REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par pārvietošanās brīvību

13.1.2014 - (2013/2960(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Timothy Kirkhope, Ryszard Antoni Legutko, Janusz Wojciechowski, Ryszard Czarnecki ECR grupas vārdā

B7‑0026/2014

Eiropas Parlamenta rezolūcija par pārvietošanās brīvību

(2013/2960(RSP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību IV sadaļu un tā 151. pantu,

–   ņemot vērā pievienošanās līgumus un attiecīgos protokolus,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 21., 45., un 47. pantu un Pamattiesību hartas 15., 21., 29., 34. un 45. pantu,

–   ņemot vērā Padomes 1968. gada 15. oktobra Regulu (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā[1], kas kodificēta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Regulu (ES) Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā[2],

–   ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Viviane Reding paziņojumu par brīvu pārvietošanos Tieslietu un iekšlietu padomes 2013. gada 5. decembra sanāksmē,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā tiesības dzīvot un strādāt citā dalībvalstī ir viena no ES pamatbrīvībām, kas atzītas Līgumos;

B.  tā kā 2014. gada 1. janvārī Eiropas Savienībā tika atceltas pagaidu pārbaudes Bulgārijas un Rumānijas pilsoņiem;

C. tā kā mobilitātes plūsmām jābūt atkarīgām galvenokārt no darbaspēka pieprasījuma;

D. tā kā darba ņēmēju brīva pārvietošanās, to pareizi regulējot, var palīdzēt izveidot spēcīgāku Eiropas ekonomiku un elastīgāku ES, kas būtu gatava risināt globālās sacensības problēmas;

E.  tā kā mūsdienu Eiropas sabiedrībā ir pieprasījums pēc lielākas darba ņēmēju mobilitātes, ņemot vērā pārmaiņas rūpniecībā, globalizāciju, jaunus darba organizācijas modeļus, demogrāfiskās pārmaiņas un transportlīdzekļu attīstību;

F.  tā kā Komisija nesen nāca klajā ar vairākiem priekšlikumiem, kā novērst līdz šim vēl neatrisinātas problēmas saistībā ar brīvu pārvietošanos,

1.  norāda, ka brīva pārvietošanās ir faktors, kas labvēlīgi ietekmē vienotā tirgus galīgo izveidi un sekmē Eiropas ekonomikas izaugsmi;

2.  aicina dalībvalstis pildīt savas Līgumā noteiktās saistības attiecībā pret ES brīvas pārvietošanās noteikumiem;

3.  uzsver. ka brīva pārvietošanās arī turpmāk būs pozitīva ES iezīme, ja vien tā tiks regulēta un īstenota ilgtspējīgā veidā un ES veiks attiecīgus pasākumus pret šo tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, tādējādi stiprinot ES pilsoņu paļāvību un viņu uzticību šim principam;

4.  aicina Padomi rūpīgi izsvērt Komisijas jaunāko paziņojumu par reformām, cita starpā paredzot „pastāvīgās dzīvesvietas testa” skaidrojumu, centienus risināt sociālās integrācijas problēmas, sekmēt paraugprakses apmaiņu vietējo iestāžu starpā, kā arī noteikumus par sociālā nodrošinājuma pieejamību;

5.  aicina dalībvalstis efektīvi ieviest Vīzu informācijas sistēmu un Šengenas Informācijas sistēmu, lai visiem ES pilsoņiem garantētu drošību;

6.  aicina dalībvalstis panākt, lai vienlīdzības un pamattiesību principi tiktu ievēroti attiecībā pret visiem Eiropas Savienības pilsoņiem;

7.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret visiem ES darba ņēmējiem, lai pastāvētu godīga konkurence starp uzņēmumiem, un nepieļaut ekonomisko un sociālo dempingu;

8.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

• [1]  OV L 257, 19.10.1968., 2. lpp.
• [2]  OV L 141, 27.5.2011., 1. lpp.