Procedūra : 2014/2512(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0020/2014

Iesniegtie teksti :

B7-0020/2014

Debates :

Balsojumi :

PV 16/01/2014 - 8.10
CRE 16/01/2014 - 8.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0042

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 161kWORD 74k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0018/2014
13.1.2014
PE527.210v01-00
 
B7-0020/2014

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu

saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu


par stāvokli Dienvidsudānā (2014/2512(RSP))


Cristian Dan Preda, Filip Kaczmarek, Gay Mitchell, Davor Ivo Stier, Mariya Gabriel, Eija-Riitta Korhola, Tunne Kelam, Sergio Paolo Francesco Silvestris, Monica Luisa Macovei, Elena Băsescu, Eduard Kukan, Philippe Boulland, Arnaud Danjean, Roberta Angelilli, Sari Essayah, Joachim Zeller PPE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Dienvidsudānā (2014/2512(RSP))  
B7‑0020/2014

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Dienvidsudānu un Sudānu,

–   ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Catherine Ashton 2013. gada 24. decembra un 2014. gada 2. janvāra paziņojumus par stāvokli Dienvidsudānā,

–   ņemot vērā Padomes 2013. gada 22. jūlija secinājumus par Sudānu un Dienvidsudānu,

–   ņemot vērā ANO Drošības padomes 2013. gada 24. decembra Rezolūciju Nr. 2132(2013) un 2013. gada 25. novembra Rezolūciju Nr. 2126(2013) ,

–   ņemot vērā Starpvaldību attīstības iestādes (IGAD) izpildsekretariāta 2013. gada 19. decembra paziņojumu,

–   ņemot vērā sarunas par stāvokli Dienvidsudānā, kuras pieprasīja rīkot Āfrikas Savienības Miera un drošības padome (MDO), jo īpaši tās 2013. gada 30. decembra Bandžulā rīkotajā sanāksmē, un Starpvaldību attīstības iestādes samits, kas notika 2013. gada 27. decembrī Nairobi,

–   ņemot vērā paziņojumu presei, ko 2014. gada 4. janvārī Āfrikas Savienības vārdā sniedza Āfrikas Savienības Komisijas priekšsēdētājs Dr. Nkosazana Dlamini-Zuma,

–   ņemot vērā 2014. gada 8. janvāra paziņojumu, ko sniedza IGAD īpašie sūtņi pēc brauciena uz Džūbu, lai atjaunotu sarunas starp valdību un nemierniekiem,

–   ņemot vērā Sudānas 2005. gada Vispārējo miera nolīgumu (VMN),

–   ņemot vērā Sudānai un Dienvidsudānai paredzēto plānu, kas izklāstīts Āfrikas Savienības Miera un drošības padomes 2012. gada 24. aprīļa paziņojumā un ko ES pilnībā atbalsta,

–   ņemot vērā pārskatīto Kotonū nolīgumu,

–   ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–   ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–   ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā 2013. gada 15. decembrī Dienvidsudānā sākās kaujas starp valdības karaspēku un etniskajiem bruņotajiem grupējumiem, kas bija apvienojušies ar valdībai nelojālu armijas komandieru vadītām karaspēka vienībām;

B.  tā kā šis konflikts sākās pēc tam, kad valsts prezidents Salva Kiir, kurš pārstāv dinka etnisko grupu, apvainoja paša atlaisto prezidenta vietnieku Riek Machar, kurš pārstāv nūru etnisko grupu, pret viņu vērsta valsts apvērsuma plānošanā; tā kā Riek Machar ir noliedzis valsts apvērsuma plānošanu;

C. tā kā bijušajam prezidenta vietniekam Riek Machar uzticīgie cīnītāji karadarbību koncentrē ar naftu bagātajā valsts ziemeļaustrumos esošajā Džūnkalī pavalstī, aptverot arī dažas Džūbas daļas un valsts ziemeļos esošās Vahdas un Augšnīlas pavalstis; tā kā kauja šajās teritorijās kļuva vēl asākas, kad armija virzījās uz nemiernieku kontrolē esošo Džūnkalī pavalsts galvaspilsētu Boru;

D. tā kā ir dokumentāli fiksēts, ka masveidā tiek izpildīti nāvessodi bez tiesas sprieduma, notiek vēršanās pret cilvēkiem, pamatojoties uz viņu etnisko piederību, un veikta patvaļīga apcietināšana, un 2014. gada 6. janvārī tika identificēti vismaz trīs masveida apbedījumi;

E.  tā kā šā konflikta rezultātā gandrīz 1000 cilvēku ir nogalināti, vairāk nekā 200 000 cilvēku ir pārvietoti vai arī tie ir pametuši valsti, dodoties galvenokārt uz Ugandu un Keniju;

F.  tā kā Āfrikas austrumos esošās kaimiņvalstis, tostarp Kenija un Etiopija, ir izdarījušas spiedienu uz abām pusēm, lai tās censtos panākt mieru; tā kā Uganda pēc prezidenta Kiir lūguma ir nosūtījusi 1200 vīru lielu karaspēku un militāro tehniku, lai apsargātu tādus objektus kā lidosta un valdības ēkas;

G. tā kā pēc tam, kad valsts ziemeļos esošajā Vahdas pavalstī kauju dēļ tika slēgti naftas lauki, Dienvidsudānas naftas ieguves apjomi ir samazinājušies par 45 000 barelu dienā (apmēram 20 %) līdz 200 000 barelu dienā;

 

H. tā kā 2014. gada 7. janvārī valdības un nemiernieku pārstāvji rīkoja savu pirmo savstarpējo tikšanos Adisabebā, radot cerības panākt pamieru; tomēr tā kā šīs sarunas, šķiet, ir nonākušas strupceļā, jo valdība ir arestējusi 11 varbūtējos valsts apvērsuma plānotājus;

I.   tā kā nemiernieki pieprasa atbrīvot šos 11 Machar tuvos augstākā līmeņa politiķus, kuri arestēti saistībā ar aizdomām par valsts apvērsuma plānošanu, lai viņi varētu piedalīties sarunās; tā kā prezidents Kiir ir paziņojis, ka viņi varētu piedalīties reģiona valstu organizētajās sarunās, ja apspriešanās tiktu pārcelta no Etiopijas uz Džūbu, lai šie cilvēki vakarā varētu atgriezties savās apcietinājuma vietās, jo viņus atbrīvos atbilstīgi valsts tiesvedības procesam; tā kā nemiernieki šo piedāvājumu ir noraidījuši; tā kā minētie apcietinātie ir apgalvojuši, ka viņu kā apcietināto statusam nevajadzētu traucēt nolīguma par karadarbības pārtraukšanu panākšanu;

J.   tā kā 2014. gada 11. janvārī ASV sūtnis Donald Booth un Dinevidsudānas kaimiņvalstu sūtņi tikās ar Riek Machar, lai mēģinātu abu pušu priekšlikumus iekļaut dokumenta par karadarbības pārtraukšanu projektā;

K. tā kā, neraugoties un notiekošajām miera sarunām, valstī valda nestabilitāte un turpinās cīņas un bruņoto spēku mobilizēšana; tā kā valdības karaspēks cenšas atgūt kontroli pār Boras pilsētu, pēdējo nemiernieku rokās esošo pavalsts galvaspilsētu;

L.  tā kā 2014. gada 8. janvārī vairāki desmiti cilvēku Džūbā rīkoja miera maršu, nosodot kaujas starp prezidenta un atlaistā prezidenta vietnieka atbalstītājiem;

M. tā kā humanitārā situācija ir ārkārtēji satraucoša, jo gandrīz nav iespējams piekļūt grūtībās nonākušajiem cilvēkiem; tā kā kaujas un uzbrukumi humānās palīdzības darbiniekiem un līdzekļiem arī liedz šiem cilvēkiem doties uz vietām, lai piedāvātu palīdzību;

N. tā kā pēc ANO lūguma sniegt palīdzību, 2014. gada 4. janvārī tika aktivizēts Savienības civilās aizsardzības mehānisms, lai sniegtu Dienvidsudānai palīdzību, piegādājot patvertnes, medicīnas materiālus, medikamentus, sadzīves priekšmetus un pārtiku;

O. tā kā ANO Drošības padome 2013. gada 24. decembrī pieņēma Rezolūciju Nr. 2132(2013), atļaujot palielināt Dienvidsudānā izvietotās ANO misijas spēkus par 5500 kareivjiem un 440 policistiem;

P.  tā kā ANO Humānās palīdzības koordinācijas birojs (OCHA) ir aicinājis visas valstis piešķirt 166 miljonus USD, lai reaģētu uz šo krīzi un no 2014. gada janvāra līdz martam sniegtu atbalstu apmēram 628 000 cilvēku; tā kā galvenās prioritātes ir nometņu pārvaldība, pārtika un iztikas līdzekļi, veselības aprūpe, cilvēku izmitināšana, aizsardzība, ūdens, sanitārija un higiēna, kā arī Dienvidsudānā jau dzīvojošo bēgļu vajadzību nepārtraukta apmierināšana;

Q. tā kā Komisija atbalsta dzīvības glābšanai paredzētas darbības, 2012.–2013. gadā humānajai palīdzībai piešķirot gandrīz 160 miljonus EUR; tā kā Komisija arī 2014. gadā ir atvēlējusi 50 miljonus EUR, lai reaģētu uz šajā valstī valdošo arvien plašāko un dziļāko humanitāro krīzi;

R.  tā kā Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi divus orderus prezidenta al-Bashir apcietināšanai, apsūdzot viņu atbildībā par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un genocīda aktiem, ko Darfūrā, Sudānā veica Sudānas bruņotie spēki un to sabiedrotie Janjaweed bruņotie grupējumi,

1.  stingri nosoda pēdējā laika karadarbības uzliesmojumus Dienvidsudānā un aicina visas puses nolikt ieročus un nekavējoties pārtraukt vardarbību, kuras rezultātā kopš šā konflikta sākuma 2013. gada decembrī ir gājuši bojā vai ievainoti civiliedzīvotāji un bojāts viņu īpašums;

2.  pauž nopietnas bažas par neseno vardarbības pastiprināšanos Dienvidsudānā, kas šajā jau tik nestabilajā un izpostītajā valstī ir radījusi nopietnas politikās, ekonomiskās, sociālās un humanitārās sekas; pauž īpašas bažas par šā konflikta etnisko ievirzi; uzsver, ka centieni iegūt varu, pielietojot vardarbību vai dalot cilvēkus pēc etniskās piederības, ir pretrunā demokrātiskajam tiesiskumam un starptautiskajām tiesību normām;

3.  nosoda zināmos abu pušu, tostarp bruņotu grupējumu un valsts bruņoto spēku, veiktos cilvēktiesību pārkāpumus un nelikumības un uzsver, ka ir jāsauc pie atbildības par šiem starptautisko humanitāro tiesību un starptautisko cilvēktiesību pārkāpumiem atbildīgās personas;

4.  aicina valdību un nemierniekus risināt domstarpības miermīlīgā ceļā, demonstrēt labu gribu un vienoties par beznosacījuma pamieru un karadarbības izbeigšanu, lai mazinātu spriedzi un atvieglotu iedzīvotāju jau tā šausmīgo stāvokli;

5.  atzinīgi vērtē IGAD īpašo sūtņu starpniecības centienus un apņemšanos darīt visu nepieciešamo, lai veicinātu starp Dienvidsudānas vadošajiem politiķiem notiekošo sarunu sekmīgu pabeigšanu; pilnībā atbalsta Adisabebā notiekošās sarunas un šajā sakarībā mudina valdību un nemierniekus godprātīgi un bez jebkādiem nosacījumiem iesaistīties visaptverošās politiskās sarunās un pilnībā sadarboties ar IGAD īpašajiem sūtņiem;

6.  mudina Dienvidsudānas valdību ieviest nepieciešamās politiskās un ekonomiskās reformas, lai novērstu valstī pastāvošo slikto pārvaldību, hronisko nabadzību, kā arī korupcijas un nedrošības līmeņa palielināšanos;

7.  atzinīgi vērtē Āfrikas Savienības Miera un drošības padomes lēmumu izveidot komisiju, lai izmeklētu cilvēktiesību pārkāpumus un citas nelikumības un ieteiktu veidus un līdzekļus, kā nodrošināt atbildību un samierināšanos visās šīs valsts kopienās;

8.  mudina visas Dienvidsudānas kaimiņvalstis cieši sadarboties, lai šajā reģionā uzlabotu drošības situāciju; uzsver, ka sadarbība ar Sudānu jo īpaši palīdzētu uzlabot savstarpējos sakarus pēc tam, kad pilsoņu karā iesaistītie pretinieki 2012. gada sākumā nebija tālu no vēl viena konflikta strīdos par valstu robežām un ieņēmumiem no naftas pārdošanas;

9.  mudina Dienvidsudānas vadītājus ļaut humānās palīdzības sniedzējiem darīt savu darbu un garantēt viņiem nepieciešamo drošību, lai šie cilvēki nekavējoties varētu apmierināt iedzīvotāju pamatvajadzības un novērst Dienvidsudānā humāno traģēdiju;

10. aicina Komisiju, dalībvalstis un starptautisko sabiedrību ievērot savas pamatsaistības attiecībā uz šo reģionu un mobilizēt līdzekļus, lai nekavējoties reaģētu uz humanitārās situācijas pasliktināšanos Dienvidsudānā un jo īpaši risinātu jautājumus saistībā ar būtisku pārtikas un ūdens, ārkārtas pajumtes un aizsardzības trūkumu;

11. mudina Dienvidsudānu ratificēt starp ES un ĀKK valstīm noslēgto Kotonū nolīgumu, lai uzlabotu ES ilgtermiņa saistību attiecībā uz Dienvidsudānas attīstību efektivitāti;

12. atzinīgi vērtē lēmumu pastiprināt ANO misiju Dienvidsudānā (UNMISS), nosūtot turp papildu militāros, policijas, loģistikas un civilos darbiniekus; tomēr uzsver, ka par civiliedzīvotāju aizsardzību galvenokārt ir atbildīga pati valsts;

13. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Dienvidsudānas valdībai, Dienvidsudānas cilvēktiesību komisāram, Dienvidsudānas Nacionālajai leģislatīvajai asamblejai, Āfrikas Savienības institūcijām, Starpvaldību attīstības iestādei un ANO ģenerālsekretāram.

 

Juridisks paziņojums - Privātuma politika