REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES stratēģiju Arktikas reģionam
5.3.2014 - (2013/2595(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Sabine Lösing, Willy Meyer, Jacky Hénin, Nikola Vuljanić, Patrick Le Hyaric, Marie-Christine Vergiat GUE/NGL grupas vārdā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā ANO Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS), kas tika noslēgta 1982. gada 10. decembrī un ir spēkā kopš 1994. gada 16. novembra,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (CBD),
– ņemot vērā ANO 2007. gada 13. septembra Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām,
– ņemot vērā Eiropadomei iesniegto augstā pārstāvja un Eiropas Komisijas 2008. gada 14. marta dokumentu „Klimata pārmaiņas un starptautiskā drošība”;
– ņemot vērā Arktikas klimata ietekmes novērtējumu, kas pieņemts ceturtajā Arktikas Padomes ministru sanāksmē Reikjavīkā 2004. gada 24. novembrī;
– ņemot vērā Komisijas 2012. gada 26. jūnija paziņojumu (JOIN(2012)0019) un 2008. gada 20. novembra paziņojumu (COM(2008)0763) par ES politiku attiecībā uz Arktikas reģionu,
– ņemot vērā 2011. gada 20. janvāra rezolūciju par ilgtspējīgu ES politiku attiecībā uz Tālajiem Ziemeļiem[1],
– ņemot vērā ASV Jūras spēku 2009. gada 10. novembra pamatnostādnes par Arktiku,
– ņemot vērā Reglamenta 115. pantu,
A. tā kā klimata pārmaiņu ietekme, kas rodas gandrīz vienīgi ārpus Arktikas, skars šo reģionu; tā kā jo īpaši jūras ledus atkāpšanās, ļoti iespējams, radīs neparedzamu un postošu ietekmi uz vidi un sekas citās planētas vietās, kā arī palielinās kuģošanas apjomu, jo īpaši starp Eiropu, Āziju un Ziemeļameriku, dabas resursu, īpaši gāzes, naftas un citu minerālu, kā arī faunas, piemēram, zivju, izpēti un izmantošanu, jūras ģenētisko resursu izmantošanu, paplašinās kalnrūpniecības un mežistrādes darbības un palielinās tūrismu;
B. tā kā Ziemeļu Ledus okeāna rūpnieciskā izmantošana, ko iepriekš kavēja ledus, būtiski ietekmēs īpaši jutīgo Arktikas ekosistēmu un klimatu pasaulē;
C. tā kā milzīgo ogļūdeņraža resursu pieaugošā pieejamība Arktikas reģionā maina reģiona ģeostratēģisko dinamiku, kam varētu būt ietekme uz starptautisko stabilitāti un Eiropas drošības interesēm, un tā kā ES un NATO dalībvalstu aizvien lielākās ģeostratēģiskās intereses izraisa Tālo Ziemeļu rajona militarizāciju; tā kā Krievija 2013. gada decembrī paziņoja, ka viena no tās prioritātēm ir bruņoto spēku izvietošana Arktikā, lai garantētu militāro drošību un aizsargātu valsts intereses šajā reģionā;
D. tā kā Kanāda 2013. gada decembrī iesniedza ANO pieteikumu uz Arktikas teritoriju, kas iekļautu Ziemeļpolu;
E. tā kā vienīgie ES pirmiedzīvotāji dzīvo Zviedrijā un Somijā; tā kā Arktikas pirmiedzīvotāji un viņu pilsoniskā sabiedrība Arktikā noritošajos procesos būtu jāuzskata par svarīgām ieinteresētajām personām,
1. uzskata, ka vislabākais veids, kā aizsargāt dabas resursus, būtu moratorijs līdz šim ar ledu klātā Ziemeļu Ledus okeāna reģiona rūpnieciskai izmantošanai un ka šim moratorijam ir jābūt spēkā, līdz tiek pieņemts juridiski saistošs visaugstākā līmeņa regulējums, lai nodrošinātu Arktikas ekosistēmas un iedzīvotāju pilnīgu aizsardzību; uzsver, ka par moratoriju jāvienojas ar attiecīgajām valstīm un iedzīvotājiem, jo īpaši pirmiedzīvotājiem, kas dzīvo šā reģiona valstīs; uzskata, ka būtu jāizveido fonds, no kā līdzekļiem piešķirt kompensācijas Arktikas iedzīvotājiem par atturēšanos no savu dabas resursu izmantošanas;
2. atzīst, ka ES, tāpat kā citas pasaules attīstīti reģioni, būtiski veicina klimata pārmaiņas un ka tādēļ tai ir īpaša atbildība;
3. uzskata Arktiku par īpaši jutīgu ekosistēmu, kurā klimata pārmaiņu ietekme ir īpaši redzama, katastrofāli un neatgriezeniski skarot citus pasaules reģionus;
4. uzsver nepieciešamību aizsargāt trauslo Arktikas vidi un to, ka ir svarīga vispārēja stabilitāte un miers reģionā; uzsver, ka ES vajadzētu īstenot politiku, kas nodrošina augstāko prioritāti Arktikas reģiona aizsardzībai, jo tas ir viens no galvenajiem pasaules klimata regulētājiem un būtisks ienākumu avots reģiona iedzīvotājiem;
5. uzsver ES vadošo lomu piesārņojuma samazināšanā, kurš nonāk Arktikas reģionā inter alia no liela attāluma; norāda, ka klimata pārmaiņas Arktikā katastrofāli un neatgriezeniski ietekmēs piekrastes reģionus Eiropā un citur un no klimata atkarīgās nozares Eiropā un citur, piemēram, lauksaimniecību, atjaunojamo energoresursu nozari, zivsaimniecību un transportu;
6. uzsver, ka ledus kušanai Arktikas reģionā ir tikai neliela un īslaicīga pozitīva ietekme uz ekonomikas attīstību salīdzinājumā ar daudz lielāku un ilgtermiņa iznīcinošu iedarbību uz vidi;
7. ar bažām norāda uz aizvien lielāko Arktikas reģiona militarizāciju, ko īsteno Arktikas valstis — Krievija un NATO valstis ASV, Kanāda, Dānija un Norvēģija, un uzskata, ka ASV Jūras spēku pamatnostādnes par Arktiku, Kanādas Arktikas patruļvienību skaitliskā sastāva palielināšana, 2010. gada augustā notikušās militārās mācības un plānotā Krievijas spēku izvietošana līdz 2020. gadam neveicina konstruktīvu saprašanos un sadarbību reģionā; norāda, ka Arktikas valstis vairākos gadījumos paudušas apņēmību atrisināt un dažos gadījumos ir rīkojušās nolūkā atrisināt iespējamos interešu konfliktus saskaņā ar starptautisko tiesību principiem;
8. atzīst, ka, lai gan pastāv skaidras atšķirības starp Arktiku un Antarktiku, pastāv arī skaidras līdzības; norāda, ka Antarktikas līguma teksts veiksmīgi izveido pamatu miermīlīgai pētniecībai un sadarbībai, neiesaistoties teritoriālos strīdos un neskarot esošās valstu robežas; uzsver, ka šie paši miermīlīgas pētniecības un sadarbības mērķi ir pietiekami plaši un situācija ir pietiekami līdzīga, lai to varētu attiecināt arī uz Arktiku;
9. atbalsta sadarbību Arktikas Padomē, ko var izmantot par pamatu miermīlīgai sadarbībai, lai aizsargātu Arktikas iedzīvotājus un pašu Arktiku;
10. ņem vērā Islandes valdības iniciatīvu pārtraukt sarunas par iestāšanos ES; uzskata, ka ir svarīgi saglabāt labas attiecības un attīstīt ciešāku sadarbību ar Islandi kopējas intereses jomās;
11. pauž bažas par ES un piekrastes valstu domstarpībām par nozvejas kvotām un cer, ka tiks panākts taisnīgs risinājums;
12. apzinās, ka pieaugošajam pasaules iedzīvotāju skaitam ir vajadzīgi resursi; atzīst, ka pašreizējam pasaules iedzīvotāju skaitam ir pieejami pietiekami resursi, jo īpaši, ja notiek radikāla pāreja uz atjaunojamo energoresursu un energotaupības tehnoloģiju izmantošanu, taču resursu izmantošanas tiesību netaisnīga sadale noved pie ārkārtīgi nabadzīgu un ārkārtīgi bagātu reģionu izveidošanās pasaulē, un tādēļ prasa veikt politiskus, ekonomiskus un sociālus pasākumus un radikālu pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem un energotaupības tehnoloģijām, lai novērstu šo nelīdzsvarotību; neuzskata par piemērotu risinājumu Arktikā, domājams, esošu naftas un gāzes rezervju izmantošanu, kas kaitētu videi, bet aicina neierobežoti aizsargāt šo īpaši jutīgo ekosistēmu;
13. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Arktikas Padomei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Arktikas reģiona valstu valdībām un parlamentiem.
- [1] OV C 136E, 11.5.2012., 71. lpp.