REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Ukrainā
4.2.2014 - (2014/2547(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Rebecca Harms, Mark Demesmaeker, Werner Schulz, Tarja Cronberg, Raül Romeva i Rueda, Indrek Tarand Verts/ALE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0138/2014
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 2013. gada 12. decembra rezolūciju par Viļņas augstākā līmeņa sanāksmes rezultātiem un Austrumu partnerības nākotni, jo īpaši attiecībā uz Ukrainu[1],
– ņemot vērā 2013. gada 23. oktobra rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politiku, virzību uz spēcīgāku partnerību — Eiropas Parlamenta nostāja attiecībā uz 2012. gada progresa ziņojumiem[2],
– ņemot vērā 2013. gada 12. septembra rezolūciju par Krievijas izdarīto spiedienu uz Austrumu partnerības valstīm[3],
– ņemot vērā Austrumu partnerības 2013. gada 29. novembra augstākā līmeņa sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju „Austrumu partnerība — turpmākā rīcība”,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Catherine Ashton 2014. gada 22. janvāra paziņojumu attiecībā uz vardarbību un ziņām par protestētāju nāves gadījumiem Kijevā un 2014. gada 17. janvāra paziņojumu par notikumiem Ukrainas parlamentā,
– ņemot vērā Ārlietu padomes 2014. gada 20. janvāra sanāksmē pieņemtos Padomes secinājumus par Ukrainu,
– ņemot vērā ES un Krievijas 2014. gada 28. janvāra augstākā līmeņa sanāksmi,
– ņemot vērā Eiropas Savienības un Ukrainas partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN), kas stājās spēkā 1998. gada 1. martā, un 2012. gada 30. martā parafēto jauno asociācijas nolīgumu,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā pēc tam, kad Ukrainas valdība pieņēma lēmumu apturēt asociācijas nolīguma parakstīšanu, simtiem tūkstošu cilvēku spontāni izgāja ielās visā valstī, atbalstot izvēli par labu Eiropai; tā kā Kijevā demonstranti ir miermīlīgi ieņēmuši Neatkarības laukumu, pieprasot spēcīgas politiskās pārmaiņas, lai piespiestu valdību pārskatīt savu lēmumu;
B. tā kā pēdējo nedēļu laikā stāvoklis ir kļuvis vēl sliktāks, un aizvien vairāk cilvēku iziet ielās, lai aizstāvētu demokrātiju un pilsoniskās brīvības pēc tam, kad īpašo uzdevumu policijas vienība „Berkut” ar brutālu spēku vērsās pret demonstrantiem, cilvēktiesību aktīvistiem un žurnālistiem;
C. tā kā, ignorējot starptautiskās sabiedrības spiedienu, pret protestētājiem joprojām tiek izmantota iebiedēšanas, represiju un vardarbības taktika un tā rezultātā ir palielinājies arestēto skaits, vairāk nekā 2000 cilvēku ir ievainoti, daudzi ir nolaupīti un vismaz seši ir nogalināti;
D. tā kā 2014. gada 28. janvārī Ukrainas premjerministrs Mikola Azarovs un viņa vadītā valdība paziņoja par atkāpšanos; tā kā tajā pašā dienā Ukrainas parlaments atcēla 2014. gada 16. janvārī steigā pieņemtos likumus, kas ierobežoja pulcēšanās tiesības un vārda brīvību, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbību;
E. tā kā nākamajā dienā Ukrainas parlaments pieņēma likumu par amnestiju, iepriekš nevienojoties ar opozīciju par to, kādi būs šī likuma noteikumi un kādā kārtībā tas būs īstenojams, un nerisinot problēmu, ko rada pašlaik plaši izplatītā tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku nesodāmība;
F. tā kā stāvoklis Ukrainā bija viens no aktuālākajiem jautājumiem 2014. gada 28. janvārī Briselē notikušās ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes darba kārtībā,
1. pauž nelokāmu atbalstu un līdzjūtību, kā arī solidarizējas ar visiem cilvēkiem, kas pēdējo divu mēnešu laikā Ukrainā ir izgājuši ielās, lai apliecinātu, ka atbalsta izvēli par labu Eiropai, un paustu atbalstu demokrātijai un cilvēktiesību ievērošanai;
2. asi nosoda Ukrainas īpašo uzdevumu policijas vienību brutālos uzbrukumus demonstrantiem, nerimstošo iebiedēšanu un vajāšanu, ko īsteno tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki, protestētāju nolaupīšanu, patvaļīgus arestus un nepamatoti ilga pirmstiesas ieslodzījuma piemērošanu, kā arī provokāciju stratēģiju, un pieprasa saukt vainīgos pie atbildības;
3. aicina Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču īstenot savas pilnvaras, lai šo praksi izbeigtu, un pieprasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot un politiski reabilitēt visus demonstrantus un politieslodzītos, kas tiek nelikumīgi turēti apcietinājumā, tostarp arī Jūliju Timošenko; prasa izveidot izmeklēšanas komiteju, kas izmeklētu visus kopš demonstrāciju sākuma notikušos cilvēktiesību pārkāpumus;
4. atzinīgi vērtē Ukrainas parlamenta 2014. gada 28. janvāra balsojumu, ar ko vairākuma un opozīcijas spēku vienošanās rezultātā tika atcelti 16. janvārī pieņemtie nedemokrātiskie likumi, un pauž nožēlu, ka par Amnestijas likumu šādu vienošanos nav izdevies panākt; šajā sakarībā pieprasa turpināt politisko līderu dialogu un cer, ka tā rezultātā krīze drīz tiks novērsta miermīlīgā ceļā;
5. uzskata, ka viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas jārisina, cenšoties novērst krīzi Ukrainā, attiecas uz to, kā atkal līdzsvarot iestāžu pilnvaras un beidzot atgriezties pie 2004. gada Konstitūcijas, ko Konstitucionālā tiesa, apejot Ukrainas parlamentu, 2010. gadā nelikumīgi atcēla;
6. uzskata, ka ar Eiropas Parlamenta deputātu aktīvu klātbūtni Kijevā varētu novērst turpmāku krīzes saasināšanos, un šajā sakarībā prasa izveidot pastāvīgu Eiropas Parlamenta misiju Ukrainā, arī ar dalībvalstu parlamentu līdzdalību, lai kliedētu spriedzi un sekmētu pušu dialogu;
7. norāda, ka priekšlikums parakstīt asociācijas nolīgumu joprojām ir spēkā un ka ES ir gatava to parakstīt, tiklīdz būs novērsta pašreizējā politiskā krīze un ja būs izpildīti Ārlietu padomes 2012. gada decembrī noteiktie kritēriji;
8. sagaida, ka Padome un Komisija pildīs savus solījumus un turpinās palīdzēt Ukrainai pārvarēt šo pamatīgo politisko un ekonomisko krīzi; mudina jo īpaši Komisiju rast veidu, kā nodrošināt medicīnisko aprūpi un atbalstu ikvienam, kas demonstrāciju laikā ir cietis no vardarbības;
9. šajā sakarībā aicina Padomi nevilcinoties rīkoties, cita starpā pastiprinot diplomātisko spiedienu un nosakot atsevišķus īpašus pasākumus un sankcijas (ceļošanas ierobežojumi, līdzekļu un īpašuma arests) pret visiem tiem Ukrainas ierēdņiem, likumdevējiem un viņu sponsoriem uzņēmējiem, kas atbildīgi par uzbrukumiem protestētājiem un viņu nogalināšanu, un strādāt intensīvāk, lai izbeigtu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ar ko Eiropas bankās nodarbojas Ukrainas uzņēmumi un darījumu aprindas;
10. jo īpaši aicina Padomi un Komisiju aktīvāk sadarboties ar SVF, Pasaules Banku, ERAB un EIB, cenšoties pēc iespējas ātrāk pieņemt konkrētu ilgtermiņa finansiālā atbalsta pasākumu kopumu, kas palīdzētu Ukrainai risināt ar ekonomiskās un sociālās situācijas lejupslīdi saistītās problēmas, un sniegt ekonomisku atbalstu, ar kuru varētu sākt īstenot pamatīgas un visaptverošas reformas, kas nepieciešamas Ukrainas ekonomikai;
11. uzskata, ka ātri panākta galīgā vienošanās par ES un Ukrainas bezvīzu ceļošanas nolīgumu ir labākais veids, kā atbildēt uz prasībām, kuras pauž Ukrainas pilsoniskā sabiedrība un studenti, kas pēdējo dienu laikā valsts laukumos ir apliecinājuši savu atbalstu Ukrainas izvēlei par labu Eiropai; norāda, ka šis nolīgums rosinās un atvieglos apmaiņu un tiešus personiskus kontaktus starp pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, tā veicinot savstarpēju sapratni un sniedzot Ukrainas sabiedrībai iespēju iepazīties ar Eiropas standartiem un labāko praksi visās jomās; kamēr nolīgums vēl nav noslēgts, prasa ieviest ļoti vienkāršu pagaidu kārtību, kādā par lētu maksu būtu iespējams saņemt vīzu;
12. aicina Maskavu ieņemt konstruktīvu nostāju un atturēties no pretpasākumiem un nepamatota spiediena, kura mērķis ir graut kaimiņvalstu suverēnās tiesības brīvi noteikt savu nākotni; mudina ES un dalībvalstis, runājot ar Krieviju, paust vienotu viedokli, atbalstot to Austrumu partnerības valstu centienus integrēties Eiropā, kuras pašas vēlas veidot ciešākas attiecības ar ES; aicina ES šajā sakarībā rīkoties, lai PTO vai citās starptautiskās organizācijās atbalstītu Ukrainu vai jebkuru citu Austrumu partnerības valsti, kurai rodas domstarpības ar Krievijas Federāciju;
13. turklāt aicina Komisiju sadarboties ar Ukrainas iestādēm, cenšoties atrast veidu, kā kompensēt Maskavas veikto pretpasākumu ietekmi, kuru mērķis ir apturēt asociācijas nolīguma parakstīšanu;
14. aicina Komisiju piešķirt krietni lielāku finansējumu pilsoniskās sabiedrības organizācijām Ukrainā un izstrādāt ilgtspējīgu, valstij piemērotu un pārredzamu stratēģiju pilsoniskās sabiedrības atbalstam Ukrainā; ir pārliecināts, ka šādas pilsoniskās sabiedrības programmas pārvaldībai būtu jāpiešķir atbilstoši cilvēkresursi;
15. ir pārliecināts arī par to, ka būtu jāpiedāvā Ukrainai reālas iespējas integrēties Eiropā, tiklīdz valsts būs praksē apliecinājusi, ka ir gatava veikt reformas un kā kopīgas akceptēt ES vērtības;
16. norāda, ka ES komunikācijas stratēģija partnervalstīs joprojām nav pietiekami efektīva; mudina Komisiju šajā sakarībā strādāt intensīvāk, attiecīgajās valstīs skaidrojot sabiedrībai ieguvumus un priekšrocības, ko varētu sniegt asociācijas nolīgums;
17. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam un Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam.
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0595.
- [2] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0446.
- [3] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0383.