REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Ukrainu
4.2.2014 - (2014/2547(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Helmut Scholz, Patrick Le Hyaric GUE/NGL grupas vārdā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā kopš 2013. gada novembra turpinās protesti pret Ukrainas valdības politiku — tos izraisīja atteikšanās parakstīt asociācijas nolīgumu ar ES un tas, ka to neparakstīja — un tie pamazām izvēršas par vardarbību abās pusēs, ekstrēmām nacionālistu grupām pievienojoties protestiem; tā kā opozīcija nav distancējusies no šiem nacionālistiskajiem un klaji fašistiskajiem spēkiem;
B. tā kā protesti, kas sākas kā proeiropejiskas demonstrācijas, uzmanības centru ir mainījuši uz jautājumiem, kas vairāk skar vietējos jautājumus, un pārsviedušies arī uz citām pilsētām; tā kā protestētāji prasa valdības atkāpšanos, jaunu parlamenta un prezidenta vēlēšanu rīkošanu, to demonstrantu atbrīvošanu, kuri tika arestēti, un ierobežojošo likumu atcelšanu, ko Ukrainas parlaments pieņēma 2014. gada 16. janvārī un ko nākamajā dienā parakstīja prezidents;
C. tā kā nepieciešamais politiskais dialogs sakās ļoti vēlu, kad prezidents Viktors Janukovičs pirmoreiz tikās ar opozīcijas līderiem 23. janvārī; tā kā valdība atkāpās un ierobežojošie likumi, kas bija pieņemti 16. janvārī, tika atcelti — tas bija rezultāts pirmajam kompromisam, ko panāca Ukrainas Augstākajā Padomē (Verhovna Rada) un ko parakstīja prezidents V. Janukovičs; tā kā pretrunīgais amnestijas likums joprojām ir šķērslis jebkādam politiskam atrisinājumam; tā kā opozīcija uzstāj, ka amnestija jānosaka protestētājiem beznosacījumu veidā, bet prezidents un pašreizējā valdība uzstāj, ka pirms amnestijas stāšanās spēkā ir jāpārtrauc visu valdības ēku okupācija Kijevā, un atsakās pieļaut paralēlas politisko spēku struktūras;
D. tā kā politisko krīzi nevar atrisināt ne ar vardarbību, ne ar dialogu tikai starp valdību un opozīciju, bet gan ir nepieciešamas nacionālas diskusijas par šīs valsts nākotni, par konstitucionālajām un citām reformām un attiecībām ar starptautiskajiem partneriem;
E. tā kā Ukrainā ir nopietni pasliktinājusies ekonomiskā un sociālā situācija; tā kā šī valsts ir atkarīga no enerģijas importa, ir plaši izplatīta korupcija un ir aizkavējušās nepieciešamās politiskās un ekonomiskās reformas; tā kā Ukraina noraidīja SVF finansējumu savu kredītsaistību izpildīšanai, tāpēc ka uzliktie taupības nosacījumi paceltu cenas, ko maksā mājsaimniecības;
F. tā kā ES risināja sarunas par Asociācijas nolīgumu ar Ukrainu, kurā ietilpst detalizēts un visaptverošs brīvās tirdzniecības nolīgums, bet Ukrainas valdība to atteicās parakstīt sakarā ar jauniem apsvērumiem, jo ES nepiedāvāja Ukrainai reālu partnerību un Eiropas perspektīvu;
G. tā kā Krievijas Federācija piešķīra aizdevumus USD 15 miljardu apmērā, lai palīdzētu Ukrainai novērst valsts defoltu un pārvarēt nopietno ekonomikas krīzi, un vienojās ar Ukrainas valdību par zemākām cenām dabasgāzes piegādēm; tā kā Krievijas prezidents Vladimirs Putins apsolīja, ka Krievija pildīs savus finansiālos un ekonomiskos darījumus ar Ukrainu neatkarīgi no tā, kādi lēmumi tiek pieņemti, lai atrisinātu politisko krīzi Ukrainā; tā kā pēc Ukrainas premjerministra M. Azarova atkāpšanās 2014. gada 27. janvārī Krievijas premjerministrs D. Medvedjevs paziņoja, ka nākamās aizdevuma daļas tiks samaksātas tikai pēc tam, kad būs izveidota jaunievēlētā valdība;
H. tā kā Krievijas un ES, ASV un NATO ģeopolitiskā sacensība ir Ukrainu nolikusi sarežģītā situācijā, kad jāizdara izvēle starp vienu vai otru; tā kā tās visas ir lielā mēra atbildīgas par smagās politiskās krīzes izveidošanos Ukrainā;
I. tā kā vardarbība protestu laikā ir paņēmusi cilvēku dzīvības un abās pusēs simtiem cilvēku ir guvuši smagus ievainojumus; tā kā ir ieslodzīti demonstranti un atbalstītāji, daudzi ir pazuduši un tiek saņemtas ziņas par to, ka drošības spēki ir piemērojuši spīdzināšanu; tā kā žurnālisti ir cietuši no smagas vardarbības un viņiem nav ticis ļauts ziņot par notikumiem; tā kā Ukrainā sociālās struktūras aicināja starptautiskās novērošanas misijas; tā kā Starptautiskā Sarkanā Krusta Organizācijas un PVO medicīniskā palīdzība ir nepieciešama ekstrēmu laikapstākļus upuriem abās konfliktējošajās pusēs,
1. pauž dziļas bažas par nopietno politisko krīzi Ukrainā un vardarbīgajām sadursmēm Kijevā un citās Ukrainas pilsētās; stingri aicina rast krīzei politisku risinājumu un iestājas par patiesi demokrātiskām diskusijām par to, kādā veidā un kādiem līdzekļiem pārvarēt valstī konfrontāciju un šķelšanās;
2. mudina visus valsts politiskos līderus mazināt politisko saspīlējumu un palīdzēt atrisināt krīzi politiskās atbildības un kompromisa gaisotnē;
3. atzinīgi vērtē dialoga sakušanu starp valdību un opozīciju un pirmos valdības un parlamenta pasākumus, kas veikti, lai mazinātu situācijas spriedzi, bet uzsver, ka noturīgu risinājumu var rast tikai tad, ja balstās uz integrējošu un patiesi demokrātisku procesu, kas dod visiem valsts pilsoņiem iespēju piedalīties;
4. nosoda demokrātiskās opozīcijas sadarbību ar nacionālistiskajiem un klaji profašistiskajiem spēkiem;
5. uzsver, ka bez ārvalstu iejaukšanās izlemt to, kāda būs valsts ģeopolitiskā orientēšanās un kādiem starptautiskiem nolīgumiem un kopienām Ukraina vēlas pievienoties, ir tikai un vienīgi Ukrainas tautas ziņā; prasa, lai jautājumu par to, vai parakstīt un ratificēt asociācijas nolīgumu ar Eiropas Savienību vai arī to nedarīt, vai atkārtoti vest sarunas par kādām šā nolīguma daļām un vai pievienoties Eirāzijas Savienībai, izlemtu tikai un vienīgi Ukrainas tauta; uzskata, ka tādi svarīgi jautājumi kā valsts ģeopolitiskā virziena noteikšana ir jāizlemj, pamatojoties uz pēc iespējas plašāku politisko konsensu starp dažādiem politiskajiem spēkiem valstī un pamatojoties uz plašu apspriešanos ar sabiedrību, un ka jāapsver iespēja par šo lēmumu rīkot referendumu pēc tam, kad būs publicēti konkrēti dažādo iespējamo ekonomisko izvēļu ietekmes novērtējumi un veiktas padziļinātas atklātas debates par uzdevumiem, ar kādiem nākotnē visos sektoros būs jāsaskaras Ukrainas sabiedrībai;
6. aicina ES, ASV un Krieviju pilnībā ievērot tautu suverēnās tiesības lemt par savu turpmāko attīstību, tostarp par sadarbību un saistīšanos ar valstīm un organizācijām, un atturēties no finansiāla, ekonomiska vai politiska spiediena izmantošanas; stingri aicina ES, Krieviju un visus pārējos reģiona dalībniekus, kā arī ASV, neiejaukties citu valstu iekšējās lietās;
7. norāda, ka politika, kas nošķir Austrumu kaimiņattiecību politiku un ES un Krievijas attiecību attīstību, ir izrādījusies neveiksmīga; uzsver vajadzību pārveidot Austrumu kaimiņattiecību politiku nolūkā attīstīt tādu reģionālo sadarbību, kas neizslēdz nevienu valsti;
8. atgādina Ukrainai, ES un Krievijas federācijai, kā arī visiem pārējiem dalībniekiem šajā reģionā, ievērot un pildīt savas starptautiskās saistības un apņemšanās, kas izriet no dalības Eiropas padomē un citās starptautiskās sociālajās un cilvēktiesību konvencijās, jo īpaši Eiropas Cilvēktiesību konvencijā (ETS Nr. 5), un tādēļ īstenot visas demokrātiskās un politiskas vērtības, kurām tie ir piekrituši;
9. pauž pārliecību, ka politiskos lēmumus varētu atvieglot, izmeklējot, identificējot un darot pārredzamus visām Ukrainas sabiedrības daļām līdzekļus, kas pieder dažādiem politiķiem pašreizējā administrācijā un visam politiskajām partijām un to vadošajām personībam, un atklājot tiiecīgās viņu saiknes ar saistītiem uzņēmumiem valsts oligarhiskajās struktūrās; pauž pārliecību kas tas radītu uzticamāku izmeklēšanu naudas līdzekļu atmazgāšanas lietās un uzlabotu cīņu pret korupciju — vienu no šķēršļiem, turpmākam demokrātijas procesam Ukrainā vairāk nekā divas desmitgades;
10. nosoda policijas pārmērīgo un nesamērīgo spēka izmatošanu pret protestētājiem; pauž bažas, ka mēģinājumi ar spēku izjaukt Eiromaidana protestus ir tikai saasinājusi politisko krīzi; pauž arī bažas par to, ka pieaug vardarbības akti no tā saukto „titušku” grupu puses — grupas, kuru identitāte nav noskaidrota un kuras pasliktina situāciju starp konliktējošajām pusēm; tāpat arī pauž bažas par vardarbīgajām konfrontācijām un provokācijām, uz ko kūda ekstrēmi labējā spārna protestētāji;
11. uzsver, ka ir pilnība jāievēro vārda un pulcēšanās brīvība, bet protestētāju darbības nedrīkst būt pretrunā vispārēji pieņemtajām demokrātijas normām; aicina varas iestādes atturēties no jebkāda veida centieniem ar spēku izjaukt protestētāju gājienus un nometnes; aicina policiju un protestētājus atturēties no jebkādas vardarbības un darbam, kuru klajs mērķis ir provocēt vardarbīgu reakciju no pretējās puses;
12. mudina Ukrainas valdību nodrošināt, ka drošības spēki nekavējoties pārtrauc lietot pārmērīgu spēku pret protestētājiem; aicina Ukrainu pilnībā izpildīt starptautiskās saistības ievērot vārda un pulcēšanās brīvību un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu spēka lietošanu; aicina Ukrainas ģenerālprokuroru veikt objektīvu izmeklēšanu par Kijevā notikušajām vardarbīgajām sadursmēm, sodīt vainīgos un nepieļaut līdzīgu situāciju atkārtošanos;
13. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Ukrainas parlamentam un valdībai, kā arī EDSO un Eiropas Padomes parlamentārajām asamblejām.