Rezolūcijas priekšlikums - B7-0156/2014Rezolūcijas priekšlikums
B7-0156/2014

    REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi

    4.2.2014 - (2014/2533(RSP))

    iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
    saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

    Ria Oomen-Ruijten, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Elmar Brok, Mairead McGuinness, Cristian Dan Preda, Roberta Angelilli, Arnaud Danjean, Paweł Zalewski, Michael Gahler, Francisco José Millán Mon, Vytautas Landsbergis, Bernd Posselt, Alf Svensson, Monica Luisa Macovei, Marietta Giannakou, Anna Ibrisagic, Eduard Kukan, Laima Liucija Andrikienė, Davor Ivo Stier, Tunne Kelam, Tokia Saïfi, György Schöpflin, Andrzej Grzyb, Krzysztof Lisek, Nadezhda Neynsky, Daniel Caspary, Elena Băsescu, Petri Sarvamaa, Andrej Plenković, Salvador Sedó i Alabart, Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė PPE grupas vārdā

    Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0150/2014

    Procedūra : 2014/2533(RSP)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    B7-0156/2014
    Iesniegtie teksti :
    B7-0156/2014
    Pieņemtie teksti :

    B7‑0156/2014

    Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi

    (2014/2533(RSP))

    Eiropas Parlaments,

    –       ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju,

    –       ņemot vērā spēkā esošo Partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN) starp Eiropas Kopienām un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses, un 2008. gadā sāktās sarunas par jaunu ES un Krievijas nolīgumu, un ņemot vērā Modernizācijas partnerību, ko sāka 2010. gadā;

    –       ņemot vērā ES un Krievijas mērķi, kas tika noteikts kopīgajā paziņojumā pēc ES un Krievijas 11. augstākā līmeņa sanāksmes Sanktpēterburgā 2003. gada 31. maijā, proti, izveidot kopēju ekonomisko telpu, kopēju brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kopēju sadarbības telpu ārējās drošības jomā un kopēju pētniecības un izglītības telpu, tajā iekļaujot arī kultūras aspektus (četras kopējās telpas),

    –       ņemot vērā ES un Krievijas 2013. gada 3.–4. jūnija augstākā līmeņa sanāksmi,

    –       ņemot vērā ES un Krievijas 2013. gada 28. novembra apspriedes par cilvēktiesību jautājumiem,

    –       ņemot vērā Austrumu partnerības 2013. gada 28. un 29. novembra augstākā līmeņa sanāksmi,

    –       ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja J. M. Barroso paziņojumu pēc 2014. gada 28. janvāra ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes,

    –       ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja piezīmes pēc 2014. gada 28. janvāra ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes,

    –       ņemot vērā ES un Krievijas 2014. gada 28. janvāra kopīgo paziņojumu par terorisma apkarošanu,

    –       ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

    A.     tā kā Eiropas Savienība arī turpmāk apņemas padziļināt un uzlabot attiecības ar Krieviju un ievērot principus, kas iekļauti Modernizācijas partnerībā, pamatojoties uz kopīgām interesēm un stingru apņemšanos ievērot universālās vērtības un demokrātiskos principus, respektēt pamattiesības un cilvēktiesības, kā arī tiesiskumu;

    B.     tā kā joprojām pastāv bažas par to, kā Krievija ievēro un aizsargā pamattiesības un cilvēktiesības, demokrātijas vērtības un tiesiskumu;

    C.     tā kā labas kaimiņattiecības, miers un stabilitāte kopējās kaimiņvalstīs ir gan Krievijas, gan Savienības ieinteresēs;

    D.     tā kā saskaņā ar Helsinku nolīgumu Austrumu partnerības valstīm ir pilnīgas, suverēnas tiesības un brīvība kā līdztiesīgām partnerēm veidot attiecības ar brīvi izvēlētām partnervalstīm;

    E.     tā kā nesenie notikumi pierāda, ka robežu veidošanas process Abhāzijā un Dienvidosetijas Chinvali reģionā strauji paplašinās un kļūst aizvien agresīvāks; tā kā kopš 2013. gada 17. septembra Krievijas okupācijas spēki atkal ir sākuši ierīkot dzeloņstieples žogus gar okupācijas robežlīniju Chinvali reģionā, jo īpaši Ditsi ciematā, Gori rajonā;

    F.     tā kā okupētās teritorijas vairākās vietās tiek paplašinās par vairākiem simtiem metru, tā samazinot Gruzijas teritoriju,

    1.      atzīmē, ka ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksme 2014. gada 28. janvārī deva iespēju padomāt par ES un Krievijas stratēģiskās partnerības būtību un virzību un apspriest kopīgas intereses, kā arī atšķirības, ņemot vērā nesenos notikumus, tostarp attiecīgās reģionālās ekonomiskās integrācijas iniciatīvas, kopējās kaimiņvalstis, tirdzniecības jautājumus un PTO saistības, kā arī citas starptautiskās saistības, tostarp tādās jomās kā tiesiskums, cilvēktiesības un pamatbrīvības, un galvenos ārlietu jautājumus, piemēram, saistībā ar Sīriju un Irānu;

    2.      uzskata, ka Krievija joprojām ir viens no Eiropas Savienības nozīmīgākajiem partneriem, ar kuru veidot stratēģisku sadarbību, taču, lai šāda sadarbība būtu veiksmīga, ir jāapspriež un jāprecizē atšķirības;

    3.      pauž nožēlu, ka nav panākts progress sarunās par jaunu nolīgumu, kas aizstātu pašreizējo Partnerības un sadarbības nolīgumu; atgādina ES par tās ieteikumiem Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam attiecībā uz sarunām par jauno ES un Krievijas nolīgumu; mudina Krieviju ar pilnu atdevi iesaistīties tirdzniecības sarunās par jaunā nolīguma tirdzniecības sadaļu;

    4.      atzinīgi vērtē ES un Krievijas kopīgo paziņojumu par cīņu pret terorismu, kuru pieņēma 2014. gada 28. janvārī un kurā ES un Krievija vienojās izskatīt iespējas vēl vairāk stiprināt sadarbību reaģēšanā uz noziegumiem, ko veic teroristi un organizētās noziedzības grupējumi, paplašināt sadarbību, apmainoties ar paraugpraksi pretterorisma jomā un apmācot speciālistus terorisma apkarošanā, un pastiprināt sadarbību ANO ietvaros un citos daudzpusējos forumos;

    5.      uzsver nozīmi, kāda ir partnerības modernizācijai –– kopīgai programmai, kas palīdzēs īstenot ekonomisko un institucionālo reformu;

    6.      aicina Krieviju ievērot visas savas saistības, kas izriet no tās pievienošanās PTO un pilnībā īstenot savas PTO saistības; aicina savlaicīgi likvidēt tirdzniecības barjeras, piemēram, otrreizējās pārstrādes maksu mehanizētajiem transportlīdzekļiem, kā arī pārējās divpusējās tirdzniecības un ieguldījumu barjeras;

    7.      aicina Krieviju neuzlikt importa aizliegumu produktiem no ES dalībvalstīm; uzsver, ka šādi importa aizliegumi kaitē ne tikai divpusējām attiecībām starp atsevišķām dalībvalstīm un Krieviju, bet arī ES un Krievijas attiecībām;

    8.      atzinīgi vērtē ES un Krievijas kopējās telpas progresa ziņojumus, kas atspoguļo progresu –– vai arī regresu ––, īstenojot ES un Krievijas kopējo telpu un 2005. gadā pieņemtos ceļvežus; īpaši atbalsta sadarbību pētniecības un attīstības jomā un uzsver, ka četru kopējo telpu pamatā ir savstarpīguma princips;

    9.      uzsver, cik svarīga ir energoapgādes drošība un ka dabas resursu piegādes nedrīkst izmantot kā politisku instrumentu; uzsver sadarbības enerģētikas jomā nozīmi abām pusēm, jo tās dod iespēju turpmākai sadarbībai tirdzniecībā un ekonomikā atklātā un pārredzamā tirgū, pilnīgi izprotot ES nepieciešamību dažādot transportēšanas kanālus un enerģijas piegādātājus; uzsver, ka šādas sadarbības pamatā ir jābūt savstarpīguma un pārredzamības principiem, kā arī vienādām iespējām piekļūt tirgiem, infrastruktūrai un ieguldījumiem; aicina ES un Krievijas sadarbību enerģētikas jomā balstīt uz stingriem iekšējā tirgus principiem, tostarp Trešo enerģētikas tiesību aktu kopumu, jo īpaši attiecībā uz trešo pušu piekļuvi, un Enerģētikas hartas nolīgumu; pauž pārliecību –– ja Krievija pilnībā atzītu Enerģētikas hartas nolīguma principus, tas abām pusēm labvēlīgi ietekmētu divpusējās attiecības enerģētikas jomā; aicina veidot ciešu sadarbību starp ES un Krieviju attiecībā uz izejvielu un retzemju metālu piegādi, jo īpaši attiecībā uz tiem, kas tiek uzskatīti par kritiskiem, un aicina ievērot starptautiskos noteikumus, jo īpaši PTO noteikumus;

    10.    aicina Krieviju īstenot demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību pamatprincipus un atzinīgi vērtē nesenos amnestijas gadījumus; uzsver, cik svarīga ir pulcēšanās, vārda un biedrošanās brīvība; pauž bažas par tiesu varas neatkarību un pilsoniskās sabiedrības, cilvēktiesību aizstāvju un opozīcijas līderu situāciju;

    11.    atzīmē notiekošās sarunas par modernizētu atvieglota vīzu piešķiršanas režīma nolīgumu, ar ko paplašinātu atviegloto vīzu saņēmēju kategorijas, cita starpā tās piešķirot pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem un plašākas ģimenes locekļiem; norāda, ka turpinās to kopīgo pasākumu īstenošana ar mērķi panākt vīzu režīma atcelšanu īstermiņa ceļojumiem, kuri sākti pēc 2011. gada decembra augstākā līmeņa sanāksmes;

    12.    uzsver, ka regulāras politiskā dialoga sanāksmes par dažādiem ārpolitikas jautājumiem ir būtisks ES un Krievijas attiecību elements; norāda, ka Krievijai kā ANO Drošības padomes pastāvīgajai loceklei ir jāuzņemas atbildība par starptautisko krīžu novēršanu; aicina Krieviju Ženēvas II konferencē par Sīriju, kuras mērķis ir panākt politisku konflikta risinājumu, izmantot ļoti konstruktīvu pieeju;

    13.    pauž pārliecību, ka turpmākas Austrumu partnerības valstu, tostarp Ukrainas, politiskās un ekonomiskās reformas, kuru pamatā ir ES vērtības un standarti, ir arī Krievijas interesēs, jo tādējādi gar tās robežām tiek paplašināta stabilitātes, labklājības un sadarbības zona; atgādina par ES pastāvīgo uzaicinājumu Krievijai sekmēt šo procesu, izmantojot konstruktīvu sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm; iebilst pret Krievijas nodomu turpināt Austrumu partnerības reģionu uzskatīt par tās ietekmes sfēru; uzskata, ka tikai Ukrainas pilsoņiem pašiem ir jābūt tiesībām lemt par savas valsts nākotni;

    14.    aicina Krieviju atturēties no spiediena izdarīšanas uz Ukrainu, jo spiediens tika izdarīts jau pirms Eiropas partnerības augstākā līmeņa sanāksmes Viļņā, kurā bija paredzēts parakstīt ES un Ukrainas asociācijas nolīgumu;

    15.    stingri nosoda robežu veidošanas procesu Abhāzijā un Dienvidosetijas Chinvali reģionā, kura rezultātā ir paplašinātas okupētās teritorijas, samazinot Gruzijas teritoriju;

    16.    stingri nosoda ap Sočiem veidotās drošības zonas paplašināšanu, kas iestiepjas okupētajā Abhāzijas teritorijā, to sadalot divās daļās;

    17.    aicina Krieviju atsaukt Gruzijas reģionu Abhāzijā un Dienvidosetijas Chinvali reģionā atdalīšanās atzīšanu, lai pārtrauktu šo Gruzijas teritoriju okupāciju, un pilnībā ievērot suverenitāti un Gruzijas teritoriālo integritāti, kā arī tās starptautiski atzīto robežu neaizskaramību, ko paredz starptautiskās tiesības, ANO harta, Helsinku konferences par drošību un sadarbību Eiropā Nobeiguma akts un attiecīgās Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas; aicina Gruziju un Krieviju iesaistīties tiešās sarunās bez priekšnosacījumiem par vairākām tēmām, nepieciešamības gadījumā piesaistot starpniecību, proti, abpusēji pieņemamu trešo personu, un šādām sarunām būtu jāpapildina pašreizējais Ženēvas process, to neaizstājot;

    18.    aicina Krievijas Federāciju pildīt saistības, ko tā apņēmās 1996. gada Eiropas Padomē un kas tika atspoguļotas EDSO augstākā līmeņa sanāksmes lēmumos (Stambula, 1999. gads un Porto, 2002. gads) attiecībā uz Krievijas karaspēka un bruņojuma izvešanu no Moldovas teritorijas; pauž bažas par progresa trūkums šajā jautājumā; uzsver to, ka visi dalībnieki 5+2 sarunās ir apņēmušies risināt konfliktu, balstoties uz Moldovas Republikas teritoriālo integritāti; tādēļ aicina izveidot civilo miera uzturēšanas misiju Moldovas Republikas Piedņestras reģionā;

    19.    aicina Augsto pārstāvi lielāku uzmanību veltīt 5 +2 formāta sarunām un pastiprināt savu dialogu ar Krievijas pārstāvjiem par šo jautājumu, lai panāktu pilnīgu un miermīlīgu Piedņestras konflikta risinājumu;

    20.    aicina Krievijas iestādes sadarboties Krievijas arhīvu atvēršanā, ļaujot pētniekiem tiem piekļūt un pārklasificējot attiecīgus dokumentus par mazāk slepeniem, lai varētu piekļūt informācijai par vairāku to cilvēku likteni, kurus pēc Otrā pasaules kara padomju drošības dienesti turēja ieslodzījumā, tostarp par Raoul Vallenbergs, kas pirms 70 gadiem izglāba tūkstošiem Ungārijas ebreju no genocīda;

    21.    atzinīgi vērtē darbu, ko veic ES un Krievijas Parlamentārās sadarbības komiteja, kas veido platformu sadarbības attīstībai un pastāvīgam dialogam starp abām parlamentārajām institūcijām;

    22.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Austrumu partnerības valstu valdībām un parlamentiem, Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam, Eiropas Padomei un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.