Rezolūcijas priekšlikums - B7-0437/2014Rezolūcijas priekšlikums
B7-0437/2014

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Krievijas īstenoto spiedienu uz Austrumu partnerības valstīm, jo īpaši — destabilizāciju Austrumukrainā

15.4.2014 - (2014/2699(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Guy Verhofstadt, Johannes Cornelis van Baalen, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Graham Watson, Louis Michel, Sarah Ludford, Kristiina Ojuland, Leonidas Donskis, Gerben-Jan Gerbrandy, Hannu Takkula, Marietje Schaake, Jelko Kacin, Marielle de Sarnez, Robert Rochefort, Alexander Graf Lambsdorff, Adina-Ioana Vălean ALDE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0436/2014

Procedūra : 2014/2699(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0437/2014
Iesniegtie teksti :
B7-0437/2014
Debates :
Pieņemtie teksti :

B7‑0437/2014

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Krievijas īstenoto spiedienu uz Austrumu partnerības valstīm, jo īpaši — destabilizāciju Austrumukrainā

(2014/2699(RSP))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Eiropas kaimiņattiecību politiku, par Austrumu partnerību (AP) un par Ukrainu, jo īpaši 2014. gada 27. februāra rezolūciju par situāciju Ukrainā[1] un 2014. gada 13. marta rezolūciju par Krievijas iebrukumu Ukrainā[2],

–       ņemot vērā to, ka 2014. gada 21. martā parakstītas ES un Ukrainas asociācijas nolīguma politiskās daļas,

–       ņemot vērā ES valstu vai valdību vadītāju paziņojumu par Ukrainu pēc Eiropadomes 2014. gada 6. marta ārkārtas sanāksmes par Ukrainu un Eiropadomes 2014. gada 20. marta secinājumus par Ukrainu,

–       ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2014. gada 9. aprīlī pieņemto rezolūciju par notikumu attīstību un draudiem demokrātisku institūciju darbībai Ukrainā,

–       ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 2. panta 4. punktu,

–       ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.     tā kā Krievijas agresijas akts, veicot bruņotu iebrukumu Krimā un tās aneksiju, ir Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums, ir pretrunā starptautiskajām tiesībām un ir Krievijas saistību pārkāpums, kuras tā uzņēmusies kā parakstītāja valsts Budapeštas Memorandam par drošības garantijām Ukrainai, saskaņā ar kuru tā garantēja ievērot Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti;

B.     tā kā ir norādes, kas liecina, ka Krievija aktīvi rosina un sponsorē protestus Luhanskas, Doņeckas un Harkovas apgabalos un tieši vai netieši atbalsta valsts iestāžu ēku ieņemšanu šajos reģionos un pilsētās;

C.     tā kā Krievija joprojām pie Krievijas robežas ar Ukrainu ir izvietojusi lielu kaujasspējīgu karaspēka kontingentu par spīti solījumiem to atvilkt saspīlējuma samazināšanai;

D.     tā kā Krievija joprojām saglabā ieņemto nostāju par Ukrainas valdības un prezidenta pienākumu izpildītāja neatzīšanu, ko papildina Krievijas oficiālie paziņojumi un ziņu raidījumi, kas joprojām ir naidīgi, nepamatoti un neatspoguļo reālo situāciju;

E.     tā kā Krievijas politiskie līderi pēc Piedņestras de facto varas iestāžu lūguma oficiāli pievienoties Krievijas Federācijai uztur bargu un naidīgu retoriku pret citām kaimiņvalstīm, īpaši Moldovu;

F.     tā kā ir vajadzīga stingra starptautiska diplomātiskā rīcība un sarunu process visos līmeņos, lai panāktu situācijas deeskalāciju, mazinātu saspīlējumu un novērstu krīzi, kamēr to vēl var kontrolēt, un nodrošināt mierīgu atrisinājumu; tā kā ES ir jānodrošina efektīva reaģēšana, lai ļautu Ukrainai un citām Austrumu partnerības valstīm pilnībā un bez Krievijas nepamatota naidīga spiediena paust un realizēt savu suverenitāti un teritoriālo integritāti;

G.     tā kā Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu noteiktās sankcijas daudzām Krievijas amatpersonām nav atturējušas Krieviju no situācijas tālākas eskalācijas un tāpēc tām jāseko papildu pasākumiem,

1.      atkārtoti stingri nosoda Krievijas iebrukumu Krimā un tās aneksiju, kas ir nepārprotams ANO Statūtu un EDSO Helsinku Noslēguma akta, Eiropas Padomes statūtu, 1994. gada Budapeštas Memoranda par drošības garantijām, 1997. gada divpusējā Draudzības, sadarbības un partnerattiecību līguma un 1997. gada Nolīguma par Melnās jūras flotes statusu un klātbūtnes nosacījumiem Ukrainas teritorijā, kā arī Krievijas starptautisko saistību pārkāpums; uzskata, ka Krievijas rīcība apdraud drošību un stabilitāti visā Eiropas kontinentā;

2       stingri noraida kā pilnīgi nepamatotus Krievijas pastāvīgos izteikumus par to, ka Ukrainas jaunā valdība ir neliģitīma un nelikumīga un ka Ukrainas pilsoņus austrumu reģionos apdraud labējā spārna ekstrēmisti;

3.      aicina Ukrainas valdību un Augstāko Radu sākt konstitucionālās reformas procesu, lai garantētu pašus augstākos minoritāšu aizsardzības līmeņus līdz ar noteikumiem par valodu lietojumu un citiem steidzamiem jautājumiem atbilstoši pašiem augstākajiem starptautiskajiem un Eiropas standartiem;

4.      aicina Krieviju atvilkt gar Ukrainas un Krievijas robežu izvietotās karaspēka vienības un izbeigt saistību ar Austrumukrainas separātistu grupām un atbalstu tām; norāda uz reģiona iedzīvotāju lielākās daļas atbalstu Ukrainas vienotības saglabāšanai; aicina prokrieviskos protestētājus mierīgi atbrīvot ieņemtās valsts pārvaldes ēkas un turpmāk neveikt nekādas darbības, kuras varētu izraisīt stāvokļa saasināšanos;

5.      konstatē, ka Maskavā un citās pilsētās 2014. gada 15. martā un 13. aprīlī notikušajās demonstrācijās pret Krievijas veikto Krimas okupāciju tika īpaši atzīmēts fakts, ka Krievijas pilsoņu ievērojama daļa neatbalsta naidīgo militāro akciju pret Ukrainu;

6.      atzinīgi novērtē 2014. gada 14. aprīļa Ārlietu padomes lēmumu nosūtīt uz Ukrainu KDAP policijas un likumības un kārtības uzturēšanas misiju un izsaka cerību, ka šo misiju var nosūtīt nekavējoties; atbalsta NATO un ASV krīzes laikā veiktos pasākumus un sniegtos paziņojumus un atzinīgi novērtē Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2014. gada 10. aprīlī pieņemto lēmumu Krievijas delegācijai apturēt tiesības balsot un izslēgt tās locekļus no vadošajām Eiropas Padomes institūcijām;

7.      aicina Padomi paplašināt Krievijas amatpersonām noteikto personalizēto individuālo sankciju jomu un vērsumu, lai vērstos pret citām ar Krievijas vadību cieši saistītām cilvēku grupām; uzskata, ka mērķtiecīgas sankcijas būtu jāpaplašina, iekļaujot valstij piederošās nozares un inter alia militāro nozari;

8.      aicina ES uzņēmēju aprindas apsvērt, kādā veidā to uzņēmējdarbības prakse Krievijā atbilst ES vienotajai nostājai attiecībā uz Krievijas valdības politiku; aicina dalībvalstis nepārdot Krievijai ieročus un karamateriālus un apturēt to piegādes līdz pašreizējās krīzes adekvātam atrisinājumam;

9.      atzinīgi novērtē plānoto Ukrainas, ASV un Krievijas ārlietu ministru sanāksmi ar ES augstās pārstāves ārlietās piedalīšanos kā iespēju mazināt esošo sasprindzinājumu un sākt darbu, lai šo krīzi atrisinātu ar politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem; šajā sakarā uzsver, ka Krievijas veiktā Krimas aneksija joprojām ir nelikumīga un šis jautājums jārisina saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un pilnībā atzīstot Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti;

10.    uzsver, ka Krievijas bažas par ES asociācijas procesu ar Ukrainu un citām Austrumu kaimiņvalstīm ir pienācīgi jānoskaidro un jāizskaidro, lai mazinātu bažas par jaunām Eiropas kontinenta ģeopolitiskā dalījuma līnijām; uzsver, ka katrai valstij ir tiesības izdarīt savas politiskās izvēles, taču ES pastāvīga saistīšanās ar Austrumu partnervalstīm ir vērsta uz labklājības izplatīšanu un politiskās stabilitātes paaugstināšanu, no kuras ieguvēja būs arī Krievijas Federācija;

11.    pauž pilnīgu atbalstu Moldovas teritoriālajai integritātei un aicina Krieviju pilnībā iesaistīties Piedņestras problēmas risinājuma meklēšanā un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kas var izraisīt Ukrainas konflikta pārsviešanos uz Moldovu;

12.    atkārtoti izsaka atbalstu Gruzijas teritoriālajai integritātei; uzskata par nepieciešamu paātrināt progresu virzībā uz asociācijas līguma parakstīšanu un DCFTA provizorisku piemērošanu;

13.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, Ukrainas prezidenta pienākumu izpildītājam, valdībai un parlamentam, Eiropas Padomei un Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam.