REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi
4.2.2014 - (2014/2533(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Helmut Scholz, Patrick Le Hyaric, Nikola Vuljanić GUE/NGL grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0150/2014
B7‑0159/2014
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā ES un Krievijas Federācija ir cieši saistītas vēsturiski, politiski, ekonomiski un kultūras saiknēm, kopš XX gadsimta deviņdesmito gadu sākuma to divpusējās attiecības ir piedzīvojušas gan sarežģījumus, gan labvēlīgus laikus, un šobrīd tām jārisina tik daudz kopīgu problēmu kā vēl nekad saistībā ar savu iedzīvotāju nākotni; tā kā abas partneres ir savstarpēji atkarīgas gan ekonomiski, gan politiski un izstrādā sev vien raksturīgās stratēģijas savai globālai rīcībai; tā kā tādēļ ciešāka sadarbība un labas kaimiņattiecības starp ES un Krieviju ir sevišķi svarīgas;
B. tā kā ES un tās dalībvalstis un Krievijas Federācija ANO sistēmā un citās starptautiskās politiskās struktūrās, piemēram, EDSO ir izstrādājušas visaptverošu sadarbības tīklu, lai nostiprinātu mieru, starptautiskās tiesības, abpusēju uzticēšanos un labas kaimiņattiecības, jo īpaši pievēršoties atbruņošanās jautājumiem un pārvarot vēsturisko neuzticēšanos, naidīgumu un sacenšanos, kas bija raksturīga Austrumu - Rietumu konfrontācijas laikā; tā kā starptautiskā drošība un valsts suverenitāte joprojām ir nedalāma interese, tiesības un starptautiskās politikas princips visām ES dalībvalstīm un Krievijas Federācijai, kas nodrošināms ar savstarpēju uzticēšanos un cieņu; tā kā sadarbībai politiskajā un drošības jomā vajadzētu novest pie tā, ka būtiski samazinās militārās konfrontācijas risks;
B. tā kā ES un Krievijai ir ciešas ekonomiskās un tirdzniecības attiecības, un tirdzniecības, kā arī investīciju apjoms turpina strauji pieaugt; tā kā no otras puses — sadarbība citās jomās ir nonākusi strupceļā, jo neviens no partneriem nevēlas piešķirt jēgu deklarētajai stratēģiskajai partnerībai un strādāt pie pašreizējo problēmu risināšanas;
C. tā kā neraugoties uz to, ka neatliekami jārisina tik daudzas problēmas saistībā ar atbruņošanās īstenošanu, politisko sadarbību ar kopīgām kaimiņvalstīm, cilvēktiesībām un tiesiskumu, vīzu režīma atvieglojumiem, kopīgām rīcībām, lai risinātu globālas problēmas un kopīgi pildītu savas saistības, sadarbību enerģētikas jomā un steidzami risināmiem tirdzniecības strīdiem, neraugoties uz visu to, ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksme notika tādā formātā, kas nedeva iespēju uz nākotni vērstam dialogam, kurā izskatīt pašreizējās problēmas un sākt darba procesu to risināšanai;
1. pauž nožēlu par ES un Krievijas nespēju iesaistīties uz rezultātiem orientētā dialogā, kas dotu iespēju virzīties uz patiesas stratēģiskās partnerības izveidi un sarunām un par jaunu Partnerības un sadarbības nolīgumu;
2. atzīmē starp ES un Krieviju iesākušos sadarbību svarīgos starptautiskos jautājumos, kā, piemēram par Sīriju un Irānu, kas demonstrē konstruktīvu spēju rast saturīgus politiskus risinājumus, ja tiek izrādīta nepieciešamā politiskā griba; tādēļ aicina abas puses izbeigt konfrontāciju un atsākt uz rezultātiem orientētu konstruktīvu dialogu un sarunas, tostarp par savām abpusējām attiecībām, jo īpaši to darot savu iedzīvotāju intersēs;
3. aicina ES un Krieviju pilnībā ievērot tautu suverēnās tiesības lemt par savu nākotni, tostarp par sadarbību un saistīšanos ar valstīm un organizācijām, un atturēties no jebkāda spiediena izmantošanas; stingri aicina ES, Krieviju, ASV un visus citus attiecīgo reģionu dalībniekus neiejaukties citu valstu iekšējās lietās;
4. atzīmē prezidenta Putina paziņojumu, ka Krievija pildīs savus finansiālos un ekonomiskos nolīgumus ar Ukrainu, tostarp par aizdevumu EUR 15 miljardu apjomā, kā steidzamu beznosacījumu ekonomisko atbalstu ekonomikas krīzes pārvarēšanai Ukrainā, un cer , ka Ukrainas iedzīvotāju interesēs pašreizējos nolīgumus starp Krieviju un Ukrainu būs iespējams īstenot vistuvākajā laikā;
5. uzsver, ka politika, kas nošķir Austrumu kaimiņattiecību politiku un ES un Krievijas attiecību attīstību, ir izrādījusies neveiksmīga; uzsver vajadzību pārveidot Austrumu kaimiņattiecību politiku nolūkā attīstīt tādu reģionālo sadarbību, kas neizslēdz nevienu valsti; aicina Krieviju proaktīvi piedalīties šādā procesā un parādīt gribu iesaistīties labu kaimiņattiecību politikā;
6. nožēlo to, ka ES nebija gatava pārorientēt savu politiku attiecībā uz Krieviju jau ilgi pirms Viļņas augstākā līmeņa sanāksmes, tādējādi radot situāciju, kurā visas iesaistītās puses ir kļuvušas par ES un Krievijas strupceļā nonākušo attiecību ķīlniecēm;
7. kritizē EĀDD par neveiksmīgo darbu sadarbībā ar Krieviju un ES Austrumu kaimiņattiecību valstīm attiecībā uz to, kādā veidā un ar kādiem līdzekļiem ES ekonomiskā telpa un Eirāzijas (muitas) savienība varētu līdzāspastāvēt un viena otru bagātināt; atzinīgi vērtē ES varas iestāžu paziņojumu par to, ka Austrumu partnerība neskar Krievijas ekonomiskās, tirdzniecības, sociālās, cilvēciskās un kultūras saiknes ar kopīgajām kaimiņvalstīm; steidzami aicina ES un tās dalībvalstis un Eirāzijas savienības dalībvalstis un novērotājus sākt konstruktīvu dialogu, lai izvērtētu nākotnes sadarbības iespējas kopīgās interesēs un panāktu sacenšanās izbeigšanu;
8. atzīmē attiecīgos augstākā līmeņa sanāksmes lēmumus un aicina abas puses izstrādāt precīzu ceļvedi, norādot konkrētus soļus problēmu risināšanai un divpusējo attiecību sarežģījumu novēršanai politiskās un drošības sadarbības, atbruņošanās, tiesiskās un tiesību sistēmas nostiprināšanas, sadarbības izstrādāšanas attiecībā uz enerģētiku un izejvielām, Krievijas ražošanas modernizācijas jomā, kā arī kopīgiem centieniem pārvarēt vides problēmas, un tādējādi līdz nākamai ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmei panākt reālu progresu;
9. atkātoti pauž bažas par cilvēktiesību un demokrātijas situāciju Krievijā; aicina Krieviju pilnībā ievērot saistības, ko tā uzņēmusies kā EDSO un Eiropas Padomes dalībvalsts, tostarp ievērot tiesības apvienoties, preses un plašsaziņas līdzekļu tiesības un tiesības uz miermīlīgām demonstrācijām; aicina Krievijas parlamentu un valdību nekavējoties pieņemt tiesību aktus, lai nodrošinātu aizsardzību pret diskrimināciju saistībā ar seksuālo orientāciju un dzimuma identitāti visās dzīves jomās, tostarp nodarbinātības, izglītības, veselības aizsardzības, preču un pakalpojumu pieejamības, mājokļu un sociālās drošības un sociālo priekšrocību pieejamības jomās;
10. saistībā ar Ziemas Olimpiskajām spēlēm, kas drīzumā sāksies Sočos, vērš uzmanību uz ekspluatēšanu un migrējošo darba ņēmēju tiesību pārkāpumiem Soču būvniecības objektos, kur darba devēji nemaksāja viņiem algu un lika strādāt līdz pat 12 stundām dienā bez nevienas brīvdienas mēnesī, kas ir Krievijas likumu pārkāpums; kritizē Krievijas varas iestādes un Starptautisko Olimpisko komiteju (IOC) par nespēju nodrošināt, ka to partneris — Olympstroy ievērotu kaut viselementārākās darba tiesības; aicina Krievijas varas iestādes radīt iespējas migrējošā darba spēka pārstāvjiem droši iesniegt sūdzības par saviem darba devējiem, kā arī aicina saukt pie atbildības ļaunprātīgos darba devējus; pauž dziļu nožēlu, ka šī un citas problēmas saistībā ar gatavošanos Ziemas Olimpiskajām spēlēm un to īstenošanu netika pieminētas ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē,
11. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai un EDSO parlamentārajām asamblejām, kā arī Eiropas Padomei.