REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Ukrainā
25.2.2014 - (2014/2519(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Hannes Swoboda, Libor Rouček, Ana Gomes, Marek Siwiec, Tonino Picula, Knut Fleckenstein, Evgeni Kirilov, Maria Eleni Koppa, Liisa Jaakonsaari, Wolfgang Kreissl-Dörfler, Boris Zala S&D grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0219/2014
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 2014. gada 6. februāra rezolūciju par situāciju Ukrainā[1],
– ņemot vērā 2013. gada 12. decembra rezolūciju par Viļņas augstākā līmeņa sanāksmes rezultātiem un Austrumu partnerības nākotni, jo īpaši attiecībā uz Ukrainu[2],
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ukrainu, Austrumu partnerību un Eiropas kaimiņattiecību politiku, jo īpaši pašas jaunākās, proti, 2012. gada 13. decembra[3], 2013. gada 12. septembra[4] un 2013. gada 23. oktobra[5] rezolūcijas;
– ņemot vērā Padomes 2014. gada 20. janvārī, 2014. gada 10. februārī un 2014. gada 20. februārī pieņemtos secinājumus par Ukrainu,
– ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 19. un 20 decembra sanāksmē pieņemtos secinājumus,
– ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja, Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja un Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja pēdējā laika paziņojumus par Ukrainu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības un Ukrainas Partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN), kas stājās spēkā 1998. gada 1. martā, un 2012. gadā parafēto asociācijas nolīgumu, kas paredz arī padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas (DCFTA) izveidi,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā 18., 19. un 20. februāris bija visasiņainākās dienas kopš Ukrainas neatkarības pasludināšanas, kad desmitiem cilvēku tika nogalināti un simtiem — ievainoti;
B. tā kā iestādes prezidenta Janukoviča vadībā nepārprotami pārkāpa visas robežas, dodot atļauju drošības spēkiem pret protestētājiem izmantot kaujas munīciju un izvietojot snaiperus uz māju jumtiem Maidanā un tā apkārtnē, — laukumā, kas jau no pagājušā gada novembra bija pret valdību vērsto un virzību uz Eiropu atbalstošo protestu centrs; tā kā Kijevas ielās tika nogalināti protestētāji, izraisot starptautiskās sabiedrības sašutumu un nosodījumu;
C. tā kā šo darbību rezultātā ES nolēma piemērot mērķtiecīgas sankcijas, tostarp finanšu līdzekļu iesaldēšanu un aizliegumu izsniegt vīzas, personām, kuras ir atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem, vardarbību un pārmērīga spēka lietošanu; tā kā dalībvalstis vēl vienojās apturēt eksporta licences aprīkojumam, ko varētu izmantot iekšējām represijām, un atkārtoti izvērtēt eksporta licences aprīkojumam, uz ko attiecas Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP;
D. tā kā tajā pašā laikā trīs ārlietu ministri no ES devās uz Kijevu, lai kā starpnieki sarunās starp prezidentu Janukoviču un opozīciju censtos rast kompromisa risinājumu; tā kā viņiem izdevās panākt vienošanos par ceļvedi mierīgai un demokrātiskai iziešanai no šīs krīzes; tā kā panākt šo vienošanos palīdzēja arī Krievijas īpašais sūtnis, lai gan viņš to neparakstīja;
E. tā kā Ukrainas parlaments (Verkhovna Rada) 2014. gada 21. februārī pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja „pretterorisma” operācijas un pieprasīja atsaukt drošības spēkus no Kijevas centra; tā kā ar šo rīcību parlaments pierādīja apņemšanos uzņemties vadošo lomu un pārņemt kontroli par stāvokli valstī; tā kā nākamajā dienā tas balsoja par prezidenta Janukoviča atlaišanu, 2004. gada konstitūcijas atjaunošanu, pirmstermiņa vēlēšanām 2014. gada 25. paijā un Jūlijas Timošenko atbrīvošanu;
F. tā kā kopš „Eiromaidana” sākuma ir saņemti daudzi ziņojumi par nežēlīgu apiešanos, nolaupīšanu, spīdzināšanu un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem; tā kā personas, kas ir atbildīgas par šiem pārkāpumiem, vēl joprojām bauda nesodāmību;
G. tā kā Eiropas Parlamenta ad hoc delegācija 2014. gada 28.–30. janvārī un pēc tam 22.–24. februārī devās uz Kijevu, lai izvērtētu situāciju uz vietas, tādējādi demonstrējot patiesu interesi un nopietnas bažas par dramatisko stāvokli šajā valstī,
1. pauž apbrīnu par drosmi un cieņu, ar kādu Ukrainas iedzīvotāji pēdējo trīs mēnešu laikā cīnījās par brīvību un demokrātiju šajā valstī; uzskata, ka pagājušās nedēļas notikumi ir ārkārtīgi nozīmīgi gan Ukrainas, gan austrumu kaimiņreģiona, gan arī visas Eiropas vēsturē; aicina ES arī turpmāk sniegt apbalstu Ukrainas iedzīvotāju demokrātiskajiem un uz Eiropu vērstajiem centieniem, vienlaikus pilnībā atzīstot viņu tiesības pašiem brīvi noteikt savu nākotni;
2. stingri nosoda pret protestantiem sūtīto drošības spēku brutālās un nesamērīgās darbības, kuru rezultātā Ukrainā dramatiski pieauga vardarbība; pauž nožēlu par nogalinātajiem un ievainotajiem abās pusēs un izsaka visdziļāko līdzjūtību šo upuru ģimenēm;
3. brīdina, ka jebkāds turpmāks vardarbības pieaugums būtu ļoti postošs Ukrainas tautai un varētu mazināt šīs valsts vienotību un teritoriālo integritāti; uzsver, ka patlaban ir ārkārtīgi svarīgi, lai visas puses izrādītu atbildību, savaldību un apņemšanos sākt visaptverošu politisku dialogu, un nepieļaut ārpustiesas represijas; mudina visus politiskos spēkus sadarboties šajā Ukrainai tik kritiskajā situācijā un atbalstīt kompromisa risinājumus, skaidri norobežojoties no ekstrēmistiem un nepieļaujot provokācijas un vardarbību, kas varētu stimulēt separātiskas darbības;
4. uzsver, ka 2014. gada 21. februāra vienošanās, ko ES vārdā panāca ārlietu ministri, apturēja turpmāku asinsizliešanu un leģitimēja Ukrainas parlamenta jauno lomu šīs valsts politikā; uzskata, ka 21. februārī panāktās vienošanās nosacījumiem vajadzētu kalpot par pamatu Ukrainas jaunās politiskās kārtības miermīlīgai nostiprināšanai;
5. uzskata, ka nacionālas vienotības sajūtas atjaunošana, jo īpaši Ukrainas austrumu un dienvidu reģionos, ir būtiska, lai panāktu politisko stabilitāti, saglabātu teritoriālo integritāti un izveidotu patiesu un ilgtspējīgu demokrātiju; brīdina atturēties no darbībām, kas varētu pastiprināt jau tā augsto sabiedrības polarizāciju, kas pamatojas uz etnisko piederību un valodu, un atkārtoti aicina izmantot visaptverošu pieeju, lai samazinātu atkārtotas vardarbības un teritoriālās sadrumstalošanas risku;
6. atzinīgi vērtē atbildīgo un likumīgo rīcību, ko veica Ukrainas parlaments, uzņemoties pārvaldības funkcijas, lai aizpildītu politisko un institucionālo vakuumu, kuru radīja valdības atkāpšanās un prezidenta aizmukšana; uzsver, cik svarīgi ir tas, lai Ukrainas parlaments un tā deputāti turpinātu ievērot tiesiskumu;
7. atkārtoti aicina veikt visu saistībā ar šiem protestiem notikušo cilvēktiesību pārkāpumu, vardarbības, nolaupīšanas, spīdzināšanas, nežēlīgas izturēšanās un pazušanas gadījumu neatkarīgu un objektīvu izmeklēšanu; mudina Ukrainas iestādes atbalstīt starptautisku izmeklēšanas komisiju, nodrošināt taisnīgu tiesu, pilnībā sadarboties ar Padomes Starptautisko konsultatīvo komiteju un šajā procesā iesaistīt cilvēktiesību un pilsoniskās sabiedrības organizācijas; turklāt uzskata, ka Ukrainas jaunās iestādes, izmeklējot augsta ranga ierēdņu veiktos noziegumus un saucot viņus pie atbildības, varētu prasīt palīdzību Starptautiskajai Krimināltiesai; uzskata, ka izmeklēšana un vainīgo saukšana pie atbildības būtu jāveic tā, lai Ukrainas iedzīvotāji varētu atgūt ticību tiesu sistēmas objektivitātei, neatkarībai un pārredzamībai; aicina ES un tās dalībvalstis turpināt izrādīt interesi un piedāvāt atbalstu un zinātību šā procesa virzībai;
8. atbalsta ES divējādo pieeju, kurā intensīvi diplomātiski centieni ir apvienoti ar mērķtiecīgām sankcijām pret personām, kas atbildīgas par saistībā ar politisku apspiešanu veiktiem cilvēktiesību pārkāpumiem; aicina piemērot mērķtiecīgās sankcijas, par kurām vienojās Ārlietu padome, un mudina dalībvalstis īstenot savus tiesību aktus naudas atmazgāšanas jomā, lai apturētu nelikumīgas naudas plūsmas no Ukrainas, un nodrošināt nozagto un ES noguldīto aktīvu atgūšanu; uzskata, ka šīs mērķtiecīgas sankcijas vajadzētu atcelt tiklīdz stāvoklis Ukrainā būs uzlabojies un patiesi neatkarīga pastrādāto noziegumu izmeklēšana sāks dot rezultātus;
9. uzsver cik svarīgi ir nezaudēt impulsu, risinot šīs krīzes pamatcēloņus, atjaunojot iedzīvotāju uzticēšanos politikai un iestādēm; tādēļ uzsver, cik svarīgi ir cienīt visas Ukrainā dzīvojošās etniskās grupas un aizsargāt viņu identitāti un valodu; turklāt uzskata, ka tam nepieciešamas konstitucionālas un strukturālas reformas, kuru mērķis ir radīt efektīvu kontroles un līdzsvara sistēmu, ciešāka saikne starp politiku un sabiedrību, tiesiskums, pārskatatbildība, kā arī patiesi neatkarīga un objektīva tiesu sistēma un ticamas vēlēšanas;
10. cer, ka iepriekšējās premjerministres Jūlijas Timošenko atbrīvošana simbolizēs selektīvās un politiski motivētās tiesu sistēmas beigas Ukrainā;
11. norāda, ka plaši izplatītā korupciju ir būtisks iemesls, kas negatīvi ietekmē Ukrainas ekonomiku un apgrūtina tās attīstību, vienlaikus mazinot valsts iedzīvotāju uzticēšanos tās iestādēm; tādēļ mudina jauno valdību korupcijas apkarošanu noteikt par tās programmas vienu no galvenajām prioritātēm un aicina ES atbalstīt šo centienus;
12. atzinīgi vērtē lēmumu atjaunot 2004. gada konstitūciju; tomēr aicina Ukrainas parlamentu izmantot šo impulsu, lai novērstu tās trūkumus, ievērojot Venēcijas komisijas ieteikumus;
13. ņem vērā lēmumu prezidenta vēlēšanas rīkot 2014. gada 25. maijā; uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka šīs vēlēšanas būs brīvas un godīgas; visnotaļ mudina Ukrainas parlamentu pieņemt nepieciešamos vēlēšanu tiesību aktus, kas atbilstu Venēcijas komisijas ieteikumiem, cita starpā atjaunotu tiesību aktu par politisko partiju finansēšanu, kurā būtu risināti GRECO un EDSO/DICB konstatētie trūkumi; mudina veikt gaidāmo vēlēšanu starptautisku novērošanu un paziņo par gatavību šim mērķim izveidot savu vēlēšanu novērošanas misiju; uzskata, ka likumdevēja vēlēšanas ir jāorganizē drīz pēc prezidenta vēlēšanām un vēl līdz šā gada beigām;
14. uzsver, cik svarīgi ir rūpēties par jauniem politiķiem un turpmākajiem vadītājiem, kurus radījis Maidans, atbalsta bezvīzu režīma ātru ieviešanu un aicina sniegt papildu atbalstu Ukrainas aktīvajai pilsoniskajai sabiedrībai;
15. atzinīgi vērtē Padomes nesen izdarīto secinājumu, ka asociācijas nolīgums, tostarp ar DCFTA, nav galīgais mērķis ES un Ukrainas sadarbībā; norāda, ka ES ir gatava parakstīt asociācijas nolīgumu un padziļinātu un DCFTA tiklīdz būs atrisināta pašreizējā ekonomiskā krīze un Ukrainas jaunās iestādes būs tam gatavas; turklāt atgādina, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu Ukraina var iesniegt pieteikumu par iestāšanos Eiropas Savienībā tāpat kā ikviena Eiropas valsts, ja tā ievēro demokrātijas principus, ievēro cilvēktiesības un pamatbrīvības, cilvēktiesības un minoritāšu tiesības un nodrošina tiesiskumu,
16. aicina ES un dalībvalstis pastiprināt centienus saņemt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevumu Ukrainai un tās iedzīvotājiem ar izdevīgākiem nosacījumiem un uzskata, ka ES un dalībvalstis kopīgi ar SVF varētu sniegt būtisku atbalsta pasākumu kopumu, kas palīdzēs šai valstij risināt pašreizējās finansiālās un sociālās grūtības; turklāt uzskata, ka gan ASV, gan Krievija varētu dot ieguldījumu Ukrainas sociālā un ekonomiskā stāvokļa stabilizēšanai;
17. uzskata, ka visaptveroša brīvās tirdzniecības nolīguma noteikumi nerada nekādas tirdzniecības problēmas Krievijas Federācijai un ka asociācijas nolīgums neapdraud Ukrainas labās attiecības ar tās austrumu kaimiņu; atgādina, ka miers un labklājība kopīgajās kaimiņvalstīs dod labumu gan ES, gan Krievijai, un atkārtoti pauž pārliecību, ka vienīgais veids, kā šo mērķi sasniegt, ir sadarbība; aicina ES steidzami apsvērt veidus, kā iesaistīt Krieviju centienos rast ilgstošu politisku risinājumu Ukrainā, un mudina ES un Krieviju izmantot savu ietekmi un darīt visu iespējamo, lai novērstu turpmāku vardarbības eskalāciju un separātiskas darbības; stingri noraida ideju par jaunu Eiropas pārdalīšanu atbilstīgi ietekmes sfērām;
18. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES dalībvalstīm un Ukrainas amatā esošajam prezidentam, valdībai un parlamentam.
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0098.
- [2] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0595.
- [3] Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0507.
- [4] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0383.
- [5] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0446.