REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par gatavošanos Eiropadomes 2013. gada 19. un 20. decembra sanāksmei
9.12.2013 - (2013/2626(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Martin Callanan ECR grupas vārdā
B7‑0584/2013
Eiropas Parlamenta rezolūcija par gatavošanos Eiropadomes 2013. gada 19. un 20. decembra sanāksmei
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā aizsardzības politika ir viens no dalībvalstu kompetencē esošiem jautājumiem;
B. tā kā attiecībā uz jautājumiem, kas ir skarti Komisijas priekšlikumā par atbalstu dziļai un īstenai ekonomiskai un monetārai savienībai (EMS), atbilstoši koncepcijai ir jāuzlabo demokrātiskā leģitimitāte, ar atbilstošas juridiskās procedūras palīdzību attiecīgā brīža likumdošanas procesā un Līgumu visu turpmāko grozījumu izstrādē iesaistot gan dalībvalstu parlamentus, it īpaši eurozonas dalībvalstu parlamentus, gan Eiropas Parlamentu;
C. tā kā, virzoties uz dziļu un īstenu EMS, būtu jāievēro to dalībvalstu griba, kuras ir izvēlējušās eiro neieviest, lai saglabātu to nacionālās valūtas;
D. tā kā Eiropa piedalās globālā sacensībā, kurā tikai konkurētspējīgās ekonomikas spēs radīt darbavietas un celt savu iedzīvotāju dzīves līmeni;
E. tā kā Eiropas Savienība piedzīvo pamatīgu konkurētspējas krīzi, ņemot vērā aizvien sarežģītāku pasaules ekonomikas vidi,
KOPĒJĀ DROŠĪBAS UN AIZSARDZĪBAS POLITIKA
1. uzsver, ka aizsardzības politikai arī turpmāk pamatos vajadzētu būt dalībvalstu pārziņā, kur galvenais dzinējspēks ir valdību savstarpējā vienprātība, nevis ES iestādes; atgādina, ka Eiropas Savienībai nav nedz papildu bruņoto spēku, nedz tā tādus veido;
2. mudina Eiropas Savienību galveno vērību pievērst to civilo spēju attīstībai, kuras varētu papildināt NATO un ieinteresēto sabiedroto valstu militārās spējas, nevis veidot dārgas un pārklājošas militārās struktūras un iestādes un pieņemt stratēģijas, īstenojot KDAP;
3. ir pārliecināts, ka Eiropas sabiedroto rīcībā vajadzētu būt uzlabotām, rīcībgatavām un sadarspējīgām militārām spējām, kas visupirms ir NATO spēju sastāvdaļas; uzskata, ka valstis, kurām nav šādu spēju, varētu efektīvi apvienoties un veidot kopīgu militāro resursu; uzskata, ka kļūdīgi par Eiropas Savienības kaujas vienībām dēvēties spēki varētu kļūt par noderīgu apmācības un sadarspējas instrumentu;
4. uzsver, cik svarīgi ir atbalstīt Eiropas valstu spēcīgas aizsardzības tehnoloģijas un rūpniecisko bāzi, jo tie ir uzskatāmi par galvenajiem elementiem, lai Eiropas nācijas spētu garantēt savu iedzīvotāju drošību un izpildītu starptautiskās saistības;
5. konstatē, ka ekonomiskā un parādu krīze ir ietekmējusi aizsardzības budžetus un ir kalpojusi par papildu ieganstu, lai samazinātu valstu spējas; tāpēc uzsver lielāku nepieciešamību novērst dārgu un izšķērdīgu pārklāšanos ar tām Eiropas Savienības spējām, kas jau ir izveidotas NATO ietvaros; un aicina visus Eiropas sabiedrotos ievērot NATO prasību aizsardzībai tērēt vismaz 2 % no IKP;
6. ar nožēlu konstatē ievērojamu kavēšanos, transponējot 2009. gada direktīvu un aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību tirgus šķēršļiem, kas joprojām pastāv iepirkuma jomā, kas nekalpo stratēģiskām vajadzībām; uzteic tās dalībvalstis, kas jau ir ķērušās pie situācijas novēršanas, un līdz šim gūtos panākumus;
EKONOMIKAS UN MONETĀRĀ SAVIENĪBA
7. konstatē pēdējā gadā sasniegto ievērojamo progresu, ieviešot reformas, kas nepieciešamas, lai uzlabotu EMS darbību un aicina dalībvalstis strādāt, lai panāktu ilgtspējīgāku budžeta situāciju;
8. konstatē, ka ekonomiskā krīze vēl nav mitējusies; uzsver, ka augstākā mērā svarīgi ir turpināt izaugsmi veicinošu publisko finanšu konsolidācijas procesu; uzsver nepieciešamību turpināt dziļu un ilgtpspējīgu strukturālo reformu procesu, galveno vērību pievēršot darba tirgus fleksibilitātei, sociālo sistēmu efektivitātei un publiskajai pārvaldei, veselīgai banku sistēmai un stabiliem finanšu tirgiem;
9. atzīst nepieciešamību uzlabot EMS darbības efektivitāti, īpaši attiecībā uz demokrātiskās pārskatatbildības paaugstināšanu un saites saraušanu starp valsti un bankām, tādējādi pasargājot Eiropas nodokļu maksātājus no maksāšanas par finanšu sektora nākamo krīžu sekām; atzīmē tomēr, ka finansiālai reglamentācijai ir nopietna un neparedzama ietekme uz nozares tiešajiem lietotājiem uzņēmējiem, pensiju fondiem un citiem reālās ekonomikas elementiem; aicina būt modrākiem nolūkā nodrošināt finanšu reglamentācijas efektivitāti un orientāciju drīzāk uz izmaksu seku samazināšanu tiem, kas izmanto finanšu pakalpojumu nozari, nevis uzņēmumu un finanšu iestāžu konkurētspējas mazināšanu;
10. atkārtoti pauž pārliecību, ka EMS pārvaldībā nedrīkst pārkāpt dalībvalstu parlamentu un Eiropas Parlamenta prerogatīvas, īpaši tad, ja tiek paredzēta jebkāda suverenitātes nodošana; uzsver, ka pienācīgas leģitimitātes un pārskatatbildības nolūkā ir nepieciešami demokrātiski lēmumi un tie ir jāpieņem attiecīgi dalībvalstu parlamentiem un Eiropas Parlamentam atbilstošā valstu un Eiropas Savienības līmenī; lai palielinātu demokrātisko leģitimitāti, mudina izmantot referendumus dalībvalstīs, kurās konstitucionālās normas tos paredz;
11. prasa rūpīgi izstrādāt EMS ekonomiskās politikas koordinācijas procesu, kurā Komisijas pienākums būtu pēc attiecīgās dalībvalsts parlamenta pieprasījuma sniegt tam atzinumu par galvenajām ekonomikas politikas reformām un pamatot visus savus ieteikumus par ierosināto reformu pielāgojumiem, pirms attiecīgās dalībvalsts parlaments rīko vienkāršā balsu vairākuma balsojumu par šā atzinuma pieņemšanu vai noraidīšanu;
12. uzsver, ka līdzdalībai jebkādā tuvināšanas instrumentā, kura pamatā ir ar nosacījumiem piešķirts reformu veikšanas finansējums, gan no eurozonas dalībvalstu viedokļa, gan to dalībvalstu viedokļa, kas nav eurozonas dalībnieces, vajadzētu būt tikai un vienīgi brīvprātīgai; ierosina noteikt LESD 352. pantu par visu šādu instrumentu jebkura finansiālā atbalsta mehānisma juridisko pamatu;
13. uzsver, ka priekšroka jādod jau apstiprināto pasākumu īstenošanai, nevis jauniem priekšlikumiem; mudina Komisiju ar neatkarīgu ārēju ietekmes novērtējumu pamatot katra ekonomikas pārvaldības jomā pieņemta jauna priekšlikuma pievienoto vērtību, īpaši tad, ja tiek paredzēta jebkāda suverenitātes nodošana;
14. uzskata, ka ES un EMS nevar būt demokrātiski ilgtspējīgas, ja netiek decentralizētas pilnvaras, tās nododot valstu parlamentiem; papildus pašreizējai „dzeltenās kartītes” sistēmai ierosina „sarkanās kartītes” sistēmu, ar kuru valstu parlamenti pieprasītu Eiropas Komisijai atsaukt nevēlamus likumdošanas priekšlikumus;
15. aicina Komisiju izveidot sarakstu ar institucionālajām pārmaiņām, kuras tā uzskata par nepieciešamām nākamo divpadsmit mēnešu laikā, lai izveidotu stingrāku EMS struktūru, kā arī nekavējoties informēt likumdevējus par šīm pārmaiņām, lai nodrošinātu lielākas valstu parlamentu tiesības pārbaudīt šo priekšlikumu atbilstību subsidiaritātes principam un proporcionalitātes principam;
EKONOMISKĀ UN SOCIĀLĀ POLITIKA
16. atbalsta izaugsmes stratēģiju, kuras mērķis būtu nodrošināt, lai tiktu pieņemtas solīdas politikas pamatnostādnes un ļautu uzplaukt uzņēmējdarbībai un uzņēmējiem, radot jaunas darbavietas, labklājību un paaugstinot dzīves standartus; atzīmē, ka stratēģija „Eiropa 2020” ir noteikusi nākotnes kursu, taču nožēlo, ka ir trūcis politiskā gribas tai piešķirt pietiekamu dinamiku, lai nodrošinātu tās pilnīgu īstenošanu; uzsver, cik svarīgi ir pieņemt pamatnostādnes, kas sekmētu visu ekonomikas nozaru atveseļošanos un panākumus, īpašu uzmanību pievēršot ražošanai un pakalpojumiem;
17. ir ļoti nobažījies par Eiropas Savienības 28 dalībvalstu augsto (un pieaugošo) bezdarba līmeni, kur jauniešu bezdarbs ir sasniedzis visu laiku augstāko atzīmi; prasa praksē īstenot politiku, kas mudina darba meklētājus atgriezties darba tirgū, un strukturālas reformas, ar kurām palielina konkurenci, samazina darbaspēka izmaksas, paaugstina ražīgumu un sekmē darbaspēka mobilitāti nolūkā stiprināt izaugsmi un atbalstīt darbavietu radīšanu visā Eiropas Savienībā;
18. aicina Komisiju, pārbaudot atbilstību normām, konstatēt ar liekām prasībām pārslogotas jomas, nekonsekvenci un neefektīvus pasākumus, jo īpaši tiesību aktos, kas reglamentē nodarbinātību, veselību un drošību un ierobežo uzņēmumu, jo īpaši MVU, izaugsmes iespējas;
19. atzinīgi vērtē ar Padomi noslēgto līgumu par ievērojamu publiskā iepirkuma reformu, kuru Parlaments apstiprinās nākamā gada janvārī; pieprasa dalībvalstīm nekavējoties ķerties pie šo nozīmīgo reformu iedzīvināšanas, lai MVU pēc iespējas vairāk varētu izmantot tiem atvērtajos tirgos, ieviešot e-iepirkuma instrumentus, nodrošinot labāku publiskā iepirkuma normu vienādošanu un veicinot inovatīvus risinājumus; jo īpaši pievērš uzmanību inovatīva iepirkuma potenciālam, agrīnā posmā iekļaujot inovatīvu partnerattiecību jauno instrumentu;
20. piekrīt Komisijas novērtējumam, ka vienotajam tirgum ir ievērojamas neizmantotas rezerves, un tāpēc aicina dalībvalstis ātri piemērot tiesību aktus, par kuriem jau ir panākta vienošanās; jo īpaši pievērš uzmanību pakalpojumu tirgus izaugsmes iespējām, uz kurām Parlaments ir regulāri norādījis, izstrādājot virkni ziņojumu; aicina Padomi un Komisiju šajā jomā pielikt lielākas pūles;
21. konstatē, ka arī vienotajā preču tirgū saglabājas liekas un ierobežojošas barjeras, jo dalībvalstu iestādes ikdienā neievēro preču tirgu reglamentējošo tiesību aktu kopumā noteikto savstarpējās atzīšanas pienākumu; uzteic Komisiju par mērķtiecīgu rīcību, ko tā patlaban veic, lai novērstu šos pārkāpumus, jo īpaši attiecībā uz celtniecības izstrādājumiem; konstatē arī to, ka par standartiem atbildīgajām iestādēm ir jāievēro vienotā tirgus noteikumi un tās nedrīkstētu radīt jaunas vienotā preču tirgus barjeras, izstrādājot jaunus ierobežojošus valstu standartus;
22. uzteic Eiropadomi par tās izsmeļošajām rekomendācijām, kas attiecas uz digitālā vienotā tirgus pabeigšanu, un ir vīlies par to, ka Komisija uz šo iniciatīvu nav reaģējusi ar līdzvērtīgu konkrētas rīcības plānu, kā Parlaments to aicināja darīt; vērš uzmanību uz Parlamenta 2013. gada 4. jūlija rezolūciju par vienotā digitālā tirgus izveides pabeigšanu[1], kurā tas prasīja ieviest platjoslas internetu, e-identifikāciju un e-parakstu, un apstiprina, ka būtu jāizstrādā plašs rīcības plāns, kurā būtu noteikti atbilstoši dalībvalstu mērķi;
23. piekrīt Komisijas viedoklim, ka būtu rūpīgi jāizstrādā Eiropas regulējums, lai panāktu maksimālo efektivitāti un pēc iespējas mazāk apgrūtinātu uzņēmumus, īpaši mazos uzņēmumus; pauž bažas par to, ka Parlamentam un Padomei nesen ir iesniegti Komisijas priekšlikumi, kuri satur ārkārtīgi vājus ietekmes novērtējumus un sliktus pamatojumus, kā to apstiprina Komisijas pašas ietekmes novērtējuma padomes veiktie publiskie pārskati; uzskata, ka Komisija ir kļuvusi pārāk nekritiski paļāvīga uz savu ietekmes novērtējuma sistēmu, un prasa pirms tās nākamā pilnvaru termiņa rūpīgi pārskatīt tās efektivitāti, ņemot vērā vajadzību stiprināt pirmslikumdošanas un politikas izstrādes procesu, kā to savā ziņojumā par ietekmes novērtējuma īstenošanu ir ieteikusi Revīzijas palāta; turklāt pieprasa, lai Komisija izaugsmi un konkurētspēju uzskatītu par prioritātēm un regulāri atjauninātu tās regulatīvā sloga mazināšanas mērķus; pauž ciešu atbalstu Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT) īstenošanai un MVU rezultātu apkopošanas pārskatam; pieprasa, lai Komisija ātri sniegtu informāciju par tās sekmēm, risinot desmit visvairāk apgrūtinošo ES regulu problēmu, kas ir konstatēta tās nesenajā paziņojumā;
24. atzinīgi vērtē Komisijas pūliņus vienkāršot un uzlabot nodokļu regulējuma ievērošanu Eiropas savienības dalībvalstīs, paredzot standarta PVN deklarāciju, kas saskaņā ar aplēsēm samazinātu administratīvo slogu maksimāli par 15 miljardiem eiro gadā, un aicina dalībvalstis nekavējoties savos tiesību aktos transponēt saistīto direktīvu;
25. atzinīgi vērtē iespēju pārskatīt mātesuzņēmuma un meitasuzņēmuma direktīvu, lai aizsargātos pret agresīvu nodokļu plānošanu Eiropas Savienībā;
26. aicina dalībvalstis un Komisiju apvienot pūliņus ar partnervalstīm un iestādēm, lai regulāri atjauninātu un pilnveidotu Ekonomiskās sadarbības un aizsardzības organizācijas sniegtās nodokļu oāžu definīcijas un nodrošinātu to īstenošanu, tādējādi panākot līdzvērtīgus konkurences nosacījumus un kopējo globālo standartu ievērošanu visā pasaulē;
27. aicina Komisiju katru gadu ziņot Parlamentam un Padomei par Eiropas Savienībā un pasaulē gūtajiem panākumiem, apkarojot krāpniecību nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu, un savā tīmekļa vietnē publiskot konkrētus šajā jomā izstrādātus paraugprakses piemērus;
CITI JAUTĀJUMI
Vidusjūras reģionam veltīta darba grupa
28. pauž nopietnas bažas par aizvien aktuālo humanitāro krīzi un politiskajiem nemieriem Ziemeļāfrikā, kas rada smagu slogu kaimiņvalstīm un izraisa situāciju, kad liels skaits bēgļu turpina meklēt patvērumu Eiropas Savienībā;
29. atzinīgi vērtē Vidusjūras reģionam veltītas darba grupas izveidi; aicina arī dalībniekus strādāt kopīgi, lai sniegtu praktisku un reālistisku risinājumu, kuru atbalstītu plašs dalībvalstu loks nolūkā novērst neseno jūrā notikušo traģisko negadījumu atkārtošanos, palīdzētu veidot demokrātiju un stabilitāti Ziemeļāfrikā un mazinātu patvēruma meklētāju slogu uz ES;
30. aicina par iekšlietām atbildīgo komisāru vispārējos vilcienos darīt zināmu viņas patlabanējo rīcību, veicinot lielāku pūliņu pielikšanu nolūkā apkarot kontrabandu un cilvēku tirdzniecību Ziemeļāfrikā, citās tranzīta valstīs un galvenajās izcelsmes valstīs;
31. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomei un Komisijai.
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0327.