REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Dienvidsudānā
13.1.2014 - (2014/2512(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Sabine Lösing, Willy Meyer, João Ferreira, Inês Cristina Zuber, Sabine Wils, Marie-Christine Vergiat GUE/NGL grupas vārdā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā ANO Statūtus,
– ņemot vērā 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā ANO konvencijas par bēgļiem,
– ņemot vērā 2005. gada 9. janvārī parakstīto Vispārējo miera nolīgumu (VMN);
– ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1990 (2011), Rezolūciju Nr. 1996 (2011), Rezolūciju Nr. 1997 (2011) un Rezolūciju Nr. 1999 (2011),
– ņemot vērā Āfrikas Savienības 2011. gada 31. janvāra deklarāciju,
– ņemot vērā ANO misijas Dienvidsudānā (UNMISS) pilnvaras,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā kopš 2011. gada jūlija Dienvidsudāna, kuras iedzīvotājiem ir dažāda etniskā izcelsme, ir neatkarīga valsts, kas par tādu kļuva, pamatojoties uz 2005. gada VMN un Sudānas dienvidu daļā rīkoto referendumu;
B. tā kā valdošās Sudānas Tautas atbrīvošanas kustības iekšējo nesaskaņu rezultātā prezidents Salva Kiir Mayardit 2013. gada jūlijā atlaida visu Ministru kabinetu un atcēla no amata viceprezidentu Riek Machar;
C. tā kā konflikta iemesls ir jautājums par to, kas pārvaldīs valsti, un tā kā iecelšana valsts amatos ir veids, kā uzkrāt bagātību, saņemot lielas algas, un izmantot neierobežotas privilēģijas un pakalpojumus;
D. tā kā atlaistais viceprezidents 2013. gada decembrī, iespējams, mēģināja īstenot valsts apvērsumu, pēc kura tika arestēti 11 politiķi, kas bija Riek Machar sabiedrotie, un tā kā prezidents ir uzstājis, ka viņi būtu jātiesā;
E. tā kā Sudānas Tautas atbrīvošanas armijai ir pievienojušies bijušo kaujinieku grupējumi, tomēr tie joprojām ir saglabājuši līdzšinējo struktūru un vadību; tā kā izdevumi militāriem mērķiem 2012. gadā sasniedza 10,32 % no valsts IKP un šī ir vislielākā procentuālā daļa pasaulē;
F. tā kā cīņā par varu ir centieni veidot un izmantot etnisko dalījumu, tādējādi radot draudus konfliktu pārvērst par etnisku karu, kas var novest Dienvidsudānu līdz pilsoņu kara uzliesmojumam;
G. tā kā pilsoniskā sabiedrība ir pieprasījusi rast miermīlīgu politisku risinājumu šai problēmai;
H. tā kā saskaņā ar ziņojumos sniegto informāciju kopš 2013. gada 15. decembra ir gājuši bojā vairāk nekā 1000 cilvēku, galvenokārt civiliedzīvotāji, un daudzviet valstī ir atklāti masu kapi; tā kā ir aprēķināts, ka valsts iekšienē pārvietoto cilvēku skaits sasniedz 400 000, no kuriem daudzi jau ir devušies uz kaimiņvalstīm, un tā kā humanitārās krīzes izraisīšanā ANO vaino gan valdību, gan nemierniekus;
I. tā kā tā Džūnkalī reģiona teritorija, kurā konflikts saasinājies visvairāk, atrodas netālu no Etiopijas robežas; tā kā krīze Dienvidsudānā, kā arī ziņojumi un apsūdzības par Ugandas un Sudānas karaspēka iesaistīšanos konfliktā prezidenta Salva Kiir pusē draud destabilizēt Austrumāfrikas lielāko daļu;
J. tā kā Austrumāfrikas reģiona valstu bloka Starpvaldību attīstības iestāde (IGAD) darbojas kā starpnieks un pašreiz Adisabebā vada sarunas starp abu karojošo pušu pārstāvjiem;
K. tā kā Dienvidsudānas valdības 2012. gada lēmums pārtraukt naftas ieguvi valsts ziemeļdaļā izraisīja ekonomikas lejupslīdi un strauju IKP kritumu un aprēķinātā faktiskā izaugsme bija -47,6 %; tā kā sadursmju dēļ naftas ieguve Vahdas pavalstī gandrīz vairs netiek veikta;
L. tā kā konflikts parāda nespēju risināt visakūtākās problēmas, ar kurām saskaras iedzīvotāji;
M. tā kā Dienvidsudānas Republika ir viena no visnabadzīgākajām un mazattīstītākajām pasaules valstīm, kurā 50 % iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa, māšu mirstība ir visaugstākā pasaulē, bērnu mirstības līmenis ir viens no visaugstākajiem augstākajām pasaulē, 75 % iedzīvotāju ir analfabēti un tikai vienai trešdaļai iedzīvotāju ir pieejams tīrs dzeramais ūdens;
N. tā kā Dienvidsudānā ir plašas teritorijas ar auglīgu lauksaimniecības zemi un tā ir bagāta ne tikai ar naftu, bet arī tādiem dabas resursiem kā dzelzsrūda, varš, dimanti un zelts;
O. tā kā ANO misiju Sudānā (UNMIS) pārņēma UNMISS, kuru izveidoja 2011. gada 9. jūlijā un kurai ir 7000 cilvēku liels militārais personāls;
P. tā kā kopš Dienvidsudānas izveidošanas tā bijusi atkarīga lielākoties no finansiāla atbalsta, ko sniegušas vairākas valstis, galvenokārt Amerikas Savienotās Valstis un Apvienotā Karaliste,
1. pauž dziļas bažas par konflikta saasināšanos, izraisot civiliedzīvotāju bojāeju; prasa nekavējoties noslēgt pamieru starp karojošajām pusēm un pauž atbalstu neitrālai starpniecībai nolūkā ātri panākt vienošanos;
2. pauž atbalstu pilsoniskās sabiedrības prasībai pēc miermīlīga politiska risinājuma; prasa politiski nevardarbīgā veidā atrisināt iekšējās nesaskaņas un atbruņot un pārtraukt apgādāt ar bruņojumu kaujinieku grupas;
3. prasa pastiprināt humānās palīdzības sniegšanu civiliedzīvotājiem, kas cietuši kaujās un pamet teritoriju; mudina abas puses nodrošināt iedzīvotājiem neierobežotu pieeju ANO struktūrām, kuras sniedz šādu palīdzību;
4. aicina ES un tās dalībvalstis palielināt finansējumu kaimiņvalstīm, lai palīdzētu tām risināt jautājumus saistībā ar bēgļiem, kas tajās ierodas; aicina ES un tās dalībvalstis atvērt robežas tiem cilvēkiem, kas Dienvidsudānas krīzes dēļ devušies bēgļu gaitās;
5. aicina kaimiņvalstis, kā arī citus spēkus neveikt valstī nekādus militārus pasākumus; jo īpaši aicina dalībvalstis pārtraukt jebkādu ieroču vai militārā aprīkojuma piegādi Dienvidsudānai, kā arī pārtraukt ieroču eksportu uz šo reģionu;
6. uzsver, ka valsts dabas resursiem, jo īpaši naftas ieguvei, ir jābūt valsts kontrolē un valstij tie jāizmanto visas tautas labā, kā arī lai nodrošinātu valsts labklājību un cīnītos pret badu un nabadzību;
7. uzsver, ka Dienvidsudānas valdībai piešķirtie finanšu līdzekļi būtu jāizmanto, lai novērstu cēloņus, kas valstī izraisa katastrofālu ekonomisko situāciju, nelīdztiesību un galēju nabadzību;
8. uzsver, ka stāvokli varētu uzlabot, ja valdība ievērotu iedzīvotāju pilsoniskās, ekonomiskās, sociālās un demokrātiskās tiesības;
9. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Dienvidsudānas valdībai, Sudānas valdībai, Etiopijas valdībai, Ugandas valdībai un Āfrikas Savienībai.