Rezolūcijas priekšlikums - B7-0019/2014Rezolūcijas priekšlikums
B7-0019/2014

    REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Dienvidsudānā

    13.1.2014 - (2014/2512(RSP))

    iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
    saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

    Isabelle Durant, Judith Sargentini, Barbara Lochbihler, Jean-Jacob Bicep, Nicole Kiil-Nielsen, Raül Romeva i Rueda, Jean Lambert, Iñaki Irazabalbeitia Fernández Verts/ALE grupas vārdā

    Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0018/2014

    Procedūra : 2014/2512(RSP)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    B7-0019/2014
    Iesniegtie teksti :
    B7-0019/2014
    Debates :
    Pieņemtie teksti :

    B7‑0019/2014

    Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Dienvidsudānā

    (2014/2512(RSP))

    Eiropas Parlaments,

    –   ņemot vērā 2005. gadā noslēgto Sudānas vispārējo miera līgumu (VML);

    –   ņemot vērā ANO Drošības padomes 2013. gada 24. decembra lēmumu gandrīz dubultot miera uzturētāju skaitu šajā valstī, palielinot to no 7000 līdz 12 500,

    –   ņemot vērā 1966. gadā pieņemto Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

    –   ņemot vērā 1966. gadā pieņemto Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un tiesībām kultūras jomā,

    –   ņemot vērā 1981. gadā pieņemto Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,

    –   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas,

    –   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

    A. tā kā politiskais saspīlējums starp valsts prezidentu Salvu Kīru un bijušo viceprezidentu Rīku Maharu, kuri abi ir Sudānas Atbrīvošanas kustības armijas augsta ranga politiskie līderi, ir izraisījis vardarbīgus bruņotus konfliktus, kas bijuši par iemeslu tūkstošiem cilvēku bojāejai;

     

    B.  tā kā kaujas sākās 2013. gada 15. decembrī, kad izvērsās sadursmes starp divām grupām armijas barakās Džūbā, un tā kā valsts prezidents Salva Kīrs incidentā vainojis Rīka Mahara organizēto neizdevušos valsts apvērsumu, ko R.Mahars noliedz;

    C. tā kā Dienvidsudānas valdība ir apcietinājusi 11augsta ranga politiķus, tostarp bijušo finanšu ministru un bijušo Sudānas Atbrīvošanas kustības armijas partijas ģenerālsekretāru, apvainojot viņus pret valsts prezidentu Kīru vērstā sazvērestībā;

    D. tā kā pašlaik Adisabebā notiek reģiona Starpvaldību attīstības iestādes (IGAD) organizētās miera sarunas;

    E.  tā kā pašreizējā konflikta, kuram ir izveidojusies arī etniska dimensija, sākums meklējams jau 1991. gadā, kad notika šķelšanās Sudānas Atbrīvošanas kustības armijas iekšienē starp Garanga, tagad jau mirušā atbrīvošanās kustības vadītāja, grupu, kuras piekritējs bija arī Salva Kīrs, un Rīka Mahara grupu, kurš apšaubīja Garanga līderību;

    F.  tā kā pašreizējam konfliktam būtu jārod demokrātisks politiskais risinājums, kā arī jānodrošina iespējas radīt iestādes, par kurām panākta demokrātiska vienošanās, jaunas valsts veidošanai, kas nodibināta neatkarīga referenduma rezultātā;

    G. tā kā 22 gadus ilgstošais pilsoņu karš starp Ziemeļiem un Dienvidiem ir maksājis daudzu cilvēku dzīvības, kā arī izraisījis lielus postījumus un daudz ciešanu;

    H. tā kā situācija humanitārajā jomā ir satraucoša un tā kā ANO Humānās palīdzības koordinācijas birojs (OCHA) lēš, ka valsts iekšienē pārvietoto cilvēku skaits sasniedzis 201 000, un tā kā humānās palīdzības sniegšanu apgrūtina karadarbība un uzbrukumi palīdzības sniedzējiem un palīdzības precēm;

    I.   tā kā apmēram 80 % no visiem veselības aprūpes un pamata pakalpojumiem sniedz nevalstiskas organizācijas;

    J.   tā kā lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo plaši izplatītā nabadzībā, neskatoties uz to, ka valstī ir bagātīgi naftas un citu dabas resursu krājumi, kuru eksports veido vairāk nekā 70 % no IKP un apmēram 90 % no valdības ienākumiem,

    1.  atzinīgi vērtē Starpvaldību attīstības iestādes aizgādnībā notiekošās miera sarunas Āfrikas austrumos un aicina abas puses panākt visaptverošu nolīgumu par mieru;

    2.  aicina valsts prezidentu Salvu Kīru un bijušo viceprezidentu Rīku Maharu apstādināt karadarbību un atrisināt politiskās nesaskaņas, pieņemot visaptverošu nolīgumu, kura pamatā būtu atklātas, demokrātiskas un miermīlīgas sarunas;

    3.  aicina atbrīvot politiskos ieslodzītos un jo īpaši 11 augsta ranga politiķus, kuru turēšana ieslodzījumā ir kļuvusi par nopietnu šķērsli miera sarunās;

    4.  aicina visas puses īstenot pasākumus cilvēktiesību pārkāpumu un vardarbības pret civiliedzīvotājiem novēršanai un uzskata, ka Dienvidsudānas līderiem, jo īpaši valsts prezidentam Kīram un Rīkam Maharam, būtu jādara viss iespējamais, lai apstādinātu viņu kontrolē esošos karavīrus, kuri īsteno vardarbību pret iedzīvotājiem;

    5.  aicina ar ANO atbalstu izveidot neatkarīgu izmeklēšanas komisiju attiecībā uz nogalināšanām un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, lai tiesātu atbildīgos par šiem pārkāpumiem un izbeigtu nesodāmību;

    6.  aicina Dienvidsudānas valdību ratificēt Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Āfrikas Hartu par cilvēktiesībām un tautu tiesībām, tostarp tiesībām uz dzīvību un fizisko neaizskaramību, biedrošanās brīvību un pulcēšanās brīvību;

    7.  uzskata, ka ir būtiski izveidot patiesības un samierināšanās komiteju, kura nodarbotos ar jautājumu izskatīšanu attiecībā uz vardarbīgiem uzbrukumiem, aizstāvētu cietušo tiesības un nodrošinātu valsts pāreju uz demokrātisku iekārtu, kuras pamatā būtu cilvēktiesību ievērošana, tiesiskas valsts un atbildības principu ievērošana, garantējot pienācīgus dzīves apstākļus visiem iedzīvotājiem;

    8.  aicina sarunās iesaistītās puses iekļaut miera nolīgumā tādas tēmas kā, piemēram, pārredzamība un publiskā kontrole naftas ieguves nozarē, lai tādā veidā ļautu ieņēmumus no šiem resursiem izmantot valsts noturīgā attīstībā un uzlabotu valsts iedzīvotāju dzīves apstākļus;

    9.  aicina Eiropas Savienību pastiprināti censties sniegt humāno palīdzību iekšzemē pārvietotajām personām un Dienvidsudānas bēgļiem kaimiņvalstīs;

    10. aicina visas puses ievērot starptautiskās humanitārās tiesības un garantēt humānās palīdzības organizācijām drošu piekļuvi, lai tās varētu apmierināt iedzīvotāju vajadzības;

    11. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Savienības priekšsēdētāja vietniecei un augstajai pārstāvei, ES īpašajam pārstāvim Dienvidsudānā, Sudānas valdībai, Dienvidsudānas valdībai, ANO, Starpvaldību attīstības iestādei (IGAD) un Āfrikas Savienībai.