Procedūra : 2013/2711(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0434/2014

Iesniegtie teksti :

B7-0434/2014

Debates :

Balsojumi :

PV 17/04/2014 - 9.15
CRE 17/04/2014 - 9.15
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 152kWORD 75k
15.4.2014
PE534.911v01-00
 
B7-0434/2014

iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B7‑0118/2014, uz kuru jāsniedz mutiska atbilde,

saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu


par „top ten” apspriešanās procesu un ES regulatīvā sloga mazināšanu MVU (2013/2711(RSP))


Reinhard Bütikofer Verts/ALE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par „top ten” apspriešanās procesu un ES regulatīvā sloga mazināšanu MVU (2013/2711(RSP))  
B7‑0434/2014

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Eiropas Mazo un vidējo uzņēmumu hartu, ko Eiropadome pieņēma 2000. gada 19. un 20. jūnija sanāksmē Feirā,

–       ņemot vērā Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumu 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju(1),

–       ņemot vērā Komisijas 2011. gada 23. novembra ziņojumu „Regulatīvā sloga mazināšana MVU — ES regulējuma pielāgošana mikrouzņēmumu vajadzībām” (COM(2011)0803),

–       ņemot vērā Komisijas 2011. gada 23. februāra paziņojumu „Pārskats par „Eiropas mazās uzņēmējdarbības aktu”” (COM(2011)0078),

–       ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–       ņemot vērā Komisijas 2011. gada 30. novembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (2014.–2020. gadam) (COM(2011)0834),

–       ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 14. un 15. marta sanāksmes secinājumus un Konkurētspējas padomes 2013. gada 26. un 27. septembra sanāksmes secinājumus,

–       ņemot vērā Komisijas 2013. gada 18. jūnija paziņojumu "Komisijas turpmākie pasākumi saistībā ar MVU „TOP TEN” apspriešanos par ES tiesisko regulējumu" (COM(2013)0446),

–       ņemot vērā Komisijas 2013. gada 7. marta paziņojumu „Lietpratīgs regulējums — reaģējot uz mazo un vidēju uzņēmumu vajadzībām” (COM(2013)122) un tam pievienoto dienestu darba dokumentu "Lietpratīga regulējuma attiecībā uz MVU uzraudzība un apspriešana" (SWD(2013)0060),

–       ņemot vērā Komisijas 2013. gada 2. oktobra paziņojumu „Normatīvās atbilstības un izpildes programma (REFIT): rezultāti un turpmākie pasākumi” (COM(2013)0685),

–       ņemot vērā 2012. gada 23. oktobra rezolūciju "Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ― konkurētspēja un uzņēmējdarbības iespējas"(2),

–       ņemot vērā Komisijas dienestu 2012. gada 18. aprīļa darba dokumentu „Izmantojot videi draudzīgas izaugsmes nodarbinātības potenciālu" (SWD(2012)0092), kas pievienots dokumentam „Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām” (COM(2012)0173),

–       ņemot vērā Komisijas 2011. gada 20. septembra paziņojumu „Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā” (COM(2011)0571),

–       ņemot vērā Komisijas dienestu 2012. gada 10. oktobra darba dokumentu "2012. gada ziņojums par Eiropas konkurētspēju: izmantojot globalizācijas sniegtās priekšrocības" (SWD(2012)0299),

–       ņemot vērā Komisijai uzdoto jautājumu par „top ten” apspriešanās procesu (O-000049/2014 – B7 0118/2014),

–       ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A.     tā kā atbalsta pastiprināšana MVU attiecībā uz to konkurētspēju, ilgtspējību un nodarbinātības potenciālu ir īpaši būtiska ekonomikas atveseļošanai Eiropā un ir daļa no horizontālām darbībām, kas skar dažādas politikas jomas;

B.     tā kā 20,7 miljoni MVU nodarbina vairāk nekā 65 % esošā privātā sektora darbaspēka un tā kā MVU ir vieni no novatoriskākajiem uzņēmumiem un sniedz vislielāko ieguldījumu darbavietu radīšanā un ekonomikas izaugsmē;

C.     tā kā regulējums nodrošina satvaru līdzsvara nodrošināšanai starp publiskajām un privātajām interesēm un ir īpaši būtisks vides un sociālo standartu īstenošanā;

D.     tā kā ES noteikumi būtu jāīsteno tā, lai pilnībā tiktu ievērotas ES veselības un drošības darba vietā prasības, ES darba ņēmēju tiesības vai principi un ES vides tiesību aktu mērķi;

E.     tā kā MVU ir vajadzīga ne vien administratīva vienkāršošana, bet arī labāka piekļuve finansējumam un informācijai, prasmes un zināšanas, kā arī atbalsts to inovāciju centieniem;

F.     tā kā MVU bieži ir neizdevīgākā situācijā konkurences jomā salīdzinājumā ar lieliem rūpniecības dalībniekiem attiecībā uz nodokļu politiku, standartizāciju, publisko iepirkumu, intelektuālām tiesībām un pētniecības un inovāciju finansēšanu;

G.     tā kā ievērojama daļa administratīvā sloga, ko uzskata par ES tiesību aktu izraisītu, rodas īstenošanas vai papildu prasību dēļ valsts līmenī;

H.     tā kā Komisija ir aplēsusi, ka ar politikas virzieniem, kas veicina pāreju uz videi draudzīgu ekonomiku, piemēram, resursu efektivitātes, energoefektivitātes un klimata pārmaiņu politiku, līdz 2020. gadam varētu radīt vairāk nekā 9 miljonus darbavietu, jo īpaši MVU sektorā,

1.      atbalsta lietpratīga regulējuma procesu, lai nodrošinātu, ka tas ir pamatots, nediskriminējošs un samērīgs un ka tas tiek piemērots tā, lai neradītu pārmērīgu administratīvo slogu MVU;

2.      atzinīgi vērtē "domāt par mazajiem uzņēmumiem" principa un procedūru piemērošanu, lai nodrošinātu, ka MVU ietekme ir labāk izprotama visā normatīvajā ciklā; uzskata, ka tas var uzlabot ES tiesību aktu efektivitāti, vienkāršot īstenošanu dalībvalstīs un atvieglot MVU konstruktīvu iesaistīšanos turpmākās apspriedēs;

3.      norāda uz Komisijas "Top Ten" iniciatīvu kā daļu no programmas REFIT; uzskata, ka MVU pārbaudes, derīguma pārbaudes un konkurētspējas pārbaudes nebūtu jāveic kā atsevišķi pasākumi, bet tiem vajadzētu būtu daļai no plaša ietekmes novērtējuma, kas ļauj līdzsvaroti izskatīt visus aspektus (piemēram, ekonomiskos, sociālos un vides faktorus) un ar kuriem ir paredzēts novērtēt ne vien izmaksas, bet arī ieguvumus sabiedrībai un iespējamiem jauniem tirgiem; uzskata, ka šiem procesiem nevajadzētu mazināt tiesību aktu efektivitāti vai palielināt birokrātiju;

4.      uzsver, ka regulējuma vienkāršošanu nedrīkst izmantot kā ieganstu, lai atteiktos no vērienīgiem mērķiem jomās, kas ir īpaši svarīgas darba ņēmēju drošībai un labklājībai un vides aizsardzībai; brīdina neveicināt ierobežojumu atcelšanas darba kārtību, par ieganstu izmantojot sloga samazināšanu MVU aicina Komisiju nesamazināt vēriena mērogu un prasa saglabāt sabiedrības politikas mērķus, kas attiecas uz vides, sociālajiem un veselības standartiem;

 

5.      atzinīgi vērtē to, ka Padomes 2013. gada marta un oktobra secinājumos atzīts, ka pasākumos, kuru mērķis ir mazināt pārmērīgo regulatīvo slogu gan ES, gan dalībvalstu līmenī, vienmēr jāņem vērā vajadzība aizsargāt pilsoņus, patērētājus, neaizsargātas grupas un darba ņēmējus;

6.      uzskata, ka mikrouzņēmumu automātiska atbrīvošana nav pareizā pieeja, un atbalsta MVU paredzētu pielāgotu risinājumu un atvieglotu režīmu izstrādi gadījumos, kad ir iespējams apliecināt, ka tie nemazina tiesību aktu efektivitāti un ka atbrīvojumi un atviegloti režīmi neveicina sadrumstalotību vai nekavē piekļuvi iekšējam tirgum;

7.      mudina dalībvalstis veikt administratīvus vienkāršojumus valsts līmenī attiecībā uz MVU, pienācīgi transponējot Eiropas Savienības direktīvas valstu tiesību aktos; uzsver dalībvalstu tiesības pieņemt valsts regulējumus, ja ES ir pieņēmusi tikai noteikumu minimumu;

8.      pauž bažas par regulējuma vienkāršošanas darba kārtības iespējamo ietekmi uz ES darba ņēmēju tiesībām un jo īpaši risku, ka direktīvas par darbinieku informēšanu un uzklausīšanu pārskatīšana, noteikumu par kabotāžu vienkāršošana, direktīvu par nepilnas slodzes un pagaidu darbu pārstrādāšana, kā arī lēmums nepārskatīt direktīvu par kancerogēniem var negatīvi ietekmēt darba ņēmējus; atgādina, ka Komisijai, izstrādājot ietekmes novērtējumus, ir pienākums ņemt vērā pamattiesības;

9.      uzskata, ka likumdošanas procesā, piemēram, attiecībā uz standartizāciju, intelektuālo īpašumu un pētniecības un inovāciju finansēšanu, būtu vairāk jāuzklausa MVU viedoklis; pauž nožēlu par Padomes nevēlēšanos tiesību aktu pieņemšanā vairāk ņemt vērā MVU vajadzības;

10.    aicina Komisiju pastiprināt centienus, lai nodrošinātu, ka MVU, jo īpaši inovatīvie MVU, tiek mudināti attīstīties, izmantojot mērķtiecīgu nefinanšu un finanšu atbalstu un atvieglojot piekļuvi finansēm, tirgiem, prasmju iegūšanai un informācijai;

11.    uzskata, ka MVU bieži vien tiek piemērots nelabvēlīgāks nodokļu režīms salīdzinājumā ar lielākiem uzņēmumiem, tādējādi ierobežojot to iespējamo izaugsmi un ieguldījumu piesaistīšanu tajos; atbalsta uzņēmumu nodokļu sistēmu labāku saskaņošanu Eiropas Savienībā, ieviešot saskaņotu nodokļu bāzi un veicot pasākumus, ar ko apkaro izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu; uzskata, ka negodīgas konkurences pārtraukšana nodokļu jomā starp dalībvalstīm un starp mazajiem un lielajiem uzņēmumiem ir īpaši būtisks integrētas Eiropas rūpniecības politikas elements;

12.    atzinīgi vērtē pasākumus, kas paredzēti COSME priekšlikuma 7. pantā un kas ir izstrādāti, lai veicinātu uzņēmējdarbību un uzņēmējdarbības kultūru; sagaida, ka pasākumi un darbības, kas Eiropas vai valsts līmenī veicina uzņēmējdarbību, attieksies uz visu veidu uzņēmumiem, tostarp kooperatīviem, amatniecības uzņēmumiem, brīvo profesiju pārstāvjiem un sociālajiem uzņēmumiem;

13.    vērš uzmanību uz Eiropas Komisijas 2012. gada ziņojumu par Eiropas konkurētspēju, kurā ir uzsvērta ekoinovācijas, resursu efektivitātes un energoefektivitātes pozitīvā ietekme uz ES konkurētspēju, apliecinot, ka ekonovatoriskie uzņēmumi ir kopumā veiksmīgāki par tradicionālajiem inovāciju ieviesējiem, jo īpaši ražošanas uzņēmumu gadījumā; uzskata, ka resursu efektivitāte un energoefektivitāte ir īpaši būtiska, lai palielinātu Eiropas rūpniecības un MVU konkurētspēju; prasa Padomei pieņemt resursu efektivitātes mērķi (30 % līdz 2030. gadam, kā ierosināts Eiropas resursu efektivitātes platformā) un noteikt vērienīgus un saistošus enerģētikas un klimata mērķus 2030. gadam; prasa Komisijai stiprināt ES ieguldījumu finansēšanas mērķus ar ekoinovācijām, jo īpaši programmu "Apvārsnis 2020" un ieguldījumu atbalstu MVU;

14.    uzsver videi draudzīgas ekonomikas darba vietu izveides potenciālu ar noteikumu, ka tiek ieviesti vērienīgi, klimata, enerģētikas un resursu efektivitātes politikas virzieni; aicina dalībvalstis nodrošināt pietiekami lielus ieguldījumus šajās nozarēs, prognozēt nākotnē pieprasītās darbinieku prasmes un garantēt videi nekaitīgu darbvietu kvalitāti; prasa Komisijai risināt MVU zināšanu un prasmju trūkuma problēmas saistībā ar videi draudzīgām tehnoloģijām, praksēm un uzņēmējdarbības modeļiem un atbalstīt izglītības un profesionālās apmācības stratēģiju un programmu izstrādi, kurus būtu vērstas uz MVU;

15.    uzsver iespējas, ko MVU var sniegt vienotais tirgus, un norāda, ka tikai 25 % no MVU ir iesaistīti pārrobežu tirdzniecībā ES; aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties, lai uzlabotu vienotā tirgus integrāciju, un darīt vairāk, lai, kad iespējams, panāktu tiesiskā regulējuma saskaņošanu dalībvalstīs nolūkā atvieglot MVU pārrobežu tirdzniecību;

16.    atzinīgi vērtē ES finansētu aizņēmumu un pašu kapitāla mehānismu izveidi MVU vajadzībām un ES riska kapitāla un uzņēmumu mecenātu tīklu un atbalsta centru stiprināšanu, lai MVU varētu piesaistīt ieguldījumus no avotiem, kas nav bankas; uzskata, ka Eiropas Investīciju fondam ir īpaši būtiska loma kā fondu fondam riska kapitāla tirgu izveidē Eiropas interešu galvenajās jomās un jo īpaši attiecībā uz ilgtspējīgu tehnoloģiju ieviešanu; uzskata, ka būtu jāpārtrauc piemērot atšķirīgus nodokļus pašu kapitālam un aizņēmumiem, lai uzlabotu ieguldījumus reālajā ekonomikā;

17.    aicina Komisiju izpētīt, kā varētu turpmāk līdzsvarot kolektīvo finansējumu, uz pašu kapitālu balstītu kolektīvo finansējumu un vienādranga aizdevumus, lai palīdzētu mikrouzņēmumiem un MVU, tostarp kultūras nozarei un bezpeļņas uzņēmumiem, un izstrādāt stabilu normatīvo regulējumu attiecībā uz kolektīvo finansējumu;

18.    uzskata, ka apspriešanās ar MVU ir ļoti lietderīgs pasākums; pauž bažas par Komisijas "Top 10" visapgrūtinošāko tiesību aktu pārskatīšanu un ierosina pieņemt konstruktīvāku pieeju, kas vairāk vērstu uzmanību uz MVU vajadzībām, nevis uz novērtējumu, ko varētu uzskatīt par apgrūtinošu; prasa Komisijai turpināt regulāri apspriesties ar MVU, izmantojot Eirobarometru; tomēr atzīmē nozīmīgu nelīdzsvarotību uz „top ten” apspriešanos saņemto atbilžu ģeogrāfiskajā sadalījumā; aicina Komisiju veikt ex post pārbaudes, lai noskaidrotu šādas nelīdzsvarotības iemeslus un nodrošinātu, ka iegūtā informācija nav neobjektīva informācijas trūkuma vai citu tādu faktoru dēļ, kas būtu sagrozījuši saņemtās atbildes;

19.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

 

(1)

OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

(2)

OV C 68 E, 7.3.2014., 40. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika