IETEIKUMA PRIEKŠLIKUMS PADOMEI par bruņotu nevalstisko dalībnieku humānu iesaistīšanos bērnu aizsardzībā
19.12.2013
Eva Joly, Catherine Grèze, Keith Taylor, Judith Sargentini, Bart Staes, Isabella Lövin Verts/ALE grupas vārdā
B7‑0585/2013
Eiropas Parlamenta ieteikums Padomei par bruņotu nevalstisko dalībnieku humānu iesaistīšanos bērnu aizsardzībā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2013. gada ziņojumu par bērniem un bruņotiem konfliktiem, kā arī citus attiecīgu organizāciju ziņojumus,
– ņemot vērā 2008. gada ES pamatnostādnēs par bērniem un bruņotu konfliktu, ES pamatnostādņu par bērniem un bruņotu konfliktu 2010. gada īstenošanas stratēģiju un 2008. gada kontrolsarakstu bruņotos konfliktos cietušu bērnu aizsardzības jautājumu integrācijai EDAP operācijās,
– ņemot vērā Padomes 2008. gada secinājumus par bērnu tiesību veicināšanu un aizsardzību Eiropas Savienības ārējās darbībās – attīstības un humānās politikas aspekti,
– ņemot vērā 2009. gada 19. februāra rezolūciju par īpašu vietu bērniem ES ārējās darbībās[1], 2008. gada 16. janvāra rezolūciju “Ceļā uz ES stratēģiju par bērnu tiesībām”[2], 2003. gada 3. jūlija rezolūciju par bērnu tirdzniecību un bērniem karavīriem[3], 2000. gada 6. jūlija rezolūciju par „Tā Kunga pretošanās armijas” (Lord’s Resistance army, LRA) veikto bērnu nolaupīšanu[4] un 1998. gada 17. decembra rezolūciju par bērniem karavīriem[5],
– ņemot vērā ANO rezolūcijas par bērna tiesībām, īpaši ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1612 (2005. gads),
– ņemot vērā Konvencijai par bērna tiesībām pievienoto 2002. gada fakultatīvo protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotā konfliktā,
– ņemot vērā 2007. gadā 6. februārī Parīzē panākto apņemšanos aizsargāt bērnus pret nelikumīgu iesaukšanu armijā vai izmantošanu bruņotajos spēkos vai grupējumos un šajā pašā datumā pieņemtos Parīzes principus un pamatnostādnes par bērniem, kas saistīti ar bruņotiem spēkiem vai bruņotiem grupējumiem,
– ņemot vērā Reglamenta 121. panta 1. punktu,
A. tā kā lielākajā daļā mūsdienu bruņoto konfliktu ir iesaistīts viens vai vairāki bruņoti nevalstiski dalībnieki, kas cīnās pret valdības spēkiem vai bruņotiem grupējumiem, un tā kā no šādas karadarbības cieš civiliedzīvotāji, īpaši bērni;
B. tā kā lai uzlabotu civiliedzīvotāju, īpaši bērnu aizsardzību, uzmanība jāpievērš visām konfliktā iesaistītajām pusēm;
C. tā kā starptautisko humanitāro tiesību normas attiecas uz visām konfliktā iesaistītajām pusēm un ir tām saistošas;
D. tā kā bruņotiem konfliktiem ir jo īpaši postoša ietekme uz bērnu fizisko un garīgo attīstību un ilgtermiņa ietekme uz cilvēku drošību un ilgtspējīgu attīstību;
E. tā kā Starptautiskās Krimināltiesas statūtos paredzēta kriminālatbildība par 15 gadus nesasniegušu bērnu iesaukšanu bruņotajos spēkos vai grupējumos un to aktīvu iesaistīšanu karadarbībā;
F. tā kā starptautiskās tiesības aizliedz jebkāda veida seksuālo vardarbību, kas vērsta pret bērniem, un tā seksuāla vardarbība var kļūt par kara noziegumu, noziegumu pret cilvēci vai genocīdu;
G. tā kā kopš mīnu aizlieguma konvencijas pieņemšanas 1997. gadā pretkājnieku mīnu izmantošana ir samazinājusies, taču tās aizvien vēl apdraud bērnus, īpaši vietēja rakstura bruņotos konfliktos;
H. tā kā starptautiskajai kopienai ir morāls pienākums censties panākt, ka visas konfliktos iesaistītās puses (gan valstis, gan nevalstiski bruņoti dalībnieki) apņemas ievērot iepriekš minētos principus, lai aizsargātu bērnus,
1. Attīstības komisāram un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos nosūta šādus ieteikumus:
(a) mudināt attiecīgās valstis un bruņotos nevalstiskos dalībniekus kopā ar ANO ģenerālsekretāra īpašā pārstāvja jautājumos par bērniem un bruņotiem konfliktiem biroju parakstīt rīcības plānus bērnu aizsardzībai bruņotā konflikta laikā;
(b) atzīt ANO un nevalstisko organizāciju centienus pārliecināt bruņotos nevalstiskos dalībniekus par nepieciešamību aizsargāt bērnus, vienlaikus atgādinot, ka tas nenozīmē atbalstu šādu dalībnieku darbībai vai to leģitimitātes atzīšanu;
(c) iekļaut politiskajos dialogos ar trešām valstīm, piemēram, Kotonū nolīguma valstīm, mērķi nepieļaut un pārtraukt par 18 gadiem jaunāku bērnu iesaukšanu un piespiedu iesaistīšanu konfliktā un nodrošināt iesaukto bērnu atbrīvošanu un reintegrāciju sabiedrībā;
(d) atgādināt, ka valstīm un bruņotiem nevalstiskiem dalībniekiem ir jāievēro starptautiskās humanitārās tiesības un starptautiskās humanitārās paražu tiesības, un sniegt atbalstu viņu centieniem veikt īpašus pasākumus civiliedzīvotāju, īpaši bērnu aizsardzībai;
(e) ar specializētu NVO palīdzību tiešā vai netiešā veidā iesaistīt bruņotos nevalstiskos dalībniekus meiteņu un zēnu aizsardzībā, lai atvieglotu bērnu ciešanas bruņota konflikta laikā, un mudināt nevalstiskos bruņotos dalībniekus parakstīt Ženēvas aicinājuma aktu par apņemšanos aizsargāt bērnus no bruņota konflikta sekām;
(f) sniegt atbalstu humānās palīdzības NVO, kuras iesaistās dialogā ar bruņotiem nevalstiskiem dalībniekiem, lai palielinātu starptautisko humanitāro tiesību normu ievērošanu bruņota konflikta laikā un jo īpaši bērnu aizsardzību, izmantojot politiskus, diplomātiskus un finansiālus līdzekļus;
2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju attīstības komisāram, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijai, Padomei un Eiropas Ārējās darbības dienestam.