Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 3. punktu un 9. pantu,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 20. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. pantu, 21. panta 1. punktu un 45. pantu,

–   ņemot vērā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 13. un 15. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,

–   ņemot vērā Tiesas 2010. gada 2. marta spriedumu lietā C‑135/08 Janko Rottman/Freistaat Bayern,

–   ņemot vērā Eiropas migrācijas tīkla 2012. gada 8. novembra dokumentu „Speciāla aptauja par turīgiem imigrantiem”,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā dalībvalstis nosaka, kādā kārtībā tiek iegūta un zaudēta valsts pilsonība; tā kā ES pilsonība, kas ir pievienota vērtība un neaizstāj valsts pilsonību, tomēr ir katras dalībvalsts pilsoņa pamatstatuss, kuru nedrīkst noteikt personas ekonomiskais stāvoklis;

B.  tā kā Savienības pilsonība nodrošina vairākas tiesības, tostarp tiesības kandidēt un tiesības vēlēt gan valsts un pašvaldību, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kā arī tiesības brīvi pārvietoties, un šīs tiesības visā Eiropas Savienības teritorijā garantē pati Savienība;

C. tā kā brīva pārvietošanās ES teritorijā ir cieši saistīta ar Savienības pilsonību, un pārvietošanās brīvība attiecas arī uz trešo valstu pilsoņiem, ja viņiem ir likumīgas tiesības uzturēties un dzīvot kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm;

D. tā kā ikvienam ir tiesības doties prom arī no savas izcelsmes valsts un ir tiesības tajā atgriezties, ikvienam ir tiesības uz pilsonību un nevienam nedrīkst patvaļīgi atņemt pilsonību, nedz arī liegt tiesības to mainīt;

E.  tā kā vairākas dalībvalstis nesen ir veikušas pasākumus, kuru mērķis ir veicināt augsti kvalificētu cilvēku vai ievērojamu ekonomisko resursu īpašnieku migrāciju, šajā nolūkā jo īpaši tirgojot vīzas;

F.  tā kā Malta ir pieņēmusi tiesību aktus, kas par krietnu naudas summu ļauj iegādāties pasi;

G. tā kā šīs ierosmes ir saistītas ar dažu dalībvalstu ekonomikas un budžeta stāvokli, taupības pasākumiem un centieniem samazināt deficītu un pamatīgo valsts parādu, īstenojot Savienības pieprasīto politiku; tā kā pilsonības tirgošanas pasākumu mērķis ir finansēt dalībvalstu valsts budžetu vai veicināt ieguldījumus attiecīgajās dalībvalstīs;

H. tā kā pilsonību, rezidenta statusu vai pagaidu uzturēšanos nedrīkst piešķirt atkarībā no personas ekonomiskā vai sociālā stāvokļa; tā kā tiesības un brīvības ir piešķirtas visiem, tādēļ tās nevar būt finansiālu darījumu priekšmets, pat ja šādus darījumus veic pati valsts;

I.   tā kā pret visiem migrantiem, kuri ierodas strādāt un dzīvot Eiropas Savienībā, ir jāizturas vienādi neatkarīgi no tā, kāds ir personas ekonomiskais vai sociālais stāvoklis,

1.  asi nosoda to, ka ir pieņemti tiesību akti un programmas, kuru mērķis ir piešķirt pilsonību vai pastāvīgā vai pagaidu rezidenta statusu, tikai un vienīgi pamatojoties uz personas finansiālajām iespējām vai apmaiņā pret investīciju projektu īstenošanu dalībvalstīs; uzsver, ka šāda prakse ir vienlīdzības principa un diskriminācijas aizlieguma principa pārkāpums un migrantu diskriminācijas iemesls;

2.  uzsver, ka pilsonību un pastāvīgas vai pagaidu uzturēšanās atļaujas nedrīkst uzskatīt par preci, ņemot vērā tiesības, kas ar šādu statusu ir saistītas;

3.  norāda, ka Savienības pilsonība ir svarīgs ikvienas dalībvalsts pilsonim piešķirts statuss, kas pats par sevi garantē pamattiesības un uzliek pienākumus ES dalībvalstīm;

4.  asi nosoda šādu praksi, ja migrantiem, kas jau daudzus gadus strādā un sniedz Eiropas Savienībai vērtīgu ieguldījumu, ir liegta iespēja pat pieteikties tās valsts pilsonības iegūšanai, kurā viņi dzīvo; pauž patiesu nožēlu par situāciju, kurā daži migranti pilsonību var nopirkt, turpretim citi riskē ar savu dzīvību, cenšoties apiet likumus, kas garantē ES robežu drošību;

5.  atgādina, ka nelokāmi atbalsta atvērtu migrācijas politiku, kas nav pakārtota valstspiederības, īpašuma vai ienākumu aspektiem;

6.  pauž nožēlu, ka vairākas dalībvalstis joprojām nav piešķīrušas pilsonību vai balsstiesības cilvēkiem, kuri tajās ieceļojuši pirms 1991. gada, un viņu pēcnācējiem (Latvijas gadījumā tie 15 % no iedzīvotāju skaita) vai nav piešķīrušas balsstiesības trešo valstu pilsoņiem, kuri pastāvīgi dzīvo attiecīgo dalībvalstu teritorijā;

7.  uzskata — ja valsts pilsonība vai rezidenta statuss tiek piešķirts, pamatojoties uz finansiālajām iespējām, tas grauj gan pilsoņu un ikvienas Eiropas Savienībā dzīvojošas personas, gan dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos pilsonības idejai, un ir pārliecināts, ka tas varētu ļoti lielā mērā ietekmēt brīvu pārvietošanos, balsstiesības un vīzu režīma atcelšanas programmas, kas sniedz priekšrocības visiem ES pilsoņiem;

8.  aicina visas dalībvalstis savas pilnvaras pilsonības un pastāvīgas vai pagaidu uzturēšanās jomā īstenot, pienācīgi ņemot vērā gan Eiropas, gan starptautiskās cilvēktiesību konvencijas;

9.  prasa plašāk apspriest kopīgus principus, saskaņā ar kuriem dalībvalstīm vajadzētu īstenot savu politiku, risinot ar valstspiederību, pilsonību un pastāvīgu vai pagaidu uzturēšanos saistītus jautājumus;

10. aicina dalībvalstis pildīt visas starptautiskās saistības, ko tās ir uzņēmušās, jo īpaši Eiropas Cilvēktiesību konvenciju;

11. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem un valdībām.