REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Irākā
19.2.2014 - (2014/2565(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Charles Tannock, Struan Stevenson ECR grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0188/2014
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irāku,
– ņemot vērā partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Irākas Republiku, no otras puses, un Parlamenta 2013. gada 17. janvāra rezolūciju par ES un Irākas partnerības un sadarbības nolīgumu,
– ņemot vērā Komisijas kopīgo stratēģijas dokumentu attiecībā uz Irāku (2011–2013),
– ņemot vērā ANO 2014. gada februārī publiskoto Irākas cietušo iedzīvotāju skaitu 2014. gada janvārī;
– ņemot vērā ANO palīdzības misija Irākā (UNAMI) pusgada ziņojumu par cikvēktiesībām, kas ir publicēts 2014. gada 20. janvārī,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Augstās pārstāves paziņojumus par vardarbību Irākā, no kuriem visjaunākais ir 2014. gada 5. februāra paziņojums,
– ņemot vērā Eiropas Savienības delegācijas Irākā vadītāja 2014.gada 22. janvāra paziņojumu, kuru tas sagatavoja sadarbībā ar ANO ģenerālsekretāra īpašo pārstāvi Irākas jautājumos par programmas „Ar cilvēktiesībām saistīto Pārstāvju padomes komiteju un Irākas Augstās cilvēktiesību komisijas spējas attīstīšana” darbības sākšanu,
– ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram ir pievienojusies arī Irāka,
– ņemot vērā ANO 1981. gada Deklarāciju par jebkādas uz reliģiju un ticību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu,
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra Ban-Ki Moon 2013. gada 1. septembra paziņojumu par bojāgājušajiem Ashraf nometnē,
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra Ban-Ki Moon 2013. gada 29. jūlija paziņojumu, kurā līderiem tiek prasīts apturēt Irākas „virzību uz bezdibeni”,
– ņemot vērā ES un Irākas Sadarbības padomes Cilvēktiesību un demokrātijas apakškomitejas 2013. gada 11. novembra pirmās sanāksmes iznākumu,
– ņemot vērā organizācijas Human Rights Watch pasaules ziņojumā konstatēto attiecībā uz Irāku,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā Irāka joprojām saskaras ar nopietnām politiskām, drošības un sociāli ekonomiskām problēmām, tajā valda politiskā sašķeltība un vardarbība, kas ievērojami mazina izredzes panākt mieru, labklājību un patiesu pāreju uz demokrātiju;
B. tā kā saskaņā ar UNAMI sniegto jaunāko informāciju par cietušo skaitu, 2014. gada janvārī terora un vardarbības aktos kopumā ir gājuši bojā 733 un ievainoti 1 229 Irākas iedzīvotāji; tā kā 618 no bojā gājušajiem ir civiliedzīvotāji; tā kā šajos datos nav ņemtas vērā Anbaras provincē nogalinātās vai ievainotās personas; tā kā saskaņā ar UNAMI sniegtajiem skaitļiem, kurus tā ieguva no Anbaras Veselības direktorāta, kopējais Anbarā cietušo personu skaits līdz 27. janvārim bija 138 nogalinātie un 598 ievainotie;
C. tā kā saskaņā ar UNAMI statistiku Irākā 2013. gadā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija 7 818 un ievainoto — 17 981; tā kā 2013. gadā cietušo skaits to padara par visasiņaināko gadu Irākā pēdējo piecu gadu laikā;
D. tā kā saskaņā ar organizāciju Human Righst Watch stāvoklis aizvien vairāk pasliktinās, jo padziļinās spriedze reliģisko novirzienu starpā; tā kā teroristi ikdienas veic uzbrukumus civiliedzīvotājiem, aizvien biežāk izmantojot pašnāvniekus un automašīnās ievietotas bumbas, un slepkavības; tā kā Irākas valdība ir reaģējusi uz miermīlīgiem protestiem, tos vardarbīgi apspiežot, un uz drošības situācijas pasliktināšanos — īstenojot drakoniskus pretterorisma pasākumus;
E. tā kā Irākas rietumu provincēs ir pastiprinājusies vardarbība, kas izpaužas kā vardarbīgas sadursmes un ievērojama Irākas drošības spēku mobilizācija;
F. tā kā vardarbības ietekme uz civilajiem iedzīvotājiem ir radījusi nopietnas sociāli ekonomiska rakstura problēmas, kas ir iezīmīgas ar izplatītu nabadzību, augstu bezdarbu, ekonomisko stagnāciju un publisko pakalpojumu trūkumu; tā kā daudzi tūkstoši cilvēku ir devušies bēgļu gaitās vardarbības un nabadzības dēļ;
G. tā kā ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs lēš, ka Irākas Anbaras provincē notiekošo cīņu dēļ bēgļu gaitās ir devušies 140 000 irākiešu.
H. tā kā, pieaugot vardarbībai, Irākas mazākuma kopienām joprojām uzbrūk teroristi; tā kā uzbrukumi tiek vērsti arī pret žurnālistiem, viņi tiek nogalināti un viņiem uzbrūk nolūkā nogalināt vai viņiem izsaka draudus;
I. tā kā Irākas valdība 2014. gada 6. februārī sāka īstenot savu nacionālo rīcības plānu attiecībā uz ANO Drošības padomes rezolūciju 1352 (2014-2018), kurā ir skarti ar sievietēm, mieru un drošību saistīti jautājumi;
J. tā kā visā Irākā atsaucīgi atzīmēja globālo 16 dienu aktīvisma kampaņu pret dzimumnosacītu vardarbību un starptautiskā kopiena, Irākas valdība un citi subjekti rīkoja virkni pasākumus, apliecinot sabiedrības atbalstu izmaiņām; tā kā personas statusa likumprojektu, kurā ir paredzēts samazināt sieviešu tiesību apjomu, pazeminot laulību vecumu un mainot aizbildnības un mantojuma tiesības, noraidīja Irākas parlaments;
K. tā kā Irākas valdība vairākkārt ir turējusi tūkstošiem sieviešu ieslodzījumā, kur daudzas no viņām ir spīdzinātas un piedzīvojušas sliktu izturēšanos;
L. tā kā Irākas varas iestādes joprojām piemēro nāves sodu, tostarp masu nāves sodus; tā kā 2013. gadā aptuveni 200 cilvēku tika sodīti ar nāvi, kas ir viens no vislielākajiem pasaules valstu skaitļiem; tā kā Irākas Tieslietu ministrija un Cilvēktiesību ministrs publiski no jauna ir apliecinājuši savu atbalstu tam, ka Irākā īsteno nāves sodu šajā periodā; tā kā ES misijas Bagdādē vadītājs oktobrī arī parakstīja paziņojumu par pasaules dienu pret nāves sodu, kurā bija paustas dziļas bažas par to, ka Irākā piemēro nāves sodu un aicināja Irākas valdību ieviest moratoriju;
M. tā kā Irākas konstitūcija garantē vienlīdzību likuma priekšā visiem pilsoņiem, kā arī „administratīvās, politiskās, kultūras un izglītības tiesības dažādām tautībām”;
N. tā kā ES un Irākas partnerības un sadarbības nolīgumā un it īpaši tā cilvēktiesību klauzulā ir uzsvērts, ka ES un Irākas politiskajā dialogā galvenā uzmanība jāpievērš cilvēktiesībām un demokrātisko institūciju stiprināšanai,
1. visstingrākajā iespējamā veidā nosoda nesenos Irākā izdarītos terora aktus, kuru dēļ šo valsti varētu atkal pārņemt reliģiskais konflikts un pieaugt vardarbība visā reģionā; izsaka līdzjūtību mirušo un ievainoto ģimenēm un draugiem;
2. pauž dziļas bažas par vardarbības ietekmi uz parasto irākiešu dzīvēm; papildus tam pauž dziļas bažas par tā konflikta pieaugumu Anbaras provincē, kura dēļ gāja bojā vairāki desmiti personu un tūkstošiem ģimeņu devās bēgļu gaitās;
3. atzīst ar drošības situāciju Irākā saistītās problēmas taču aicina Irākas politiskos, reliģiskos un civilos līderus steidzami sākt sadarbību, lai novērstu vardarbību un veicinātu miera iedibināšanas ceļveža īstenošanu, samierināšanos un stabilitāti, piemērojot iekļaujošus politikas virzienus, kuru pamatā ir cilvēktiesību ievērošana un tiesiska valsts;
4. aicina Irākas valdību un Irākas reģionālās valdības nosodīt visus vardarbības aktus un veikt pilnīgu, ātru un neatkarīgu izmeklēšanu, lai vainīgos sauktu pie atbildības;
5. atgādina par Irākas valdības saistībām, kuras tā ir uzņēmusies, parakstot Vispārējos cilvēktiesību deklarāciju, ievērot un piemērot visu personu cilvēktiesības un pamattiesības, nediskriminējot pēc rases, dzimuma, valodas vai reliģijas;
6. konstatē Sīrijas konflikta vardarbības blakusietekmi uz Irāku;
7. pauž bažas par vispārējiem arestiem, kas veikti saskaņā ar Irākas Terorisma apkarošanas likuma 4. pantu, un ziņām no daudzām vietām par sliktu izturēšanos pret aizturētajām personām; atkārtoti aicina ieviest moratoriju attiecībā uz nāves sodu;
8. stingri nosoda Irākas spēku uzbrukumu Ashraf nometnei 2013. gada 1. septembrī, kurā 52 Irānas bēgļi tika nogalināti un septiņi iedzīvotāji tika nolaupīti; pauž nosodījumu saistībā ar izskanējušo informāciju, ka Irākas valdība ir slepeni atbrīvojusies no šiem 52 mirušajiem; atbalsta arī ANO prasību izmeklēt šo uzbrukumu; pauž bažas par nesenajiem uzbrukumiem Liberty nometnei, kurā mājvietu raduši vairāk nekā 3000 Irānas vadošās opozīcijas grupas Mujahadeen Khalq locekļi un viņu ģimenes;
9. prasa, lai 2014. gada aprīlī paredzētās valsts parlamenta vēlēšanas Irākā notiktu brīvi, taisnīgi un mierīgi, tādējādi palīdzot Irākas iedzīvotājiem īstenot savas tiesības uz demokrātiju;
10. ar bažām norāda uz Irākā nesen notikušajiem uzbrukumiem žurnālistiem un Irākas drošības spēku veiktajiem to cilvēku arestiem, kuri ir ziņojuši par politiski sensitīviem jautājumiem; pauž bažas, ka šāda vardarbība un iebiedēšana varētu traucēt brīvu un godīgu informācijas sniegšanu par gaidāmajām parlamenta vēlēšanām; aicina Irākas varas iestādes izmeklēt šos uzbrukumus un iebiedēšanas gadījumus un saukt vainīgos pie atbildības;
11. pauž nopietnas un aizvien lielākas bažas saistībā ar informāciju par uzbrukumiem sievietēm Irākā, tostarp arī krimināltiesību sistēmā; pauž bažas arī par vardarbību un iebiedēšanu, kas vērsta pret neaizsargātām minoritāšu grupām un aicina Irākas valdību izmeklēt šādus uzbrukumus un saukt vainīgos pie atbildības;
12. pauž dziļas bažas par vardarbību pret reliģisko minoritāšu grupām Irākā un aicina Irākas reliģiskos līderus un Irākas valdību kopīgiem spēkiem izbeigt reliģisko novirzienu savstarpējo vardarbību un neuzticēšanos, lai veicinātu reliģiskās pārliecības brīvību un apvienotu Irākas iedzīvotājus;
13. atzinīgi vērtē Pasaules ticību saskaņas nedēļas pasākumu, kas tika rīkots Bagdādē 2014. gada 1. februārī un kurā piedalījās dažādu kopienu reliģiskie vadītāji un jaunatnes un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, un dažādu apkaimju un ticību irākieši; pauž cerību, ka šāds pasākums kalpos par lielākas vairāku reliģisko grupu un kopienu iesaistīšanās katalizatoru saistībā ar sociālās kohēzijas un harmonijas veidošanas procesu, ievērojot reliģisko un kulturālo dažādību;
14. atzinīgi vērtē 2014. gada 26. janvārī sākto nacionālo skolotāju apmācības stratēģiju, kuras pamatā ir UNESCO un Irākas valdības sadarbība un kura sekmēs skolotāju apmācības un izglītošanas procesu kā līdzekli, ar kura palīdzību visā valstī uzlabojas mācību iespējas;
15. uzsver nesatricināmo apņēmību ievērot cilvēktiesības, kas ir svarīgs instruments, lai veidotu spēcīgu demokrātiju un apkarotu terorismu un vardarbību; papildus tam uzsver stingro pārliecību par to, ka nedz spīdzināšana, nedz nāves sods nav uzskatāmi par efektīvu veidu, kā novērst terorismu;
16. no jauna apliecina savu pastāvīgo apņemšanos atbalstīt Irākas cilvēkus, viņiem aizsargājot un sekmējot cilvēktiesības, un palīdzēt viņiem sasniegt savas ieceres par demokrātisku, labklājīgu un drošu valsti;
17. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Irākas valdībai un Pārstāvju padomei, Kurdistānas reģionālajai valdībai, ANO ģenerālsekretāram un ANO Cilvēktiesību padomei.