet tieši pretēji — jāpanāk ciešāka integrācija un spēcīgāka pārvaldība, un ka tajā brīvprātīgi varētu pievienoties arī visas tās dalībvalstis, kuru naudas vienība nav eiro;
9. aicina Eiropadomi pilnībā ievērot Līguma par Eiropas Savienību (LES) 15. panta 1. punktu;
Par aizsardzības politiku
10. norāda, ka saskaņā ar Līgumiem, ES mērķis ir veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību (LES 3. pants) un ka tā ar savām darbībām starptautiskajā arēnā cenšas konsolidēt un atbalstīt demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības, kā arī novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu mērķiem un principiem, Helsinku Nobeiguma akta principiem un Parīzes Hartas mērķiem; ir pārliecināts, ka kopējā drošības un aizsardzības politika (KDAP) kalpo tieši šiem mērķiem; atgādina, ka LES 42. panta 1. punktā un 43. panta 1. punktā ir aprakstīti dažādie KDAP uzdevumi, piemēram, kopējas atbruņošanas operācijas, humanitārie un glābšanas uzdevumi, militārās konsultēšanas un palīdzības uzdevumi, konfliktu novēršanas un miera uzturēšanas uzdevumi, kaujas uzdevumi krīzes pārvarēšanai, tostarp miera atjaunošana un stabilizācija pēc konflikta novēršanas;
11. atgādina ES dalībvalstīm, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei (PV/AP), Komisijai un Eiropas Aizsardzības aģentūrai, ka vairāk nekā divas desmitgades pēc aukstā kara beigām un pēc tam, kad ES dalībvalstīm bija iespēja izmantot relatīvi lielā valsts aizsardzības budžeta priekšrocības, tās nespēj izpildīt Helsinku samita mērķus; tādēļ pauž šaubas par argumentu, ka pašreizējie dalībvalstu aizsardzības budžetu samazinājumi var automātiski radīt nepilnības KDAP spēju jomā un ka šo samazinājumu rezultātā spēju attīstīšanā līdzekļi ir jāiegulda no ES budžeta;
12. atgādina, ka ES budžeta atvēršana ar aizsardzību saistītiem pētījumiem vai militāru preču un tehnoloģiju iegādei ir stratēģiska kļūda, jo papildu naudas pieplūdums tikai vēl paildzinātu pašreizējo strukturālo deficītu, ko cita starpā radījusi neefektivitāte, dublēšanās, korupcija, sadrumstalošana un nevajadzīgu militāru preču un tehnoloģiju iegāde; tādēļ aicina dalībvalstis un Komisiju atturēties no kādas ar KDAP saistītas sagatavošanas darbības sākšanas;
13. uzsver, ka veiksmīgu militāro operāciju veikšanai ir vajadzīgas skaidras vadības un kontroles funkcijas; aicina izveidot patstāvīgu militārās plānošanas un veikšanas spēju; pauž nožēlu par progresa trūkumu šajā jautājumā un par dažu dalībvalstu izrādīto stingro pretestību; aicina Eiropadomi lūgt PV/AP iesniegt priekšlikumus, kā pilnībā īstenot Lisabonas līguma noteikumus, jo īpaši saistībā ar sākumfondu (LES 41. panta 3. punkts), kas mazinās savlaicīgu un atbilstīgu ES līmeņa darbību atkarību no atsevišķām dalībvalstīm;
14. aicina dalībvalstis būtiski pastiprināt savstarpējo sadarbību un vairāk koordinēt tos aizsardzības aspektus, kas ļauj īstenot efektīvu KDAP; aicina dalībvalstis izvirzīt tālejošākus mērķus attiecībā uz resursu apvienošanas un koplietošanas procesu;
15. aicina dalībvalstis stiprināt aizsardzības tiesību aktu kopuma īstenošanu, kā to Komisija ir ierosinājusi paziņojumā „Ceļā uz konkurētspējīgāku un efektīvāku aizsardzības un drošības nozari” (COM(2013)0542), un kopīgi strādāt pie kompensācijas prasību pakāpeniskas atcelšanas; aicina dalībvalstis izmantot gaidāmo Direktīvas par valsts iepirkumu aizsardzības vajadzībām (2009/81/EK) pārskatīšanu, lai risinātu arī jautājumu par darījumiem starp valstu valdībām;
16. apšauba to, vai ir lietderīgi veidot lietotāju kopienu pašreizējai izmantošanai un izmantošanai tuvākā nākotnē un gatavot programmu attiecībā uz ilgu lidotspēju vidējā augstumā laikam no 2020. gada līdz 2025. gadam; aicina dalībvalstis atturēties no ES līmeņa sadarbības saistībā ar RPAS (bezpilota lidaparātiem) pastiprināšanas; vēl nosoda to, ka ES līmenī nenotiek nekādas diskusijas par ES normām, kurām vajadzētu reglamentēt pētniecību ar bruņojumu neaprīkotu un aprīkotu bezpilota lidaparātu jomā, kā arī šādu lidaparātu izstrādi, iegādi, lietošanu un eksportu; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka publiski dara zināmu šo lidaparātu izmantošanas juridisko pamatu, faktiskos atbildīgos, mērķu izvēles kritērijus, to ietekmi, informāciju par iespējamajiem pārkāpumiem, izmeklēšanām un saukšanu pie atbildības un nodrošināt, ka nacionālās drošības apsvērumi netiek izmantoti, lai pamatotu šāda veida statistikas un metodoloģisko datu nepubliskošanu;
17. mudina valstu un valdību vadītājus, ņemot vērā Eiropas aizsardzības stratēģisko nozīmību un Savienību skarošo problēmu nopietnību, 2015. gada decembrī pārskatīt sasniegumus, kas gūti 2013. gada decembrī notikušās Padomes secinājumu īstenošanā, pamatojoties uz Komisijas priekšsēdētaja vietnieces un Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos sniegto īstenošanas ziņojumu;
°
° °
18. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomei un Komisijai.
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0269.
- [2] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0222.
- [3] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0515.