Rezolūcijas priekšlikums - B7-0152/2014Rezolūcijas priekšlikums
B7-0152/2014

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi

4.2.2014 - (2014/2533(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Libor Rouček, Ana Gomes, Justas Vincas Paleckis, Boris Zala, Liisa Jaakonsaari, Pino Arlacchi, Tonino Picula, Michael Cashman S&D grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0150/2014

Procedūra : 2014/2533(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0152/2014
Iesniegtie teksti :
B7-0152/2014
Pieņemtie teksti :

B7‑0152/2014

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi

(2014/2533(RSP))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju,

–       ņemot vērā spēkā esošo Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses, un pašlaik notiekošās sarunas par jaunu ES un Krievijas nolīgumu,

–       ņemot vērā partnerību modernizācijai, kas tika ierosināta 2010. gada maija sanāksmē Rostovā pie Donas, un Krievijas vadošo amatpersonu apņemšanos nodrošināt tiesiskuma ievērošanu kā pamatu Krievijas modernizācijai,

–       ņemot vērā ES un Krievijas mērķi, kas tika noteikts kopīgajā paziņojumā pēc ES un Krievijas 11. augstākā līmeņa sanāksmes Sanktpēterburgā 2003. gada 31. maijā, proti, izveidot kopēju ekonomisko telpu, kopēju brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kopēju sadarbības telpu ārējās drošības jomā un kopēju pētniecības un izglītības telpu, tajā iekļaujot arī kultūras aspektus (četras kopējās telpas),

–       ņemot vērā ES un Krievijas 2013. gada 28. novembra apspriedes par cilvēktiesību jautājumiem,

–       ņemot vērā Austrumu partnerības 2013. gada 28. un 29. novembra augstākā līmeņa sanāksmi,

–       ņemot vērā ES un Krievijas 2014. gada 28. janvāra augstākā līmeņa sanāksmi,

–      ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja J. M. Barroso paziņojumu un Eiropadomes priekšsēdētāja Herman Van Rompuy piezīmes pēc 2014. gada 28. janvāra ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes,

–       ņemot vērā ES un Krievijas 2014. gada 28. janvāra kopīgo paziņojumu par terorisma apkarošanu,

–       ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.     tā kā joprojām spēkā ir ES apņēmšanās turpināt padziļināt un attīstīt ES un Krievijas attiecības, par ko liecina apņemšanās nopietni iesaistīties sarunās par jauno pamatnolīgumu un par tā tālāko attīstību, un tā kā ES un Krievija ir izveidojušas dziļas un visaptverošas attiecības, jo īpaši enerģētikas, ekonomikas un uzņēmējdarbības nozarēs;

B.     tā kā vēl arvien pastāv bažas par pavērsieniem Krievijā cilvēktiesību ievērošanas un aizsardzības jomā un to demokrātijas principu, noteikumu un procedūru ievērošanā, par ko abas puses ir vienojušās; tā kā Krievijas Federācija ir pilntiesīga Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas dalībniece un līdz ar to ir apņēmusies īstenot demokrātijas principus un ievērot cilvēktiesības;

C.     tā kā Austrumu partnerības Viļņas augstākā līmeņa sanāksmē visi dalībnieki atkārtoti apliecināja savu apņemšanos ievērot starptautisko tiesību principus un pamatvērtības, tostarp, īstenot demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības; tā kā labas kaimiņattiecības, miers un stabilitāte kopējās kaimiņvalstīs ir gan Krievijas, gan Savienības ieinteresēs;

 

D.     tā kā robežu veidošanas process Abhāzijā un Dienvidosetijas Chinvali reģionā ar Krievijas spēku atbalstu paplašinās un kļūst agresīvāks, tā samazinot Gruzijas teritoriju,

 

1.      atkārtoti pauž pārliecību, ka Krievija vēl aizvien ir viens no svarīgākajiem Eiropas Savienības partneriem stratēģiskās sadarbības veidošanā, ar kuru to vieno ne tikai ekonomiskās un tirdzniecības intereses, bet arī centieni īstenot kopējas demokrātiskās vērtības; uzsver –– lai panāktu progresu divpusējās attiecībās, vajadzīga atklāta diskusija, kurā noskaidro jautājumus, kas izraisījuši savstarpējās nesaskaņas;

2.      uzskata, ka ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksme 2014. gada 28. janvārī deva iespēju padomāt par ES un Krievijas stratēģiskās partnerības būtību un virzību un apspriest jautājumus, kuros pušu viedokļi atšķiras; pauž cerību, ka diskusijas uzlabos savstarpējo uzticēšanos un radīs apstākļus jaunam politiskajam impulsam, nodrošinot partnerības turpmāko virzību;

3.      uzsver, ka ir vajadzīgs ilgstošs un konstruktīvs dialogs, lai apspriestu notikumus kopējās kaimiņvalstīs, kā arī dažādas reģionālās ekonomiskās integrācijas iniciatīvas, un jo īpaši to ietekmi uz tirdzniecību, pamatojoties uz esošajām Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) saistībām; aicina ES un Krieviju rast iespējas, kā attiecīgos reģionālās integrācijas procesus padarīt saderīgākus, vienlaikus turpinot strādāt, lai nākotnē sasniegtu kopējas tirdzniecības un ekonomiskās zonas mērķi;

4.      atgādina, ka ES un Krievijas dialogam par jautājumiem, kas saistīti ar kopējām kaimiņvalstīm, ir jābalstās uz kaimiņvalstu suverenitātes un neatkarības pamatprincipu, ko piemēro, izvēloties politiskos un tirdzniecības sabiedrotos; uzsver, ka ārēja ietekmēšana un spiediens ir nepieņemami un apdraud stabilitāti reģionā; mudina Krieviju būt atturīgai un konstruktīvai, atbalstot miermīlīgu krīzes risinājumu Ukrainā;

5.      uzskata, ka ir svarīgi, lai ES un Krievija veidotu un īstenotu kopīgas reģionālās iniciatīvas, kas atspoguļotu kopīgās intereses drošu, stabilu un veiksmīgu kaimiņvalstu reģionā, tādējādi atbrīvojoties no novecojušās domāšanas veida par ietekmes sfērām;

6.      pauž cerību, ka nosacījumu pienācīgas sagatavošanas gadījumā sarunas par jauno nolīgumu varēs sākt nākamajā augstākā līmeņa sanāksmē, kas notiks 2014. gada jūnijā Sočos; pauž nožēlu par progresa trūkumu sarunās par jauno partnerības un sadarbības nolīgumu, ar ko aizstās pašreizējo nolīgumu, galvenokārt tādēļ, ka Krievijas neizrāda apņēmību iesaistīties būtiskās sarunās par tirdzniecības sadaļu; uzsver nepieciešamību saglabāt apņemšanos īstenot partnerību modernizācijai, kurā gūti nelieli panākumi atsevišķās tās jomās, piemēram, sadarbībā zinātnes un tehnoloģiju jomā;

7.      aicina Krieviju ievērot visas savas saistības, kas izriet no tās pievienošanās PTO, un pilnībā īstenot savas PTO saistības; aicina Krieviju atturēties no aizliegumiem attiecībā uz atsevišķu dalībvalstu produktiem, jo šādi pasākumi kaitē divpusējām attiecībām starp atsevišķām dalībvalstīm un Krieviju, kā arī ES un Krievijas attiecībām;

 

8.      stingri nosoda nesenos barbariskos uzbrukumus Volgogradā; atzinīgi vērtē ES un Krievijas kopīgo paziņojumu par cīņu pret terorismu, kuru pieņēma 2014. gada 28. janvārī un kurā ES un Krievija vienojās izskatīt iespējas vēl vairāk stiprināt sadarbību reaģēšanā uz noziegumiem, ko veic teroristi un organizētās noziedzības grupējumi, paplašināt sadarbību, apmainoties ar paraugpraksi pretterorisma jomā un apmācot speciālistus terorisma apkarošanā, un pastiprināt sadarbību ANO ietvaros un citos daudzpusējos forumos;

9.      uzsver partnerības ar Krieviju enerģētikas jomā nozīmi; atkārtoti norāda, ka dabas resursu piegādes nedrīkst izmantot kā politisku līdzekli; uzsver sadarbības enerģētikas jomā nozīmi abām pusēm, jo tās dod iespēju turpmākai sadarbībai tirdzniecībā un ekonomikā atklātā un pārredzamā tirgū, pilnīgi izprotot ES nepieciešamību dažādot transportēšanas kanālus un enerģijas piegādātājus un pilnībā ievērojot ES tiesību aktus; uzsver, ka šādas sadarbības pamatā ir jābūt savstarpējas atkarības un pārredzamības principam un vienādām iespējām piekļūt tirgiem, infrastruktūrai un ieguldījumiem, kā arī juridiski saistošai enerģētikas sistēmai, kas nodrošina uzticamu un drošu enerģijas piegādi, pamatojoties uz visām dalībvalstīm vienādi noteiktiem standartiem;

10.    atkārtoti pauž apņemšanos īstenot ilgtermiņa mērķi par bezvīzu režīmu starp ES un Krieviju, pamatojoties uz pakāpeniski ieviešamu pieeju, kas vērsta uz jautājuma būtību un praktisko attīstību; norāda, ka sarunas par modernizētu atvieglota vīzu režīma nolīgumu turpinās, kamēr sagatavošanā ir kopīgi pasākumi ar mērķi panākt vīzu režīma atcelšanu īstermiņa ceļojumiem;

11.    atzinīgi vērtē nesenos amnestijas gadījumus un uzsver, ka skaidra un uzticama izpratne par pamatbrīvībām, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu palīdzēs nodrošināt mūsu stratēģiskās partnerības tālāko virzību; uzsver, ka neatkarīga, objektīva un efektīva tiesu sistēma ir galvenais tiesiskuma elements un teicami veicina uzticamas un stabilas uzņēmējdarbības vides un ieguldījumu klimata attīstību;

12.    pauž bažas par tendencēm, kas vērojamas Krievijas Federācijā, attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu un aizsardzību un vispārpieņemtu demokrātijas principu, noteikumu un procedūru ievērošanu, jo īpaši attiecībā uz „ārvalstu aģentu” likumu, LGBTI tiesību aktiem, kriminālatbildības atjaunošanu par goda aizskaršanu, nodevības likumu un likumu par sabiedrības protestiem; mudina Krieviju ievērot savas kā Eiropas Padomes locekles starptautiskās saistības;

13.    nosoda represīvos tiesību aktus, piemēram, „ārvalstu aģentu” likumu, un to patvaļīgu piemērošanu, ko veic Krievijas iestādes, jo tā rezultātā notiek NVO, cilvēktiesību aizstāvju, etnisko minoritāšu, demokrātijas atbalstītāju un LGBTI vajāšana, un aicina ES paust šīs bažas visos politiskajos līmeņos; aicina Krieviju atcelt „ārvalstu aģentu” likumu, lai tas nekaitētu pilsoniskās sabiedrības sadarbībai, kas izveidojusies starp Krieviju un ES pēdējo 20 gadu laikā;

14.    aicina Krieviju pilnībā atcelt federālo likumu par „netradicionālo seksuālo attiecību propagandu” un līdzīgus reģionālas nozīmes pretpropagandas tiesību aktus, kas samazina cilvēktiesības un jo īpaši vārda un pulcēšanās brīvību saistībā ar seksuālo orientāciju un dzimuma identitāti; pauž visdziļāko satraukumu pār šo likumu negatīvajām sekām sabiedrībā, palielinoties diskriminācijai un vardarbībai pret LGBTI; aicina ES delegāciju un dalībvalstu vēstniecības Krievijā saskaņā ar attiecīgajām pamatnostādnēm palielināt atbalstu LGBTI cilvēktiesību aizstāvjiem;

15.    uzsver dialoga un sadarbības ar Krieviju nozīmi, lai efektīvi risinātu tādus globālos jautājumus kā situācija Afganistānā, Tuvo Austrumu miera process un pirātisms pie Āfrikas raga; rosina padziļināt un stiprināt šo sadarbību, kuras mērķis ir kopīga rīcība Sīrijas un Irānas jautājumā;

16.    aicina Krieviju atsaukt Gruzijas reģionu Abhāzijā un Dienvidosetijas Chinvali reģionā atdalīšanās atzīšanu; stingri nosoda robežu veidošanas procesu Abhāzijā un Dienvidosetijas Chinvali reģionā, kura rezultātā ir paplašinātas okupētās teritorijas, būtiski samazinot Gruzijas teritoriju;

17.    aicina Krievijas Federāciju pildīt saistības, ko tā apņēmās 1996. gada Eiropas Padomē un kas tika atspoguļotas EDSO augstākā līmeņa sanāksmes lēmumos (Stambula, 1999. gads un Porto, 2002. gads) attiecībā uz Krievijas karaspēka un bruņojuma izvešanu no Moldovas teritorijas; pauž bažas par progresa trūkumu šajā jautājumā; uzsver to, ka visi dalībnieki 5+2 sarunās ir apņēmušies risināt konfliktu, balstoties uz Moldovas Republikas teritoriālo integritāti; aicina Krieviju konstruktīvi īstenot centienos, lai Minskas grupā risinātu ieilgušo konfliktu Kalnu Karabahā, un aicina ES arī turpmāk aktīvi atbalstīt uzticības veidošanas pasākumus šī procesa atbalstam;

18.    uzskata, ka ir jāatjauno centieni, lai veicinātu sadarbību un dialogu starp ES un Krieviju par reģionālās drošības jautājumiem, tostarp lai risinātu ieilgušos konfliktus kaimiņvalstīs;

19.    uzsver, cik svarīgi ir stiprināt ES un Krievijas starpkultūru dialogu un dialogu par vēstures zināšanām un kultūras mantojumu, kā arī veicināt studentu, skolotāju, pasniedzēju un pētnieku mobilitāti un apmaiņu, lai sekmētu cilvēku personīgos kontaktus, kas sniegtu redzamus un reālus apliecinājumus ilgtspējīgai partnerībai, ilgtermiņā veidojot kopējas vērtības;

20.    atzinīgi vērtē darbu, ko veic ES un Krievijas Parlamentārās sadarbības komiteja, kas veido platformu sadarbības attīstībai un pastāvīgam dialogam starp abām parlamentārajām institūcijām;

21.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Austrumu partnerības valstu valdībām un parlamentiem, Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam, Eiropas Padomei un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.