Procedūra : 2014/2713(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0027/2014

Iesniegtie teksti :

B8-0027/2014

Debates :

Balsojumi :

PV 17/07/2014 - 10.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2014)0010

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 155kWORD 77k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0027/2014
15.7.2014
PE534.971v01-00
 
B8-0027/2014

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par jauniešu nodarbinātību (2014/2713(RSP))


Terry Reintke, Karima Delli, Monika Vana, Tamás Meszerics, Tatjana Ždanoka, Jean Lambert, Helga Trüpel, Ernest Urtasun, Jill Evans, Ska Keller, Jordi Sebastià, Bas Eickhout, Ernest Maragall Verts/ALE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par jauniešu nodarbinātību (2014/2713(RSP))  
B8‑0027/2014

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Padomes prioritātes, ko 2014. gada 27. jūnijā publicējusi Eiropadome,

–       ņemot vērā Padomes 2013. gada 28. februārī panākto politisko vienošanos attiecībā uz Padomes ieteikumu par Jauniešu garantijas izveidošanu,

–       ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 7. februāra secinājumus par Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu,

–       ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 6. jūlija rezolūciju par jauniešu piekļuves darba tirgum veicināšanu un praktikanta, stažiera un mācekļa statusa nostiprināšanu(1),

–       ņemot vērā Parlamenta 2013. gada janvāra rezolūciju par Jaunatnes garantiju(2),

–       ņemot vērā Komisijas 2013. gada 12. marta paziņojumu par Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu (COM(2013)0144),

–       ņemot vērā Komisijas 2012. gada 5. decembra priekšlikumu par otrā posma apspriešanos ar sociālajiem partneriem Eiropas līmenī par stažēšanās kvalitātes sistēmas izveidi (COM(2012)0728),

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

 

A.     tā kā jauniešu bezdarbs ES pārsniedz 22 % un atsevišķās dalībvalstīs ir virs 55 %; tā kā 13 % no Eiropas iedzīvotājiem, kuri jaunāki par 25 gadiem, ir bez darba, nemācās un neapgūst profesiju (NEET), 12 % bērnu pamet skolu, neiegūstot vidējo izglītību, un vairāk nekā 10 % ES iedzīvotāju dzīvo bezdarbnieku mājsaimniecībās; tā kā šāda situācija var atstāt būtisku sociālo ietekmi uz sabiedrību un indivīdiem un tā kā šādas problēmas turpina saasināties, radot risku, ka varētu veidoties zudusī paaudze;

B.     tā kā 2012. gadā 28 dalībvalstu ES 29,7 % jauniešu (15–29) bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam;

C.     tā kā vairāk nekā puse no Eiropas jauniešiem uzskata, ka viņu valstī jaunieši tiek atstumti un izslēgti no ekonomiskās un sociālās dzīves;

D.     tā kā 2012. gadā ES 42 % strādājošo jauniešu bija noslēguši pagaidu darba līgumus, savukārt no pieaugušajiem strādājošiem šādus līgumus bija noslēguši 13 %, un līdz ar to no pieciem jauniešiem viens baidās zaudēt darbu;

E.     tā kā šie jauniešu bezdarba un darbā, izglītībā un apmācībā neiesaistīto jauniešu rādītāji skar cilvēktiesības un to sekas ir cilvēktiesību pārkāpumi; tā kā šīs situācijas novēršanā ir jāīsteno uz tiesībām orientēta pieeja;

F.     tā kā pašreizējie krīzes novēršanas pasākumi, kas orientēti uz publisko izdevumu samazināšanu krīzes skartajās valstīs, jau ir parādījuši, ka tiem ir tieša nelabvēlīga ietekme uz jauniešiem, jo tiek samazināts finansējums izglītībai, darbvietu radīšanai un atbalsta dienestiem; tā kā pašreizējā politika, kas skar jauniešus, tiek izstrādāta, neiesaistot jauniešus un viņu interešu pārstāvjus,

Eiropadome

1.      pauž nožēlu, ka Eiropadomes prioritātes, kas publicēta 2014. gada 27. jūnijā un kas paredzētas kā stratēģiska darba kārtība ES un jaunajai Komisijai, neietver mērķorientētus pasākumus, ar kuriem palīdzētu radīt kvalitatīvas darbvietas jauniešiem;

2.      pauž nožēlu, ka tika atcelta valstu un valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksme, kurai bija jānotiek 2014. gada 11. jūlijā Turīnā kā pēcpasākums augstākā līmeņa sanāksmēm, kas notika 2013. gada jūlijā Berlīnē un 2013. gada novembrī Parīzē; uzsver, ka tas ir nepareizs signāls Eiropas jauniešiem;

3.      uzsver, ka, ņemot vērā krīzes ietekmi uz jauniešiem, dalībvalstīm ir jāuzņemas lielākas saistības un jāveic labāka uzraudzība, lai uzlabotu jauniešu stāvokli; šajā saistībā aicina dalībvalstis jauniešu bezdarba jautājumam pievērsties nākamajā EPSCO Padomes neoficiālajā sanāksmē, kas paredzēta 17. un 18. jūlijā Milānā, un paziņojumu vietā nākt klajā ar rīcību un politiku;

Uz tiesībām balstīta pieeja attīstībai

4.      mudina Komisiju un dalībvalstis darbā ar jaunatni un nodarbinātības jomā izmantot pieeju, kuras pamatā būtu tiesību ievērošana; uzsver, ka jo īpaši šajos dziļas krīzes laikos nedrīkst mazināt jauniešu darbvietu kvalitāti;

5.      aicina dalībvalstis panākt, ka jaunieši var piekļūt kvalitatīvām darbvietām, kurās ievēro viņu tiesības, tostarp tiesības uz stabilitāti un drošību, veicot darbu, kas nodrošina pienācīgu un taisnīgu atalgojumu, sociālo aizsardzību un sniedz cieņpilnu un patstāvīgu dzīvi;

6.      uzsver, ka saistībā ar sociālo pabalstu saņemšanu, ietverot nosacījumus par bezdarbnieka pabalsta saņemšanu, ir jāizbeidz diskriminācija vecuma dēļ; uzsver, ka zemākas minimālās algas noteikšana jauniešiem, neņemot vērā darba pieredzi vai spējas, ir uzskatāma ne vien par nerēķināšanos ar mazāk aizsargātajiem darba tirgus locekļiem, bet arī skaidrs pierādījums diskriminācijai vecuma dēļ;

7.      atgādina, ka prasmju politika nav jāuzskata tikai par līdzekli darba tirgus vajadzību apmierināšanai, bet tai ir jābūt daļai no visaptverošas pieejas, ar ko atzīst neformālā un informālā izglītībā iegūtās prasmes un atbalsta mūžizglītības politikas īstenošanu;

8.      mudina Komisiju risināt nestabila darba problēmu un reglamentēt līgumiskos nosacījumus, izskatot iespēju iesniegt priekšlikumu ES direktīvai, lai vērstos pret darba tirgus segmentāciju un aizsargātu jauniešus no nestabilitātes darbā;

9.      aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt un pēc tam pārtraukt neatbilstīgus un reizēm pat destruktīvus krīzes novēršanas pasākumus; uzsver, ka steidzami ir nepieciešams kas vairāk nekā publiska apņemšanās īstenot Jaunatnes garantiju; aicina Komisiju budžeta samazināšanu neattiecināt uz ieguldījumiem jomās, kuru mērķis ir jauniešu nodarbinātība, piemēram, darbvietu izveide, izglītība, apmācība, pētniecība un izstrāde, jo šie ieguldījumi ir būtiski, lai nodrošinātu krīzes pārvarēšanu ilgtspējīgā veidā un turklāt konsolidētu ES ekonomiku nolūkā panākt konkurētspēju un ilgtspējīgu produktivitāti;

10.    atgādina, ka liela problēma jauniešiem ir pienācīga mājokļa atrašana, jo mājoklis var būt priekšnoteikums darba atrašanai un otrādi; atgādina, ka piekļuve mājokļiem ir pamattiesības;

11.    aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm reģionos, kuros jauniešu bezdarba rādītājs pārsniedz 25 %, izstrādāt viena gada plānu jauniešu bezdarba mazināšanai, radot darbvietas vismaz 10 % bezdarba skarto jauniešu; norāda uz reģionālo un vietējo nodarbinātības politikas nostādņu svarīgo nozīmi un aicina dalībvalstis un Komisiju sekmēt apmaiņu ar paraugpraksi;

12.    uzsver, ka pārvietošanās brīvība ir viena no pamattiesībām; turklāt uzsver, ka jauniešiem arī ir jābūt iespējām piekļūt nodarbinātībai savā vietējā kopienā un ka ir jāsāk risināt atšķirības, kādas attiecībā uz jauniešu darba iespējām Eiropā pastāv ģeogrāfiskā ziņā; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt tādas politikas pasākumus, kas atvieglina jauniešu atgriešanos izcelsmes valstīs, tādējādi novēršot intelektuālā darbaspēka emigrāciju un cilvēkkapitāla zudumu;

13.    atgādina, ka strādājošie jaunieši — jo īpaši sievietes un migranti — bieži vien tiek ņemti darbā, noslēdzot nestabilas darba attiecības, kas paredz zemu atalgojumu, noteiktu termiņu un mazaizsargātas darba un prakses iespējas; atgādina, ka aizvien pieaugošo nestabilo darba attiecību un dzimumu nelīdztiesības dēļ ES radītās ekonomiskās izmaksas ir ievērojamas, kas apdraud valsts sociālās drošības un veselības aprūpes sistēmu pastāvēšanu, kā arī pakļauj riskam Eiropa sociālā modeļa pastāvēšanu;

14.    atgādina, ka konstruktīvs sociālais dialogs sekmē darbvietu un nodarbinātības saglabāšanu; atgādina, ka stipras sociālās partnerattiecības ir viena no ES darba tirgus pamata kompetencēm un tai ir izšķiroša nozīme jauniešu integrēšanā darba tirgū; aicina Komisiju atbalstīt sociālo partneru vienošanās;

Izglītība

15.    aicina dalībvalstis ne tikai vārdos atbalstīt reformas izglītībā un apmācībā, bet arī risināt piekļuves, ieguldījumu un kvalitātes problēmas, lai ilgtermiņā īstenotu ilgtspējīgu politiku; atgādina, ka ir būtiski pievērsties pārejai starp dažādiem izglītības un apmācības modeļiem, īstenot aktuālas un integrējošas mācību programmas, ieviest spēcīgu un labi izstrādātu vadības sistēmu visiem studentiem un atzīt neformālā un informālā izglītībā iegūtās prasmes; uzsver, ka holistiska un integrējoša izglītības pieeja ir izšķirīgs elements, lai aptvertu visus bērnus un jauniešus; uzsver, ka ienākumu drošība un paļaušanās uz izredzēm darba tirgū ir priekšnoteikums tam, lai izvēlētos augstāko izglītību, un šis jautājums nesamērīgi plaši skar jauniešus, kuriem ir lielākas iespējas tikt atstumtiem;

16.    mudina dalībvalstis īstenot stingrus pasākumus jauniešu bezdarba apkarošanai un agrīnas atstumtības novēršanai, jo īpaši veicot preventīvus pasākumus, ar kuriem novērst skolu vai apmācības un stažēšanās programmu priekšlaicīgu pamešanu (piemēram, ieviešot duālās izglītības sistēmu vai citas tikpat efektīvas shēmas);

17.    uzsver, ka sociālie ieguldījumi par labu darbā, izglītībā un apmācībā neiesaistītiem jauniešiem varētu samazināt pašreizējo ekonomisko zaudējumu, ko rada jauniešu neintegrācija darba tirgū un kas pēc Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda aprēķiniem ir EUR 153 miljardi jeb 1,2 % no Eiropas Savienības IKP;

Garantija jauniešiem, Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva un Stažēšanās kvalitātes sistēma

18.    atzinīgi vērtē to, ka Garantija jauniešiem ir minēta lielākā daļā ieteikumu, kas adresētu dalībvalstīm; tomēr aicina nodrošināt lielāku īstenošanas pārredzamību un izvirzīt vērienīgākus mērķus attiecībā uz dalībvalstīm, kas šajā jomā neko nav panākušas;

19.    prasa efektīvi uzraudzīt Jauniešu garantijas īstenošanu un šajā ziņā regulāri publicēt pārskatus par dalībvalstu sekmēm vai to trūkumu; aicina Komisiju cieši sekot līdzi uzdevumiem, kas apzināti 2014. gadā dalībvalstīm sniegtajos ieteikumos attiecībā uz piedāvājumu kvalitāti un nepietiekamu darbā, izglītībā un apmācībā neiesaistītu jauniešu iekļaušanu, valsts nodarbinātības dienestu administratīvo spēju un visu ieinteresēto personu nepietiekami efektīvo iesaistīšanu; uzsver, ka, veicot pārraudzību, ir jāiekļauj faktu vākšanas misiju procedūras un apspriešanās ar valdību, nacionālo parlamentu partiju un NVO pārstāvjiem;

20.    vēlreiz atgādina par savu apņemšanos cieši uzraudzīt visu dalībvalstu pasākumus, ar kuriem realizē Jauniešu garantiju, un aicina jauniešu organizācijas regulāri informēt Parlamentu par to analizētajiem dalībvalstu īstenotajiem pasākumiem; mudina dalībvalstis un Komisiju politikas veidošanā iesaistīt ieinteresētos jauniešu pārstāvjus;

21.    mudina dalībvalstis darīt daudz vairāk nekā paredzēts Padomes 2014. gada marta ieteikumos par stažēšanās kvalitātes sistēmu, nosakot stažieriem skaidri definētas tiesības, kas ietver piekļuvi sociālajai aizsardzībai, rakstiskus un saistošus darba līgumus un taisnīgu atalgojumu, lai jauniešus nediskriminētu attiecībā uz piekļuvi darba tirgum;

22.    uzsver, ka Jauniešu nodarbinātības iniciatīva ir jāuzskata par stimulu visām dalībvalstīm izmantot Eiropas Sociālo fondu, lai finansētu plašākus jauniešiem paredzētus projektus, jo īpaši saistībā ar nabadzības novēršanu un sociālo integrāciju; aicina Komisiju uzraudzīt ESF izmantošanu projektiem, kas paredzēti jauniešiem; aicina Komisiju un dalībvalstis Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas īstenošanas struktūrām sniegt visu tehnisku palīdzību, kas tām nepieciešama, lai steidzamības kārtā īstenotu attiecīgos projektus;

23.    atgādina, ka vēl ļoti daudz kas ir jādara, lai sasniegtu Jaunatnes stratēģijas divus vispārējos mērķus (radīt jauniešiem vienlīdzīgas iespējas darba tirgū un sekmēt sociālo integrāciju), un mudina Komisiju un dalībvalstis apzināties to, cik milzīga ir krīzes ietekme uz jauniešu līdzdalību sabiedrības dzīvē;

Ieguldījumi makroekonomiskajā dimensijā

24.    uzsver — lai gan piedāvājuma puses pasākumi —tādi kā prasmju attīstīšana un darba tirgus regulējums — var būt nozīmīgi cīņā ar jauniešu bezdarbu, tomēr vairāk ir jāņem vērā makroekonomiskie un pieprasījuma puses faktori; atgādina, ka lielāki ieguldījumi jauniešos un ar jauniešiem saistītās jomās ir jāuzskata par ieguldījumiem Eiropas nākotnē;

25.    mudina dalībvalstis ieguldīt darbvietu radīšanā, jo īpaši uz nākotni orientētos progresīvos sektoros un ar ekoloģiju saistītās darbvietās, un īpašu uzmanību pievērst jauniešu nodarbinātībai; uzsver, ka šie ieguldījumi ir jāuzskata par vienu no galvenajiem ieguldījumiem Eiropas nākotnē;

26.    aicina Komisiju izstrādāt ieteikumus par iespēju ES mērogā noteikt bezdarbnieku pabalstu, to saistot ar attiecīgā bezdarbnieka iepriekšējā atalgojuma apmēru; turklāt aicina Komisiju apsvērt automātisku stabilizatoru ieviešanu ES līmenī, lai palīdzētu absorbēt katrai valstij raksturīgos ekonomiskos satricinājumus;

27.    uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1)

OV C 351 E, 2.12.2011., 30. lpp.

(2)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0016.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika