Rezolūcijas priekšlikums - B7-0215/2014Rezolūcijas priekšlikums
B7-0215/2014

    REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Venecuēlā

    25.2.2014 - (2014/2600(RSP))

    iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
    saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

    Willy Meyer, Inês Cristina Zuber, João Ferreira, Sabine Lösing, Jacky Hénin, Jean-Luc Mélenchon, Nikolaos Chountis, Marisa Matias, Alda Sousa GUE/NGL grupas vārdā

    Procedūra : 2014/2600(RSP)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    B7-0215/2014
    Iesniegtie teksti :
    B7-0215/2014
    Debates :
    Pieņemtie teksti :

    B7‑0215/2014

    Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Venecuēlā

    (2014/2600(RSP))

    Eiropas Parlaments,

    –       ņemot vērā 1945. gadā pieņemto Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 1. nodaļas 1. panta 2. punktu, kurā paziņots nolūks „attīstīt draudzīgas attiecības starp nācijām, pamatojoties uz nāciju līdztiesības un pašnoteikšanās principa respektēšanu, kā arī veikt citus attiecīgus pasākumus vispārējā miera nostiprināšanai”,

    –       ņemot vērā Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 1. pantu un Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 1. pantu, kuros abos ir teikts, ka „visām tautām ir tiesības uz pašnoteikšanos” un ka „pamatojoties uz šīm tiesībām, tās brīvi nosaka savu politisko statusu un brīvi nodrošina savu ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību”,

    –       ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos noteikto neiejaukšanās principu,

    –       ņemot vērā ES un CELAC (Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopiena) 2013. gada 27. janvārī notikušās valsts un valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksmes deklarāciju, kuras parakstītāji apstiprina apņemšanos ievērot visus Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos noteiktos nolūkus un principus un lēmumu atbalstīt jebkurus centienus vienlīdzīgi saglabāt visu valstu suverenitāti un respektēt to teritoriālo integritāti un politisko neatkarību,

    –       ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumus par Venecuēlu, jo īpaši 2014. gada 14. un 21. februāra paziņojumus,

    –       ņemot vērā Nobela miera prēmijas laureāta no Argentīnas Adolfo Pérez Esquivel izteikumus par Venecuēlu,

    –       ņemot vērā Dienvidu kopējā tirgus (Mercosur), Dienvidamerikas Nāciju savienības (UNASUR) un CELAC pārstāvju paziņojumus par Venecuēlu,

    –       ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Venecuēlu, jo īpaši 2007. gada 24. maija rezolūciju[1], 2008. gada 23. oktobra rezolūciju[2], 2009. gada 7. maija rezolūciju[3], 2010. gada 11. februāra rezolūciju[4], 2010. gada 8. jūlija rezolūciju[5] un 2012. gada 24. maija rezolūciju[6],

    –       ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

    A.     tā kā 2014. gada 12. februārī ar labējām un galēji labējām politiskajām partijām saistīti studenti organizēja demonstrāciju; tā kā pēc demonstrācijas beigām neliela vardarbīgu demonstrācijas dalībnieku grupa ar šaujamieročiem un neasiem priekšmetiem uzbruka ēkai, kurā atrodas Valsts ģenerālprokuratūra, un vairākām valdības ēkām Karakasā un citās Venecuēlas pilsētās, rīkojoties vardarbīgi un iznīcinot valsts īpašumu, kā arī bloķējot galveno satiksmes ceļu Karakasā;

    B.     tā kā sadursmēs tika nošauti divi cilvēki, proti kreiso aktīvists Juan Montoya un students un opozīcijas atbalstītājs Basil Da Costa; tā kā viņu abu nošaušanas veids galvā atgādina 2002. gada 11. aprīļa snaiperu upuru nāvi, kas notika, lai attaisnotu apvērsumu; tā kā kopš tā laika ir nogalināti 13 cilvēki un 137 ir ievainoti;

    C.     tā kā turpinās vardarbība ar skaidru mērķi destabilizēt demokrātiski ievēlēto Venecuēlas valdību; tā kā šīs stratēģija nav jauna, jo tās scenārijs līdzinās 2002. apvērsumam, un vardarbībai, kura sekoja pēc 2013. gada aprīļa prezidenta Nicolás Maduro demokrātiskajām vēlēšanām, kad attiecīgās grupa atteicās atzīt vēlēšanu rezultātus un veicināja vardarbību, kuras rezultātā 11 cilvēki zaudēja dzīvību;

    D.     tā kā Venecuēlas Bolivāra Republikas valdība ir paziņojusi, ka šos vardarbības aktus veicināja, organizēja un finansēja no ārvalstīm tādas organizācijas kā ASV Starptautiskās attīstības aģentūra (USAID) vai ASV organizācija „Nacionālais fonds demokrātijas veicināšanai”; tā kā saskaņā ar Wikileaks informāciju ASV Valsts departaments vismaz 12 gadus ir finansējis Venecuēlas opozīciju;

    E.     tā kā nacionālie un starptautiskie plašsaziņas līdzekļi šos notikumus atspoguļo vienpusīgi; tā kā manipulējot ar informāciju, jo īpaši sociālajos tīklos, ir izplatījušās baumas un viltoti attēli, kuri ir uzņemti Sīrijā, Čīlē, Ēģiptē, Spānijā vai Singapūrā tā, it kā tie būtu no Venecuēlas;

    F.     tā kā prezidents Nicolás Maduro ir sasaucis Nacionālo miera konferenci, kura notiks 2014. gada 26. februārī Venecuēlā, un kurā vēlmi piedalīties ir izrādījuši visi politiskie un sociālie sektori;

    G.     tā kā pēdējo 14. gadu laikā Venecuēlā ir notikušas 19 dažādas vēlēšanas; tā kā Venecuēlas Bolivāra Republikas konstitūcijā ir ietverti līdzdalības demokrātijas principi, piemēram, noteikums par referendumu, ar kuru atsauc prezidenta mandātu;

    H.     tā kā laikposmā no 2006. līdz 2011. gadam Venecuēla ANO Tautas attīstības indeksa sarakstā ir pakāpusies par septiņām vietām, proti, no 187 vietām Venecuēla ir ierindota 73. vietā; tā kā iepriekšējos desmit gados Venecuēlas valdība sociālos izdevumus ir palielinājusi par vairāk nekā 60,6 %; tā kā Venecuēla pašlaik ir valsts ar zemāko nevienlīdzības rādītāju reģionā; tā kā saskaņā ar ANO Latīņamerikas Ekonomikas komisijas (CEPAL) datiem Venecuēlā nabadzības līmenis no 48,6 % 2002. gadā ir samazinājies līdz 29,5 % 2011. gadā;

    I.      tā kā Venecuēla ir piektā lielākā naftas eksportētājvalsts pasaulē, un tajā ir pasaules lielākās apstiprinātās naftas rezerves;

    J.      tā kā šīs graujošās vardarbības vilnis notiek laikā, kad Venecuēlas likumīgās iestādes pastiprina pasākumus, lai apkarotu dažādas spekulācijas un ekonomiskās cīņas formas, kas skar valsti;

    K.     tā kā Nobela miera prēmijas laureāts Adolfo Pérez Esquivel ir aicinājis aizstāvēt demokrātiju Venecuēlā pret mēģinājumiem destabilizēt valdību, brīdinot, ka tuvojas apvērsuma mēģinājumi, kura pamatā ir jaunas metodes Latīņamerikā, un paužot nosodījumu daudznacionālajiem korporatīvajiem plašsaziņas līdzekļiem, piemēram, CNN un FOX, kuri miera vārdā raida kara propagandu un brīvības vārdā izplata ienaidu,

    1.      stingri nosoda pašreizējo apvērsuma mēģinājumu un vardarbību, ko Venecuēlā veic labēji un galēji labēji noskaņotās opozīcijas grupas; pauž nožēlu par zaudētajām dzīvībām un pauž patiesu līdzjūtību bojāgājušo ģimenēm;

    2.      pauž nožēlu par valsts īpašuma iznīcināšanu valstī un aicina nekavējoties izbeigt vardarbību;

    3.      ir ļoti nobažījies par mēģinājumiem destabilizēt Venecuēlas Bolivāra Republiku, īstenojot vardarbības aktus, kas atgādina iepriekšējos apvērsuma mēģinājumus 2002. gadā;

    4.      nosoda šīs destabilizācijas kampaņas nedemokrātiskos un kaujinieciskos mērķus, ko Karakasas un citu Venecuēlas pilsētu ielās īsteno ekstrēmistu grupējumi; uzsver ASV imperiālistiskās intereses nodrošināt sev piekļuvi Venecuēlas naftas resursiem un ASV politisko mērķi destabilizēt Bolivāra Amerikas tautu alianses (ALBA) valstis;

    5.      uzskata, ka šie notikumi atklāj Venecuēlas oligarhijas pārstāvju bažas, ka tās intereses apdraud pašreiz notiekošās pamatīgās ekonomiskās un sociālās reformas un stabilais iedzīvotāju atbalsts šim procesam;

    6.      pauž nožēlu par to, ka daļa no opozīcijas bija iesaistīta apvērsumā un iepriekš vairākkārt ir sevi nostādījusi ārpus demokrātiskās sistēmas, mēģinot pārkāpt Venecuēlas konstitucionālo kārtību;

    7.      atkārto savu pilnīgo atbalstu Venecuēlas iedzīvotājiem, Bolivāra procesam un ievēlētajam prezidentam Nicolás Maduro, kā arī pauž solidaritāti ar tiem; noraida jebkuru uzbrukumu Venecuēlas demokrātijai un suverenitātei;

    8.      atbalsta Venecuēlas valdības iniciatīvu 2014. gada 26. februārī Venecuēlā organizēt Nacionālo miera konferenci, uzaicinot visu politisko un sociālo sektoru pārstāvjus;

    9.      nosoda starptautisko plašsaziņas līdzekļu ietekmi baumu izplatīšanā un viltotu attēlu izmantošanā ar mērķi radīt vardarbības un nestabilitātes gaisotni, kas apdraud Venecuēlas valdības pastāvēšanu; atgādina, ka informācijas brīvība ir cilvēka pamattiesības, un aicina starptautiskos plašsaziņas līdzekļus rīkoties atbildīgi un notikumus atspoguļot taisnīgi, precīzi un līdzsvaroti, jo pašlaik tā nenotiek;

    10.    stingri nosoda ES vai jebkuras citas valsts iejaukšanos trešo valstu iekšējās lietās;

    11.    uzsver, ka dialoga rezultātā ar trešām valstīm nekādos apstākļos nedrīkst tikt noteikti tautu pašnoteikšanās tiesību ierobežojumi; pauž nožēlu par to, ka ES un tās dalībvalstīm pārāk bieži prioritāte ir diplomātiski, politiski vai ekonomiski apsvērumi, nevis cilvēktiesības, kas ir pieeja, kuras rezultāts ir politika, kurai raksturīgi dubultstandarti un kura ir pretrunā universālam cilvēktiesību redzējumam; uzsver, ka ES patiesai uzticamībai ļoti svarīgi ir izvairīties no šādu jautājumu neatbilstīgas izmantošanas;

    12.    atgādina to, cik svarīga ir Venecuēlas nozīme, izveidojot un stiprinot sadarbību un integrāciju, kas sniedz ieguvumus Latīņamerikas tautām;

    13.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Venecuēlas Bolivāra Republikas valdībai, Mercosur parlamentam un Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai.